Februārī eirozonas gada deflācija samazinājusies no 0,6% līdz 0,3%, liecina Eurostat dati.

Pērn februārī eirozonas inflācija sasniedza 0,7%.

Savukārt Eiropas Savienības reģionā gada deflācija februārī sasniedza 0,2%, salīdzinot ar 0,5% janvārī. Pirms gada inflācija reģionā bija 0,8%.

Februārī deflācija vērojama 20 ES dalībvalstīs. Lielākā deflācija vērojama Grieķijā – 1,9%, Bulgārijā – 1,7% un Lietuvā – 1,5%. Savukārt lielākā inflācija vērojama Zviedrijā – 0,7%, Maltā – 0,6% un Austrijā – 0,5%. Latvijā cenas gada laikā nav mainījušās.

Salīdzinot ar šā gada janvāri, gada inflācija sarukusi sešās dalībvalstīs, palikusi esošajā līmenī – četrās, bet augusi – 17 valstīs.

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Ekonomiskajai aktivitātei nespējot tikt galā ar deflāciju, naudas drukājamās mašīnas var darboties ar aizvien lielāku spēku

Tādējādi mēs varam aizmirst arī par termiņdepozītu ienesīgumu komercbankās. Lai arī līdz eirozonas kodola labklājībai Latvijai varētu būt mērojams vēl vairāku desmitgažu garš ceļš, attiecībā uz mūsu valsts finansiālo stabilitāti gan viss ir kārtībā un, vismaz raugoties no finanšu tirgus norišu viedokļa, esam gandrīz turpat, kur daudz slavētā Vācija. Protams, arī ar saviem negatīvajiem aspektiem.

Proti, līdzīgi kā finansiāli stabilākajās Rietumeiropas valstīs, arī Latvijā banku depozītu ienesīgums palicis faktiski bez jebkāda ienesīguma un īstermiņa ieguldījumu gadījumā nokrities līdz nullei. Šāds zemo procentu likmju laikmets Latvijā izskatās ierindas iedzīvotāju acīm, savukārt no korporatīvā sektora un valsts finanšu plānošanas viedokļa spektrs ir daudz plašāks un sevī ietver gan būtiskus finansiālus draudus, gan potenciāli lielus ieguvumus. Jautājums, kā uz to skatās.

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Daudzviet Eiropā jau deflācija; dažos pasaules reģionos gada inflācija ir tuvu 10, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas ekonomikas dati apstiprinājuši, ka septembrī gada inflācija eiro monetārajā reģionā bijusi vien dažas iedaļas virs apaļās nulles – pie 0,3% atzīmes, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā. Līdz ar to finanšu tirgi turpina satraukties par scenāriju, kad viens no pasaules ekonomikai vissvarīgākajiem reģioniem ieslīdēs deflācijā, par ko liek domāt arī faktiski nemitīgā izejvielu cenu samazināšanās. Daži pat Eiropai cenu tendenču ziņā piesauc ko līdzīgu ASV Lielajai depresijai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu laikā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir reģiona inflācija 2% apmērā. Tādējādi ir sagaidāms, ka Eiropas galvenie baņķieri turpinās īstenot dažādus nestandarta palīdzības pasākumus tautsaimniecībai, jo ārkārtīgi zemas inflācijas apstākļos tie ir attaisnojami. Nav izslēgts, ka ECB galu galā lems uzpirkt valdību obligācijas, kam gan galvenais opozicionārs ir ietekmīgā Vācija.

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Vēsturiskā sanāksmē ECB paziņo par eiro kvantitatīvo mīkstināšanu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvadījusi leģendāru sanāksmi, kuru tā sāka ar Lietuvas sveikšanu eiro pulciņā, bet turpināja ar eiro drukāšanas programmas jeb kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumu izziņošanu. ECB vadītājs Mario Dragi atklāja, ka ik mēnesi centrālā banka uzpirks parāda vērtspapīrus 60 miljardu eiro apjomā (vairāk, nekā vidēji gaidīja finanšu tirgus dalībnieki), līdz būs vērojams noturīgs inflācijas pieaugums. Tas nozīmē, ka eiro kvantitatīvajai mīkstināšanai nav formālu ierobežojumu. Programma tiks uzsākta šā gada martā un varētu turpināties līdz nākamā gada septembrim, kas nozīmē, ka eiro QE apjoms būs «vismaz» 1,1 triljons eiro. M. Dragi pauda pārliecību, ka jaunajiem monetāās politikas mēriem un krītošajām naftas cenām eirozonas ekonomikā situāciju vajadzētu vērst par labu.

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Pēdējā laikā vērojamais patērētāju aktivitātes pieaugums eirozonā un tepat Latvijā var palīdzēt rūpniecībai izvairīties no ieslīgšanas ilgstošā deflācijā

Iepriekšējo gadu vispārējā pasaules stūrēšana deflācijas virzienā, kas īpaši izpaudās eirozonā, nav metusi līkumu arī Latvijas ražojošajai sfērai. Ja aplūkojam situāciju apstrādes rūpniecībā, ko lielākā tautas daļa arī saprot ar vārdu «rūpniecība», tā piedzīvojusi gada deflāciju jau četrus mēnešus pēc kārtas. Proti, šo četru mēnešu laikā ražotāju cenas ir bijušas mazākas nekā atbilstošā laika periodā pirms gada. Šādu informāciju zināmā mērā varētu uztvert kā trauksmes zvanus rūpniecības sektoram, jo labprātīgi tāpat vien realizācijas cenas neviens nemazina, arī tad, ja enerģētisko resursu cenu krituma dēļ izmaksas samazinās.

Neraugoties uz vēl samērā vājo patērētāju aktivitāti eirozonā un ekonomisko krīzi Krievijā, gads Latvijas tautsaimniecībai sācies samērā veiksmīgi

Par to, vai tāds būs arī turpinājums, pagaidām vēl grūti spriest. Labām ziņām mijoties ar sliktām, formulēt noteiktu viedokli par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām kļūst aizvien grūtāk. Nepārprotami ir pazīmes, kas norāda uz visai labvēlīgiem ekonomiskās attīstības scenārijiem. Viena no tām būtu valsts iekšzemes kopprodukta izmaiņas šā gada pirmajā ceturksnī, kuras liecina, ka ekonomikas pieauguma tempu samazināšanās, kas Latvijā bija vērojama iepriekšējo pusotru gadu, varētu būt beigusies. Turklāt priecējošs ir fakts, ka izaugsme lielā mērā notikusi uz apstrādes rūpniecības rēķina, un tas bijis brīdī, kad Latvijas rūpniekiem aizvien nācies saskarties ar visai pabēdīgajiem eirozonas ekonomiskajiem rādītājiem un gada sākumā fiksēto valūtas zonas ieslīgšanu deflācijā. Tā lielā mērā notika uz enerģētisko resursu cenu krituma rēķina, kas patērētājiem, protams, ir labvēlīga. Taču tas nav pozitīvi ietekmējis inflācijas rādītāju, piemēram, iedzīvotāju maksātspēju raksturojošajā pakalpojuma sektorā, kurš šā gada aprīlī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn sadārdzinājies par 1%, uzrādot par 0,2 procentpunktiem vājāku rādītāju nekā pagājušā gada nogalē, kad valūtas savienība ieslīga deflācijā, liecina Eurostat dati.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Gada ievads ASV ekonomikā sācies ar inflācijas rādītāju kāpumu 0,3 % apmērā, ko lielā mērā ietekmējušas cenu svārstības ASV mājokļu īres tirgū. Tikmēr Eiropā vērā ņemamu kritumu piedzīvojis gan Vācijas mazumtirdzniecības, gan ražošanas sektors.

Decembrī ASV gada inflācija ir paātrinājusies līdz 3,4 % no 3,1 % pirms mēneša. To lielākoties ietekmēja mazāka energoresursu deflācija gada griezumā. Tikmēr pamatinflācija pēdējo trīs mēnešu laikā palikusi gandrīz nemainīga – 3,9 % apgabalā decembrī salīdzinājumā ar 4,0 % oktobrī un novembrī.

Lielāko daļu no pamatinflācijas ASV joprojām veidoja īres maksu cenu kāpums. Atskaitot šo patēriņa groza sadaļu, gada pamatinflācija ASV decembrī būtu pie 2,2 %, nedaudz paātrinoties no 2 % rudenī. Arī mēneša griezumā īres maksas ASV decembrī nodrošināja gandrīz pusi no 0,3 % patēriņa cenu pieauguma. Spriežot pēc tendencēm ASV mājokļu tirgū, ir pamats sagaidīt tālāko īres inflācijas bremzēšanos. Saskaņā ar “Bloomberg Consensus” prognozēm inflācija ASV šā gada laikā turpinās lēni palēnināties un gada nogalē varētu nostabilizēties pie 2,3 %.

Beidzot pilnasinīgam monetārajam eksperimentam ļaujas Eiropas centrālie baņķieri; mērķis paliek reģiona ekonomikas atveseļošana

Eiropas Centrālā banka (ECB) šomēnes paziņojusi, ka oktobrī sāks īstenot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmu jeb ABS programmu. Līdz ar to skaidrs – ECB uzskata, ka situācija eirozonas tautsaimniecībā ir tik draņķīga, ka tai var turpināt palīdzēt tikai ar eiro drukāšanu. Lai gan sīkākas ECB likviditātes radīšanas detaļas tiks publicētas vien oktobrī, pagaidām ir noprotams, ka ECB no reģiona finanšu iestādēm ABS ietvaros uzpirks vērtspapīrus, kuri nodrošināti ar banku izdotajiem aizdevumiem (kredītkaršu parādiem, arī hipotekārajiem aizdevumiem utt.). Tiek lēsts, ka šī programma varētu būt 500 miljardu līdz viena triljona eiro apmērā.

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

ECB apcērp uz leju gan IKP izaugsmes, gan inflācijas prognozes; var sekot papildu stimulēšana.

Finanšu tirgiem atliek vien skaļāk norībēt, un atkal lūdzoši skatieni tiek vērsti pasaules varenāko centrālo banku virzienā. Tieši centrālo banku bezprecedenta aktivitāte monetāro stimulu ziņā pēdējo gadu laikā ir bijusi viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ lielākajos pasaules akciju tirgos bijis vērojams straujš cenu pieaugums. Tagad, kad cenas kritušās un svārstās straujāk, daži gaida, ka palīgā atkal steigsies centrālo banku papildspēki. Jāpiebilst, ka ECB jau šā gada sākumā paziņoja, ka vismaz līdz nākamā gada rudenim īsteno kvantitatīvās mīkstināšanas programmu 1,1 triljona eiro apmērā. Minētā programma nu tiek īstenota jau sešus mēnešus. Līdz ar šādu situāciju ar lielu interesi tika gaidīta arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) septembra sanāksme, kas notika ceturtdien.

ECB pasper bundžu tālāk – drukāšanas pasākumus neizziņo, bet domā rīkoties nākotnē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notiekošā gada pēdējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme noteikti bija sarūgtinājums tiem tirgus dalībniekiem, kas gaidīja, ka iestāde vai nu izziņos, vai dos ļoti konkrētus mājienus par savu monetāro stimulu klāsta paplašināšanu. ECB vadītājs Mario Dragi norādīja, ka naftas cenu kritums pēdējo nedēļu laikā ir bijis pārāk straujš, un iestādei nepieciešams ilgāks laiks, lai izsvēru šīs izejvielas vērtības samazināšanās ietekmi uz reģiona tautsaimniecību un inflāciju. Īsāk sakot – ECB darbus un plašāku ekonomikas izvērtējumu atlikusi uz nākamā gada sākumu. ECB rekordzemu – pie 0,05% – atstāja eiro bāzes procentlikmi, bet depozītu likme palika pie negatīvās -0,2% atzīmes. Lēmumi par likmēm jau sen vairs nav ECB sanāksmju sāls, jo vēl zemāk tās īsti novest vairs nav kur.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība izteikusi priekšlikumu ieviest kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kuras apjoms būs 50 miljardi eiro mēnesī līdz 2016.gada beigām, atsaucoties uz divu eirozonas centrālo banku amatpersonu teikto, raksta Bloomberg.

Šis priekšlikums tiks apspriests, sākot no šodienas. Tiek ziņots, ka iepirkumi nesāksies pirms 1. marta. Pagaidām ECB amatpersonas atteikušās komentēt šo informāciju.

Priekšlikums ekonomikā injicēt 1,1 triljonu eiro atspoguļo ECB vadītāja Mario Dragi apņemšanos palielināt bankas bilanci, lai nodrošinātos pret deflācijas draudiem un atgriezt eirozonas ekonomiku uz izaugsmes takas. ECB galīgais lēmums tiks paziņots preses konferences laikā 22. janvārī.

Db.lv jau rakstīja, ka eirozonā deflācija sasniegusi lielāku līmeni nekā pirms tam prognozēja eksperti, liecinot, ka ECB strauji jārīkojas, lai novērstu cenu krituma spirāli.

Ceturtdien eiro kurss pret dolāru sasniedza vājāko līmeni gandrīz 11 gadu laikā, tirgus dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas sanāksmi, kurā varētu paziņot par lielas aktīvu atpirkšanas programmas sākumu, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pavājinājās par 0,2% līdz 1,1588 dolāriem, kas ir tuvu atzīmei, kas pēdējoreiz reģistrēta 2003.gada novembrī.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB vadība izteikusi priekšlikumu ieviest kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kuras apjoms būs 50 miljardi eiro mēnesī līdz 2016.gada beigām, atsaucoties uz divu eirozonas centrālo banku amatpersonu teikto, raksta Bloomberg.

Šis priekšlikums tiek apspriests, sākot no trešdienas. Tiek ziņots, ka iepirkumi nesāksies pirms 1. marta. Pagaidām ECB amatpersonas atteikušās komentēt šo informāciju.

Priekšlikums ekonomikā injicēt 1,1 triljonu eiro atspoguļo ECB vadītāja Mario Dragi apņemšanos palielināt bankas bilanci, lai nodrošinātos pret deflācijas draudiem un atgriezt eirozonas ekonomiku uz izaugsmes takas. ECB galīgais lēmums tiks paziņots preses konferences laikā 22. janvārī.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Eiropas Centrālā banka ceturtdienas sanāksmē nolēma atstāt procentu likmes esošajā līmenī, un tika ziņots, ka tās vadītājs Mario Dragi preses konferencē informēs par turpmākajiem monetārās politikas pasākumiem, raksta Reuters.

Tirgus dalībnieki jau gaidīja, ka likmes netiks mainītas, taču uzmanība ir vērsta uz preses konferenci, par kuru spekulācijas tiek izteiktas jau labu laiku.

Patlaban bāzes procentu likme ir 0,05%, bet depozītu likme – mīnus 0,2%.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB vadība izteikusi priekšlikumu ieviest kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kuras apjoms būs 50 miljardi eiro mēnesī līdz 2016.gada beigām, atsaucoties uz divu eirozonas centrālo banku amatpersonu teikto, raksta Bloomberg.

Šis priekšlikums tika apspriests, sākot no trešdienas. Tiek ziņots, ka iepirkumi nesāksies pirms 1. marta. Pagaidām ECB amatpersonas atteikušās komentēt šo informāciju. Ceturtdien gan izskanēja runas, ka apjoms varētu būt lielāks.

Eiro cenas pieaugums, visticamāk, būs pārejoša parādība, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro pagājušā mēneša beigās un šā mēneša sākumā demonstrēja īslaicīgus spēka uzplūdus, un kopējās valūtas vērtība periodiski paviesojās virs 1,15 ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, saņemšanās nav bijusi ilgstoša, un eiro cena šonedēļ atkal noslīdējusi zem 1,13 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd lielākās daļas tirgus dalībnieku aplēses liecina, ka riski ir palikuši vājāka eiro pusē. Līdz ar to jebkurš eiro cenas pieaugums potenciāli, visticamāk, izrādīsies īslaicīgs.

Gaida paritāti

Piemēram, Reuters šomēnes veiktās valūtu tirgus analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka vidēji tiek dota 30% iespējamība, ka eiro ar ASV dolāru paritāti (1 EUR = 1 USD) sasniegs jau šogad. Tiek vērsta uzmanība uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāti jaunu monetāro stimulu jomā, kas ietver kvantitatīvās mīkstināšanas programmu (Quantitative Easing (QE) jeb eiro drukāšanu) un ievērojamu centrālās bankas bilances palielināšanos. Tāpat eiro, visticamāk, turpinās grauzt reģiona politiskā situācija.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Jūnijā eirozonas gada inflācija saglabājās esošajā līmenī – 0,5%, liecina Eurostat dati. Pirms gada inflācija bija 1,6%.

Mēneša inflācija eirozonā bija 0,1%.

ES inflācija palielinājās no 0,6% maijā līdz 0,7% jūnijā. Pirms gada tā bija 1,7%. Savukārt mēneša inflācija reģionā bija 0,1%.

Jūnijā lielākā gada deflācija reģistrēta Bulgārijā – 1,8%, Grieķijā – 1,5% un Portugālē – 0,2%, savukārt augstākā inflācija bijusi Lielbritānijā – 1,9%, Austrijā – 1,7% un Luksemburgā – 1,2%. Mēneša laikā inflācija samazinājusies desmit valstīs, palikusi stabila četrās, bet pieaugusi – 14 valstīs.

Latvijā jūnija gada inflācija bija 0,8%, kas ir astotā augstākā starp ES valstīm.