Šīs nedēļas ekonomikas dati apstiprinājuši, ka septembrī gada inflācija eiro monetārajā reģionā bijusi vien dažas iedaļas virs apaļās nulles – pie 0,3% atzīmes, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā. Līdz ar to finanšu tirgi turpina satraukties par scenāriju, kad viens no pasaules ekonomikai vissvarīgākajiem reģioniem ieslīdēs deflācijā, par ko liek domāt arī faktiski nemitīgā izejvielu cenu samazināšanās. Daži pat Eiropai cenu tendenču ziņā piesauc ko līdzīgu ASV Lielajai depresijai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu laikā.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir reģiona inflācija 2% apmērā. Tādējādi ir sagaidāms, ka Eiropas galvenie baņķieri turpinās īstenot dažādus nestandarta palīdzības pasākumus tautsaimniecībai, jo ārkārtīgi zemas inflācijas apstākļos tie ir attaisnojami. Nav izslēgts, ka ECB galu galā lems uzpirkt valdību obligācijas, kam gan galvenais opozicionārs ir ietekmīgā Vācija.
Septembrī cenas gada skatījumā sarukušas tādās Eiropas valstīs kā Grieķija, Spānija un Itālija (cenas sarūk kopumā jau astoņās Eiropas Savienības valstīs). Savukārt lielākā inflācija vecajā kontitentā ir Rumānijā (1,8%), Somijā (1,5%) un Austrijā (1,4%).
Raksti par tēmu
Eurostat informē, ka inflāciju reģionā uz leju galvenokārt spiedušas krītošās enerģijas cenas – septembrī to cena gada skatījumā sarukusi par 0,9%. Jāpiebilst, ka šīs nedēļas beigās pamatu bažām radīja arī eirozonas tirdzniecības dati. Tie liecina, ka eirozonas tirdzniecības bilances pārpaalikums augustā palielinājies līdz 9,2 mljrd. eiro, bet pieaugums bijis tāpēc, ka sarucis imports, nevis audzis eksports. Dati liecina, ka eirozonas eksporta apjomi augustā salīdzinājumā ar jūliju sarukuši par 0,9%, bet imports – par 3,1%. Eksporta kritums nozīmē, ka biznesam ārvalstīs varētu būt grūtības, bet importa – ka buksē reģiona iekšējais patēriņš.
Zema inflācija gan nav tikai Eiropas fenomens. Šonedēļ tirgus dalībnieku sabiedēja Ķīnas ekonomikas dati, kas atklāja, ka patēriņa cenas Ķīnā septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augušas vien par 1,6%. Tas ir zemākais inflācijas līmenis piecu gadu laikā, un ir aizdomas, ka tik maza inflācija Ķīnā liecina par samērā strauju šīs valsts ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos. Turklāt Reuters ziņo, ka pēdējo mēnešu laikā patēriņa cenas strauji sarukušas arī daudzās citās Āzijas tautsaimniecībās.
Visu rakstu Tuvojamies cenu depresijai Eiropā lasiet piektdienas, 17. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!
