Šonedēļ notiekošā gada pēdējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme noteikti bija sarūgtinājums tiem tirgus dalībniekiem, kas gaidīja, ka iestāde vai nu izziņos, vai dos ļoti konkrētus mājienus par savu monetāro stimulu klāsta paplašināšanu. ECB vadītājs Mario Dragi norādīja, ka naftas cenu kritums pēdējo nedēļu laikā ir bijis pārāk straujš, un iestādei nepieciešams ilgāks laiks, lai izsvēru šīs izejvielas vērtības samazināšanās ietekmi uz reģiona tautsaimniecību un inflāciju. Īsāk sakot – ECB darbus un plašāku ekonomikas izvērtējumu atlikusi uz nākamā gada sākumu. ECB rekordzemu – pie 0,05% – atstāja eiro bāzes procentlikmi, bet depozītu likme palika pie negatīvās -0,2% atzīmes. Lēmumi par likmēm jau sen vairs nav ECB sanāksmju sāls, jo vēl zemāk tās īsti novest vairs nav kur.
ECB pašlaik atrodas ļoti interesantā situācijā. No vienas puses straujā naftas cenu samazināšanās sola to, ka eirozona ieslīdēs deflācijā un mazināsies reģiona iedzīvotāju inflācijas gaidas. Tas savukārt nozīmē, ka tie var atlikt lielāku pirkumu veikšanu, jo gaidīs vēl tālāku cenu samazināšanos nākotnē, kas bremzēs ekonomisko aktivitāti. Tikmēr no otras puses – naftas cenu kritums runā par labu eirozonas patērētāju pirktspējas kāpumam, kam savukārt vajadzētu būt pozitīvai ietekmei uz monetārā reģiona tautsaimniecību.
Jānorāda, ka iepriekšējā mēnesī gada inflācija eirozonā bija noslīdējusi jau līdz 0,3% atzīmei. Ekonomistu aplēses liecina, ka šā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eirozonas ekonomika būs augusi vien par 0,1%.
Visu rakstu ECB sarūgtina finanšu tirgu lasiet piektdienas, 5. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!