Lai glābtu nacionālās valdības no finanšu tirgu nežēlastības, ES banku likviditāti avārijas gadījumos turpmāk plānots nodrošināt «pa taisno», informē ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
Spriežot arī pēc jūsu komentāriem, eirozona, uz kuru Latvija tiecas, pašlaik mainās. Vai jūs varētu paskaidrot šo procesu?
Tā tiešām ir. Mēs jau esam pieņēmuši lēmumus, kas eirozonu ir mainījuši ļoti būtiski. Citiem vārdiem sakot, tas ir ar dalībvalstu Padomes un Eiroparlamenta atbalstu pieņemtais lēmums par fiskālās piesardzības vairošanu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu. Šis līgums ir jau spēkā, un pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija izdeva specifiskas rekomendācijas par fiskālo kā arī strukturālo un makroekonomisko politiku visām 27 dalībvalstīm. Tas noteikti turpināsies, un tuvākajā laikā mēs izstrādāsim tālākās rīcības plānu spēcīgākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Tās daļa būs arī finansiālā jeb banku savienība. Ir ļoti nozīmīgi, lai mēs varētu nodalīt nacionālo valdību un banku atbildību, kas pašlaik Eiropas ekonomikā rada ļoti negatīvu lejupejošu spirāli.
Līdz ar «banku savienību» un vienotāku fiskālo un arī politisko integrāciju ko praktiski nozīmēs nereti izskanējušais par ES valstu pašnoteikšanās zaudēšanu? Latvieši pret vārdu savienojumu «pašnoteikšanās zaudēšana» ir visai piesardzīgi.
Visas tautas pret to ir visai piesardzīgas. Bet eirozonas gadījumā tas nozīmē pašnoteikšanās apvienošanu jeb kopīgu lēmumu pieņemšanu ekonomikas jautājumos. Tā kā tā no ES puses nav pašnoteikšanās atņemšana, bet gan kopīgošana.
Ekonomiskajā un monetārajā savienībā tā ilgākā laikā vienkārši ir prasība. Otrs mērķis ir šādas ekonomiskās un monetārās savienības pamatu stiprināšana no politiskās savienības skatu punkta. Ar to es domāju – kā mēs varam uzlabot šādas ekonomiskās un monetārās savienības demokrātisko leģitimitāti un atbildīgumu.
Proti, to ekonomisko lēmumu pieņēmēju atbildīgumu?
Jā.
Vai tas nozīmētu arī vairāk vēlētu amatpersonu? Jūs, piemēram, kā ekonomikas komisārs neesat vēlēts.
Es neesmu izraudzīts tiešās vēlēšanās, tomēr saskaņā ar līgumu EK ir tik demokrātiski leģitīma, cik dalībvalstis mums to atļauj.
Vai paredzamajā ciešākajā savienībā šī leģitimitāte tiks kaut kā stiprināta?
Par to mums būs jādiskutē saistībā ar eirozonas reformas nākamajiem posmiem. Kā jau teicu, mēs jau esam reformējuši un pastiprinājuši ekonomisko pārvaldību. Tas liels solis. Tomēr tās problēmas, ar ko saskaramies šodien, norāda, ka mūsu ekonomisko savienību ir jāstiprina vēl vairāk. Iznākumā mums būs no pašreizējās ļoti atšķirīga eirozona – gan ekonomiskā stāvokļa, gan tās politisko pamatu ziņā.
