Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

«Kopumā tiešmaksājumu pieaugums perioda laikā Latvijai vairāk nekā divkāršosies,» uzsvēra valdības vadītājs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā ES budžeta kopējo samazinājumu, Latvijai ir izdevies savas pozīcijas uzlabot. Turklāt, ja rēķina atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju, Latvijai ir trešā labākā pozīcija starp visām valstīm.

Informējot par Kohēzijas finansējumu, Dombrovskis klāstīja, ka sarunu rezultātā Latvijai 2011.gada cenās būs iespēja izmantot kopumā 4,913 miljardus eiro sākotnēji piedāvāto 4,085 miljardu eiro vietā. Taču svarīgi būs tas, cik aktīvi Latvija pati šo papildus piešķirto finansējumu spēs apgūt.

Atzinību par premjera panākto budžeta sarunās pauda vairāki ministri, kas uzsvēra, ka ir panākts labākais iespējamais rezultāts. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzina, ka nebija gaidījusi, ka premjers būs tik ļoti iedziļinājies tiešmaksājumu jautājumos. «Esmu pārliecināta, ka neko labāku nevarējām dabūt,» teica ministre.

Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes premjerministrs žurnālistiem atzina, ka, pēc viņa domām, lauksaimnieki ir vislielākie ieguvēji, jo tuvāko sešu gadu laikā tiešmaksājumi vairāk nekā dubultosies un arī tiks izlīdzināti ar pārējām Baltijas valstīm un Rumāniju, kas Latvijas lauksaimniekiem bija būtiski.

Savukārt Kohēzijas finansējuma samazinājums atbilst tam samazinājumam, kāds bija paredzēts. «Un šajā gadījumā tieši Baltijas valstīm un Ungārijai tika izdarīts izņēmums. Ja visām valstīm kohēzijas griesti tika samazināti, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, sākot no 2,5% no dalībvalsts uz 2,35%, tad Baltijas valstīm un Ungārijai tajā pašā laikā tika palielināts no 2,50% uz 2,59%,» sacīja premjers. Viņš uzsvēra, ka šajā pozīcijā ir izdevies izcīnīt pat zināmu izņēmumu.

Skaidrojot, vai ir bilances palielinājums vai samazinājums, premjers norādīja - ja skatās 2011.gada fiksētajās cenās, tad ir neto bilances palielinājums, bet, ja skatās faktiskajās cenās, kā to darīja lietuvieši, tad arī ir palielinājums pat par 15%, kamēr lietuviešiem ir šie 10%. "Šī atšķirība ir no tā, ka mums ir daudz straujāks lauksaimniecības tiešmaksājumu pieaugums," piebilda Dombrovskis.

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.