1. pusgada noslēgumā jautājām ekspertiem, vai ekonomikā 2. pusgadā gaidāma «raža» vai «nezāles» vien, kādi ir riski un iespējas un – ko katram cilvēkam, uznēmumam, lēmumu pieņēmējam – darīt/nedarīt, lai būtu labāk.
Jānis Ošlejs, Primekss valdes priekšsēdētājs un ekonomists
Deflācijas jeb krītošu cenu laikā uzņēmumiem vienmēr ir zaudējumi, tāpēc bankām nav pamata aizdot tiem naudu.Tāpēc investīcijas nenotiek, bet ja nav investīciju, nav arī ekonomiskās izaugsmes. Deflācija līdz ar to nozīmēs, ka šogad (un tik ilgi kamēr kritīsies cenas) ekonomika neaugs, bet samazināsies. Reālistiskais scenārijs ekonomiskās izaugsmes atsākšanai un nodarbinātības nodrošināšanai ir uzsākt plašas valsts investīcijas ekonomikā, turpinot valsts būvju celtniecību, ceļu būvi un ieguldījumus zinātnes un rūpniecības infrastruktūrā, kas vienlaikus nodrošinātu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un iedarbinātu ekonomikas dzinēju, lai tas atsāktu griezties, jo investīcijas iepludinātu ekonomikā naudu (nav iespējams pie esošās SVF programmas).
Sapņainais scenārijs ir cerēt, ka eksports pats no sevis pieaugs tik ļoti, ka Latvijā ieplūdīs ļoti daudz naudas, kas radīs inflāciju un līdz ar to peļņu un līdz ar to – investīcijas un tām sekojošu izaugsmi.
Katram atsevišķajam cilvēkam varētu mēģināt novēlēt strādāt eksportam, cenšoties atnest naudu uz Latviju.
Aldis Greitāns, Itella Information valdes priekšsēdētājs
Jau kādu laiku oficiāli formulētais Latvijas valsts mērķis ekonomikā ir eiro ieviešana, nevis, piemēram, tautas labklājības attīstība vai uzņēmējdarbības veicināšana. Tāpēc nav pamats domāt, ka līdz vēlēšanām un arī kādu laiku pēc tām, valsts un valdības attieksmē pret ekonomiku mainīsies. Viss būs tradicionāli Latvijai – ekonomiskā attīstība valstī notiks par spīti valdības pūlēm un atkarībā no situācijas citur pasaulē. Līdz ar to galvenie uzņēmējdarbības riski būs valdība un Saeima, kā arī ekonomikas attīstība ES un citos Latvijas eksporta tirgos.
Situācijā, kad gandrīz jebkuru tirgu var raksturot kā pircēju tirgu, ir grūti paredzēt kādas nozares viennozīmīgu augšupeju. Drīzāk ir jārunā par katra uzņēmuma individuālo konkurētspēju un tās attīstību. Izdzīvojušie Latvijas uzņēmumi šajā ziņā ir diezgan rūdīti. Tāpēc es sagaidu, ka otrajā pusgadā tiem ies salīdzinoši labāk. Cita lieta, ka strukturālo reformu trūkums nekādi nerosina jaunu uzņēmumu veidošanos.
Andris Strazds, Nordea bankas ekonomists
Galvenās cerības attiecībā uz izaugsmi, protams, saistās ar eksportu. Iespēja ir par sākotnēji gaidīto straujāka ekonomikas atlabšana Ziemeļvalstīs, Vācijā, Krievijā, kuru tirgi kopā nopērk aptuveni trešdaļu Latvijas eksporta. Savukārt iekšzemes pieprasījumam nevajadzētu uzrādīt būtisku tālāku kritumu. Līdz ar to ekonomikā kopumā otrajam ceturksnim jau vajadzētu būt nedaudz labākam kā pirmajam un otrajam pusgadam attiecīgi nedaudz labākam nekā pirmajam pusgadam. Lielākais tuvākā laika risks ir vēlēšanas un tām sekojošā 2011. gada budžeta veidošana –gadījumā, ja pēc vēlēšanām virsroku gūst populistiski «samazinam nodokļus, palielinam izdevumus» veida priekšlikumi vai arī budžeta pieņemšana tiek novilcināta līdz nākamā gada pavasarim, tas varētu aizbaidīt potenciālos investorus un tādējādi nozīmētu lēnāku izaugsmi tuvākajos gados.
Attiecībā uz uzņēmējiem – manuprāt, pēc 2009. gadā veiktās izdevumu optimizācijas un «ugunsgrēku dzēšanas» ir laiks atkal paskatīties vismaz vidējā termiņā. Iespēju ir pietiekami daudz – atkarot tirgus daļu no kāda vārgāka konkurenta, lēti iegādāties nekustamo īpašumu vai citus aktīvus, ieguldīt darbinieku prasmju un motivācijas paaugstināšanā. Iespējams, kādam arī pārvērtēt, vai nav optimizēts pārāk daudz –varbūt, skatoties nākotnē, darbinieku skaitu ir vēlams nedaudz paplašināt, kamēr vēl darba tirgū noteicējs ir darba devējs – šāda situācija varētu nebūt mūžīga. Arī procentu likmes mūžīgi nebūs tik zemas kā šobrīd, līdz ar to jāizvērtē savas iespējas apkalpot kredītsaistības arī pie būtiski augstākām EURIBOR likmēm, teiksim 4% gadā. Atkarībā no šīs analīzes rezultātiem, varbūt nepieciešams piesaistīt papildus pašu kapitālu. Tāpat šobrīd ir pievilcīgs brīdis apdrošināties pret iespējamo procentu likmju kāpumu nākotnē, fiksējot procentu likmes ilgtermiņā, jo ilgtermiņa likmes (piecu vai 10 gadu periodam) ir ļoti zemā līmenī.