Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.
Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.
Zinās pavasarī
Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.
Pagaidām vēl pāragri spriest par to, kā ziemāji būs pārziemojuši – tas būšot redzams pavasarī.
Arī z/s Joži saimnieks Gunvaldis Sproģis atzīst, ka pagaidām vēl grūti vērtēt ziemāju stāvokli, taču sniega ir pamaz – viens līdz divi centimetri, lai gan vajadzētu 10–15 cm, lai ziemāji labi pārziemotu. Naktīs sals pārsniedz -15 grādus, un, ja tas būtu īslaicīgi, tad nekas, bet ilgstošs aukstums rada bažas, uzsver Jožu saimnieks.
Var ciest saknes
Par stipro salu norūpējušies arī augļudārzu īpašnieki un dārzkopji, jo aukstuma dēļ dažas kultūras var izsalt. Šobrīd nosacīti valda kailsals, kā dēļ var ciest augu saknes, un tas var ietekmēt gan ražību, gan izraisīt augu bojāeju, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopis Imants Missa, kā piemēru minot zemenājus. Par pārējiem stādījumiem varēšot runāt pavasarī, kad būs redzams, kā tie pārziemojuši. Tiesa, sals atnācis pakāpeniski un augi jau paspējuši norūdīties. I. Missa arī skaidro, ka svarīgi ir blakusapstākļi – kā dārzi kopti un aprūpēti.
Arī Lavijas Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane uzsver – kailsals augļkokiem par labu nenāk; tas var ietekmēt stādījumus, kam ir sekla sakņu sistēma, piemēram, pundurābeles, zemenājus. Slikti varētu klāties arī ķiršu un plūmju ziedpumpuriem. Vīnogas šobrīd esot piesegtas, līdz ar to satraukumam par to izsalšanu nav pamata. E. Kaufmane piebilda, ka vēl pagaidām grūti spriest, kas notiks tālāk. Ja turpināsies šāds kailsals un sniega nebūs, tas atstās sekas uz nozari kopumā.
Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem apsētās platības jau ievērojami cieta pēc tam, kad sniegs uzkrita uz sējumiem, pirms bija iestājies sals un tā rezultātā lielākā daļa sējumu gāja bojā un nākamajā pavasarī tos nācās pārsēt, kas radīja papildu izdevumus lauksaimniekiem.
Pērn graudkopji nevarēja priecāties par lielām ražām, bet gadu iepriekš bija īpašs ražas kāpums, kad kviešu un rudzu kopraža palielinājās gandrīz divas reizes. Saskaņā ar Lauku Atbalsta dienesta datiem ar graudaugiem pagājušajā gadā bija apsēti 574 tūkst. ha, kas ir salīdzinoši tādā pašā apjomā kā 2012. gadā.