Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS pirmajā etapā izdevies pārdot obligācijas vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā, un tuvāko nedēļu laikā obligāciju realizācija tuvojas pieciem miljoniem eiro.

"Esmu gandarīts par mūsu biedru interesi par šo neparasto finansēšanas veidu. Aicinām biedrus turpināt pirkt obligācijas, kas nākotnē nodrošinās pilnu graudu realizācijas ķēdi un dos papildu finansiālus ieguvumus," teic LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

LATRAPS izvēlējusies Latvijas uzņēmējdarbības videi neraksturīgu finansējuma piesaistes veidu nozīmīgam darījumam, izsludinot piedāvājumu saviem biedriem iegādāties obligācijas. Par iegūtajiem līdzekļiem plānots nopirkt 50% + 1 daļu vienā no Rīgas Brīvostas uzņēmumiem un tādējādi iegūt ostu, kas nepieciešama efektīvākai labības tirdzniecībai.

Latraps piederošais ASNS Investment apvienojas ar Alpha osta 

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps"...

Alpha ostas vidējā iekraušanas jauda ir 9 tūkstoši tonnu dienā un kopējais graudu glabāšanas apjoms - virs 100 tūkstošiem tonnu. Tās piestātnē var apkalpot visdažādākās kravnesības kuģus, ieskaitot PANAMAX izmēra ar kopējo ietilpību 70 tūkstoši tonnu. Līdz ar savas ostas iegādi kooperatīvās sabiedrības biedri iegūs gan iespēju ātrāk nogādāt graudus kuģos, gan uzglabāt tos ostā, gan papildus nopelnīt no ostas darbības.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

LATRAPS gadiem ilgi loloja sapni par savu graudu pārkraušanas termināli. Pateicoties ģeopolitiskām pārmaiņām, šobrīd ir radusies iespēja iegādāties kontrolpaketi ostas terminālī Rīgā, kas atbilst gandrīz visām kooperatīva vēlmēm - jaudīga dzelzceļa un auto piekļūšana un pieņemšana, PANAMAX kuģu dziļums, jaudīga kuģu uzkraušanas infrastruktūra, sākotnēji pietiekošas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas, tālākas attīstības iespējas un liela pieredze darbā ar beramkravām.

Obligācijas pieejamas tikai LATRAPS grupas kooperatīvu biedriem un LATRAPS darbiniekiem. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro un tās var iegādāties uz trīs dažādiem termiņiem.

Šī ir jau trešā reize, kad kooperatīvā sabiedrība LATRAPS emitē obligācijas saviem biedriem projektu finansēšanai.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

"SEB banka" piešķīrusi kredītlīniju 20 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps", pievienojoties kopējai "Latraps" kredītlīnijai, ko nodrošina arī "Luminor Bank", un kas kopumā veido 55 miljonus eiro, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Kredītlīnija paredzēta apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ražas sezonas laikā - graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei Latvijas lauksaimniekiem.

"Latraps" valdes loceklis Gundars Ruža norāda, ka piešķirtā kredītlīnija no abu banku puses ļaus "Latraps" pilnībā nodrošināt zemnieku vajadzības pēc apgrozāmiem līdzekļiem un realizēt kooperatīva šā gada plānus un ieceres.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" apvieno dažāda lieluma un darbības veidu saimniecības no visas Latvijas. Kooperatīvs piedāvā lauksaimniekiem graudu uzglabāšanu, tirdzniecību un to transportēšanu, lauksaimniecības izejvielu un degvielas iegādi, lauksaimniecības tehnikas iegādi un servisu, sējumu apdrošināšanu un daudzas citas sadarbības jomas.

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Banku īstenotās politikas dēļ lauksaimniekiem šobrīd ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem, stāsta graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Es teiktu, ka bankas ir mainījušas attieksmi negatīvā virzienā. Šobrīd visiem zemniekiem ir daudz lēnāk un daudz sarežģītāk tikt pie kredītiem. Mums banku sektorā konkurences vairs nav, ir palikušas trīs ar pusi bankas, absolūti nav konkurences, un bankas visus pieteikumus izskata no absolūta piesardzības punkta - kā būs, ja būs, tādēļ labāk nedot kredītu," teica Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka tā ir valstiski risināma problēma, par kuru būtu jādomā finanšu ministram, premjeram, kā arī jārunā ar bankām, lai situāciju mainītu un rudenī neatkārtotos 2008.gada scenārijs. "Bankas ir privāti uzņēmumi, kas izvērtē un pasaka, ka Latvija viņiem nešķiet droša vieta un viņi var pieņemt lēmumu šeit vienkārši nevienu nekreditēt. Tad scenārijs par atkopšanos pēc Covid-19 mums var izvērsties par ļoti, ļoti smagām paģirām. Galvassāpes atkal uz nākamajiem septiņiem gadiem," sacīja Ruža.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps neto apgrozījums (no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) sasniedzis 166,987 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Nedaudz vairāk kā 2,5 reizes aizvadītajā pārskata periodā saruka kooperatīva peļņa, kas bija mērojama ar 2,022 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

2000. gadā dibinātā Latraps valde uzskata, ka kooperatīvs ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē varētu sekmīgi iepirkt un realizēt savu biedru saražoto produkciju, kā arī nodrošināt Latraps biedrus ar nepieciešamajām izejvielām.

Latraps ir 2000. gada maijā lauksaimnieku izveidota un biedriem piederoša sabiedrība, kuras pamatmērķis ir caur kooperāciju, apvienojot vajadzības, efektīvāk veikt tirdzniecības darījumus, tādējādi paaugstinot saimniekošanas ienesīgumu, norāda Lursoft pieejamā informācija.

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" piederošajai SIA "ASNS Investment" iegūt ietekmi pār graudu termināli SIA "Alpha osta", aģentūru LETA informēja KP.

"ASNS Investment" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība un tās vienīgais īpašnieks ir "Latraps", kas galvenokārt nodarbojas ar graudaugu, lauka pupu, rapša un augkopības ražošanas izejvielu pārdošanu. Savukārt "Alpha Osta" nodarbojas ar kravu, tostarp graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanu un izkraušanu Rīgas brīvostā un dzelzceļa pakalpojumu starpniecību, veicot kravas piegādi līdz ostas terminālim.

"Ņemot vērā, ka "Alpha osta" līdz šim bijusi "Latraps" iekraušanas un izkraušanas pakalpojuma sniedzējs, apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti vertikāli saistīti tirgi: graudaugu, pākšaugu un rapša vairumtirdzniecības tirgus vismaz Baltijas valstīs, kā arī šo produktu kravu iekraušana un izkraušana ostās Latvijas teritorijā vai plašākā teritorijā, aptverot vismaz Baltijas valstis," atzina KP.

Latvijas graudkopju uzņēmums Latraps investējis 1 miljonu eiro Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens un kļuvis par 33% kapitāla daļu īpašnieku, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiktās investīcijas sekmēs uzņēmuma attīstību un paaugstinās tā konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS pieder 48% un piensaimnieku kooperatīvam Dzēse 19% uzņēmuma kapitāldaļu.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka pasaules prakse apliecina, ka visefektīvāk piena pārstrādes nozare strādā tad, ja tā pieder pašiem piena ražotājiem – piena kooperatīviem. Arī Latraps savulaik veidojās, pieņemot drosmīgu lēmumu – graudu audzētājiem izveidojot pašu kontrolētu un konkurētspējīgu uzņēmumu.

Kompānija tic Latvijas Piens perspektīvai, tā ir dzīvotspējīga un var ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ir iegādātas ļoti kvalitatīvas iekārtas, ir uzsākts nopietns darbs jaunu tirgu apgūšanā. Ieguldījums veikts, lai vēlreiz apliecinātu vietējā kapitāla, kas pieder Latvijas zemniekiem, spēju izveidot pilna cikla darbību nozarē: no piena ražošanas līdz gatavam produktam patērētājiem, saka E. Ruža.

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps izstrādājusi jaunus attīstības plānus, un to īstenošanai DNB banka piešķīrusi 10 miljonu eiro kredītu, informē bankas pārstāvji.

DNB bankas piešķirto kredītu Latraps plāno izmantot investīcijām graudu pirmsapstrādes kompleksu attīstībā, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības virziena stiprināšanai un graudu cenas fiksēšanas darījumu finansēšanai.

DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis norāda, ka bankai ir izveidojusies produktīva sadarbība ar Latraps un noslēgtais darījums ir apliecinājums arī perspektīvai tās attīstībai nākotnē.

Jānis Gaibišelis arī atzīmē, ka DNB banka lauksaimniecību ir izvirzījusi par vienu no segmentiem, kurā, mērķtiecīgi strādājot, plānots attīstīt sadarbību ar arvien plašāku skaitu šīs tautsaimniecības sfēras uzņēmumu, un pauž gandarījumu, ka izdevies uzsākt sadarbību ar nozares lielāko spēlētāju.

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Latraps" gājis bojā vīrietis, iekrītot graudu elevatorā, informēja LPKS "Latraps" pārstāve.

Vakar, 30.jūnijā, Elejā 1976.gadā dzimis vīrietis, pildot darba pienākumus, iekrita graudu elevatorā, kura dziļums ir pieci metri.

Negadījumā vīrietis guva smagas traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē, tomēr šodien ziņots, ka vīrietis miris.

Šāda situācija uzņēmumā bijusi pirmo reizi. Neoficiāli ziņots, ka tas ir bijis nelaimes gadījums darbā. Pagaidām secināts, ka ir bijusi atvērta vaļā lūka, vīrietis nav bijis nekur uzkāpis augstumā. Veicot savus darba pienākumus, darbiniekus apsekojis šo lūku un, cik zināms, pats atvēris to.

Uzņēmums "Latraps" šobrīd sadarbojas ar visām iestādēm, ka arī tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu, kas tieši precīzi notika. Oficiāla slēdziena vēl nav ne no policijas, ne darba inspekcijas.