Lauksaimniecība, būdama viena no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, darba tirgū nodrošina stabilu pieprasījumu pēc speciālistiem, LLU veido jaunas programmas un mērķē uz ārvalstniekiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) piedāvā mācību programmu klāstu, kas orientētas galvenokārt uz Latvijas lauku ilgtspējīgu attīstību. LLU ir nozīmīga loma visas tautsaimniecības attīstībā, jo tā sagatavo lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas tehnoloģijas, mežsaimniecības un kokapstrādes speciālistus, atzīst LLU rektore Irina Pilvere, uzsverot, ka šīs ekonomikai tik svarīgās jomas nevar pilnvērtīgi attīstīties bez LLU absolventiem. «Pirms desmit gadiem, pirms Latvijas iestāšanās ES nozarei bija samērā zems prestižs, paši lauksaimnieki savus bērnus nesūtīja mācīties uz LLU, jo lauksaimniecībā neredzēja biznesa iespējas,» viņa saka. Situācija ir krasi mainījusies. «Nozare ar tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai paredzētām atbalsta programmām ir sakārtota, kļuvusi konkurētspējīga. Sabiedrības priekšstats ir mainījies, vairs netiek uzskatīts, ka laukos jābrien pa dubļiem ar gumijas zābakiem, nozare ir moderna, ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas, tāpēc nepieciešamas jaunas zināšanas un kompetences,» konstatē rektore. Nozares prestiža celšanās palielina jauniešu interesi par studijām LLU.

Scania Latvia valdes loceklis Aigars Pušinskis intervijā laikrakstam Diena.

Uzņēmējs, kurš pārstāv starppilsētu autobusu nozari, Dienai sacīja, ka trūkst darbinieku un kvalitatīvi strādājošus šoferus nav viegli atrast. Kā ir kravu pārvadājumu nozarē?

Darbaspēka trūkums kļūst par aizvien lielāku problēmu. Statistika liecina, ka Latvijā visvairāk trūkst pārdevēju, šoferu un šuvēju. Aizvien vairāk kravu pārvadājumu nozares uzņēmumu sāk ievest darbaspēku. Ir pat uzņēmumi, kuri izmanto darbaspēku no Filipīnām, pārsvarā tās gan ir Latvijā reģistrētas automašīnas, kuras darbu veic Zviedrijā. Mēs Scania Latvia uzņēmumā sadarbojamies ar profesionālās izglītības iestādēm, un patlaban mums nav vakantu vietu, arī darbaspēka netrūkst. Veids, kā mēs izvēlamies darbiniekus, norit tiešā sadarbībā ar skolām, sadarbības rezultātā mēs erudītākajiem jauniešiem dodam iespēju strādāt mūsu uzņēmumā. Esam arī sākuši sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un vienojušies, ka mūsu speciālisti lasīs lekcijas un ka dosim prakses vietas LLU studentiem.

Pēc vairāk nekā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai, stāstījusi augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs darbosies kā starpdisciplināru pētījumu ierosmes un pētniecības rezultātu popularizēšanas centrs Latvijā un starptautiskā līmenī. Sagaidāms, ka tā darbība veicinās pastāvošo zinātnisko institūciju atpazīstamību starptautiskajā pētniecības vidē un starptautisko sadarbību.

Aizvadītā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam, kurā noteikts, ka LLU kā vadošajai bioekonomikas augstākās izglītības un pētniecības iestādei Latvijā ir jāīsteno ieguldījumi izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā un jāvairo atpazīstamība un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Šim nolūkam Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā papildus plānots izveidot arī divas jaunas darba vietas.

Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.

Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima projekts izstrādāts atbilstoši pēdējām tehnoloģijām un būvnormatīviem, projektam veiktas arī visas nepieciešamās ekspertīzes, sacīja projekta autoru arhitektu biroja Kubs vadītāja arhitekte Zane Kalinka.

«Patlaban grūti pateikt, kādi ir notikušā cēloņi, taču projekts izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem un tam veiktas neskaitāmas ekspertīzes. Latvijā ir neskaitāmi piemēri apzaļumotiem jumtiem, piemēram, viss Kronvalda parks ar strūklaku un kokiem atrodas uz autostāvvietas jumta,» sacīja Kalinka.

Viņa piebilda, ka arī jumta apzaļumošanai paredzētā bruģa un melnzemes substrāta svars nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šīs slodzes tika paredzētas un jumta nestspēja tika pārbaudīta. «Turklāt uz jumta atrodas oļu kārta un divas ziemas uz tā bija sniegs, kas kopumā radīja daudz lielāku slodzi nekā projektētais jumta dārzs,» piebilda Kalinka.

Jelgavā tapis jauns Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) studiju un zinātnes centrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studentiem tas durvis vērs nākamā gada sākumā. Patlaban telpas tiek aprīkotas ar modernām iekārtām. Pārtikas nozare ir specifiska, tās apguvei nepieciešama bagātīga, resursietilpīga infrastruktūru un moderna studiju vide. LLU PTF ir labi attīstīta pētniecība, tāpēc jaunajā studiju un zinātnes centrā abos stāvos atradīsies mācību un zinātniskās laboratorijas, bet pirmajā vēl arī pilotražotnes – augļu un dārzeņu pārstrādei, alus ražošanai, graudu pārstrādei un maizes ražošanai, piena, gaļas un zivju pārstrādei. Plānots arī iepakošanas cehs, pārtikas procesu un iekārtu laboratorijas. Tajās esošās iekārtas būs kā prototips ražošanā pielietotām iekārtām. «Proti, viss, lai studentiem būtu vieglāk saprast ar pārtikas produktu ražošanu saistītās nianses,» uzsver LLU PTF dekāne Inga Ciproviča.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu, izmeklējot iespējamu krāpšanu saistībā ar trim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotiem inovāciju projektiem, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

«Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu, saņemot atbalstu - Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos. Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti pierādījumi, pētīti materiāli,» saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu - kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829 eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.

Lauksaimniecības tehnikas, graudu pirmapstrādes iekārtu, servisa un sēklu tirdzniecības uzņēmums SIA Dotnuvos Projektai uzdāvinājis Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes laboratorijai vairākus desmitus tūkstošu vērtu traktoru, kas paredzēts studentu laboratorijas darbu un testu veikšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Viesturs Strauja.

Jauno firmas CASE IH traktoru studenti izmantos laboratorijas darbos, eksperimentos bakalaura un maģistra darbu ietvaros, bet mācībspēki un doktoranti – zinātniskajos pētījumos. «Traktors noderēs visu LLU Lauksaimniecības inženierzinātņu virzienu, bet īpaši Lauksaimniecības tehnikas un Lauksaimniecības enerģētikas specialitāšu visu līmeņu studentiem – no bakalaura grāda pretendentiem līdz pat doktorantiem. To varēs izmantot, apgūstot dažādu sistēmu uzbūvi, diagnostiku un regulēšanu, biodegvielu pielietojuma un dažādu darba režīmu pētījumos, kā arī daudz dažādos citos veidos izmantot mācību procesā. Līdz ar šī jaunā mācību traktora iegūšanu, beidzot varēsim laist pelnītā atpūtā padomju laika kāpurķēžu traktoru T-74,» stāsta LLU Tehniskās fakultātes dekāns Ilmārs Dukulis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) gada apbalvojumu «Uzņēmējs nākotnei 2018», ko pasniedz uzņēmumam par izcilu sadarbību pētniecībā un studiju procesā, kas sekmē jaunu produktu izstrādi, veicina nozares attīstību un inovāciju pārnesi uz ražošanu.

«Ķekava» un LLU cieši sadarbojas jau vairāk nekā 50 gadu un sadarbības formas šo gadu laikā bijušas visdažādākās – atbalsts zinātniskajai pētniecībai, prakses vietas uzņēmumā, kā arī materiālais nodrošinājums studentu praktiskajām nodarbībām. Sadarbības rezultātā uzņēmumā strādā LLU sagatavoti speciālisti dažādās jomās: inženierzinībās, pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijās, zooinženierijā.

«Mūsu sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir tikpat ilga kā mūsu uzņēmuma vēsture. Nozares attīstību virza zinoši savas nozares eksperti, kuri palīdz uzņēmumam augt un kļūt par nozares attīstības dzinējiem. Sinerģija ar zinātni ļāvusi būt arī jaunatklājējam, radot nebijušus produktus un jaunas garšas. Arī šobrīd, tieši pateicoties veterinārārstiem, esam sasnieguši tādu putnu labturības līmeni, kas ir ļāvis pirmajiem Baltijā svaigo gaļu marķēt ar zīmi Audzēts bez antibiotikām,» stāsta «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

SIA CIDO Grupa un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāte uzsākušas kopīgu pētniecības projektu par sulām. Tā ietvaros LLU laboratorijās tiek pētīts, kādas vērtīgas vielas satur Latvijā ražotās sulas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Dr.sc.ing. Solvita Kampuse, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, komentē: «Sulām piemīt augļu īpašības, tāpēc būs interesanti uzzināt, kādi precīzi un cik daudz mikro un makroelementi ir mūsu veikalos nopērkamajās sulās.»

LLU laboratorijās tiek pētītas sulas – apelsīnu, ananasu, greipfrūtu, ābolu un tomātu. Tām tiek noteiktas minerālvielas, vitamīni un antioksidanti, kā arī spēja neitralizēt organismā brīvos radikāļus. Pētījums tika uzsākts šā gada janvārī.

Mūsdienās nav iedomājams nopietns uzņēmums vai jebkuras jomas iestāde, kur lielākā daļa ikdienas procesu netiktu vadīti ar tehnoloģijām. Turklāt tehnoloģiju attīstība pēdējās desmitgadēs šo iespēju ir padarījusi neskaitāmas reizes lētāku un līdz ar to arī pieejamāku gan cenas, gan piedāvājuma ziņā.

Nenoliedzams tehnoloģiju jomas līderis ir Apple, kura ražotās tehnoloģijas un dažādām vajadzībām izstrādātie programmnodrošinājumi aizvien vairāk gan padara vieglāku un vienkāršāku ikdienas procesu vadīšanu biznesā un valsts sektorā, tostarp arī zinātniskajā un studiju darba procesā augstskolās.

Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir iegādājusies 16 Apple iMAC, lai aprīkotu LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes datorklasi studentu apmācību vajadzībām, kā arī divus Macbook Pro pasneidzējiem, stāsta LLU Informācijas Tehnoloģiju fakultātes dekāns, inženierzinātņu doktors Gatis Vītols.

Valdība otrdien, 2. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanu, lai nodrošinātu gēnu bankas efektīvu darbību.

Jaunizveidotajā gēnu bankā tiks uzglabāti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku, piemēram, Latvijas dzinējsuņa bioloģiskā materiāla paraugi. Jau pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā tiek uzglabāti un pētīti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi, bet ir svarīgi uzkrāto bioloģisko materiālu saglabāt ilglaicīgi un papildināt ar jauniem paraugiem, kā arī veikt pētījumus, lai noskaidrotu šķirņu pozitīvās īpašības.

Gēnu bankā pastāvīgi tiks uzglabāti dzīvnieku - gan lauksaimniecības dzīvnieku, gan vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku - bioloģiskā materiāla paraugi, lai pētītu, raksturotu, izvērtētu, izmantotu, saglabātu un atjaunotu šķirnes. LLU arī būs tiesīga likvidēt dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla paraugus, ja tie vairs nebūs derīgi šķirņu pētījumiem, raksturošanai, saglabāšanai u.c. mērķiem.

Bulduru Dārzkopības vidusskolu ar 2017.gada 1.janvāri plānots pārveidot par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību, kurā visas kapitāla daļas pieder Latvijas Lauksaimniecības universitātei – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Bulduru Dārzkopības vidusskola, informē SIA.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Bulduru Dārzkopības vidusskola ir izglītības iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt dārzkopības profesionālās izglītības programmu īstenošanu Latvijā. Vidusskolā tiek īstenotas vairākas profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības programmu grupā Dārzkopība, Floristikas pakalpojumi un Viesnīcu un restorānu pakalpojumi. Plašs izglītības programmu piedāvājums šajās nozarēs tiek nodrošināts arī pieaugušajiem.

Daudzu gadu garumā vidusskolas darbībā bija izveidojušās pārvaldīšanas problēmas, kuras konstatējuši gan IZM, gan neatkarīgi eksperti un uz kurām savā revīzijas ziņojumā norādījusi arī Valsts kontrole. Izvērtējot situāciju, IZM secināja, ka pašreizējā statusā kā valsts kapitālsabiedrība Bulduru Dārzkopības vidusskola pastāvēt nevar, tāpēc ministrija sāka risināt jautājumu par turpmāku efektīvāku skolas pārvaldīšanas un darbības modeli, racionāli izmantojot vidusskolas izglītības un materiāltehniskos resursus.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pirmdien parakstīts līgums ar darbu veicējiem par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanas un fasādes atjaunošanas darbiem.

Tos turpmāko četru gadu laikā atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem veiks pilnsabiedrība PST un ARM 4,957 miljonu eiro vērtībā.

Līgumu parakstīja LLU rektore Irina Pilvere un pilnsabiedrības PST un ARMS pārstāvji – AB Panevežio statybos trestas ģenerāldirektors Dalius Gesevičius un SIA ARMS Group valdes priekšsēdētājs Artūrs Sprudzāns.

Šodien Jelgavas pilij ir vēsturisks brīdis, jo vienojamies ar būvdarbu veicējiem par pils energoefektivitātes paaugstināšanas un fasādes atjaunošanas pasākumiem. Tik nozīmīgi ieguldījumi pilī nav bijuši kopš pagājušā gadsimta, kad tai tika mainīts jumts. Sagaidām, ka uz Latvijas valsts simtgades jubileju un Jelgavas pils 280. jubileju varēsim parādīt jau pirmos renovētos pils spārnus – dienvidu un austrumu fasādes, līguma parakstīšanas brīdī teica I. Pilvere.

Liela daļa jauno pārtikas produktu top Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē ar Tehnoloģiju un Zināšanu pārneses nodaļas atbalstu. LLU Tehnoloģiju un Zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka visi tapušie produkti ir inovatīvi, un piebilst, ka inovācijas ne vienmēr ir kosmosa tehnoloģijas. Reizēm tas ir kāds pavisam neliels uzlabojums.

Daudzas inovācijas slēpjas tehnoloģijās, kas produktam ļauj būt lētākam, ar garāku derīguma termiņu, ļauj ražošanas procesā izmantot mazāk elektroenerģijas u.tml. Pārtikas tehnoloģijas fakultāte vairāk nekā divus gadus atrodas jaunā ēkā ar labu materiāli tehnisko bāzi, kurā izvietotas pilotražotnes, kas ir būtiskas gan pārtikas tehnoloģijas studentiem, gan uzņēmējiem, dodot iespēju strādāt ar nelieliem produktu daudzumiem.

«LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijā ir iespējami īsti brīnumi,» saka Ņikita Kazakevičs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs.

Raksta galerijā - Zināmākie LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku un uzņēmēju sadarbības rezultātā izstrādātie produkti

Jauniešu skaits, kas varētu pretendēt uz studijām augstskolās, ir sarucis par aptuveni 6%; tomēr izglītības iestādes cer aizpildīt budžeta vietas, tikt pie labākajiem vidusskolu absolventiem

Pirmajām uzņemšanas dienās lielāko pieteikumu skaitu saņēmušas trīs augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), rāda vienotās uzņemšanas sistēmā portālā Latvija.lv. Tieši šādā prioritāšu secībā Latvijas augstskolas sarindojuši darba devēji, kuri nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jauniešiem galvenokārt iesaka izvēlēties datorzinātņu studijas.

Sīvākā cīņa par studentiem gaidāma datorzinātnēs starp LU, RTU un Vidzemes augstskolu, finanšu vadībā – starp LU un Banku augstskolu un ārstniecībā – starp LU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), prognozē LU rektors Indriķis Muižnieks. «Lielu ietekmi uz konkurenci atstās vēsturiski izveidojies budžeta vietu sadalījums pa augstskolām, kas nav balstīts uz piedāvāto studiju kvalitāti. Tādēļ konkurss uz budžeta vietām būtu jārīko vienots visā valstī, un tajā uzvarējušie reflektanti paši varētu izvēlēties augstskolu, kurā tiek piedāvāta attiecīgā programma,» uzskata LU rektors. Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis norāda, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstība mūsdienās aizvien vairāk pieprasa starpdisciplināru pieeju, tādēļ konkurēšanas vietā RTU izvēloties attīstību un sadarbību. RTU sadarbojas ar RSU, piedāvājot kopīgas studiju programmas Medicīnas inženierija un Rūpnieciskā farmācija. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju šogad pirmo gadu notiek uzņemšana starpaugstskolu programmā Radošās industrijas. Notiek jaunu kopīgu programmu izstrāde arī ar citām augstskolām, informē U. Citskovskis.

Augstskolu pasniedzēji un zinātnieki atklāj, ka Latvijā ir ne vien liels, bet arī starptautiski atzīts zinātniskais potenciāls, kura īstenošanai diemžēl nepietiek finansējuma.

Dienas Biznesam tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes (TF) Enerģētikas institūta (EI) pasniedzējiem, «izkristalizējās» galvenā problēma, par kuras nozīmīgumu visi pasniedzēji bija vienisprātis. Kaut gan fakultātēs pasniedzēji izsaka lepnumu par savu izglītojamo un kolēģu sasniegumiem un ieguldījumu zinātnē, viņi uzsver, ka turpmākajai attīstībai ir nepieciešams būtiski lielāks valsts atbalsts un izglītības sistēmas sakārtošana.

Izaugsmes iespējas

LLU Tehniskās fakultātes absolvents un EI pasniedzējs Aleksejs Gedzurs norāda, ka «apstākļos, kad studentu skaits turpina sarukt, tieši no pedagogu vieduma ir atkarīgs tas, vai topošais speciālists saskatīs Latvijā savas profesionālās izaugsmes iespējas».

Šajā mācību gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) uzņemti pirmie deviņi pilna laika ārzemju studenti, septiņi no viņiem apgūst veterinārmedicīnu, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Saskaņā ar augstskolas attīstības vadlīnijām ārzemju studentu piesaiste ir īpaši svarīga šajā laikā, kad demogrāfiskās lejupslīdes dēļ vietējo studentu skaits ir samazinājies.

Jaunieši no Vācijas, Somijas, Lielbritānijas un Honkongas stāsta, ka studēt uz Jelgavu devušies, jo tā ir neliela, zaļa un no piesārņojuma brīva pilsēta.

Vācu studentes uzsver, ka veterinārmedicīnu Latvijā studē, jo Vācijā nav izdevies pārvarēt uzņemšanas kvotas. Taču vēlēšanās kļūt par veterinārārstēm vācu jaunietēm ir liela. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka studijas LLU ir apmēram sešas reizes lētākas nekā, piemēram, Lielbritānijā.

AS “LNK Industries” nākamā gada vasarā nodos Jelgavas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo Dzīvnieku patversmei jaunas, modernas, dzīvnieku vajadzībām piemērotas telpas 75 m2 platībā bez mājām palikušo kaķu izmitināšanai.

Izmantojot moduļu telpu būvniecības sistēmu, būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries” izveidos infrastruktūru klaiņojošo kaķu izmitināšanai, kas tiks nodota LLU īpašumā. Kaķu izmitināšanai paredzētajās telpās tiks nodrošināti gan dzīvnieku izmitināšanai, gan kaķu mājas personālam piemēroti apstākļi.

Līdz ar klaiņojošo kaķu izmitināšanu, ir izvirzīts uzdevums radīt maksimāli ērtus apstākļus dzīvniekiem un iespējami komfortablus apstākļus apmeklētājiem, kuri vēlas apskatīt kaķus, lai dotu tiem pajumti.

“Katrs no mums var dot savu artavu palīdzot kādam, kam tas ir vitāli nepieciešams. Reizēm vajadzīgs salīdzinoši neliels laika vai citu resursu ieguldījums, lai kāda dzīve būtiski mainītos uz labo pusi. Ikdienas skrējienā nedrīkstam aizmirst, ka palīdzība nepieciešama arī dzīvniekiem, kuri mūsu līdzcilvēku dēļ palikuši bez mājām. Mums jādod iespēja tiem atrast jaunas mājas un līdz brīdim, kas tas notiek, jānodrošina šiem dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus. Esam gandarīti, ka sadarbībā ar LLU šāda iespēja tiks nodrošināta Jelgavas apkaimē klaiņojošiem kaķiem, tādejādi atvieglojot jaunu māju meklēšanas procesu,” komentē AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Jelgavā šodien atklāts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) studiju un zinātnes centrs, vēsta reģionālais portāls www.zz.lv.

Jaunā PTF studiju un zinātnes centra ēka aiz Valdekas pils tapusi kādreizējo veco noliktavu vietā, informē LLU. Tās būvniecība sākta 2014. gada novembrī un noslēgusies pērn jūlijā.

Divstāvu ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 3000 kvadrātmetru. Tajā atrodas studiju un zinātnisko laboratoriju bāze pārtikas zinātnei, nelielas pilotražotnes, kurās studentiem ir iespēja gūt izpratni par ražošanas procesu norisi, bet pārtikas uzņēmēji, noslēdzot sadarbības līgumus, PTF zinātnieku vadībā var izmēģināt jaunu produktu ražošanu, kas grūti realizējama lielās ražotnēs.

Jaunajā kompleksā uzstādīts moderns laboratoriju aprīkojums, tai skaitā gāzu hromatogrāfs olfaktometrs, esošo gāzu un šķidruma hromatogrāfu aprīkojums ar automātiskām paraugu ievadīšanas ierīcēm daudzveidīgu pārtikas izejvielās un produktos esošo bioloģiski aktīvo vielu noteikšanai, farinogrāfs un amilogrāfs miltu kvalitātes īpašību izzināšanai, nitrītu un nitrātu satura noteikšanas iekārta, konvenkcijas un ātrās dzesēšanas iekārtas, mikroskopijas datorizētā sistēma un citas pārtikas tehnoloģijas procesu nodrošināšanai nepieciešamas iekārtas.

Sākoties jaunam studiju semestrim, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) 8.dienesta viesnīcā (Lielajā ielā 19, Jelgavā) pabeigti renovācijas darbi un jaunajās, labiekārtotajās istabiņās iemitinājušies gan apmaiņas programmu, gan LLU studenti, informē universitāte.

Dienesta viesnīcas divu stāvu rekonstrukcija veikta projekta Viesnīcas istabiņu rekonstrukcija – ārzemju studentu un vieslektoru vajadzībām un LLU Meža izmantošanas laboratorijas modernizācijai ietvaros vairāk nekā pus miljona eiro apmērā.

Rekonstruēts viesnīcā trešais un ceturtais stāvs, labiekārtojot 56 divvietīgās istabas. Tās mēbelētas, katrā atrodas divas gultas, galds, ledusskapis, iebūvēts sienas skapis ar spoguli, kā arī sanitārais mezgls (duša un tualete).

Remontdarbi vēl turpinās četrās virtuvēs, kā arī veļas mazgāšanas telpā, kas tiks aprīkotas ar piecām profesionālajām veļas mašīnām un žāvētājiem. No pirmā līdz ceturtajam stāvam izremontētas arī trepju telpas un nomainītas durvis.

Izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu, sadarbībā ar Enno Ences ģimenes uzņēmumu «Milzu!» LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieces Ilga Gedrovica un Sandra Muižniece-Brasava radījušas astoņas sauso brokastu pārslu receptes. Septembrī jaunā produkcija sāka ceļu pie pircējiem, un vienlaikus turpinās jauno recepšu ieviešana ražošanā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pusotru gadu LLU docentes projekta vadītājas I.Gedrovicas gaitas saistītas ar Kuldīgu, kur atrodas uzņēmuma «Milzu!» ražotne «Miķeļi». Tajā pagaidām gan strādā tikai trīs cilvēki, tomēr septembrī «Miķeļos» sāka ražot pirmos četrus I.Gedrovicas un S.Muižnieces- Brasavas brokastu pārslu variantus, ko jau piegādā lielveikalu tīkliem. Līdz nākamā gada janvārim plānots apgūt pārējās četras receptes, kuru izstrāde paredzēta ERAF atbalstītajā projektā «Ar šķiedrvielām bagātinātu ekstrudētu pārtikas produktu izstrāde».

Kā raksta Zemgales Ziņas, no sarunas var just, ka nelielam ģimenes uzņēmumam nav viegli konkurēt ar lielražotājiem «Nestle», «Kellogg’s» un citiem, kas jau sen ieguvuši savu vietu pasaules tirgū. Tomēr «Milzu!» apņēmīgi cīnās par savu nišu.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.