Augstskolu pasniedzēji un zinātnieki atklāj, ka Latvijā ir ne vien liels, bet arī starptautiski atzīts zinātniskais potenciāls, kura īstenošanai diemžēl nepietiek finansējuma.
Dienas Biznesam tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes (TF) Enerģētikas institūta (EI) pasniedzējiem, «izkristalizējās» galvenā problēma, par kuras nozīmīgumu visi pasniedzēji bija vienisprātis. Kaut gan fakultātēs pasniedzēji izsaka lepnumu par savu izglītojamo un kolēģu sasniegumiem un ieguldījumu zinātnē, viņi uzsver, ka turpmākajai attīstībai ir nepieciešams būtiski lielāks valsts atbalsts un izglītības sistēmas sakārtošana.
Izaugsmes iespējas
LLU Tehniskās fakultātes absolvents un EI pasniedzējs Aleksejs Gedzurs norāda, ka «apstākļos, kad studentu skaits turpina sarukt, tieši no pedagogu vieduma ir atkarīgs tas, vai topošais speciālists saskatīs Latvijā savas profesionālās izaugsmes iespējas».
A. Gedzurs atklāja, ka cer uz pedagogu algu un zinātnes finansējuma palielinājumu, savukārt meklēt karjeras iespējas ārzemēs viņš neplāno. «Mūsu institūts nav liels, pētnieciskais darbs ir orientēts uz lauksaimniecības enerģētisko objektu vajadzībām. Tomēr zināšanas, kuras ir iegūtas TF, atklāj absolventiem iespējas veidot savu karjeru ražošanā, lauksaimniecībā un transporta nozarē jebkurā attīstītā valstī, kur ir pieprasījums pēc talantīgiem speciālistiem,» stāsta A. Gedzurs.
Savukārt par pētniecisko darbu pasniedzējs saka: «Mūsu studenti diplomdarbos modelē objektus, kuros kā enerģijas avoti ir izmantotas saules baterijas, vēja stacijas vai kombinētie varianti. Latvijā ir pamatota šķeldas kā kurināmā izmantošana, tāpēc ka pie mums ir labi attīstīta mežsaimniecība. Izmantojot koksni, mēs uzskatām, ka izdalītais CO2 apjoms ir vienāds ar gāzes apjomu, kuru koks absorbē fotosintēzes laikā savas augšanas periodā – tātad iznāk nulles bilance. Uz jautājumu, kurš no alternatīvajiem enerģijas veidiem ir visizdevīgākais, A. Gedzurs atbild: «Grūti teikt. Tagad izmanto vislētāko enerģijas veidu, jo ieguldījumi enerģētikā ir ļoti lieli un tie var atmaksāties 20–30 gadu garumā. Pašlaik alternatīvo enerģijas veidu izmantošana nav tik izdevīga kā darbs ar tradicionālajiem enerģijas avotiem.»
Pasaules līmenī
EI asociētais profesors Vitālijs Osadčuks, būdams LLU absolvents, ar universitāti ir saistījis savu zinātnisko darbību. Pašlaik V. Osadčuks kopā ar saviem kolēģiem strādā pie robotizētas, autonomas augu monitoringa un kopšanas platformas Latvijas iDārzs veidošanas. Platforma būtu pielietojama ne vien stād- audzētavu vai dārzu uzturēšanas darbībām, bet, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, ar dažāda veida sensoriem un kamerām datu bāzē tiktu ievākti, analizēti un apkopoti reāla laika dati par augiem. No iegūtajiem datiem ir plānots izveidot Latvijā sastopamo augu informācijas sistēmu, kura stādaudzētājiem dotu padomus par augu uzturēšanu.
Visu rakstu lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!