Scania Latvia valdes loceklis Aigars Pušinskis intervijā laikrakstam Diena.
Uzņēmējs, kurš pārstāv starppilsētu autobusu nozari, Dienai sacīja, ka trūkst darbinieku un kvalitatīvi strādājošus šoferus nav viegli atrast. Kā ir kravu pārvadājumu nozarē?
Darbaspēka trūkums kļūst par aizvien lielāku problēmu. Statistika liecina, ka Latvijā visvairāk trūkst pārdevēju, šoferu un šuvēju. Aizvien vairāk kravu pārvadājumu nozares uzņēmumu sāk ievest darbaspēku. Ir pat uzņēmumi, kuri izmanto darbaspēku no Filipīnām, pārsvarā tās gan ir Latvijā reģistrētas automašīnas, kuras darbu veic Zviedrijā. Mēs Scania Latvia uzņēmumā sadarbojamies ar profesionālās izglītības iestādēm, un patlaban mums nav vakantu vietu, arī darbaspēka netrūkst. Veids, kā mēs izvēlamies darbiniekus, norit tiešā sadarbībā ar skolām, sadarbības rezultātā mēs erudītākajiem jauniešiem dodam iespēju strādāt mūsu uzņēmumā. Esam arī sākuši sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un vienojušies, ka mūsu speciālisti lasīs lekcijas un ka dosim prakses vietas LLU studentiem.
Kā izveidojās sadarbība ar LLU - jūs gājāt pie LLU, vai LLU nāca pie jums?
Mēs gājām pie LLU, bet nozīmīgs faktors bija tas, ka mūsu uzņēmuma darbinieku vidū ir cilvēki, kas mācījušies LLU, arī es pats esmu tur mācījies.
Jums kā uzņēmuma vadītājam ir izdevīgi piedāvāt prakses vietas? Tā iegūstat jaunus darbiniekus, vai arī jūsu kolektīvs sūdzas, ka praktikanti rada papildu rūpes?
Uzskatu, ka praktikantu piesaiste ir pareizais ceļš, jo, pat ja praktikanti nepaliek strādāt mūsu uzņēmumā, esam popularizējuši savu profesiju un uzņēmumu jauniešu vidū. Ar to, ka uzņēmums nevar visiem praktikantiem nodrošināt darbu un ka ne visi praktikanti vēlas palikt strādāt uzņēmumā, kurā izgājuši praksi, pat ja viņiem darbu piedāvā, vienkārši ir jārēķinās.
Kā jūsu pārstāvēto nozari ietekmē degvielas cenu svārstības?
Netiešā veidā notikumi Ukrainā un tiešā veidā tas, ka nafta pasaulē patlaban tiek iegūta lielākos apjomos, nekā tirgū nepieciešams, pēdējā laikā nodrošināja zemas degvielas cenas. Pārvadātāji līdz ar to iegūst priekšrocības, bet uz neilgu laiku, jo tirgus momentā reaģē un arī samaksa par kravu pārvedumiem pazeminās. Latvijas uzņēmumiem ir būtiski tas, kas notiek Krievijas degvielas tirgū, jo ļoti daudzas starptautisko pārvadājumu firmas, kas veic pārvadājumus starp Krieviju un ES, izmanto Krievijā iegādātu degvielu.
Ja mēs runājam par degvielas ekonomiju, svarīgi ir, kā strādājis ražotājs, kā viņam izdevies uzbūvēt automašīnu, bet ļoti svarīgi ir arī tas, cik labi automašīnas vadītājs ir apmācīts tajā, kā šo automašīnu pareizi izmantot. Var ieguldīt daudzus miljonus, lai uzlabotu automašīnas motoru, bet, ja šoferi nebūs apmācīti, kā, vadot automašīnu, ekonomēt degvielu, tad ieguvuma nebūs.
Kad Krievija pērn ieviesa embargo daudziem ES ražotajiem pārtikas produktiem, kravu pārvadājumu nozares pārstāvji reaģēja ļoti asi, sakot, ka finanšu aizdevējiestādes atņems automašīnas un nozarē būs dziļa krīze. No jūsu skatpunkta raugoties, bija krīze?
Krievijas noteiktais embargo nopietni ietekmēja transporta nozares uzņēmumus. Ne vienam vien uzņēmumam automašīnas stāvēja burtiski sētmalā un šoferiem nebija darba, bet daudzi uzņēmēji arī ļoti intensīvi centās atrast iespēju strādāt rietumvalstu un Skandināvijas virzienā, kas daļai arī veiksmīgi izdevās. Tomēr jaunu automašīnu tirgū kritums bija apmēram par 30%. Daļēji iemesls bija Krievijas un ES attiecību pasliktināšanās, bet daļēji arī transporta nozarē valdošā nogaidošā atmosfēra. Šis gads iesācies ar 30% kritumu pret 2014. gada 1. ceturksni, tomēr jāpiebilst - pērn nozarē valdīja dziļš pesimisms, turpretim patlaban jau var manīt optimismu, un rodas tāds iespaids, ka situācija uzlabojas.
Visu interviju Ar zemu cenu vien nevar uzvarēt lasiet ceturtdienas, 25. jūnija, laikrakstā Diena (11. lpp.)!
