Latvijā ir izaugusi uzņēmēju paaudze, kura radusi saņemt palīdzību, tostarp caur Eiropas Savienības fondiem, intervijā atzina profesionālo biznesa konsultāciju un audita pakalpojumu uzņēmuma EY partneris Andris Lauciņš.

«Mēs esam uzaudzinājuši uzņēmēju paaudzi, kura ir pieradusi, ka Eiropas Savienības un citu palīdzības instrumentu nauda ir dāvana. Es pat teiktu, ka mums ir vēl viena domāšanas izmaiņa priekšā - mēs esam izauguši ekonomikā, kurā esam pieraduši saņemt palīdzību,» teica Lauciņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk domāt par to, kā veidot ekonomiku situācijā, kad būs nevis jāsaņem, bet jāsniedz palīdzība. «Turklāt tas mums pašiem var būt ekonomiski izdevīgs process. Varam atcerēties to, kā mūsu neatkarības pirmajos gados mums nesavtīgi palīdzēja dažādi Dānijas konsultanti, bija programmas no citām valstīm, un tajā visā bija zināms izdevīgums arī donoru pusē. Tagad mēs esam dalībvalsts virknē starptautisku institūciju, un no palīdzības saņēmējvalsts esam pārgājuši donorvalsts statusā. Tas būtu jāsaprot ne tikai valdības apriņķos, bet arī uzņēmēju pusē. Uzņēmēju pusē mēs arvien dzīvojam ar domu, ka varam saņemt dāvanas, tikai labi aizpildot kādu tabuliņu vai uzrakstot biznesa plānu,» atzīmēja EY partneris.

Pēc straujas izaugsmes Latvijas ekonomika sāk iztukšot nākotnes potenciālu, līdz ar to nākamā gada prioritātēm ekonomikā būtu jābūt konkrētos politiskos un praktiskos risinājumos balstītai darbinieku pieejamības veicināšanai un produktivitātes celšanai, uzskata EY partneris Baltijas valstīs Andris Lauciņš.

Pēdējo gadu ekonomiskā izaugsme ir viens no iemesliem pieaugošam darba spēka trūkumam, kas, savukārt, veicina algu pieaugumu, uzņēmējiem un valsts sektoram sacenšoties par kvalitatīviem un arvien mazāk pieejamiem speciālistiem. Tas nozīmē, ka pieaugošo izmaksu dēļ samazinās uzņēmumu konkurētspēja, proti, preces un pakalpojumi gan eksportam, gan vietējam tirgum kļūs dārgāki. Šo sakarību iespējams risināt ar prasmīga un izglītota darba spēka pieejamības veicināšanu un mērķtiecīgu produktivitātes celšanu, piemēram, ieguldot ražošanas tehnoloģijās un arvien modernākos darba procesos, piebilst eksperts.

Nerodot risinājumus šiem izaicinājumiem, Latvijas ekonomika savu izaugsmes degvielas tvertni drīz būs iztukšojusi – ekonomikai ir limits, cik tā var augt sarūkoša darba spēka un stagnējošas produktivitātes apstākļos, saka A. Lauciņš.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Diskusijas par algas apmēru, motivēšanas rīkiem un citām ērtībām atkal pabīdījušas malā būtiskāko jautājumu – kuram būs pa spēkam vadīt Valsts ieņēmumu dienestu

VID jaunā vadītāja atkārtotie meklējumi nu jau līdzinās tai rosībai, kas notiek mājokļos, gatavojoties bērna dzimšanai. Tiek nopūsti putekļi no dzimtas šūpulīša, pirkti ratiņi, autiņi, knupīši un citas vajadzīgas un, kā vēlāk izrādās, arī daudzas nevajadzīgas lietas. Ir viegli savās rūpēs pārcensties, jo runa taču ir par savu bērnu. Var vilkt paralēles ar VID vadītāja amata plāksnes spodrināšanu, algas līmeņa un motivēšanas latiņas pārbīdes ieskaitot. Varbūt VID vadītāja atalgojums nevis jāskrūvē uz augšu, jo redz, Igaunijā šāda līmeņa vadītājs – amatpersona – nopelnītu vairāk, bet gan jāsasaista ar darba atdevi, svarīgajā amatā esot un, piemēram, ēnu ekonomiku apkarojot. Tas nozīmētu, ka VID vai citas valsts institūcijas ne tikai augstākā līmeņa vadītāja, bet arī ierindas darbinieka atalgojums būtu atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem – pēc līdzīga modeļa, kāds dabiski pastāv uzņēmējdarbībā. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB atzina – lai VID vadītājs varētu saņemt vairāk, būtu jāpiepildās dažiem visai viegli kontrolējamiem nosacījumiem – iekasēto nodokļu pieaugumam jābūt straujākam nekā tautsaimniecības attīstībai, ēnu ekonomikai jāsamazinās un jāpaaugstina VID klientu – nodokļu maksātāju – apmierinātības līmenis. Vakar prezentētais pētījums par atalgojumu valsts pārvaldē un privātajās struktūrās atkārto jau zināmo – darbinieku motivācijas veicināšana un produktivitātes paaugstināšana ir lielākais darba devēju izaicinājums abās frontēs. Pētījums brēc, ka valsts pārvaldē atalgojums ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā nodarbinātajiem, turklāt – jo vadošāks amats, jo lielāka atalgojuma plaisa. To, ka šādas pīles klibošanas sekas ir nespēja aizpildīt vakantos augstākā līmeņa vadītāju amatus, gan redzam arī bez pētīšanas.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

#Sākot no šodienas VID publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, šodien spēkā stājas grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē, teikts izplatītajā paziņojumā. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojumu 4030 eiro un iespējām saņemt piemaksas par kvalitatīvu darbu, par ko vienojušās vadošās koalīcijas partijas, varētu būt iespējams atrast piemērotu kandidātu VID ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Tiesa, viņa atzīmē, ka droši atbildēt, vai šis atalgojums ir konkurētspējīgs vai nē, nevar, jo tāds amats valstī ir vienīgais un tas ir stratēģiski ļoti svarīgs. Tāpēc viņa rosina izvērtēt valstiski svarīgos amatus un arī atalgojuma noteikšanu.

«Es vairāk atbalstītu kopīgu stratēģiski svarīgo valsts amatu izvērtēšanu un atalgojuma noteikšanu. Šis cipars jau ir tuvāk realitātei, lai būtu iespējams atrast piemērotu un profesionālu kandidātu,» norāda Selga.

Tāpat viņa atzīst, ka patlaban VID ģenerāldirektora amats sabiedrībā ir vērtēts negatīvi.

«Šobrīd šis amats ir piesaistījis tik plašu un negatīvu sabiedrības un mediju uzmanību, ka, lai arī cik profesionāls un motivēts būs VID vadītāja kandidāts, vienalga būs aizdomas par to, ka ar viņa godaprātu, reputāciju vai profesionalitāti kaut kas nav labi,» skaidro Selga.

Izvēle izraudzīties Valsts ieņēmumu dienestu kā pilotprojektu valsts pārvaldes restartam raisa jautājumus

Tāpat izbrīna šodien darbu sākušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules paustais presē. Ne tik daudz par nodokļu administrācijas specifiku, kuru būtu jādod laiks izjust uz savas ādas, bet gan viņas centīgā atsaukšanās uz politiķiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir I. Cīrules tiešā priekšniece, to nevar apšaubīt. Bet vai šo formālo faktu vajag intervijās uzdot kā padevīgu pienākumu? Teorētiski valdība par I. Cīrulei izsniegto jāvārdu var vēlēties saņemt arī kaut ko pretī, cenšoties pludināt robežas starp neatkarīgu, neietekmējamu VID vadītāju un pie nodokļu iekasētāja stūres piesēdinātu politiķu marioneti, kurai uzticēts ceremoniāls gods un pienākums parakstīt dokumentus. Sperot pirmos nedrošos soļus atbildīgajā amatā, I. Cīrule jau vairākkārt paspējusi piesaukt valdības plecu. Jācer, ka tas nav noticis tāpēc, lai ilustrētu savu jauno darba stilu. Tā vietā būtu gribējies dzirdēt pārliecinošas atbildes par noziedzīgu shēmu un ēnu ekonomikas apkarošanas taktiku.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem».

Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kopumā tika iesniegti 12 priekšlikumi, kurus iesniedza partija Saskaņa, bet visvairāk priekšlikumu iesniedza partija No sirds Latvijai (NSL).

Uzrunājot deputātus, NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba norādīja, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ir jārada līdzvērtīgi nosacījumi visā valsts pārvaldē. «Ar ko VID iepirkuma nodaļas speciālists ir labāks par iepirkuma speciālistu kādā citā iestādē? Nekā. [Ar Saeimas lēmumu] tiek radīts precedents, ka rindā stāvēs arī pārējās valsts iestādes, jo arī tām būs nepieciešama īpaša atlīdzības sistēma,» uzskata Sudraba.

Nākamgad Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informēja VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, 2018.gada 1.janvārī spēkā stāsies grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Saskaņā ar «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.» otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido «aplokšņu algas» (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.

VID norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" ("ARS") pagājušajā gadā strādāja ar 19,637 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 41,9% - līdz 1,238 miljoniem eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads kompānijai bija veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apmērs pieauga.

Pērn kompānijas apgrozījumā 4,819 miljonus eiro veidoja Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi, savukārt maksas pakalpojumi veikti 14,818 miljonu eiro vērtībā. Tostarp "ARS" Diagnostikas centra ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 5,387 miljonus eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn "ARS" galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei, jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, kā arī jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei, izmantojot līzinga kompāniju un kredītiestāžu pakalpojumus.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka informācijas tehnoloģijās (IT) pagājušajā gadā kompānija ieguldījusi 24 274 eiro, kamēr medicīniskajās iekārtās investēti 579 502 eiro. Pagājušajā gadā turpināti slimnīcas J.Asara ielā otrās kārtas būvniecības darbi, kam pērn saņemts līdzfinansējums 5,86 miljonu eiro apmērā. Būvdarbus plānots pabeigt 2023.gada beigās.

AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Latvijā uzņēmumi un privātpersonas automašīnu iegādei gadā tērē vienu miljardu eiro, taču tiek iegādātas ļoti vecas automašīnas, un jādomā, kā šo kursu pagriezt pozitīvā virzienā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pērn 59% no šīm iegādātajām automašīnām bija vecākas par desmit gadiem. Kopumā 75% no Latvijas autoparka ir vecāks par 10 gadiem, un situācija ik gadu pasliktinās. Rezultātā vidējais auto vecums privātpersonu segmentā ir 15 gadi, bet kopējais autoparka vidējais vecums ir 14 gadi.

"Tādējādi mēs savu autoparku padarām aizvien vecāku, importējam nobrauktas automašīnas, un šī tendence ir pilnīgi pretēja tiem mērķiem, ko esam izvirzījuši," piebilda A. Kulbergs.

Risinājums būtu zemu emisiju auto segmenta ieviešana, kas ir valsts sektora lauciņš, piemērojot dažādus stimulējošus pasākumus. Šajā gadījumā runa nav par elektroauto, jo līdz to iegādei vēl tāls ceļš ejams, sākotnēji jārunā, kā autoparkā palielināt jaunāku automašīnu īpatsvaru - mums jāattīra esošais autoparks, kas sastāv no augstas CO2 emisijas transportlīdzekļiem, uzsvēra Auto asociācijas vadītājs.

Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.

Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. «Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus,» noteica Kučinskis.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības sarakstā ir iekļauti 173 darbinieki, kuru finanšu situācija tiek uzskatīta par aizdomīgu, vēsta LNT ziņu raidījums.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) nosūtītajā sarakstā iekļautie VID darbinieki uzmanības lokā nonākuši, pārbaudot pērn iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas. Tās patlaban tiekot pārbaudītas padziļināti.

Finanšu ministre norāda, ka izmeklētājiem atalgojums ir salīdzinoši zems, bet tie ir cilvēki, kuriem ir tiešs kontakts ar noziedzīgo pasauli. Tāpēc, man šķiet, loģiski būtu, ja mēs atbrīvotos no visiem negodprātīgajiem, bet tiem, kam var uzticēties, atalgojums būtu jāpalielina, pauda ministre.

Viņa gan vēlas vispirms sagaidīt pārbaudes rezultātus un tad komentēšot aizdomās turēto skaitu.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ieceri par atklāta konkursa rīkošanu uz Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, piesaistot profesionālu personāla atlases kompāniju.

LTRK jau vairākkārt līdzšinējā amata atlases procesā norādīja, ka būtiski raudzīties uz tādiem profesionāļiem, kuri spētu veikt reformas un uzlabot VID darbību un reputāciju kopumā. Viens no galvenajiem šķēršļiem līdz šim bija zemais atalgojums, tāpēc arī biznesa vide uzstāj uz to, lai alga tik būtiskas iestādes vadītājam būtu augstāka un konkurētspējīga ar privāto kapitālsabiedrību profesionāļiem.

«Brīžos, kad uzņēmumos kādas būtiskas daļas vadītājs nolemj atstāt savu amatu un īpašnieki neredz nevienu piemērotu kandidātu no iekšienes, viņi vēršas pie profesionālas personāla atlases kompānijas nevis paši staigā pa konkurējošiem uzņēmumiem, lai atrastu pēc iespējas labāku darbinieku,» saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune, piebilstot, ka Ministru prezidentam un finanšu ministrei pašreiz ir krietni atvieglota konkursa noteikumu izstrāde, jo ar dažādām partnerorganizācijām liela daļa jau ierakstīta vienošanās dokumentā, kas tika parakstīts pagājušajā nedēļā.

Valdošās koalīcijas partijas šodien vienojās, ka tiks palielināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojums.

Paredzēts, ka VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma, aģentūrai LETA skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš tika rosināts VID vadītāja atalgojuma maksimālo apmēru noteikt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka valdības partneri šodien vienojās par konkursu VID vadītāja amatam. Tāpat politiķi, uzklausot Valsts kancelejas piedāvājumu algu reformai valsts pārvaldē, vienojās, ka kompleksu pieeju var veikt tikai 2017.gadā, izskatot visas liekas funkcija un atrodot rezerves, lai to ieviestu kopumā no 2018.gada.

Apzinoties, ka augstākā līmeņa vadītājus būs grūti piesaistīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, ir cerība piesaistīt otrā līmeņa vadītājus no privātā biznesa.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina, ka nav pārliecināts par valsts pārvaldes pārstāvju ieinteresētību kandidēt uz šo amatu, ņemot vērā vēsturi ar iepriekšējo kandidāti - Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu.

Vaicāts par personālatlases kompāniju piesaisti VID ģenerāldirektora amata meklēšanā, viņš norādīja, ka daļa šo personālatlases kompāniju jau ir skaidri pateikušas, ka neredz jēgu startēt konkursā par tiesībām uzņemties šos pienākumus, jo apzinās, ka nepierunās augsta līmeņa vadītājus, zinot, kāds ir piedāvātais atalgojums.

«Cilvēki nelauž krēslus, lai nokļūtu ērtajā postenī. Konkurences nav, un tas ir visbiedējošākais,» noteica Krieviņš.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Ja nepatīk spoguļattēls, tad spoguļa sasišana situāciju neuzlabo – jautājums ir par to, ko nākamais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs realitātē varēs izdarīt citādi un labāk

Līdzšinējās VID vadītājas Ināras Pētersones paziņojums par aiziešanu no amata izraisījis sabiedrībā vēl nebijušu rezonansi – līdz šim neviens šīs iestādes vadītājs nav saņēmis tik plašas un nepārprotamas uzslavas par savu darbu kā viņa. Tas ir diezgan neparasti, ņemot vērā, ka jebkurš VID vadītājs var strādāt tikai pastāvošo likumu ietvaros un ar tiem instrumentiem, kas ir viņa rīcībā. Politiķiem ir viegli brēkt par to, ka valsts budžetam vajag vairāk naudas, taču skaidrs ir arī tas, ka ne jau I. Pētersone vai jebkurš potenciālais VID vadītājs vienpersoniski var nodrošināt nodokļu iekasēšanu dubultā apjomā, ja visa nodokļu sistēma neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai valstī un reāli strādājošo uzņēmumu lielumam.

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.