Diskusijas par algas apmēru, motivēšanas rīkiem un citām ērtībām atkal pabīdījušas malā būtiskāko jautājumu – kuram būs pa spēkam vadīt Valsts ieņēmumu dienestu
VID jaunā vadītāja atkārtotie meklējumi nu jau līdzinās tai rosībai, kas notiek mājokļos, gatavojoties bērna dzimšanai. Tiek nopūsti putekļi no dzimtas šūpulīša, pirkti ratiņi, autiņi, knupīši un citas vajadzīgas un, kā vēlāk izrādās, arī daudzas nevajadzīgas lietas. Ir viegli savās rūpēs pārcensties, jo runa taču ir par savu bērnu. Var vilkt paralēles ar VID vadītāja amata plāksnes spodrināšanu, algas līmeņa un motivēšanas latiņas pārbīdes ieskaitot. Varbūt VID vadītāja atalgojums nevis jāskrūvē uz augšu, jo redz, Igaunijā šāda līmeņa vadītājs – amatpersona – nopelnītu vairāk, bet gan jāsasaista ar darba atdevi, svarīgajā amatā esot un, piemēram, ēnu ekonomiku apkarojot. Tas nozīmētu, ka VID vai citas valsts institūcijas ne tikai augstākā līmeņa vadītāja, bet arī ierindas darbinieka atalgojums būtu atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem – pēc līdzīga modeļa, kāds dabiski pastāv uzņēmējdarbībā. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB atzina – lai VID vadītājs varētu saņemt vairāk, būtu jāpiepildās dažiem visai viegli kontrolējamiem nosacījumiem – iekasēto nodokļu pieaugumam jābūt straujākam nekā tautsaimniecības attīstībai, ēnu ekonomikai jāsamazinās un jāpaaugstina VID klientu – nodokļu maksātāju – apmierinātības līmenis. Vakar prezentētais pētījums par atalgojumu valsts pārvaldē un privātajās struktūrās atkārto jau zināmo – darbinieku motivācijas veicināšana un produktivitātes paaugstināšana ir lielākais darba devēju izaicinājums abās frontēs. Pētījums brēc, ka valsts pārvaldē atalgojums ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā nodarbinātajiem, turklāt – jo vadošāks amats, jo lielāka atalgojuma plaisa. To, ka šādas pīles klibošanas sekas ir nespēja aizpildīt vakantos augstākā līmeņa vadītāju amatus, gan redzam arī bez pētīšanas.
Galu galā ne tikai ikmēneša atalgojums, bet arī rokās ieliktās ietekmes sviras (tostarp visa VID kolektīva reāla vadīšana) ir būtiskas VID vadītāja produktīvas funkcionēšanas pamatā. Svītru fantāzijas lidojumam par ideālā nodokļu administrācijas pārvaldnieka meklējumiem pārvelk pāri tas pats, par ko varējām pārliecināties Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas kārts izspēlēšanas laikā. VID vadītājs, lai vai cik neatkarīgs būtu potenciāli piesaistāmās personāla atlases kompānijas ekspertu sniegums, tik un tā tiks ielaists nodokļu administrācijas karalistē tikai un vienīgi politiskas labvēlības žaketē. Tajā pašā laikā uzņēmēji grib redzēt mazu, efektīvu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldes aparātu ar zemākām un saprotamām uzturēšanas izmaksām. Ja žakete politiski spiedīs, vai pārkārtoties maz būs iespējams? Un nav jau runa tikai par VID. Precīzs ir sakāmvārds par saimnieku, kuram patīk pie galda aicināt bezzobainu viesi. Tomēr VID vadītāju ar kuslu kāri iestādi reformēt, atļauties nevaram.