Ja nepatīk spoguļattēls, tad spoguļa sasišana situāciju neuzlabo – jautājums ir par to, ko nākamais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs realitātē varēs izdarīt citādi un labāk
Līdzšinējās VID vadītājas Ināras Pētersones paziņojums par aiziešanu no amata izraisījis sabiedrībā vēl nebijušu rezonansi – līdz šim neviens šīs iestādes vadītājs nav saņēmis tik plašas un nepārprotamas uzslavas par savu darbu kā viņa. Tas ir diezgan neparasti, ņemot vērā, ka jebkurš VID vadītājs var strādāt tikai pastāvošo likumu ietvaros un ar tiem instrumentiem, kas ir viņa rīcībā. Politiķiem ir viegli brēkt par to, ka valsts budžetam vajag vairāk naudas, taču skaidrs ir arī tas, ka ne jau I. Pētersone vai jebkurš potenciālais VID vadītājs vienpersoniski var nodrošināt nodokļu iekasēšanu dubultā apjomā, ja visa nodokļu sistēma neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai valstī un reāli strādājošo uzņēmumu lielumam.
Protams, teorētiski vērtējot cilvēka darbību no malas, gandrīz vienmēr varēs atrast kaut ko, ko varēja darīt citādi un, iespējams, labāk. Piemēram, pašlaik Latvijā aktuāls lielais sapnis ir efektīva e-vide valsts pārvaldē, par piemēru minot pozitīvo Igaunijas piemēru, kur atšķirībā no Latvijas viss noritot lieliski. Jāņem gan vērā, ka Igaunija uz to gāja metodiski vairāku gadu garumā, kamēr Latvijā sistēmas joprojām turpina darboties katra uz savas platformas bez optimālas savietojamības iespējām. Šis nav I. Pētersones vai cita VID vadītāja tiešās atbildības jautājums, lai gan iestādes imidžu tas sabiedrības acīs tomēr veido. Reputāciju rada arī tādi pavērsieni kā nesenie skandāli ar VID darbinieku deklarācijām, kas lika apšaubīt, vai šie darbinieki savus pienākumus ir veikuši godprātīgi. Tā kā šādi notikumi nerodas vienā dienā, ir pamatots jautājums, vai šo problēmu tiešām kāds konstruktīvi vēlas risināt vai ļembasts bija vajadzīgs tikai tādēļ, lai tiktu vaļā no nevēlamas vadītājas. Vai ir kāds objektīvs vērtējums, ka citas valsts iestādes ir brīvas no šādiem vilkiem aitu ādās? Vai galvenais ir parādīt, ka vienu vainīgo I. Pētersones izskatā esam atraduši? Viņa amatu drīz atstās, un tātad viss tagad būs kārtībā?
Tomēr pagaidām trūkst pārliecības, ka tiešām būs kārtībā. Vispirms jājautā, kurš nāks I. Pētersones vietā. Cilvēki, kuri ir piemēroti VID ģenerāldirektora amatam, apkārt uz ielas nemētājas. Teorētiski I. Pētersones vietā varētu nākt kāds no atlikušajiem uz citām iestādēm neaizrotētajiem vietniekiem. Jautājums gan – kurš no viņiem bauda gana lielu politisko uzticību? Nepieciešamā kvalifikācija un izpratne par pārraugāmo jomu noteikti piemīt arī lielo auditorkompāniju menedžmenta speciālistiem, tikai – kāpēc viņiem nākt uz iestādi, kuras vadītājam neizbēgama ir liela plēšanās, brīžam pat cīņa ar vējdzirnavām, toties atalgojums ir vairākas reizes mazāks par to, ko viņi saņem savās pašreizējās darbavietās. Arī iespējamā publiski skandalozā izrēķināšanās un karjeras ierobežojumi pēc amata atstāšanas nepadara šo amatu sevišķi iekārojamu.
