Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

«Milēniuma paaudzei» ir būtiska ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu - īres mājokļiem, uzņēmumu atrašanās vietu, kā arī uz tirdzniecības centru konceptu, Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā sacīja komercīpašumu pakalpojumu sniedzēja, konsultāciju un investīciju uzņēmuma CBRE pētniecības nodaļas EMEA Occupier Research vecākais direktors Ričards Holbertons.

«Milēniuma paaudze» (millenials), kurus mēdz dēvēt arī par Y paaudzi, ir cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no pagājušā gadsimta 80.gadu sākuma līdz 2000.gadam. ASV, 2012.gadā pētot datus par deviņiem miljoniem jauniešu, atklāja, ka «milēniuma paaudzes» cilvēki salīdzinājumā ar iepriekšējo jeb X paaudzi ir politiski un pilsoniski mazaktīvāki, vairāk koncentrējušies uz materiālām vērtībām un mazāk domā, kā dot labumu sabiedrībai. Lielāku uzsvaru tie piešķir materiālām, ārējām vērtībām, piemēram, naudai, slavai un izskatam, mazāk - iekšējām vērtībām, piemēram, piederībai grupai un sabiedrībai. Kopumā «milēniuma paaudzes» cilvēki tiek raksturoti kā pašpārliecināti, radoši un atvērti jaunām idejām.

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā.

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā.

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja sadarboties ar iespējkapitāla fondiem? Cik sen valsts nodarbojas ar investīcijām jaunuzņēmumos, un kāds ir mērķis strādāt šajā ļoti riskantajā investīciju segmentā?

Latvija nav unikāla. Gan Baltijā, gan Eiropā kopumā valsts sektors ir galvenais jaunuzņēmumu investors. Latvija to pārliecinoši dara no 2010. gada. Pie mums investīcijas jaunuzņēmumos esam sadalījuši vairākās paaudzēs. Patlaban ir šīs attīstības piektā paaudze, un katru reizi pienesums ir bijis arvien lielāks. Virzība pa paaudzēm ir notikusi no otra gala – iesākumā tika atbalstītas nobriedušākas investīcijas, bet ceturtajā paaudzē mēs sākām investēt jau ļoti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos jeb nozarē dēvētajos startapos. Tās ir investīcijas jau idejas stadijā, nevis sagaidot prototipu vai paraugu. Tieši šī iemesla dēļ mēs meklējām iespējkapitāla fondu pārvaldniekus, kas ir profesionāļi savā lauciņā, kuri zina, kā meklēt idejas un kā tās attīstīt, lai tās izaugtu par perspektīviem biznesiem.

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.