Šogad desmit mēnešos iebraukušo viesstrādnieku skaits pārsniedzis 4 000.

To liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Pēdējo dažu mēnešu laikā par vairāk nekā 2 000 audzis Latvijā darba nolūkos iebraukušo ārvalstnieku skaits. Līdz ar to priekšlaikus piepildījusies jau iepriekš Db izteiktā prognoze, ka līdzšinējā ārvalstu darbaspēka pieplūduma tendence vedina domāt, ka līdz gada beigām, salīdzinot ar 2006. gadu, ārvalstnieku skaits varētu dubultoties. Jau ilgāku laiku valdībā notiek diskusijas par Iekšlietu ministrijas izstrādāto koncepciju, kas paredz atvieglot ar darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm saistītās birokrātiskās procedūras un samazināt nodevas par ievešanu. Otrdien valdība kārtējo reizi koncepcijas izskatīšanu atlika, tādējādi samazinot iespēju, ka grozījumi normatīvajos aktos varētu tikt izstrādāti līdz gada beigām. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, no Latvijas pašlaik ir izbraukuši ap 90 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt ārvalstu darbinieki Latvijā oficiāli ir ap 2000. Viņa gan atzīst, ka realitātē šis skaits varētu būt līdz 4000, jo šobrīd aptuveni 17 % no nodarbinātajiem strādā nelegāli, no tiem 10 % ir viesstrādnieki. «Ir skaidrs, ka Latvija nespēj apmierināt vietējās tautsaimniecības pieprasījumu pēc darbaspēka, taču straujš ārvalstu darbinieku pieaugums nav gaidāms, jo Latvijā nav izstrādāta ne migrācijas, ne integrācijas politika,» norāda E. Egle. Viņasprāt, pat tad, ja tiks pieņemta koncepcija, kas paredz atvieglot administratīvas procedūras un izmaksas trešo valstu darbaspēka izmantošanai Latvijā, kuru pagājušajā mēnesī akceptēja MK komiteja, tās efektu varam gaidīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, kas nozīmē, ka spiediens uz atalgojuma paaugstināšanu turpinās pieaugt. E. Egle uzsver, ka nepareiza valsts politika attiecībā uz ārvalstu darbaspēka piesaisti un integrāciju arī uzskatāma par galveno iemeslu ievērojamajam nelegāli nodarbināto skaitam valstī. «Pagaidām, ņemot vērā nepamatoti augstās administratīvās nodevas un citas izmaksas, viesstrādnieki uzņēmējiem sanāk dārgs prieks.»

«Nē, Staburags nav pazudis, tas tikai ir zem ūdens,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Jānis Jermacāns. Viņam ir ap astoņdesmit, un viņš esot pārņemts ar ideju apskatei atsegt Staburagu.

32 gadu vecumā viņš strādājis par darbu vadītāju pie Pļaviņu HES betonēšanas un bijis liecinieks leģendārās klints applūdināšanai.

Nodoma nopietnību apliecinot viņa diploms – viņš ir inženieris un vēl joprojām strādā Energoremontā pie hidrostaciju rekonstrukciju projektiem. Turklāt kā hidroelektrostaciju būvnieks viņš joprojām aktīvi iestājoties par to būvniecību Jēkabpilī un Daugavpilī.

Viena ideja esot iztaisnot Daugavas gultni labajā krastā, kur tā met līkumu augšpus un lejpus Staburaga, nosprostojot Daugavu ar betona dambi. Reālāks šķietot Jermacāna priekšlikums Staburagu apjozt ar pusapaļu betona dambi 100 metru rādiusā un izpumpēt ūdeni, tādējādi atsedzot klinti.

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Pasaules Bankas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kas devušies strādāt uz citām valstīm, kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), mājās pārveduši 1,59 miljardus USD, tajā pašā laikā Lietuvieši mājās pārveduši turpat 2,13 miljardus USD, savukārt Igaunijas izcelsmes viesstrādnieki - 1,28 miljardus USD.

Kopā Baltijas valstu iedzīvotāji, kas devušies strādāt uz citām valstīm, kopš 2004. gada mājās pārveduši 5 miljardus USD. Tas ir tieši tikpat daudz, cik pēc provizoriskiem aprēķiniem mājās atveduši Polijas viesstrādnieki ārzemēs 2007. gadā vien.

Provizoriskie dati par 2007. gadu liecina, ka Latvijas viesstrādnieki ārzemēs uz mājām pārsūtījuši 500 miljonus USD, Lietuvas viesstrādnieki - 650 miljonus USD, savukārt Igaunijas viesstrādnieki - 442 miljonus USD.

Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka Latviešu viesstrādnieku visiecienītākās vietas 2005. gadā bijušas Krievija, ASV, Vācija, Izraēla, Kanāda, Lietuva, Austrālija, Lielbritānija, Igaunija un Īrija. Uz šīm valstīm 2005. gadā devušies kopā 232 865 Latvijas iedzīvotāji.

Šonedēļ sākta paplašinātā Panamas kanāla appludināšana, veicot pirmos darbības testus, paziņojusi par projektu atbildīgā organizācija.

Piecu dienu laikā paredzēts aizdambētajās teritorijās iepludināt piecus miljonus kubikmetru ūdens.

Panamas kanālu uzraugošā institūcija paziņojusi, ka testēšana notiek kanāla daļā pie Atlantijas okeāna.

Aizdambēto teritoriju appludināšanu pilnībā varēs pabeigt pēc vairākiem mēnešiem.

Paplašināšanas projekta gaitā tiek uzlabota kanāla slūžu sistēma, lai pa to varētu braukt kuģi ar 14 000 konteineru kravu, kas ir trīs reizes vairāk nekā līdz šim.

Uzlabošanas darbi tika sākti 2007.gadā, un tos bija paredzēts pabeigt 2014.gadā, taču projekts vairākkārt aizkavējies. Tā izmaksas sasniegušas 5,25 miljardus ASV dolāru (4,68 miljardus eiro).

Kaut arī jebkādai apdrošināšanai vajadzētu nodrošināt sirdsmieru, nereti tā sagādā vilšanos, jo, nelaimei notiekot, finansiālā kompensācija nav tāda, kā cerēts, vai arī netiek saņemta vispār. Analizējot iedzīvotāju attieksmi pret apdrošinātājiem, gan secināts, ka cilvēki nereti vēlamo uzdod par esošo un ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem iepazīstas pavirši, raksta laikraksts Diena.

«Kad pēc pirmās dzīvokļa noplūdināšanas reizes atnāca eksperts, viņš ļoti skeptiski skatījās uz to, kas noticis,» laikrakstam stāstījusi studente Monta, kuras pirmā stāva dzīvokli regulāri applūdina kaimiņi. «Vasarā ūdens nāca no griestiem, radot bojājumus gan sienām, gan laminātam citās istabās,» teikusi Monta. Pēc pirmās applūdināšanas reizes apdrošināšanas atlīdzību gūt viņai nebija izdevies. Otrajā reizē viņa vispirms izsauca cilvēkus no namu pārvaldes, kuri, konstatējot faktu, apstiprināja apdrošināšanas kompānijai to, ka noticis nelaimes gadījums.

Monta bijusi izbrīnīta par to, kā vērtēšana notikusi pirmajā reizē: «Radās sajūta, ka tiekam vainoti pie tā, ka vērtētājs vispār izsaukts. Kā detektīvs [vērtētājs] mūs izjautāja, radot iespaidu, ka [mums] netic. Tad paņēma savu mobilo telefonu un mēģināja nofotografēt laminātu. Apdrošināšanas naudu nesaņēmām.» Kaut arī Monta saskārusies ar grūtībām iegūt apdrošināšanas naudu, viņa joprojām esot tā paša apdrošināšanas uzņēmuma kliente un tāda arī palikšot turpmāk.

2009. gada pirmajā ceturksnī ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji mājup uz Latviju nosūtījuši 69.3 milj. Ls, kas ir nedaudz mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad tā dēvētās repatriētās naudas kopapjoms sasniedza 69.6 milj. Ls.

To liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances dati, no kuriem gan var secināt, ka repatriētās naudas apjoma pieauguma strauju kritumu lielā mērā nodrošinājis fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos manāmi pieaugušas uz Latviju pārskaitītās atlīdzības jūrniekiem, proti, to kopējais apjoms pieaudzis no 16.4 milj. Ls 2008. gada pirmajā ceturksnī līdz 23 milj. Ls 2009. gada pirmajos trīs mēnešos.

Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādnieku skaits, kuri brauc strādāt uz Lielbritāniju, kopš vairāku šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, samazinājies, atsaucoties uz Financial Times raksta Biznews.lv.

Uz Lielbritāniju atbraukušo strādnieku skaits no valstīm, kuras 2004. gadā iestājās ES, šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 27 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 38 tūkstošus cilvēku. No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku skaits samazinājies par 10 % (1475 viesstrādnieki šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 1 635 viesstrādniekiem pērn attiecīgajā periodā).

Latvieši kopējā uz Angliju aizbraukušo viesstrādnieku īpatsvarā sasniedz 4 %. Tomēr dati atspoguļo tikai legāli strādājošos, kuri ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas no Lielbritānijas varas iestādēm. Tāpat par 35 % samazinājies viesstrādnieku skaits no Bulgārijas un Rumānijas, kuras pievienojās ES 2007. gadā. Pagājušā gada otrajā ceturksnī uz Lielbritāniju atbrauca 10 860 šo valstu viesstrādnieki, savukārt šogad 7 005 viesstrādnieki.

Sabiedrība par atklātību Delna ir apmierināta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta virzību un uzskata projektu par sabiedrībai atklātu un pieejamu, turklāt sola atbalstīt atklātības nodrošināšanu arī būvdarbu laikā, Db uzzināja Delnas rīkotajā diskusijā par LNB projektu.

Uz jautājumu, par to, vai Delna uzskata LNB projektu par tīru, sabiedrības direktora pienākumu izpildītājs Mārcis Gobiņš atbildēja, ka "projekts ir vistīrākais no līdz šim īstenotajiem šāda mēroga projektiem Latvijā".

Ņemot vērā to, ka pašlaik visas projektā iesaistītās puses ir apmierinātas ar slēdzamā būvniecības līguma saturu, tad tajā nekādas izmaiņas vairs ieviest nav plānots un līgumu par būvniecību slēgs rīt. Pēc tam LNB būvnieki saņems 5 miljonu latu avansu, bet pirms Jāņiem iecerēts sākt būvdarbus. Savukārt vēl šodien, 14.maijā, iecerēts slēgt būvdarbu uzraudzības līgumu ar iepriekš izvēlētu būvuzraugu Hill International.

Austrumeiropas viesstrādnieku pieplūdums Lielbritānijā kopš 2004. gada samērā strauji palielinājis bezdarba līmeni starp pašiem britiem, raksta Daily Express.

Secinājums, ka pie britu bezdarba līmeņa palielināšanās vainojamas tieši Austrumeiropas valstis, izriet no tā, ka straujais viesstrādnieku pieplūdums bijis tieši no Austrumeiropas, kamēr citu valstu viesstrādnieku līmenis Lielbritānijā bijis samērā stabils.

Lielbritānijas dati, pēc kuriem vadījies profesors R. Rovtons, liecina, ka laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam bez darba palikuši apmēram 528 000 britu. Tajā pat laikā pie darba tikuši 348 000 viesstrādnieki no Austrumeiropas un 237 000 viesstrādnieki no citām valstīm.

Pirms ES paplašināšanās 2004. gadā nodarbinātības līmenis gan Lielbritānijā, gan Austrumeiropā bija samērā stabils.

Šī gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijā iebraukuši ievērojami mazāks skaits viesstrādnieku no Austrumeiropas. Piemēram, valsts dienvidrietumu reģionā šī gada pirmajā ceturksnī iebraukuši par 60% mazāk viesstrādnieku no Austrumeiropas valstīm nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo BBC.

Pērn pirmajā ceturksnī Lielbritānijas dienvidaustrumu reģionā iebraukuši 4 255 viesstrādnieki no Austrumeiropas. Tas ir par 60% vairāk nekā šogad pirmajos trīs mēnešos, kuru laikā strādāt uz minēto vietu ieradās 1 635 Austrumeiropas iedzīvotāji.

Tiek lēsts, ka viesstrādnieki Lielbritānijā joprojām dod ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikā. Tas skaidrojams ar to, ka viesstrādnieki maksā nodokļus un strādā zemas kvalifikācijas darbavietās, kurās Lielbritānijas iedzīvotāji parasti nevēlas strādāt.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Izmaiņas kavējas

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Kopējais darba un investīciju apjoms Upmalas biroju kompleksā Rīgā tiek lēsts aptuveni 20 milj. eiro. Vācu kompānija būvdarbu realizācijai nepiesaistīs vietējo darbaspēku, bet gan vācu speciālistus un poļu strādniekus. Šis varētu būt viens no pirmajiem gadījumiem, kad vietējās kompānijas atklātā konkursā izkonkurē ārvalstu kompānija kā projekta ģenerāluzņēmējs ar saviem strādniekiem, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem.

«Mūsu kompānija jau vairākkārt ir sazinājusies ar būvniecības kompānijām ārvalstīs un salīdzinājusi izmaksas pozīcijas ar šīm kompānijām. Latvijas būvkompānijas tiešām vairs izmaksu ziņā daudz neatšķiras no ārzemju kompānijām,» norāda būvuzņēmuma LX Grupa vadītājs Mārcis Apsītis.

Strauji mainās

Upmalas biroju projekta ģenerāluzņēmējs vācu būvkompānija MBM Bau AG šī projekta attīstītājiem Bauplan Nord esot piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus, tomēr Vācijas apmēriem šī būvkompānija esot vien vidēji liels uzņēmums, kas nodarbina 350 līdz 400 cilvēkus. Šī kompānija jau iepriekš bija realizējusi projektus Latvijā - Gētes institūta celtniecības un Vācijas vēstniecības renovācijas projektus, tomēr toreiz šī būvkompānija netika izvēlēta, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. «Kad mēs pirms trīs gadiem šeit uzsākām savu darbību, tas bija neiedomājami, ka ārvalstu kompānijas varētu uzvarēt kādā būvdarbu konkursā, jo Latvijas celtniecības industrijā izmaksas bija daudzkārt zemākas. Tomēr pēdējos gados ļoti strauji Latvijā ir kāpušas algas - sevišķi būvindustrijā, un tirgus šobrīd ir nonācis līdz tādai stadijai, ka ārvalstu kompānijas var piedāvāt tādus pašus vai pat izdevīgākus nosacījumus par vietējām kompānijām,» norāda Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink). Viņš atzīst, ka arī pašiem projekta pasūtītājiem tas bijis neliels pārsteigums, ka Latvijā šobrīd atmaksājoties strādāt arī ar ārvalstu būvkompānijām. Vācu kompānijas piedāvājums bijis par 8% lētāks nekā vietējo kompāniju piedāvājums. Lomu nospēlējuši arī citi faktori, kas bijuši par labu vāciešiem - piemēram, realizācijas termiņi un kvalitāte. «Pirms pusotra mēneša mēs jau uzsākām zemes darbus, bet pēc mēneša sāksim betona darbus,» tā J. Brinks. Bauplan Nord Latvijā būs arī citi projekti, kas vēl ir tikai izstrādes fāzē. J. Brinks neizslēdz iespēju, ka arī nākamajos konkursos labāko piedāvājumu varētu izteikt tieši ārvalstu kompānijas.

Uzņēmēji, kas negrib vai nespēj maksāt darba tirgum atbilstošas algas, vienkārši būs spiesti aiziet no tirgus, tāpat kā tie, kas nevar samaksāt par elektrību vai telpu īri, intervijā laikrakstam Diena pauda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Lielajās pilsētās atrast strādājošos nevajadzētu būt problēmai – ar nosacījumu, ka darba devējs gatavs maksāt darba tirgus situācijai atbilstošu algu. Ļoti muļķīgi ir piedāvāt algu zem darba tirgus līmeņa un brīnīties, ka neviens nenāk strādāt,» vaicāts par to, vai Latvijā nākotnē aizvien vairāk pietrūks strādājošo un tāpēc varētu augt viesstrādnieku skaits, teica ekonomists. «Nevar taču aiziet uz veikalu un lūgt, lai iedod kaut ko par pusvelti, tā tas nenotiek, un šis pats likums attiecas arī uz darbinieku atrašanu,» skaidroja P. Strautiņš.

«Runājot tieši par viesstrādniekiem, jāsaka, Latvija ir mazs darba tirgus, kurā vienmēr bijis un būs grūtības atrast strādājošos ar specifiskām profesionālajām iemaņām, tāpēc viesstrādnieki Latvijā bijuši un būs vienmēr. Viesstrādnieki ir arī profesionāļi, kuri var piedāvāt tādas zināšanas un iemaņas, kādu nav Latvijas speciālistiem,» norādīja ekonomists.

Nacionālo bibliotēku palīdz celt arī viesstrādnieki. Būvniecības uzņēmums RBSSKALS vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedzis darba apģērbu un viņi sākuši darboties, Latvijas avīzei pastāstījis viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Viņš arī piebilst: «Mēs esam satriekti – kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku?»

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr laikrakstam neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

«Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku,» norāda M.Saukāns.

Latvijas būvniecības nozarē ir katastrofāls profesionāļu trūkums, jo Latvijā nav palicis daudz tādu cilvēku, kuri profesionāli spētu veikt tiem uzticētos pienākumus, norāda Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš skaidro: «Par to, ka šī būs ļoti nopietna problēma, esmu runājis jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, norādot, ka tehniku iepirkt iespējams vismodernāko, bet mūsu galvenais uzdevums ir valstī noturēt cilvēkus. Tas nav izdevies un tagad valstij priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – meklēt ceļus, lai aicinātu šos cilvēkus mājas.»

Pēdējo divu gadu laikā būvniecība Latvijā piedzīvojusi straujāko kritumu starp visām tautsaimniecības nozarēm. Ļoti daudzi būvobjekti esot vai nu pavisam apturēti, vai arī uz kādu laiku iesaldēti. Bankrotējuši ir vairāki simti būvniecības uzņēmumu, tajā skaitā arī virkne TOP 10 kompāniju.

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji ir bez darba tāpēc, ka tie ir pārāk slinki un nenodarbināmi, nevis tāpēc, ka viesstrādnieki no Austrumeiropas būtu atņēmuši tiem darbu. Par to vēsta Apvienotās Karalistes Darba un pensiju departamenta ziņojums, raksta laikraksts Daily Mail.

Departamenta ziņojumā teikts, ka daudziem britiem trūkst vienkāršākās darbam nepieciešamās spējas - stimuls un motivācija strādāt. Pie kam ziņojumā arī apgalvots, ka viesstrādnieki no Austrumeiropas, nav nedz samazinājuši algas, nedz arī palielinājuši bezdarba līmeni vietējo iedzīvotāju vidū.

Uzņēmēji apgalvo, ka viņiem nav bijusi cita izvēle kā pieņemt darbā viesstrādniekus jo vietējiem iedzīvotājiem neesot nepieciešamās darba iemaņas.

Lielbritānijas konservatīvie spēki uzskata šādu valdības ziņojumu par skandālu.