Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Pasaules Bankas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kas devušies strādāt uz citām valstīm, kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), mājās pārveduši 1,59 miljardus USD, tajā pašā laikā Lietuvieši mājās pārveduši turpat 2,13 miljardus USD, savukārt Igaunijas izcelsmes viesstrādnieki - 1,28 miljardus USD.

Kopā Baltijas valstu iedzīvotāji, kas devušies strādāt uz citām valstīm, kopš 2004. gada mājās pārveduši 5 miljardus USD. Tas ir tieši tikpat daudz, cik pēc provizoriskiem aprēķiniem mājās atveduši Polijas viesstrādnieki ārzemēs 2007. gadā vien.

Provizoriskie dati par 2007. gadu liecina, ka Latvijas viesstrādnieki ārzemēs uz mājām pārsūtījuši 500 miljonus USD, Lietuvas viesstrādnieki - 650 miljonus USD, savukārt Igaunijas viesstrādnieki - 442 miljonus USD.

Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka Latviešu viesstrādnieku visiecienītākās vietas 2005. gadā bijušas Krievija, ASV, Vācija, Izraēla, Kanāda, Lietuva, Austrālija, Lielbritānija, Igaunija un Īrija. Uz šīm valstīm 2005. gadā devušies kopā 232 865 Latvijas iedzīvotāji.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Austrumeiropas viesstrādnieku pieplūdums Lielbritānijā kopš 2004. gada samērā strauji palielinājis bezdarba līmeni starp pašiem britiem, raksta Daily Express.

Secinājums, ka pie britu bezdarba līmeņa palielināšanās vainojamas tieši Austrumeiropas valstis, izriet no tā, ka straujais viesstrādnieku pieplūdums bijis tieši no Austrumeiropas, kamēr citu valstu viesstrādnieku līmenis Lielbritānijā bijis samērā stabils.

Lielbritānijas dati, pēc kuriem vadījies profesors R. Rovtons, liecina, ka laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam bez darba palikuši apmēram 528 000 britu. Tajā pat laikā pie darba tikuši 348 000 viesstrādnieki no Austrumeiropas un 237 000 viesstrādnieki no citām valstīm.

Pirms ES paplašināšanās 2004. gadā nodarbinātības līmenis gan Lielbritānijā, gan Austrumeiropā bija samērā stabils.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Sabiedrība par atklātību Delna ir apmierināta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta virzību un uzskata projektu par sabiedrībai atklātu un pieejamu, turklāt sola atbalstīt atklātības nodrošināšanu arī būvdarbu laikā, Db uzzināja Delnas rīkotajā diskusijā par LNB projektu.

Uz jautājumu, par to, vai Delna uzskata LNB projektu par tīru, sabiedrības direktora pienākumu izpildītājs Mārcis Gobiņš atbildēja, ka "projekts ir vistīrākais no līdz šim īstenotajiem šāda mēroga projektiem Latvijā".

Ņemot vērā to, ka pašlaik visas projektā iesaistītās puses ir apmierinātas ar slēdzamā būvniecības līguma saturu, tad tajā nekādas izmaiņas vairs ieviest nav plānots un līgumu par būvniecību slēgs rīt. Pēc tam LNB būvnieki saņems 5 miljonu latu avansu, bet pirms Jāņiem iecerēts sākt būvdarbus. Savukārt vēl šodien, 14.maijā, iecerēts slēgt būvdarbu uzraudzības līgumu ar iepriekš izvēlētu būvuzraugu Hill International.

2009. gada pirmajā ceturksnī ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji mājup uz Latviju nosūtījuši 69.3 milj. Ls, kas ir nedaudz mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad tā dēvētās repatriētās naudas kopapjoms sasniedza 69.6 milj. Ls.

To liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances dati, no kuriem gan var secināt, ka repatriētās naudas apjoma pieauguma strauju kritumu lielā mērā nodrošinājis fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos manāmi pieaugušas uz Latviju pārskaitītās atlīdzības jūrniekiem, proti, to kopējais apjoms pieaudzis no 16.4 milj. Ls 2008. gada pirmajā ceturksnī līdz 23 milj. Ls 2009. gada pirmajos trīs mēnešos.

Šī gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijā iebraukuši ievērojami mazāks skaits viesstrādnieku no Austrumeiropas. Piemēram, valsts dienvidrietumu reģionā šī gada pirmajā ceturksnī iebraukuši par 60% mazāk viesstrādnieku no Austrumeiropas valstīm nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo BBC.

Pērn pirmajā ceturksnī Lielbritānijas dienvidaustrumu reģionā iebraukuši 4 255 viesstrādnieki no Austrumeiropas. Tas ir par 60% vairāk nekā šogad pirmajos trīs mēnešos, kuru laikā strādāt uz minēto vietu ieradās 1 635 Austrumeiropas iedzīvotāji.

Tiek lēsts, ka viesstrādnieki Lielbritānijā joprojām dod ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikā. Tas skaidrojams ar to, ka viesstrādnieki maksā nodokļus un strādā zemas kvalifikācijas darbavietās, kurās Lielbritānijas iedzīvotāji parasti nevēlas strādāt.

Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādnieku skaits, kuri brauc strādāt uz Lielbritāniju, kopš vairāku šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, samazinājies, atsaucoties uz Financial Times raksta Biznews.lv.

Uz Lielbritāniju atbraukušo strādnieku skaits no valstīm, kuras 2004. gadā iestājās ES, šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 27 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 38 tūkstošus cilvēku. No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku skaits samazinājies par 10 % (1475 viesstrādnieki šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 1 635 viesstrādniekiem pērn attiecīgajā periodā).

Latvieši kopējā uz Angliju aizbraukušo viesstrādnieku īpatsvarā sasniedz 4 %. Tomēr dati atspoguļo tikai legāli strādājošos, kuri ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas no Lielbritānijas varas iestādēm. Tāpat par 35 % samazinājies viesstrādnieku skaits no Bulgārijas un Rumānijas, kuras pievienojās ES 2007. gadā. Pagājušā gada otrajā ceturksnī uz Lielbritāniju atbrauca 10 860 šo valstu viesstrādnieki, savukārt šogad 7 005 viesstrādnieki.

Eiropas Komisija ES dalībvalstīm atprasa kopumā 115,2 miljonus eiro lauksaimniecības veicināšanas politikai dotās naudas. Tā kā daļa šīs naudas ir jau atmaksāta, pašlaik runa ir par 54,3 miljoniem.

Šo naudu jāieskaita atpakaļ ES budžetā, jo tās izlietojums vai nu neatbilst ES noteikumiem vai zemkopības tēriņu kontroles procedūrai. Dalībvalstu pienākums ir pārbaudīt ES fondu naudas izmantošanas atbilstību Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) noteikumiem, un EK savukārt ir jānodrošina, lai tas tiešām tā notiktu.

Portāls egovmonitor.com ziņo, ka pēc EK lēmuma lauksaimniecības naudu būs jāatmaksā Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Nēderlandei, Polijai, Portugālei, Somijai, Zviedrijai un Lielbritānijai. Latvijas šai sarakstā nav.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska paustais, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi» radījuši šoku Latvijā un apdraud abu valstu attiecības, raksta Lietuvas medijs Lrytas.lt.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Lrytas.lt norāda, ka G. Jasinskis konferences laikā nav sniedzis atbildes uz vairākiem ar traģēdiju saistītiem notikumiem, sakot, ka sniegs tās rakstiski.

Savukārt portālu Lrytas.lt, Delfi.lt un citu ziņu portālu komentāros tiek pausts atbalsts Latvijai un latviešiem tāpat interneta vietnēs Lietuvā izteiktas līdzjūtības cietušajiem, un izskanējušas komentētāju atvainošanās par tautieša G. Jasinska vārdiem.

Tirgotāji varētu pazemināt piena un tā produktu cenas, taču nepieciešamība subsidēt cigarešu tirdzniecību, liedz viņiem tā rīkoties, pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Rezultātā maksimālais uzcenojums, ko tirgotājs var uzlikt šīm precēm esot 2 - 6%. Savukārt normāls tirdzniecības uzcenojums, kas nosedz visas tirdzniecības izmaksas - telpu īri, darbinieku algas, komunālos maksājumus, preču iepirkšanu - ir aptuveni 20%.

«Tad sanāk, ka 14 - 18% šo izdevumu segšanai, ko nav iespējams iegūt no cigarešu tirdzniecības, ir jāuzliek citiem, pircējam daudz nepieciešamākiem produktiem,» patērētājiem taisnojas speciālists.

Tirgotāji arī nevarot atteikties no cigarešu tirdzniecības, jo tā riskētu zaudēt pircējus, kuri nevēlētos apmeklēt vairākas tirdzniecības vietas, lai iegādātos preces, kuras kādreiz bija pieejamas vienā vietā.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Uzņēmēji, kas negrib vai nespēj maksāt darba tirgum atbilstošas algas, vienkārši būs spiesti aiziet no tirgus, tāpat kā tie, kas nevar samaksāt par elektrību vai telpu īri, intervijā laikrakstam Diena pauda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Lielajās pilsētās atrast strādājošos nevajadzētu būt problēmai – ar nosacījumu, ka darba devējs gatavs maksāt darba tirgus situācijai atbilstošu algu. Ļoti muļķīgi ir piedāvāt algu zem darba tirgus līmeņa un brīnīties, ka neviens nenāk strādāt,» vaicāts par to, vai Latvijā nākotnē aizvien vairāk pietrūks strādājošo un tāpēc varētu augt viesstrādnieku skaits, teica ekonomists. «Nevar taču aiziet uz veikalu un lūgt, lai iedod kaut ko par pusvelti, tā tas nenotiek, un šis pats likums attiecas arī uz darbinieku atrašanu,» skaidroja P. Strautiņš.

«Runājot tieši par viesstrādniekiem, jāsaka, Latvija ir mazs darba tirgus, kurā vienmēr bijis un būs grūtības atrast strādājošos ar specifiskām profesionālajām iemaņām, tāpēc viesstrādnieki Latvijā bijuši un būs vienmēr. Viesstrādnieki ir arī profesionāļi, kuri var piedāvāt tādas zināšanas un iemaņas, kādu nav Latvijas speciālistiem,» norādīja ekonomists.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Viesstrādnieku jautājums vairs nav aktuāls un lielākā daļa jau devusies mājup, liecina Db aptaujātie pārtikas industrijas uzņēmēji.

Viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem z/s Ezerkauliņi, kas viesstrādniekus bija ievedis no Ukrainas, patlaban vairs to nedara. Ezerkauliņu komercdirektore Kristīne Brunovska pastāstīja, ka jautājums par viesstrādniekiem jau vairs nav aktuāls kopš vasaras vidus. «Mēs vairs netērējam laiku un līdzekļus, lai piesaistītu jaunus viesstrādniekus,» tā Ezerkauliņu komercdirektore. Lielākā daļa viesstrādnieku devušies mājup, palikuši vien divi, kas uzņēmumā jau strādā aptuveni trīs gadus un ar darbu esot apmierināti.

Lielākajā alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājā a/s Aldaris šovasar strādājā 18 viesstrādnieki no Uzbekistānas un Ukrainas. Kā informēja Aldara personāla vadības departamenta direktore Pārsla Baško, šāds lēmums tika pieņemts, jo bija nepieciešamība pēc papildus kvalificēta darba spēka ražošanas un loģistikas jomā.

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Nacionālo bibliotēku palīdz celt arī viesstrādnieki. Būvniecības uzņēmums RBSSKALS vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedzis darba apģērbu un viņi sākuši darboties, Latvijas avīzei pastāstījis viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Viņš arī piebilst: «Mēs esam satriekti – kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku?»

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr laikrakstam neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

«Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku,» norāda M.Saukāns.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Latvijas būvniecības nozarē ir katastrofāls profesionāļu trūkums, jo Latvijā nav palicis daudz tādu cilvēku, kuri profesionāli spētu veikt tiem uzticētos pienākumus, norāda Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš skaidro: «Par to, ka šī būs ļoti nopietna problēma, esmu runājis jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, norādot, ka tehniku iepirkt iespējams vismodernāko, bet mūsu galvenais uzdevums ir valstī noturēt cilvēkus. Tas nav izdevies un tagad valstij priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – meklēt ceļus, lai aicinātu šos cilvēkus mājas.»

Pēdējo divu gadu laikā būvniecība Latvijā piedzīvojusi straujāko kritumu starp visām tautsaimniecības nozarēm. Ļoti daudzi būvobjekti esot vai nu pavisam apturēti, vai arī uz kādu laiku iesaldēti. Bankrotējuši ir vairāki simti būvniecības uzņēmumu, tajā skaitā arī virkne TOP 10 kompāniju.