Ne vienmēr, lai gūtu pieklājīgu ienesīgumu, ir noteikti jāizvēlas riskanti finanšu instrumenti kā uzņēmumu akcijas, spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijas vai izejvielu ieguldījumu fondi. Arī tāds vienkāršs un relatīvi drošs ieguldījums kā Latvijas valsts obligācija var noteiktā brīdī sniegt ļoti labas peļņas iespējas. Turklāt, līdzīgi kā ar jebkuru citu ieguldījumu, ja pirkums tiek veikts laikā, kad lielais vairums tirgus dalībnieku ir pesimistiski noskaņoti, bet instrumenta emitenta ilgtermiņa ekonomiskās izredzes ir pozitīvas, iespējas gūt papildus peļņu tikai palielinās.
Investoru pieprasītais ienesīgums par Latvijas valsts parādzīmēm pēdējā gada laikā, izņemot pāris mēnešus 2011. gada rudenī, kad bija uztraukumi par Krājbankas depozītu garantijas izmaksu Latvijā un vispārējās bažas par Eirozonas nākotni, ir pastāvīgi samazinājies (skatīt attēlu). Kredītu reitingu aģentūras Standard & Poor’s 2. maija lēmums paaugstināt Latvijas valsts kredītreitingu līdz investīciju klases līmenim un piešķirt stabilu nākotnes redzējumu kalpo tikai kā apliecinājums tam, par ko lielākais vairums tirgus dalībnieki bija jau pārliecināti visa gada garumā. Galvenais iemesls Latvijas valsts parādzīmju pieprasītā ienesīguma sarukumam ir, protams, Latvijas ekonomikas atlabšana un valsts finanšu situācijas uzlabošanās, tomēr arī riska apetītes pieaugums investoru vidū pasaulē un sarūkošie ienesīgumu līmeņi citu investīciju līmeņa valstu obligācijām (stimulējoša monetārā politika joprojām turpinās) ir veicinājuši ienesīgumu lejupslīdi. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas valsts 2018. gada EUR obligācijas gada ienesīgums (yield to maturity) ir samazinājies no 4.8% līdz aptuveni 3.6% šobrīd. Investors, kas bija iegādājies šo Latvijas obligāciju pagājušā gada maijā, šobrīd viena gada laikā ir nopelnījis ap 10.7%, kurus veido saņemtie procenti un obligācijas tirgus cenas pieaugums (ja obligācijas ienesīgums krītas, tās tirgus cena pieaug).
Latvijas valsts obligācijas ienesīguma līdz termiņa beigām līkne no 2011. gada maija līdz 2012. gada maijam (obligācijas ISIN kods XS0350977244, atmaksas termiņš 2018. gada 5. marts, EUR valūta, 5.5% kupons)
Avots: Bloomberg
Neskatoties uz ienesīgumu līmeņu sarukumu, dažādu termiņu Latvijas valsts parādzīmes, kā arī citu investīciju klases Austrumeiropas valstu valdību obligācijas, joprojām piedāvā pievilcīgu ienesīgumu salīdzinājumā ar tiem ienesīgumiem, kurus piedāvā to Eirozonas valstu obligācijas, kas tiek uzskatītas par absolūti drošām investīcijām. Piemēram, Vācijas 2018. gada obligācijas ienesīgums šobrīd ir aptuveni 0.81% gadā salīdzinājumā ar iepriekš pieminētās 2018. gada Latvijas obligācijas ienesīgumu 3.6%. Valsts obligācija var būt arī laba alternatīva vienkāršam bankas depozītam. Lietuvas valsts 2014. gada jūnija EUR parādzīmes ienesīgums šobrīd ir aptuveni 2.5% gadā, bet SEB bankas divu gadu EUR depozīta likme ir 1.55% gadā. Aplūkojot Austrumeiropas valstu valdību obligāciju tirgu, investoram šobrīd ir pietiekoši plašas iespējas atrast saviem mērķiem un riska apetītei atbilstošu instrumentu. Tam ir iespēja izvēlēties dažādus termiņus (līdz 10 gadiem un vairāk), dažādas valūtas (EUR, USD vai LVL Latvijas valsts gadījumā), dažādus investīciju klases kredītreitingus (no AA- Čehijas vai A- Polijas gadījumā līdz BBB Lietuvas vai BBB- Latvijas gadījumā). Parasti arī valdību obligāciju tirgus ir pietiekoši likvīds, lai investoram būtu iespēja iegādātās obligācijas salīdzinoši viegli pārdot, ja rodas nepieciešamība atgūt investētos līdzekļus pirms obligācijas termiņa beigām.
Ieguldījumiem Eiropas Savienības valstu valdību obligācijās ir vēl viena būtiska priekšrocība. Procentu (kuponu) maksājumi par šādām obligācijām netiek aplikti Latvijā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tas nozīmē, ka Latvijas investoram nav jāmaksā ienākuma nodoklis, kas alternatīvā gadījumā 10% apmērā būtu jāmaksā par saņemtajiem procentiem no bankas depozīta vai 15% apmērā no kapitāla pieauguma diversificētā obligāciju ieguldījumu fondā. Ilgtermiņā šāda nodokļa efekts uz faktisko ienesīgumu var būt nozīmīgs.
Ieguldot investīciju līmenim atbilstošās valdību obligācijās, investors var būt drošs, ka saņems ieguldīto pamatsummu termiņa beigās un aptuveni realizēs obligācijas pirkuma brīdī aprēķināto sagaidāmo ienesīgumu līdz termiņa beigām. Protams, arī investīciju līmenim atbilstošās valdību obligāciju vērtības var strauji mazināties. Kā piemērs tam kalpo nesenie notikumi ar Itālijas un Spānijas valstu obligācijām. Turklāt, ieguldījuma termiņa laikā jebkuras obligācijas tirgus cena var ievērojami svārstīties. Obligācijas cenas svārstības noteiks tirgus procentu likmes konkrētajā brīdī, un jo garāks ir obligācijas termiņš, jo lielākas ir iespējamās svārstības. Samazinoties procentu likmju līmenim tirgū, obligācijas cenas svārstības būs par labu investoram, kā pēdējā gada laikā, piemēram, ir gadījies Latvijas obligāciju īpašniekiem. Bet, ja tirgū pieprasītās procentu likmes pieaugs, obligācijas cena samazināsies un investors var ciest reālus zaudējumus, ja kaut kādu iemeslu dēļ portfelī esošā obligācija ir jāpārdod pirms gala atmaksas termiņa beigām.