2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Tehnoloģiju uzņēmums Apple gatavojas parādzīmju pārdošanai aptuveni 17 miljardu ASV dolāru apmērā, kas varētu būt otra lielākā korporatīvo obligāciju emisija vēsturē, raksta Financial Times.

Pagājušajā nedēļā pasaules vērtīgākā kompānija publicēja pirmā ceturkšņa datus, kas uzrādīja labākus rezultātus, nekā iepriekš gaidīts, un ziņoja, ka plāno palielināt akciju atpirkšanas apjomu no 60 miljardiem dolāru līdz 90 miljardiem dolāru, kas tiks finansēts no vietējā un starptautiskā tirgū pārdoto parādzīmju kapitāla.

Apple varētu savas obligācijas piedāvāt eirozonā, kur procentu likmes ir zemākas nekā ASV, tādējādi arī diversificējot Apple parādzīmju investoru portfeli.

Apple jau pirms gada pārdeva obligācijas 17 miljardu ASV dolāru apmērā, kas toreiz bija visu laiku lielākais parādzīmju apjoms pasaulē, un pieprasījums pēc tām sasniedza 50 miljardus dolāru. Šo apjomu pēc pieciem mēnešiem pārspēja ASV telekomunikāciju uzņēmums Verizon, kurš pārdeva parādzīmes 49 miljardu ASV dolāru apmērā.

Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga, aģentūrai LETA atzina banku pārstāvji, pozitīvi vērtējot arī Valsts kases lēmumu emitēt eiroobligācijas ar 30 gadu termiņu.

Tostarp Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir vērtējama pozitīvi.

"Šobrīd procentu likmes ir ļoti zemā līmenī, un diez vai tās tuvākajā nākotnē būs īpaši zemākas. Jau šobrīd redzam, ka ASV centrālā banka ir atsākusi celt bāzes likmes. Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka nākamajos pāris gados mazinās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumus un, iespējams, jau nākamā gada beigās sāks celt bāzes procentu likmes, kas pakāpeniski aizņemšanos padarīs dārgāku. Tas nozīmē, ka šis ir labs laiks, lai aizņemtos. Ņemot vērā, ka procentu (kupona) maksājumi ir fiksēti, tad, aizņemoties uz ilgāku laiku, ir iespēja ilgāk gūt labumu no šī brīža zemajām likmēm," norādīja Buceniece.

Luminor Bank AS emitējusi augstākā ranga nenodrošinātās obligācijas 300 miljonu eiro vērtībā ar termiņu 3 gadi un 4 mēneši, informē bankas pārstāvji.

Obligācijas tiek emitētas EMTN programmas ietvaros un tās būs reģistrētas tirdzniecībai Īrijas biržā. Luminor finanšu resursu pārvaldes vadītājs Makss Ērengens norāda, ka šis ir vēl viens nozīmīgs Luminor bankas attīstības solis, lai kļūtu par pašfinansētu un neatkarīgu Baltijas mēroga banku.

«Ar prieku varu piebilst, ka emisija piesaistīja investoru interesi teju visā Eiropā, kopumā no 17 valstīm,» komentē Ērengens. Jūnija sākumā notika aptuveni piecdesmit tikšanās ar investoriem no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Eiropas, tai skaitā, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas un Polijas. Tā rezultātā 11. jūnijā Luminor Bank AS apstiprināja darījumu. Investoru interese bija spēcīga, radot pieprasījumu pēc vērtspapīriem par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, kas ļāva Luminor panākt izdevīgus nosacījumus tam nepieciešamajam aizņemšanās apjomam – 300 miljoniem eiro.

Luminor ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar divu gadu termiņu.

Darījums, kas tika pabeigts š.g. 18. augustā, tiek īstenots saskaņā ar Luminor izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

"Esam gandarīti, ka, emitējot jaunākās prioritārās obligācijas, mums ir izdevies no jauna atvērt tirgu Baltijas valstu aizņēmējiem. Ievērojamā investoru interese liecina par Luminor stabilitāti, un šī emisija ļaus mums nodrošināt plašākas atbalsta iespējas klientiem, vienlaikus paplašinot mūsu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” norāda Palle Nordals, Luminor Finanšu direktors.

Šī gada 16. augustā Luminor pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules, un pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 18. augustā veica obligāciju emisiju. Investoru interese bija liela, tika saņemti pirkšanas rīkojumi no vairāk nekā 70 investoriem visā Eiropā.

"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

Lai nodrošinātu 2015. gadā plānoto valsts parādzīmju vērtspapīru emisiju starptautiskajos tirgos, Finanšu ministrija (FM) par tās organizatoriem izvēlējusies bankas Natixis, HSBC un DNB, informē FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Patlaban tiek organizēta globālo investoru uzrunāšana, kuras mērķis ir nodrošināt vērtspapīru investoriem aktuālo informāciju par situāciju Latvijas makroekonomikā, fiskālajā, finanšu un strukturālo reformu jomā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, kopējo finansēšanas nepieciešamību (valsts pārada pārfinansēšanai un valsts budžeta deficīta segšanai) FM nodrošina ar aizņēmumiem iekšējos un starptautiskajos finanšu tirgos. Šogad starptautiskajos finanšu tirgos aizņemšanās apjoms nav paredzēts tik liels kā iepriekšējos gados, kad Latvijai bija jāpārfinansē saņemtie Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumi.