Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga, aģentūrai LETA atzina banku pārstāvji, pozitīvi vērtējot arī Valsts kases lēmumu emitēt eiroobligācijas ar 30 gadu termiņu.
Tostarp Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir vērtējama pozitīvi.
"Šobrīd procentu likmes ir ļoti zemā līmenī, un diez vai tās tuvākajā nākotnē būs īpaši zemākas. Jau šobrīd redzam, ka ASV centrālā banka ir atsākusi celt bāzes likmes. Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka nākamajos pāris gados mazinās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumus un, iespējams, jau nākamā gada beigās sāks celt bāzes procentu likmes, kas pakāpeniski aizņemšanos padarīs dārgāku. Tas nozīmē, ka šis ir labs laiks, lai aizņemtos. Ņemot vērā, ka procentu (kupona) maksājumi ir fiksēti, tad, aizņemoties uz ilgāku laiku, ir iespēja ilgāk gūt labumu no šī brīža zemajām likmēm," norādīja Buceniece.
Vienlaikus viņa arī atzīmēja, ka aizņemties uz 30 gadiem šobrīd, protams, ir dārgāk nekā uz 10 gadiem, jo garākā termiņā investoriem ir jāmaksā papildus riska prēmija, bet tas tāpat ir lēti, un, visticamāk, lētāk nekā aizņemties uz 10 gadiem pēc 5-10 gadiem.
Šī brīža aizņemšanās nosacījumi ir gana labi, lai aizņemtos vēl vairāk, un, iespējams, tas tiks arī darīts gada otrajā pusē," sacīja Buceniece.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ir būtiski saprast, kā šī nauda tiks tērēta. "Skaidrs, ka liela daļa tiks izlietota, lai pārfinansētu parādus, kuriem tuvojas atmaksas termiņš, bet pārējais, lai nodrošinātu resursus valsts budžeta izpildei. No valsts parāda ilgtspējas skatu punkta šobrīd izskatās, ka varam atļauties tērēt vairāk, bet jautājums ir par tēriņu mērķiem un fiskālo disciplīnu. Ja ieguldām reformās, kas nākotnē atmaksāsies labākā izaugsmē, tad tas ir tā vērts. Tomēr, ja aizņemamies un dodam vairāk finanšu līdzekļus nozarēm, kurās ir kaudze ar neatrisinātām problēmām, tad tādā gadījumā tā būtu kā bedres rakšana pašiem sev," teica "Swedbank" ekonomiste.
Savukārt "DNB Bankas" Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis aģentūrai LETA norādīja, ka, skatoties uz šī brīža globālajām aizņemšanas likmēm, atliek vien brīnīties, cik strauji mainās situācija globālajos finanšu tirgos.
Tostarp viņš atzīmēja, ka pagājušā gada 30. septembrī Valsts kase emitēja 10 gadu eiroobligācijas ar fiksēto procenta likmi 0,375% gadā. Savukārt šobrīd Vācijas, kuras kredītreitings ir AAA, 10 gadu obligāciju ienesīgums svārstās 0,3-0,5% intervālā. Tāpēc, lai arī Latvijas 10 gadu obligāciju papildemisijas ienesīgums 1,062% apmērā ir augstāks nekā iepriekšējā emisijā fiksētais rekordzemais punkts, tas galvenokārt ir saistīts ar globālajām finanšu tirgu tendencēm un centrālo banku lēmumiem pakāpeniski samazināt valsts parāda vērtspapīru uzpirkšanas apmērus.
"Tomēr, neskaties uz neseno aizņemšanās likmju pieaugumu, kopumā tās joprojām atrodas rekordzemos līmeņos. Tāpēc, uzskatu, ka Valsts kase ir izvēlējusies pareizu stratēģiju, turpinot veikt aizņēmumus uz pēc iespējas garākiem termiņiem, vēl vairāk diversificējot savu investoru bāzi, kas dažāda termiņa obligācijām ir atšķirīga," sacīja Rullis.
Tāpat viņš minēja, ka 30 gadu eiroobligācijas ir vērtspapīri ar garāko termiņu, kādus Latvija jebkad ir emitējusi. "Šo obligāciju ienesīguma procentu likme 2,33% līmenī ir esošajai tirgus situācijai atbilstoša, ja to salīdzina ar tuvāko kaimiņvalstu līdzīga termiņa obligāciju ienesīgumiem. Arī samaksātais uzcenojums -, nepilns procents virs 30 gadu eiro starpbanku aizņemšanās bāzes likmēm, ir neliels, ņemot vērā Latvijas kredītreitingu un garo termiņu, uz kuru investori ir gatavi aizdot naudu," pauda Rullis.
Viņš arī norādīja - tā kā lielākā daļa obligāciju investoru sagaida tālāku likmju kāpumu tuvākajos gados, pašreizējie obligāciju procentu likmju līmeņi ir jāvērtē šo gaidu kontekstā. "Līdzīgi kā septembrī veikto emisiju šobrīd vērtēju kā ļoti veiksmīgu, domāju, ka pēc kāda laika, mēs varēsim šādi spriest arī par šo, vēsturiski garākā termiņa Latvijas eiroobligāciju emisiju," sacīja Rullis.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka zemo procentu likmju vide un apstākļi, kad investīciju aktivitāte ir zema, turpina uzturēt labvēlīgus apstākļus parāda pārfinansēšanai gan ar zemāku procentu likmi, gan arī ar garāku termiņu.
"Tas ir pareizi, ka Latvija izmanto šos apstākļus sava parāda vadībā. Tuvākā perspektīvā situācija saglabāsies līdzīga, taču situācija varētu mainīties vidējā perspektīvā, kad pasaules centrālās bankas sāks stimulējošās monetārās politikas iegrožot," teica Gašpuitis.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka šī aizņemšanās ir vērtējama pozitīvi, jo Latvija ir spējusi veiksmīgi izmantot zemo procentu likmju periodu, lai laicīgi pārfinansētu valsts parādu par būtiski zemākām likmēm nekā iepriekš.
"Faktiski, vēl dažus gadus atpakaļ pat tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija un ASV nevarēja aizņemties uz 30 gadiem par nedaudz vairāk nekā 2% un ir maz ticams, ka tās varētu samazināties vēl tālāk. Savukārt ilgtermiņā likmes, visticamāk, varētu kāpt, tādēļ Valsts kase ir veiksmīgi izmantojusi radušos iespēju finanšu tirgos un ar šo emisiju ir nodrošinājusi zemākas valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā," viņš piebilda.
Tāpat Āboliņš norādīja, ka 2017.gadā virknē Eiropas valstu ir gaidāmas vēlēšanas, kur negaidīti rezultāti var būtiski ietekmēt situāciju finanšu tirgos un līdz ar to apstākļi parāda emisijai gada otrajā pusē var nebūt tik labvēlīgi, kā šobrīd. "Tādēļ lēmums izmantot šobrīd pieejamās zemās likmes ilgtermiņa parādzīmju emisijai noteikti ir vērtējams atzinīgi," viņš teica.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka vakar, 9.februārī, Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro.
Tostarp pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi un fiksēto procentu (kupona) likmi 2,25% gadā (ienesīgumu 2,33%), piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apmērā. Vienlaicīgi tika izlaists papildu laidiens 10 gadu obligācijām, kuras tiks dzēstas 2026.gada 7.oktobrī, ar ienesīgumu 1,062% pie iepriekš noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375% gadā. Emisijā piesaistītais resursu apmērs ir 150 miljoni eiro.
Publicēta: 10.02.2017 16:51
