Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
"Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem - pamatā no pašvaldību puses. Ja tas turpinās pieaugt, tad mums būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām," pauda Āboliņš.
Pieprasījums pēc aizņēmumiem no pašvaldībām aug, jo ir aktivizējusies Eiropas Savienības fondu apguve. Āboliņš minēja, ka līdz šim rekords bija marts, kad kopumā VK ar pašvaldībām noslēdza 63 aizdevuma līgumus par gandrīz 50 miljoniem eiro, bet interese no pašvaldībām ir ar pieaugošu tendenci.
Tāpat pašlaik finanšu tirgos saglabājas zemas procentu likmes. Februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos jau emitēja desmit un 30 gadu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro un to ienesīguma likmes VK pārvaldnieks novērtēja kā ļoti izdevīgas. "Ja mēs paskatāmies uz desmit gadu obligāciju ienesīgumu, tad tas ir 1,062%. Ja mēs to salīdzinām ar valstīm, kurām ir mums līdzīgs kredītreitings, tad Slovēnijai desmit gadu obligācijām ienesīgums bija 1,57%. Tātad Latvijas obligācijas ir krietni zem šī līmeņa. Protams, ir valstis, kuras līdzekļus ir piesaistījušas par vēl zemākām likmēm. Piemēram, Luksemburga, kuras obligācijām ienesīguma likme bija 0,74%. Taču Luksemburgai ir augstākais iespējamais kredītreitings. Tādēļ absolūtā izteiksmē arī šī starpība nav liela.. Augot Latvijas kredītreitingam, mēs likmes varēsim fiksēt vēl zemākos līmeņos. Tomēr, kā jau es minēju, salīdzinot savas likmes ar valstīm, kurām ir līdzīga ekonomika, piemēram, Slovēniju, mēs esam aizņēmušies ļoti izdevīgi," uzsvēra Āboliņš.
Kā galvenos faktorus, kuri var ietekmēt aizņemšanos šogad, Valsts kases pārvaldnieks minēja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Francijā un Vācijā. "Protams, tie ir politiskie notikumi. Turklāt ne tik daudz tas ir saistīts ar iespējamiem negaidītiem rezultātiem, bet gan ar to, ka investori laikā ap šiem notikumiem ieņem nogaidošu pozīciju. Arī viņi nezina, kā attīstīsies situācija, un nav gatavi fiksēt vērtspapīru cenas daudzus gadus uz priekšu. Ir jāgaida laiks, kad tirgus svārstīgums ir viszemākajā punktā - tad arī investori ir visaktīvākie. Mēs mēģinām pielāgoties šim investoru noskaņojumam," stāstīja Āboliņš.
Viņš atzina, ka, par atskaites punktu ņemot 2015.gadu, kad tika veidots 2016.gada budžets, zemāko likmju dēļ Latvijai valsts parāda apkalpošanas izmaksās pašlaik ir izdevies ietaupīt ap 32 miljoniem eiro. Turklāt aptuveni 15 miljoni eiro ir ietaupīti tāpēc, ka likmes, par kurām tika piesaistīti resursi, bija zemākas, bet 17 miljoni eiro deva parāda pārstrukturēšanas darījumi, atpērkot savulaik izlaistās ASV dolāru obligācijas un aizstājot tās ar eiroobligācijām.
"Prognozēt procentu likmes ir diezgan nepateicīga lieta. Mēs varam vērtēt tikai Eiropas Centrālās bankas un ASV Federālo Rezervju sistēmas izteikumus par to, kāda būs viņu likmju politika. Centrālās bankas nosaka bāzes likmes, kuras ir pamats tam, lai veidotos arī tirgus likmes. Kā viens no galvenajiem indikatoriem tiek minēta inflācija. Tad, kad inflācija sasniegs centrālo banku nosprausto mērķa līmeni, skaidrs, ka uz augšu tiks celtas arī likmes. Es neņemos prognozēt, kāda tuvākajā laikā būs centrālo banku rīcība, bet, ja inflācija augs, tad ir sagaidāms arī likmju kāpums. Otra lieta, kura mūs ietekmē, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotā vērtspapīru atpirkšanas programma. Arī tā kopējās likmes un to kredītuzcenojumu spiež uz leju. Sašaurinoties vai beidzoties šai programmai, kopējais ienesīgums valsts parādzīmēm varētu kāpt," prognozēja Āboliņš.
Viņš pagaidām nevēlējās prognozēt, kā šogad tiks piesaistīti vēl nepieciešamie 350 miljoni eiro. Ja šī summa palielināsies pašvaldību aizņēmumu vai zemo procenta likmju dēļ, varētu notikt jauna obligāciju emisija. Ja nē, tad līdzekļus varētu piesaistīt, veicot papildus emisiju kādām no jau izlaistajām Latvijas obligācijām.
"Mums ir vairākas iespējas. Piemēram, ja mums šogad papildus vajag 350 miljonus eiro, tad tikai šī apjoma dēļ veidot jaunu emisiju, iespējams, nav pat racionāli, jo investori skatās arī uz kopējo emisijas likviditāti jeb kopējo apmēru. Pašlaik mēs varam papildināt gan 10, gan 20, gan 30 gadu termiņa emisijas. Varam arī kombinēt. Lēmums tiks pieņemts tajā brīdī, kad mēs redzēsim, kāda ir investoru interese, kāda ir peļņas likme un attiecīgi, kā emisiju ir izdevīgāk veikt," norādīja Āboliņš.
Viņš arī atzina, ka pašlaik viennozīmīgi tiek domāts par obligāciju emitēšanu eiro, bet apzināti tiek arī investori ASV, Japānā un Šveicē.
Jau vēstīts, ka šogad februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro. Tostarp pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi. To ienesīguma likme bija 2,33%, piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apjomā. Vienlaicīgi tika emitēts papildus laidiens 10 gadu obligācijām ar ienesīgumu 1,062%, piesaistot 150 miljonus eiro.
