Sašķidrinātās gāzes tirdzniecības uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) plāno uzlabot komunikāciju ar klientiem, kā arī modernizēt infrastruktūru, tā samazinot lietotāju izmaksas un padarot propāna gāzi konkurētspējīgāku, piemēram, salīdzinot ar dabasgāzi, atklāj uzņēmuma valdes loceklis attīstības direktors Jevgenijs Gombergs.

Veicot izmaiņas klientu apkalpošanā, uzņēmums vēlas gala lietotājiem samazināt summu, kas viņiem jātērē, maksājot par pakalpojumu, savukārt infrastruktūras modernizācija, kam kopumā būšot vajadzīgi simti tūkstoši latu, samazinās uzņēmuma izdevumus, līdz ar to nākotnē varētu izskatīt iespēju samazināt gāzes cenu.

Gombergs gan norādīja, ka cenas izmaiņas būtiski ietekmēs arī tirgus. Daudz kas būšot atkarīgs arī no valdības spertajiem soļiem attiecībā uz akcīzes nodokli šai gāzei. Ja to paaugstinās, šo nozari gaida tikpat bēdīgs scenārijs kā Lietuvā, kur nodoklis tika paaugstināts un daudzas kompānijas bankrotēja, norādīja LPG pārstāvis.

Šķiet, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālim nepieciešamie ieguldījumi ir pārāk lieli un tam, pirmkārt, ir politiska nozīme, vērtē uzņēmējs, tagad SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) valdes loceklis attīstības direktors Jevgenijs Gombergs.

Viņš gan norādīja, ka informāciju par termināli ir guvis tikai no avīzēm. Viņa vērtējumā tas ir galvenokārt jautājums par neatkarību no Krievijas un to, cik esam gatavi par to maksāt.

«Runājot par neatkarību, propāna gāzes jomā teorētiski jau esam neatkarīgi no Krievijas,» teica Gombergs. Uz norādīto, ka LPG piegādā gāzi no Krievijas, viņš paskaidroja, ka tehniski to ir iespējams piegādāt arī no citām valstīm. Reizēm, lai gan reti, tā arī bijis, ka LPG piegādā gāzi ar tankkuģiem. Tas esot atkarīgs no tirgus situācijas.

LPG tehniskais direktors Tadeušs Kovaļevskis arī pauda viedokli, ka saņemamā gāze būs dārgāka nekā pa cauruļvadiem piegādātā dabasgāze.

SIA Latvijas Propāna Gāze (LPG) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes loceklim Aleksandram Siņegubovam, liecina informācija Lursoft.

A. Siņegubovs no 2009. gada februāra līdz pērnā gada aprīlim darbojās SIA Intergaz vadībā, pildot valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Tāpat LPG jaunais valdes loceklis patlaban ir arī automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanas uzņēmuma SIA Konstantum līdzīpašnieks, liecina Lursoft dati.

Tādējādi patlaban LPG valdē darbojas jaunais valdes loceklis A. Siņegubovs, kā arī līdzšinējais valdes loceklis Pjotrs Kairjaks. Līdz ar valdes locekļu skaita palielināšanos, uzņēmumā P. Kairjaka pārstāvības tiesības mainījušās no «tiesībām pārstāvēt [uzņēmumu] atsevišķi» uz tiesībām LPG pārstāvēt kopā ar citiem valdes locekļiem.

SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) valdē notikušas izmaiņas – uzņēmuma valdi pametusi līdzšinējie valdes locekļi Ludmila Brataševa un Pjotrs Kairjaks, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par amatpersonu maiņu veikts šā gada 16. aprīlī. Laikrakstā Latvijas Vēstnesis nav informācijas par to, ka amatus pametušo valdes locekļu vietā būtu stājušās citas amatpersonas.

P. Kairjaks tika iecelts LPG valdē pērnā gada septembrī Jevgenija Gomberga vietā, kurš pats portālam Nozare.lv norādīja, ka bija apņēmies palīdzēt uzņēmumam tikai kādu laiku un, visus veicamos darbus izdarot, pametis uzņēmuma valdi.

Pērnā gada vasarā par LPG lielāko īpašnieku ar 60% daļu kļuva Kiprā reģistrētā BLG Holding Limited, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati. Šī uzņēmuma īpašnieki ir Jurijs Gorbovs un Ludmila Baumane. Atlikušie 40% LPG daļu palika Šveices uzņēmuma Massonyx Ltd īpašumā. Pēc izmaiņām īpašnieku sastāvā par valdes locekli tika iecelts J. Gombergs.

Opel Mokka LPG galvenā īpatnība – rokrokā ar rūpnieciski uzstādīto sašķidrinātās gāzes iekārtu strādās iekšdedzes turbomotors.

Pēc būtības, iekšdedzes benzīnmotora un gāzes sistēmas laulība jau vairākus gadu desmitus nav nedz jauna, nedz revolucionāra. Drīzāk varētu teikt, ka dažādu apsvērumu, tostarp arī nepietiekamas gāzes kvalitātes vai nepietiekami plaša gāzes uzpildes staciju skaita dēļ, šādas konstrukcijas jauni auto no pircēju puses nav ievēroti. Attiecīgi, ja nav pieprasījuma, tad nav arī piedāvājuma. Turklāt jauni auto ar rūpnieciski uzstādītu gāzes iekārtu ir ļoti dārgi. Līdz ar to mūsu platuma grādos gāzes iekārtas precības ar automobili parasti notiek jau tad, kad auto savam saimniekam ir nokalpojis vismaz pāris gadus, un, nonākot nākamā lietotāja rokās, tas izlemj taupīt uz degvielas rēķina, uzstādot gāzes iekārtu.

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

SIA Latvijas propāna gāze (LPG) savām 32 auto gāzes uzpildes stacijām Latvijā pievienojusi vēl vienu. Berģos, Latvijas nafta degvielas uzpildes stacijā (DUS) uzņēmums uzstādījis Latvijā pirmo automātisko auto gāzes uzpildes staciju, vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jaunajā stacijā investējām ap 30 tūkst. eiro. Galvenais ieguvums no automātiskās uzpildes stacijas ir tāds, ka tā ļauj mums samazināt savas izmaksas uz apkalpojošo personālu, līdz ar to mēs klientam varam piedāvāt zemāku auto gāzes cenu nekā citās Latvijas stacijās,» DB stāstīja LPG komercdirektors Augusts Iesalnieks.

Latvijā ir 151 auto gāzes uzpildes stacija, no tām 33 pieder LPG. Auto gāzes DUS ziņā vislielākie LPG konkurenti Latvijā ir Lukoil un Statoil, kas tāpat novērojuši šīs degvielas popularitātes pieaugumu pēdējā gada laikā. Arī Latvija Statoil pēdējo gadu laikā ir diezgan strauji kāpinājis savu auto gāzes uzpildes staciju skaitu - pašlaik šo degvielu var uzpildīt 23 Statoil stacijās. Uzņēmums uzskata, ka ar šo staciju skaitu pašlaik var nosegt esošo pieprasījumu, taču auto gāzes popularitāte gan Latvijā, gan pasaulē aug ikreiz, kad sadārdzinās tradicionālā degviela.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K" pilno apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" aktīviem, apvienošanās rezultātā iegūstot vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.

SIA "Circle K" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbība ir degvielas, autogāzes jeb LPG, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, un degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura nodarbojas ar degvielas un smērvielu, autogāzes jeb LPG, auto piederumu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.

Balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieku darbība Latvijas teritorijā pārklājas degvielas, autogāzes jeb LPG, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Veidojot nākamā gada budžetu, nedrīkst palielināt transporta nodevu un akcīzi degvielai un nepalielināt finansējumu autoceļiem, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

«Nav pieļaujama situācija, ka transporta īpašniekiem, kravu pārvadātājiem, pasažieru pārvadātājiem un citu nozaru komersantiem tiek palielinātas izmaksas un radīti zaudējumi, nekādā veidā tos nekompensējot un arī nepalielinot finansējumu šo abu nodokļu vistiešākajam galamērķim - autoceļiem,» uzsver Matīss.

Ministrs atgādina, ka vakar valdības sēdē iebilda pret Finanšu ministrijas iesniegto priekšlikumu palielināt nodokļu slogu transporta īpašniekiem, palielinot transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kā arī akcīzes nodokli degvielai, un pievienoja valdības lēmumam savu īpašo viedokli.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Eko Osta sadarbībā ar Eko Gāze uzsācis dīzeļa kravas automašīnu aprīkošanu ar LPG (liquid petroleum gas) jeb šķidrās gāzes iekārtām, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tā piemēram, uzņēmuma Volvo kravas vilcējs, kurš pirms tam darbojās tikai ar dīzeļdegvielu, tagad veic bīstamo atkritumu pārvadāšanu, izmantojot inovatīvu gāzes sistēmu, kurā tiek izmantots dīzeļdegvielas un auto gāzes maisījums.

Iepriekš šādas gāzes iekārtas arī pasaulē tika uzstādītas tikai vieglajām automašīnām ar benzīna dzinējiem. Taču, tehnoloģijām attīstoties, izveidotas LPG iekārtas, kas paredzētas izmantošanai arī automašīnām ar dīzeļa dzinējiem. Kā norāda Eko Gāze speciālisti, šķidrās gāzes un dīzeļa degvielas kombināciju ekonomiski visizdevīgāk izmantot ir tieši smagajiem transportlīdzekļiem ar lielu dzinēja tilpumu un attiecīgi augstu degvielas patēriņu. Eko Osta plāno šī gada laikā pakāpeniski aprīkot ar šķidrās gāzes iekārtām visu savu kravas autoparku.

Auto dzinēju pārbūvēt braukšanai ar autogāzi var katrā lielākā Latvijas pilsētā, lai gan pēdējā laikā strauji augošā pieprasījuma dēļ rindā var nākties pagaidīt pat mēnesi, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Ar autodzinēju pārbūvi Latvijā ir zināms paradokss. Mēs sadarbojamies tikai ar CSDD licencētām kompānijām, taču Lietuvā vairākas kompānijas piedāvā pārbūvi veikt lētāk nekā Latvijā. Problēma ir tur, ka visi gāzes dzinēji pēc tam tāpat ir jāreģistrē Latvijas CSDD, tāpēc ir klienti, kas pirms katras tehniskās skates auto gāzes dzinēju montē nost un pēc tam liek atpakaļ,» stāsta SIA Latvijas propāna gāze (LPG) autogāzes uzpildes tīkla vadītājs Dmitrijs Sverčkausks.

Tomēr Lietuvā auto gāzes tirgus, pēc LPG ziņām pašlaik stagnējot, kamēr Latvijā strauji attīstās. Latvijā ar auto gāzi pašlaik brauc ap 3% automašīnu, Lietuvā 6-7%, Polijā vismaz 10%, bet Nīderlandē ap 20-30%, bet Igaunijā auto gāze nav sevišķi populāra.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Benzīna cenai pārsniedzot psiholoģisko lata robežu, autovadītāji Latvijā aizvien biežāk steidz ierīkot gāzes iekārtas, jo patlaban autogāzes cena ir ievērojami zemāka, taču patlaban novērojamā autogāzes un benzīna cenu krasā atšķirība esot īslaicīga.

«Servisu gāž riņķī. Cilvēki ārā gaida. Priekšniekam tagad nav laika runāt, piezvaniet vēlāk,» šādu atbildi saņēmis laikraksts Diena, sazinoties ar kādu sertificētu autogāzes uzstādīšanas servisu Rīgā.

«Īpaši straujš pieprasījums sākās brīdī, kad degvielas cenas pārvarēja psiholoģisko robežu - viens lats litrā,» pastāvošo bumu komentē autogāzes uzstādīšanas servisa Autonams valdes loceklis Edvīns Panders. Litrs 95. markas benzīna patlaban maksā vidēji 1,03 latus litrā, bet litrs autogāzes - tikai 0,43 latus. «Ir sasniegts nebijis rekords - gāze šobrīd ir teju 2,5 reizes lētāka nekā benzīns,» skaidro Latvijas Propāna gāzes (LPG) pārstāvis Dmitrijs Sverčkausks.

Latvijas Propāna Gāze (LPG), sašķidrinātās gāzes izplatītājs, plāno 2013. gadā ieviest kompleksu ERP sistēmu (Enterprise Resource Planning) uzņēmuma vadības un grāmatvedības uzskaites automatizācijai.

Kā partneri projekta realizācijai LPG ir izvēlējusies Latvijas uzņēmumu ITEKO, kas ir specializējies biznesa konsultāciju un IT risinājumu pakalpojumu jomā. Minētajai sabiedrībai esot «arī cienījama darbības pieredze naftas un gāzes jomā».

Projekta ietvaros plānots automatizēt visu sabiedrības struktūrvienību darbību: optimizēt grāmatvedības, personāla, akcīzes, tirdzniecības un noliktavu vadību un uzskaiti, ieviest dokumentu un projektu aprites pārvaldes sistēmu, savstarpējo attiecību ar klientiem pārraudzības sistēmu, kā arī risināt daudzus citus biznesa stratēģiskos uzdevumus. Visu uzskaitīto darbību mērķis ir paaugstināt sabiedrības darbības efektivitāti un optimizēt tās vadību, kas garantēšot sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu.

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Šī gada oktobrī noslēgusies “Mūsa Motors Rīga” servisa pārbūve “Renault” un “Dacia” salonā K. Ulmaņa gatvē, informē uzņēmumā.

Servisa telpās investēti vairāk kā 400 000 eiro, pilnībā atjaunojot inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojot servisu ar mūsdienīgām servisa iekārtām.

Servisa atjaunošanas laikā uzņēmums ir uzstādījis jaunas iekārtas, kas turpmāk palīdzēs nodrošināt apkopes un remontu iekšdedzes dzinēju automašīnām un elektomobiļiem, kā arī automašīnām, kas aprīkotas ar LPG iekārtām.

Lai pilnveidotu sniegto pakalpojumu klāstu, uzņēmums “Mūsa Motors Rīga” iegādājies un servisā uzstādījis vairākas jaunas profesionālas iekārtas, kā, piemēram, auto virsbūves remonta robotu un krāsu jaukšanas ierīci, kā arī ierīkojis mūsdienīgu auto savirzes stendu un jaunas eļļas un gaisa padeves caurules.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Izmaiņas reģistrētas SIA Latvijas Propāna gāze valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Pjotrs Kairjaks, līdz ar to Latvijas Propāna gāze valde darbu turpina vienas personas sastāvā.

Pašreizējais valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs augsto amatu ieņem kopš 2012.gada septembra un, kā liecina Lursoft pieejamā informācija, kopš 2012.gada decembra iecelts arī par SIA LPG Termināls valdes locekli.

SIA Latvijas Propāna gāze reģistrēta 2000.gadā un 2013.gadā apgrozījusi 56,042 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,691 miljona eiro peļņu.

SIA Latvijas Propāna gāzekapitāldaļu turētāji ir šveiciešu Massonyx Holding Ltd. un BLG Holding Limited no Kipras.

Idejas par gāzes izmantošanu dīzeļdzinējos bijušas jau sen, tomēr ne pārāk veiksmīgas. Šobrīd Latvijā tapis dīzeļdzinēja papildaprīkojums, kas paredz gāzes un ūdens tvaika izmantošanu tajā, tā samazinot dīzeļdegvielas patēriņu līdz 60% un kaitīgos izmešus līdz 80%, kā arī paaugstinot dzinēja efektivitāti un jaudu, intervijā Dienas Biznesam atklāj SIA ABLabs valdes loceklis Armands Jurjevs.

Par gāzes izmantošanu dīzeļdzinējos ir domāts jau iepriekš, tomēr šie risinājumi nav guvuši īpaši plašu popularitāti iepretī gāzes iekārtām benzīna dzinējiem. Kāds ir jūsu risinājums?

Gāzes iekārtas benzīna dzinējiem, kur galvenā doma ir aizstāt benzīnu ar gāzi, ir diezgan izplatītas Proti, nenotiek degvielu maisīšana, bet gan aizstāšana. Tā ir būtiskākā atšķirība no mūsu izstrādātās ArtuPower iekārtas, jo tā paredz sajaukt dīzeļdegvielu ar gāzi un vienmērīgi to sadedzināt dzinēja sadegšanas kamerā. Tas klupšanas akmens iepriekš vienmēr ir bijis tāds, ka dīzeļdegvielai un kādai no alkāna gāzēm (LPG vai CNG) ir atšķirīgi degšanas parametri, respektīvi, vienlaicīgi tos iesmidzinot dzinējā, gāze uzliesmo pirms dīzeļdegvielas, tādejādi radot dzinēja nevienmērīgu darbību un tā klaudzēšanu.

Vitol Group – AS Ventspils nafta lielākais akcionārs – un Helios Investment Partners vienojušies par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi 276 miljonu ASV dolāru vērtībā Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumā Oando Plc. Uzņēmuma Oando galvenā mītne atrodas Nigērijā, bet pārstrādes un tirdzniecības vietas atrodas arī Rietumāfrikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mantisko tiesību un balsstiesību iegāde vēl jāapstiprina kontrolējošām un uzraudzības iestādēm, kā arī ir jāveic parastās pirkuma cenas korekcijas, tostarp attiecībā uz apgrozāmo kapitālu.

Pēc iegādes apstiprināšanas tiks izveidots jauns, neatkarīgs pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums, kurā ietilps vairāk nekā 400 degvielas uzpildes stacijas Nigērijā, kā arī noliktava, kurā būs iespējams uzglabāt kopumā 84 000 tonnu kravu. Uzņēmums paplašinās savu darbību, pārņemot daļas piegādes un beztaras izplatīšanas uzņēmumā Ganā un sniedzot sašķidrinātās naftas gāzes uzpildīšanas un izplatīšanas un smēreļļu tirdzniecības pakalpojumus.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums "Food Union", kurā ietilpst ražotnes AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", 2023.gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 150,2 miljoni eiro, kas ir par +12% vairāk nekā iepriekšējā periodā (127,8 miljoni eiro).

Bruto peļņa pieaugusi par +49% no 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā uz 26,3 miljoniem eiro 2023.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023.gadā bija negatīva 1 miljona eiro apmērā.

Apgrozījuma pieaugums 2023.gadā saistīts ar jaunu pārdošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem, savukārt bruto peļņas pieaugums - ar izmaksu samazinājumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem. Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus no 4,2 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 1 miljonam eiro.

Būt lokāliem, bet rīkoties globāli 

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū...

"Lai arī pērn ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojās salīdzinājumā ar 2022.gadu, atsevišķu resursu izmaksas stabilizējās un līdz ar to mūsu darbība varēja no ārkārtas apstākļu režīma kļūt par plānveidīgāku un prognozējamāku. 2023.gadā mūsu uzmanība tika vērsta uz iepirkumu stratēģiju pārskatīšanu, turpmāku operatīvo izmaksu samazinājumu, investīciju projektiem, kas nodrošinātu augstāku automatizāciju, un enerģētisku neatkarību, jaudīgāku pieeju eksporta tirgu iekarošanai. Visa centrā, protams, bija skrupulozs darbs mūsu pamatdarbībā - pārskatīts produktu portfelis un jaunu, inovatīvu piena un saldējuma produktu izstrāde," tā 2023.gada rezultātus komentē Artūrs Čirjevskis, "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā.

2023.gadā "Food Union" uzsāka arī četru dažādu garšu "Lakto" apakšzīmola "Lakto Imuno" raudzētu piena dzērienu bez laktozes ražošanu, "Lakto" zīmola produkcijas ražošanas apjomi 2023.gadā pieauga par 38%, salīdzinot ar 2022.gadu.

2023.gada vasaras sezona izvērtās par vienu no labākajām pēdējo sešu gadu laikā, kopējam saldējuma tirgum Latvijā izaugot par vairāk nekā +10%, savukārt "Food Union" pārdošanas ieņēmumiem palielinoties par vairāk nekā 14% vasaras periodā gadu iepriekš.

2023.gada viens no lielākajiem investīciju projektiem bija saistīts ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanu ražošanā. Ieguldot vairāk nek2 miljonus eiro, "Food Union" iegādājās automātiskās saldējuma, biezpiena sieriņu un krēmsiera iepakošanas sistēmas, kas ļaus palielināt šā o produktu ražošanas jaudu, roku darbu vai vienkāršotu mehānisku darbu, aizstājot ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu.

Otrs lielākais investīciju projekts bija siltumenerģijas ražošanas iekārtu pielāgošanu citu kurināmo veidu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no viena enerģijas veida, proti, iekārtu, kas ir sagatavotas dabasgāzes un sašķidrinātas gāzes (LPG) izmantošanai, uzstādīšana "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piens" ražošanas vajadzībām.

Atsaucoties pastāvīgai vispārizglītojošo skolu pedagogu un skolēnu interesei par to, kā top dažādi iecienīti piena produkti un saldējums, 2023.gadā "Food Union" radīja izglītojoši-izklaidējošu mācību programmu "Piena klase". Tā ir paredzēta sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem kā aizraujoša ekskursija, kas notiek "Rīgas piena kombināts" telpās. Koncerns plāno arī nākamajos periodos turpināt attīstīt bērnu un jauniešu izglītības virzienu.

"Food Union" vadība 2023.gada laikā turpināja veikt ziedojumus kopumā ap 173 tūkstošu eiro vērtībā, atbalstot Ukrainu un Ukrainas bēgļus Latvijā.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šī gada sākumā "Food Union" īpašnieku struktūrā tika veiktas izmaiņas. Darījuma, kas noslēdzās 2024.gada martā, rezultātā pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums "PAG Private Equity" iegādājās "Food Union" uzņēmumu grupas Eiropā akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. "Food Union" grupas vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis turpina vadīt darbu un par prioritārajiem virzieniem attīstībai izvirzot tālāku grupas ražošanas efektivizāciju, produktu portfeļa pārskatīšanu un jaunu produktu izstrādi Rīgā esošajos kompetenču centros, lokālo zīmolu nostiprināšanu ar plašu mārketinga instrumentu klāstu, aktīvāku ekspansiju eksporta tirgos un pielāgotu klientu vajadzībām produktu portfeli, kā arī jaunas vadības komandas izveidi.

Dioksīna skandālam Vācijā turpinoties, patērētāji «gāž apkārt» bioloģiskās pārtikas lielveikalus, iztukšojot olu un cūkgaļas plauktus, vēsta thelocal.de.

Populārajā Bio Company veikalā Berlīnē plaukti esot gandrīz tukši.

«Dioksīns: Bio produkti nav skarti,» vēsta ar lieliem burtiem rakstīts paziņojums pie tukšiem gaļas plauktiem.

Pieprasījums veikalā kopš skandāla izcelšanās pagājušajā nedēļā strauji kāpis, stāstījusi veikala darbiniece Silke Unvetere, piebilstot: «Mēs pārdodam gandrīz divreiz vairāk gaļas un olu. Mums nepieciešamas papildu piegādes, lai apmierinātu pieprasījumu.»

Ap stūri esošajā LPG Biomarket tukšie plaukti vēstot to pašu.

Klients Redmonds Nīlsens, 41 gadu vecs dārza dizaineris, stāstījis, ka viņš jau mainījis savus iepirkšanās paradumus. Viņš tagad pērkot tikai bioloģisko gaļu un olas.

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Izvērtējot alternatīvas, uz pašreizējās benzīna dārdzības fona sašķidrinātā naftas gāze ir sākusi savu uzvaras gājienu Latvijas degvielas tirgū, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Laikā, kad benzīna cena tuvojas latam, arvien aktīvāk tiek meklētas alternatīvas. Auto gāze maksā divas reizes lētāk nekā benzīns, tāpēc jau 2010. gadā šī degviela atšķirībā no benzīna, kas piedzīvoja mazumtirdzniecībā vairāk nekā 10% lielu kritumu, uzrādīja 8,1% lielu pieaugumu. Arī šogad tendences ir līdzīgas. Piemēram, šā gada janvārī, salīdzinot ar 2010. gada janvāri, pieprasījums pēc auto gāzes ir kāpis par 17%, liecina Latvija Statoil informācija.

Līdzīgas tendences auto gāzes degvielas tirgū novērojusi arī SIA Latvijas propāna gāze (LPG), kas investē savu auto gāzes uzpildes staciju tīkla paplašināšanā.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.