Valsts prezidenta bijusī padomniece Elīna Egle esot sarūgtināta, ka pērn palaidusi garām starptautiskā diplomāta karjeru Maskavā.

Es tur ilgāk vairs nevarēju izturēt. Visu pavasari jutos kā tāda pils cietumniece, izdevumam Ir sacījusi bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos.

Jūnija sākumā Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli. Tas izraisīja minējumus par patiesajiem viņas aiziešanas iemesliem. «Aizgāju pēc abpusējas vienošanās,» sacījusi Egle, norādot, ka viņas amats likvidēts. Viņa aiziešanu uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Andris Bērziņš vēlas vēlas būt nevis «prezidents - tautsaimnieks», bet gan «tautas prezidents», par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā esot nevis ekonomikas problēmu risināšana, bet jautājumi par to, kurā datumā svinēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu vai kā saliedēt sabiedrību.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, «valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,» viņš brīdināja.

«Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā,» uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.

Turklāt, ja «situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli», viņš piebilda.

Latvijas uzņēmēji paplašina darbību ne vien vietējā tirgū, bet iestrādājas arī Maskavā.

Kad interjera salona Krassky īpašnieki saprata, ka Latvija ir nedaudz par mazu un nepieciešams meklēt lielākus tirgus, izvēle krita uz Maskavu, kur pilsētas centrā atvērts salons divos stāvos. Tā kā Latvijā uzņēmums sāka biznesu ar flīzēm, loģiska šķita doma arī Maskavā iesakņoties ar tām. «Kad sākotnēji aizbraucām uz Maskavu, izrādījās, ka flīžu un santehnikas tirgus ir ļoti piesātināts – mēs ne ar ko īpašu nevaram pārsteigt. Izanalizējot tirgus struktūru, secinājām, ka tur neeksistē dizaina paklāji – neviens no godalgotajiem paklāju dizaineriem, ko mēs 2009. gada jūnijā atvedām uz Latviju, tur nav pārstāvēts. Tā rezultātā atvērām salonu Kovër Büro Maskavā, kur ir krējuma krējums – paši godalgotākie pasaules dizaina paklāji,» saka Aigars Zelmenis, SIA Krassky līdzīpašnieks.

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Zviedrijas vēstnieks Maskavā ar teleksa starpniecību Zviedrijas ārlietu ministrijai 1991.gada augustā paudis bažas par pilsoņu karu bijušajā Padomju Savienībā, liecina tagad atklātie slepenie diplomātiskie ziņojumi, vēsta thelocal.se.

«Pilsoņu kara risks ir acīm redzams,» ārlietu ministrijai vēstījis bijušais Zviedrijas vēstnieks Maskavā Orjans Berners (Örjan Berner). Viņš arī informējis, ka nav skaidrs, kuri ir apvērsuma vaininieki.

Tajā laikā apvērsums sākās Maskavā, un toreizējais prezidents Mihails Gorbačovs nonāca mājas arestā.

Ziņojumus publiskojusi Zviedrijas ārlietu ministrija. Ārlietu ministrs Karls Bilts tādējādi vēloties ilustrēt dramatiskos vēsturiskos notikumus, sabrūkot PSRS un Baltijas valstīm atgūstot neatkarību.

1990.gadā Zviedrijai bija vēstniecība Maskavā un ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā (tolaik - Ļeņingradā). Bija arī divas filiāles Tallinā, Igaunijā un Rīgā, Latvijā. Bilts publiskotos dokumentus nodēvējis par UDleaks. UD ir ārlietu ministrijas akronīms.

Lai nodrošinātu sekmīgāku sadarbību ar Krievijas dzelzceļu, kā arī Krievijas valsts un privātajām organizācijām VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 1.maijā Maskavā atver savu pārstāvniecību.

Izcelsmes valsts divām trešdaļām kravu, kas tiek pārvadātas pa Latvijas dzelzceļiem, ir Krievija, un līdz ar to atklātā akciju sabiedrība Rossijskije žeļeznije dorogi ir LDz lielākais sadarbības partneris. Maskavā tiek organizēti lielākie pārvadājumu nozares forumi, piemēram, ikgadējā starptautiskā izstāde un konference TransRussia un Krievijas transporta nedēļa, kā arī regulāras dzelzceļu darba grupu sanāksmes un tikšanās ar Krievijas dažādām amatpersonām. Tāpēc, lai veiksmīgāk organizētu darbu, LDz pieņēmis lēmumu atvērt pārstāvniecību Maskavā, kas pārstāvētu visa koncerna intereses.

Pārstāvniecību reģistrēs Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (KTRK).

Maskavā no 1.jūnija tiks atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, trešdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Televīzijā pārraidītā videokonferencē Sobjaņins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka jau iespējams runāt par nākamajiem soļiem ceļā, kas ved laukā no šī krīzes.

"Es ierosinu no 1.jūnija atvērt ne tikai pārtikas mazumtirdzniecību, bet arī nepārtikas," sacīja mērs.

Sobjaņins arī aicināja atvērt uzņēmumus, kuros ir minimāls kontakts ar klientiem, kā piemērus minot ķīmiskās tīrītavas un remontdarbnīcas.

Viņš sacīja, ka dažu ierobežojumu atcelšana ir attaisnojama, jo situācija ar jauno koronavīrusu ir uzlabojusies kopš 12.maija, kad tika atļauts atsākt darbus būvlaukumos.

Kopš 12.maija hospitalizēšanas gadījumu skaits Maskavā ir samazinājies par 40%, sacīja Sobjaņins.

Bijušais a/s Liepājas metalurgs prezidents Kirovs Lipmans 1998.gadā parakstījis lēmumu par SIA Liepājas metalurgs dibināšanu Maskavā, bet 2001.gadā lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.

1998.gadā, būdams Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums, Liepājas metalurgs lēmis par OOA Лиепаяс Металургс izveidošanu Maskavā. Lēmumu parakstījis a/s prezidents Kirovs Lipmans, liecina db.lv rīcībā esošie dokumenti.

Uzņēmums dibināts komerciālai un saimnieciskajai darbībai, tās pamatkapitāls tolaik bija vairāk nekā 14 tūkstoši Krievijas rubļu. Tā kā pamatkapitālā ieguldītas biroja mēbeles, var secināt, ka šāds uzņēmums fiziski tiešām pastāvējis.

Savukārt 2001.gada janvārī K.Lipmans parakstījis jau citu lēmumu - likvidēt SIA Liepājas metalurgs Maskavā.

Pārstāvniecība Maskavā savulaik tika izveidota pēc Krievijas krīzes, cerot uz austrumu kaimiņa ekonomisko atgūšanos. 1998.gada martā LM atklāja pārstāvniecību Krievijas galvaspilsētā, lai izzinātu piedāvājumu un pieprasījumu plašajā kaimiņvalstī, kā arī veidotu akciju sabiedrībai izdevīgus biznesa kontaktus gan ar Krievijas, gan ar citu ārvalstu nozares partneriem. Tomēr lielāki līgumi netika noslēgti, veidojās ciešāki sakari ar piegādātājiem, nevis ar uzņēmuma produkcijas pircējiem, 1999.gadā laikrakstam Dienas Bizness atzina a/s LM pārstāve Laila Millere. Uzņēmums plānoja iepirkt Krievijā arī norakstītus kuģus sagriešanai lūžņos.

Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā ir atlikta līdz parlamenta vēlēšanām, tā paziņojusi Krievijas aģentūra Regnum, atsaucoties uz diplomātisko avotu Maskavā. Savukārt Latvijas politisko ekspertu aprindās datuma pārcelšana tiek saistīta ar Maskavas vēlmi ieraudzīt nākamās valdība formu un to, kam V.Zatlers uzticēs to vadīt.

Konkrēta datuma nenorādīšana otrajā oficiālajā ielūgumā, paredzēja iespējās korekcijas. Lēmumus patlaban pieņemot Krievijas puse, taču Latvija vēlētos, lai vizīte notiktu vēl šā gada rudenī, Telegraf norādījis ārlietu ministrs Aivis Ronis.

«Maskava vēlas precīzi zināt, kāda būs politiskā saskaņošana Latvijā pēc vēlēšanām un kā šajā situācijā uzvedīsies V.Zatlers. Piemēram, ja Saskaņas centrs (SC) saņems daudz balsu, bet prezidents par premjera kandidātu neiecels Jāni Urbanoviču, tas pārrunām dos pavisam citu fonu,» norāda politologs Kārlis Daukšts. Viņš arī neizslēdz, ja prezidenta izvēle izrādīsies nepieņemama Maskavai, V.Zatlera brauciens ievilksies uz nenoteiktu laiku.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

Kaut arī Maskavā pārtikas pietiek, tās piegāžu apjomus no Latvijas iespējams palielināt nevis par tik un tik procentiem, bet vairākas reizes, pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) paziņoja Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš ieradies vienas dienas vizītē Rīgā.

«Maskavā pārtikas tirgus ir pietiekams, katru dienu maskavieši patērē 32 –34 tūkstošus tonnu pārtikas, bet tajā jānotiek diversifikācijai – nevar orientēties uz vieniem un tiem pašiem piegādātājiem. Tad uzreiz ir monopols. Sadarbojoties ar daudziem piegādātājiem, izdodas noturēt normālas cenas,» teica J.Lužkovs, ziņo diena.lv. Maskavas valdībā ar pārtikas jautājumiem nodarbojas divi departamenti – viens regulē iepirkumus vairumā, otrs sadarbojas ar mazumtirdzniecības tīkliem. J.Lužkovs arī norādīja, ka maskavieši pie Latvijas pārtikas esot pieraduši un uzskata to par kvalitatīvu. Taču Maskavas mērs tieši neatbildēja, vai pārtikas piegāžu palielināšanās no Latvijas varētu būt saistīta ar Rīgas markas projektu.

Šā gada jūlijā Latvijas uzņēmēji Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško Maskavā biznesa kvartālā Krasnaya roza atvēruši interjera salonu KRASSKY.

Salona kopējās būvniecības, apdares un ekspozīcijas iekārtošanas izmaksas sasniedz 3,3 miljonus eiro, kas nodrošināti, piesaistot pašu kapitālu un bankas finansējumu.

Desmit gadu laikā uzkrātā KRASSKY komandas pieredze palīdzējusi Maskavā izveidot konceptuālu interjera salonu 1000 kvadrātmetru platībā.

«KRASSKY salonu veidojām kā dizaina oāzi un iedvesmojošu vidi darbam, bagātinātu ar eksotiskiem telpaugiem no Maskavas Botāniskā dārza. Jaunais interjera salons ir pietiekami plašs, lai katram zīmolam būtu sava zona un to neaizēnotu aksesuāru vai lampu kaudzes. Īpašu vietu esam veltījuši mūsdienu Baltijas mākslinieku darbiem,» stāsta KRASSKY vadītājs Aigars Zelmenis.

Maskavas ceļu policija pievērš aizvien vairāk uzmanības automašīnām ar ārvalstu, it īpaši Baltijas valstu, numura zīmēm, jo šādi braucamie nereti tiek izmantoti kriminālās aprindās, ziņu aģentūrai Interfax (Интерфакс) stāstīja par ceļu satiksmes drošību atbildīgās institūcijas pārstāvji Maskavā.

Pēdējā laikā Maskavā vērojams arvien vairāk automašīnu, kas reģistrētas Baltijas valstīs. Policijas pārstāvji norāda, ka šādas automašīnas bieži vien iesaistītas smagu un sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanā, ieskaitot tādus likumpārkāpumus, kuros tiek izmantoti šaujamieroči. «Kopumā šā gada maijā šādās automašīnas atrasti 25 ieroči un 91 munīcijas vienība,» norādījuši policijas pārstāvji.

Tāpat Baltijas valstīs reģistrētas automašīnas Maskavā iecienījuši nelegālu taksometru vadītāji.

Šādu automašīnu popularitāte saistīta ar faktu, ka par Baltijas valstīs reģistrētām automašīnām nodevās nākas samaksāt mazāku summu nekā Krievijā, skaidro medijs.

Atzīmējot tuvojošos Līgo svētkus un Jāņus, šodien Maskavā, tirdzniecības tīkla Zeļonij perekrestok veikalā Smoļenskas laukumā 3/5 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atklāja vēl vienu Latvijā ražotu pārtikas preču tirdzniecības stendu Rižskij dvorik.

Šis ir jau trešais Rižskij dvorik, kas tiek atvērts Maskavā, bet veikalu tīkls Zeļonij perekrestok ir jau otra mazumtirdzniecības ķēde, kurā tiek atvērti šie stendi.

«Mūsu pircēji ir ļoti iecienījuši Latvijā ražotos produktus. Par to liecina kaut vai tas, ka preces no šī jaunā stenda sāka izpirkt, vēl pirms tas tika oficiāli atklāts un plauktus nācās papildināt vēl un vēl. Cenu ziņā produkcija, kas pārstāvēta Rižskij dvorik stendā, ir ļoti konkurētspējīga,» norāda tīkla Zeļonij perekrestok pārstāve Jeļena Guļajeva.

Latvijā ražotās produkcijas stendi ir noformēti ar Vecrīgas skatiem, Rīgas centram raksturīgām laternām un citiem elementiem, kas atgādina Vecrīgas pagalmu.

Par Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā nozīmi jau dzirdētas dažādas atsauksmes, pārsvarā gadījumu visai pieticīgas un nereti pat nievājošas. Proti, dokumenti, kurus parakstījis Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, esot nenozīmīgi, bet lielās kaimiņvalsts mediju telpā šī vizīte tā īsti pat nav pamanīta

.Taisnības labad gan jāteic, ka šādi varētu raksturot pārliecinoši lielāko daļu oficiālo vizīšu valsts vadītāju līmenī, neatkarīgi no tā, kurš ar ko un kur tiekas - tie ir sava veida pieklājības pasākumi bez praktiskas nozīmes.

Tomēr nu var runāt arī par kādu būtisku pavērsienu, kura saknes gan ir meklējamas senākā pagātnē. Runa ir par izskanējušo vēsti, ka tuvāko astoņu gadu laikā no Rīgas uz Maskavu varētu tikt izbūvēts ātrgaitas dzelzceļš, šajā projektā ieguldot aptuveni 4,2 miljardus latu. Vēl jo vairāk - tiek uzsvērts, ka Krievija šāda projekta realizācijā esot ļoti ieinteresēta, ņemot vērā, ka tā ir izcīnījusi tiesības 2018. gadā Maskavā rīkot pasaules futbola čempionātu. Skaidrs, ka Latvijai nav ne tik lielas naudas, ne, būsim godīgi, arī nepieciešamā vēriena (domāšanas), lai realizētu tik milzīgus projektus. Respektīvi, šeit vislielākā loma būs Krievijas un Eiropas Savienības spējai atrast kopīgu valodu par naudas «samešanu» jaunas dzelzceļa līnijas izveidei, kas būtu izdevīgs projekts abām pusēm. Perspektīvā šādu līniju varētu pagarināt arī uz citām ES valstīm, attīstīt kravu pārvadājumus utt. Tajā pašā laikā ir kaut kas, ko Latvija šajā sakarā varētu darīt, tādējādi nostiprinot savu tranzītvalsts statusu nākotnē.

Latvijas un Krievijas vienošanās apmainīt sanatorijas ēku Jūrmalā ar namu Maskavas prestižajā Arbata rajonā nozīmē maiņu starp 5,35 miljonus Ls un 5,62 miljonus Ls vērtiem nekustamajiem īpašumiem, atbildot uz Db.lv jautājumu, kādēļ ēku maiņa starp Latviju un Krieviju ir ekonomiski izdevīga, norāda Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji.

Iepriekš raidījums Nekā personīga! informēja, ka Krievija piedāvājusi Latvijai veikt nekustamo īpašumu maiņu – Krievija iegūtu Jūrmalas sanatoriju «Dzintarkrasts» ar 20 tūkst. kvadrātmetru zemes, bet Latvija – 600 kvadrātmetru ēku Maskavā.

Ēkas, kas atrodas Maskavā, Boļšoj Afanasjevskij pereulok 9,vērtība pēc restaurācijas veikšanas būs 5,62 miljoni Ls, un restaurāciju saskaņā ar vienošanos veiks Krievijas puse. Ēkai ir vēsturiskā un kultūras mantojuma pieminekļa statuss.

Zeme zem ēkas tiek izīrēta uz 49 gadiem par simbolisko cenu - viens rublis gadā, tāpat ēka būs atbrīvota no jebkādu Krievijas Federācijas normatīvajos aktos noteikto nodokļu un nodevu nomaksas, izņemot komunālos pakalpojumus, skaidro ĀM pārstāvji.

Ja bērns sabāž mutē vairāk ēdiena, nekā spēj sakost, mamma aizrāda, ka tā nav pieklājīgi. Ja kāds uzmetas par noteikumu uzstādītāju visiem un visam, tādu sauc par control freak jeb anālajā attīstības fāzē iestrēgušu pedantiņu un solīdai kompānijai nevēlamu tipu.

Un kāpēc lai valstu un politisko savienību starpā būtu citādi? Ģeopolitiskā rijība un apaugšana ar varu ir apzināmas un novēršamas kaites, nevis kanonizējamas nacionālās vai kādu politisko sentēvu vērtības. Drīzāk gan klīniski ir vērtējamas tādas folklorizējušās prātulas kā «Krievija bez Ukrainas nav Krievija», ko šoreiz Dienā ir atbalsojis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Ko nozīmē šis uzstādījums? Kur ir tā loģika ārpus Vladimira Putina un viņam līdzīgu frustrācijām? Tās ir slimīgas iedomas un tukša bļaustīšanās, tāpat kā «Maskava ir trešā Roma, un ceturtajai nebūt». Tikpat labi var stāvēt pie egles un uz to kliegt, lai čiekuru vietā tai aug ananāsi. Vienā gadījumā iznākums būs laringīts, otrā – ilgstoši ideoloģiski murgi, bezjēdzīgas ciešanas un asiņu jūra, bet realitāte jeb «kā tās lietas darbojas» no tā nemainīsies itin nemaz.

ASV Republikāņu partijas Baltā nama pretendents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņam «nav nekāda sakara ar Krieviju», šādi reaģējot uz demokrātu apgalvojumiem, ka Maskava cenšas viņam palīdzēt gūt uzvaru novembra vēlēšanās.

«Man nav nekāda sakara ar Maskavu,» atbildot uz žurnālistu jautājumiem netālu no Maiami, sacīja Tramps. «Es teicu, ka [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir krietni labākas līdera kvalitātes nekā [ASV prezidentam Barakam] Obamam, bet kurš gan to nezina.»

Tramps sacīja, ka nekad nav saticis Krievijas līderi, un pauda šaubas par to, vai Maskava stāv aiz ASV Demokrātu partijas e-pastu uzlaušanas skandāla.

«To, vai tā ir Krievija, nezina neviens. Tā, iespējams, ir Ķīna, vai tas varētu būt kāds, kas sēž viņa gultā. Bet tas parāda, cik mēs esam vāji, tas parāda, cik nerespektēti mēs esam,» viņš norādīja.

Krievija nosodījusi Eiropas Savienības (ES) kārtējās sankcijas un pati sākusi izstrādāt jaunas sankcijas pret Rietumiem, ceturtdien paziņojušas amatpersonas.

Maskava nodēvēja jaunās ES sankcijas pret Krieviju par nedraudzīgu aktu un solīja atmaksāt.

Mūsu atbilde būs proporcionāla zaudējumiem, ko tās sankcijas nodarīs mūsu valsts ekonomikai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.

Maskava sagaida, ka Eiropas uzņēmumi lobēs pret šīm sankcijām, jo tās ir neproduktīvas, viņš piebilda.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs atklāja, ka Maskava jau izstrādājusi jaunas sankcijas pret Rietumiem, kas būs vērstas pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, daža veida apģērbiem.

Cik daudz es zinu, Ekonomikas attīstības ministrija jau ir izveidojusi šo preču sarakstu, viņš piebilda.

Londona ir vispievilcīgākā pilsēta Eiropā uzņēmējdarbības veidošanai, par deviņiem procentpunktiem apsteidzot tās tuvāko konkurenti Parīzi, kurai seko Berlīne. Tā secināts Ernst & Young šā gada pirmajā pusē veiktajā investoru viedokļu pētījumā.

No Austrumeiropas valstīm visatzinīgāk vērtēta Varšava, kas ieņem septīto vietu, un Prāga, kas ierindota četrpadsmitajā vietā.

Ernst & Young Baltic partneris Gunars Krols skaidro, ka pilsētas lielums nav vienīgais izšķirošais faktors, kas nosaka iespējas piesaistīt investīcijas. Rīga, Ventspils vai Daugavpils, demonstrējot prasmīgu pārvaldību, attīstību atbilstoši noliktajai pilsētas vīzijai, nosakot prioritāru resursu sadalījumu stratēģisko mērķu sasniegšanai, varētu kļūt par nozīmīgu investīciju galamērķi.

Taču tiešo investīciju apjoms pilsētu reģionos ne vienmēr saskan ar investoru viedokli, secināts pētījumā. Tā piemēram, lai arī Londona un Parīze piesaistot lielāko investīciju apjomu, tām seko Ronas Alpu (Lionas) reģions, nevis Berlīne. Tāpat Maskava būtiski apsteidz Varšavu un Prāgu pēc piesaistīto investīciju apjoma, lai arī tās pievilcība tiek vērtēta zemāk.