Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem, liecina ostas darbinieku saraksts.

Kā vēsta raidījums Nekā personīga, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības, taču «dzīvē» viss notiek savādāk. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

Starp pilsētreģioniem 2012. gadā visvairāk investīciju projektu bija piesaistījušas Londona, Parīze un Barselona ar tās apkaimi, atklāj Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas kontinenta pievilcību investīcijām.

Investīciju piesaistē pilsētas spēlē nozīmīgu lomu – desmit vadošās Eiropas pilsētas piesaistījušas 30% no visiem Eiropā veiktajiem investīciju projektiem.

Starp TOP 10 investīciju iecienītākajām pilsētām Eiropā joprojām nav nevienas Austrumeiropas pilsētas, lai arī tādas valstis kā Krievija un Polija pērn ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu Eiropā pēc investīciju radīto jauno darba vietu skaita. Tas parāda, ka Austrumeiropā pilsētām pagaidām vēl nav izdevies izveidot investīcijām pievilcīgāko biznesa, kultūras un infrastruktūras apvienojumu, lai konkurētu ar Rietumeiropas galvenajiem pilsētreģioniem, norāda Guntars Krols, Ernst & Young Baltic partneris.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lidojumus no Sanktpēterburgas EasyJet varētu uzsākt 2013. gada vasarā, vēsta PBK Daily. Turpmākajos lidsabiedrības plānos ietilpst arī lidojumu nodrošināšana no vēl trijām Krievijas pilsētām uz Londonu, Edinburgu un Mančestru. Kā norādīja Sanktpēterburgas lidostas Pulkovo pārstāvji, EasyJet vispirms nepieciešams iegūt atļauju lidojumu nodrošināšanai minētajos maršrutos.

Zemo cenu lidsabiedrībai nepieciešams uzvarēt Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes izsludinātajā konkursā par lidojumu nodrošināšanu maršrutā Maskava – Londona. Uz lidojumiem pretendē arī kompānija Virgin Atlantic un British Airways.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair varētu uzsākt lidojumus arī uz Krieviju, atzinis lidsabiedrības vadītājs Maikls Olīrijs, kurš esot aizvadījis «izpētes» sarunas ar kaimiņvalsts lidostu pārstāvjiem.

«Mēs esam aizvadījuši sarunas ar vairākām lidostām, tās patlaban bija vērstas uz situācijas apzināšanu,» kompānijas pausto citē Irish Independent. Aizvadītajā nedēļā Krievijas varasiestādes pavēstīja, ka apsver zemo cenu aviokompāniju ļaut veikt pasažieru pārvadāšanu valsts iekšzemes maršrutos. Tāpat Krievija apsver iespēju veidot arī savas iekšzemes zemo cenu aviokompānijas.

Patlaban uz Krieviju lido tādas zemo cenu kompānijas kā Air Berlin, Spānijas Vueling, Turcijas Pegasus Airlines u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" šovasar uz laiku atsāks lidojumus starp Rīgu un Londonu, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"British Airways" izziņojusi virkni jauno maršrutu, tostarp informējot, ka no 2.jūlija līdz 26.septembrim veiks regulāros pasažieru lidojumus no Londonas Hītrovas lidostas uz Rīgu.

"British Airways" lidojumus veiks trīs reizes nedēļā - trešdienās, piektdienās un svētdienās.

Biļešu cena lidojumiem starp Rīgu un Londonu divos virzienus maksās 94 sterliņu mārciņas jeb apmēram 108 eiro.

"British Airways" savulaik no 1997.gada veica lidojumus starp Londonu un Rīgu. Tie tika pārtraukti 2007.gada martā, pamatojot, ka šis maršruts nebija rentabls.

"British Airways" un Spānijas nacionālās lidsabiedrības "Iberia" holdingkompānija "International Airlines Group" (IAG) pērn strādājusi ar 6,9 miljardu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 1,7 miljardu eiro peļņu pirms gada.

Austrālijas nacionālā aviokompānija "Qantas Airways" pirmdien paziņoja, ka līdz 2025.gada beigām plāno sākt pasaulē garākos komerciālos tiešos lidojumus no Sidnejas uz Londonu, pasažieriem tajos pavadot 19 stundas.

Aviosabiedrība norāda, ka pēc piecu gadu plānošanas tā pasūtījusi 12 lidmašīnas "Airbus A350-1000", lai nodrošinātu tiešos lidojumus uz Londonu, kā arī Ņujorku.

Tiešos reisus no Sidnejas paredzēts sākt līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka vēlāk šādi lidojumi tiks veikti arī no Melburnas.

"Jauna veida lidmašīnas nodrošina jaunas iespējas," sacīja "Qantas Airways" vadītājs Alans Džoiss.

Aviokompānijas šobrīd piedāvātais garākais lidojums ir no Pērtas uz Londonu, kurā pasažieriem jāpavada 17 stundas.

Savukārt šobrīd garāko tiešo lidojumu pasaulē nodrošina Singapūras nacionālā aviokompānija "Singapore Airlines" no Singapūras uz Ņujorku, un tā ilgums ir aptuveni 19 stundas.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis Autotransporta direkcijai (ATD) noskaidrot, kā pašvaldībās tiek noteikta maksa par sabiedrisko transportu, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.

«Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas, nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem,» atzina A.Matīss.

Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Rīga sadarbībā ar vēl trim Eiropas pilsētām - Glāzgovu Lielbritānijā, Ģenti Beļģijā un Gēteborgu Zviedrijā uzsākusi starptautisku projektu enerģētikas jomā no viedo pilsētu (Smart Cities) projektu sērijas.

Projekta laikā četras minētās Ziemeļeiropas ostas pilsētas apvienos to rūpniecisko un zinātnisko partneru spēkus enerģētikas plānošanā. Tiks nodrošināta integrēta pieeja gan enerģētikas attīstības plānošanai, gan integrētu projektu izstrādei un ieviešanai, ievērojot trīs svarīgus virzienus: inovatīvu tehnoloģiju un iekārtu piesaisti enerģētikas jomā, ekonomiskos aspektus, kā arī organizatoriskus pasākumus un sadarbības partneru iesaisti.

Vienlaikus STEP-Up projekta partnerpilsētas koriģēs savus stratēģiskos ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus, kas tika izstrādi Pilsētu mēru pakta ietvaros. Rīcības plāni tiks koriģēti, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību, kas ļaus būtiski pārsniegt Pilsētu mēru paktā 2020. gadam noteiktos mērķus. Līdz ar to varēs palielināties pilsētu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošana un samazināsies CO₂ emisijas.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards otrdien Briselē piedaloties Pilsētu forumā 2015 (CITIES Forum 2015), uzsvēra mazo un vidēji lielo pilsētu lomu līdzsvarotas teritoriālās attīstības jomā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Forums bija veltīts Eiropas Savienības (ES) Pilsētprogrammas (An Urban Agenda for Europe) izstrādei. Ministrs K. Gerhards paneļdiskusijas laikā atzīmēja: «Pilsētprogrammas izstrāde ES līmenī tiek diskutēta jau vairākus gadus. Dažādos pasākumos ir izskanējis aicinājums pēc labāk koordinētas ES politikas un iniciatīvām, kurām ir ietekme uz pilsētu attīstību. Vienlaikus tiek atzīts, ka politiku veidošanā un īstenošanā nepieciešams vairāk iesaistīt pilsētas».

Jautājums par ES Pilsētprogrammas izstrādi ir viena no Latvijas Prezidentūras ES Padomē prioritātēm līdzsvarotas teritoriālās attīstības jomā.

Latvijas prezidentūras īpašais ieguldījums ES Pilsētprogrammas izstrādē ir izvērtējums un diskusija par mazām un vidēji lielām pilsētām.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valdes locekļi Vladimirs Loginovs un Ģirts Freibergs un Tims Kolinss, Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs, ir parakstījuši līgumu par bankas Citadele 75% akciju pārdošanu divpadsmit starptautisku investoru grupai un Ripplewood par 74 miljoniem eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu, informē PA.

Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro. Darījums noslēgsies 2015. gada 1. ceturksnī, kad tiks saņemts atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Pārdošanas cena var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz 2014. gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Tāpēc galīgā cena tiks noteikta 2015. gada 1. ceturksnī. Visi ieguvumi no iespējamās cenas korekcijas tiks ieguldīti bankas kapitālā. Pēc darījuma noslēgšanas Ripplewood piederēs 22,4% akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju.