Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Ministru kabinets šī gada 19.aprīlī apstiprināja parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības ekonomiskās sadarbības līgumu, kas sniegs papildu iespējas ekonomiskās, sadarbības paplašināšanai un attīstībai starp Latviju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas un AAE valdības ekonomiskās sadarbības līgums būs svarīgākais divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošais pamata līgums.

Latvijas un AAE valdības ekonomiskās sadarbības līguma mērķis ir attīstīt un nostiprināt ekonomisko, tirdzniecības un tehnisko sadarbību, aptverot sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, rūpniecība, lauksaimniecība, transports, telekomunikācijas, tūrisms, investīcijas u.c.

«Apvienotie Arābu Emirāti jau šobrīd ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp Līča valstīm. Lai arī Latvija jau sadarbojas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, esam ieinteresēti stiprināt ekonomisko sadarbību ar šo valsti noslēdzot ekonomiskās sadarbības līgumu, tādejādi paverot plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem jaunu tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu investīciju piesaistē Latvijai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijā dibinātā digitālā klīnika “Medon” ir piesaistījusi investīcijas 320 000 eiro apmērā no vairākiem Latvijas uzņēmējiem. Tas ir būtisks solis stratēģiskai darbības paplašināšanai jaunos tirgos.

Šis ieguldījums palīdzēs īstenot “Medon” vīziju padarīt pieejamu veselības aprūpi kā Latvijā, tā globālā mērogā.

“Medon” izveidotāju ieskatā izstrādātie digitālie risinājumi ir pielāgojami dažādu tirgu vajadzībām, kas padara šo pakalpojumu eksportspējīgu. Konkrētais ieguldījums ir paredzēts, lai vispirms attīstītu klīnikas piedāvājumu Indijā un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas tirgū.

“Mums ir pārliecība par komandu un produktu, ko tā ir radījusi un turpina attīstīt kā Latvijā, tā ārzemēs. Mūsu vīzija sakrīt ar “Medon” vīziju nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt to digitalizāciju kopumā. Šāda pieeja pacientiem padarītu veselības pakalpojumus pieejamākus, savukārt ārstiem – uzlabotu efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, kā arī, esot Latvijā, sniegtu iespēju strādāt daudzās ģeogrāfijās vienlaicīgi,” stāsta viens no Latvijas privāto investoru grupas dalībniekiem Mārtiņš Dziedātājs.

Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā (ES), ar kuru Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) parakstījuši līgumu par sadarbību lauksaimniecības un pārtikas produktu sertifikācijā un iestāžu atbilstības izvērtēšanā.

Sadarbības memorandu ceturtdien parakstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Starptautiskā akreditācijas centra vadītāja Amina Ahmed Mohammed. Tā mērķis ir veicināt abu valstu kompetento iestāžu sadarbību halal produkcijas sertificēšanā un iestāžu akreditācijā, lai radītu labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības veicināšanai starp Latviju, AAE un citām valstīm.

Paredzēts, ka sertifikāciju varēs veikt sešu mēnešu laikā, kas ir salīdzinoši ātrs laiks. Latvijas uzņēmēji cer, ka eksporta apjomi palielināsies jau tuvākajā laikā. Jau piektdien sertifikācija tiks veikta divos Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos – GPU Nākotne un Cēsu gaļas kombināts. Arābu puse cer arī uz Latvijā ražoto piena produktu un miltu izstrādājumu eksportu.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Einārs Cilinskis, Nacionālās apvienības valdes loceklis.

Kā vērtējat valdības piedāvātos atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skāris Krievijas embargo, un kas būtu jādara citādāk?

Valdības pieņemtais lēmums ir adekvāts kā sākotnējais lēmums. Tālāk ir jāvērtē, kā situācija attīstās, kas ir darāms īstermiņā un kas – ilgtermiņā. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM, E. Cilinskis ir ministrijas parlamentārais sekretārs – red.) uzdevums būtu sekot līdzi situācijai konkrētās pašvaldībās vai, ja tas kļūst ilgstoši un pieaug bezdarbs u.tml., tad, iespējams, ir jādomā par valsts līdzdalību strādājošo atbalstam.

Pašvaldības arī varētu samazināt vai atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, ja tas ir nepieciešams. Ilgākā termiņā ir jādomā par uzņēmējdarbības attīstību un palīdzību uzņēmējiem pār- orientēties uz kādām citām uzņēmējdarbības formām. Piemēram, nesen biju Tērvetes pašvaldībā, kur ir vairāki lieli piensaimnieki, un viņi minēja, ka ļoti daudz ko dotu tas, ja būtu rūpnīca, kas ražotu piena pulveri.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Katara paziņojusi, ka tā sākusi pārvadāt kravas caur Omānu, lai apietu Persijas līča valstis, kuras ar to pārtraukušas diplomātiskās attiecības un liegušas piekļuvi ūdens transportceļiem.

Parasti kravu tranzīts uz Kataru notiek caur Dubaijas Džebelali ostu, no kurienes tās ar mazākiem kuģiem nogādā galamērķi. Taču kopš 5.jūnija Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pievienojušies Saūda Arābijai, Bahreinai un Ēģiptei, liedzot Katarai piekļuvi to ūdens transportceļiem.

Kataras ostas pārvalde norāda, ka tās kravas tagad tiks transportētas caur Omānas ostām Soharu un Salālu.

AAE, Bahreina, Ēģipte, Jemena un Saūda Arābija pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem. Arī šo valstu kuģi un lidmašīnas nedodas uz Kataru.

Šīs valstis apsūdzējušas Kataru par ekstrēmistu grupējumu atbalstīšanu, taču Doha šos apgalvojumus noliedz.

Pērn Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru interese par ārējo sadarbību trīskāršojusies, kur komersanti daudz aktīvāk izmantojuši iespējas doties ārvalstu vizītēs, kā arī meklējuši eksporta tirgus.

Uzņēmēji daudz aktīvāk meklē savu produktu un pakalpojumu eksporta iespējas, tādējādi attīstot Latvijas ekonomiku kopumā.

LTRK apkopotā informācija liecina, ka pašreiz datu bāzē ir vairāk nekā 3,5 tūkstoši atzīmju par vēlmi darboties ārvalstīs, kas ir daudz vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādu vēlmi izrādīja vien nedaudz vairāk par tūkstoš komersantiem. Latvijas uzņēmējus interesē ekonomiskā sadarbība ar 142 valstīm, kas ir par 10 vairāk nekā gadu iepriekš. «

Mani patiesi iepriecina tas, ka bizness aktivizējas un saprot, ka tikai ar Latvijas iekšējo tirgu nepietiks un attīstīties būs grūti. Tāpat esmu gandarīts, ka mūsu biedri tik aktīvi izmanto iespējas doties tirdzniecības misijās, kā arī meklē sadarbības partnerus, kas nozīmē, ka mēs visi nākotnē dzīvosim labāk, jo eksporta potenciāla pieaugums ir liels,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Kravu apkalpošanas perona izveidē lidostā Rīga investētie 15 milj. eiro ir labs pamats, lai tā kļūtu par gaisa kravu tranzīta centru Baltijā, vēl tikai būtu nepieciešama nacionālā kravu pārvadāšanas aviokompānija ar vienu – divām lidmašīnām, kuru iegādei varētu izmantot ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļus.

Ja Latvija šo iespēju neizmantos, tad to varētu īstenot Igaunija vai Lietuva, kuras, tāpat kā Latvija, saņems ES Attīstības un noturības mehānisma finansējumu.

Iespēja sasniegt tirgu

“Ideju atbalstām, jo piena produktu ražotājiem ir interesants tādu tālu valstu kā Izraēlas, Apvienoto Arābu Emirātu tirgus, un cita risinājuma, kā aizvest ar lidmašīnu, īsti nav,” skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš atzīst, ka iepriekš – vēl pirms Covid-19 – produktu nosūtīšanai uz Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti) tika izmantotas pasažieru avio pārvadātāja piedāvātās iespējas.

Vairāki mājasdarbi

Dubaijā izmēģina bezpilota taksometru; vācu Volocopter konkurentu netrūkst

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ieies aviācijas vēsturē ar to, ka pie Dubaijas Džumeiras jūras parka nule kā veikts testa lidojums divvietīgam autonomam gaisa taksometram, vēsta ārvalstu mediji. Prieku par testa lidojumu paudis Dubaijas kroņprincis, šeihs Hamdans, pie reizes atgādinot arī par pilsētas panākumiem pirmā reģionā bezvadītāja metro ieviešanā. Bezpilota taksometru pakalpojumu sniegšanu Dubaijas Ceļu un transporta pārvalde (CTP) plāno ieviest piecu gadu laikā, ziņo Dubaijas valdības Mediju centrs. «Nekas tāds iepriekš nav darīts,» GulfNews norādīja Dubaijas Civilās aviācijas pārvaldes Aviācijas noteikumu un drošības nodaļas vadītājs Mihaels Rudolfs. Bezvadītāja taksometra testēšana labi saskan ar šīs AAE pilsētas ambīcijām ieņemt vadošo lomu inovāciju ziņā arābu pasaulē, atzīmē Reuters.

Eiropiešiem Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir gluži cita pasaule, taču tas ir visai perspektīvs eksporta tirgus arī Latvijas uzņēmumiem.

Šogad tur atvērta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība, kurai viens no uzdevumiem ir palīdzēt pavērt šī reģiona durvis mūsu valsts uzņēmumiem. «Stereotipu par AAE ir vairāk nekā patiesības. No visa Tuvo Austrumu bloka šī ir visliberālākā valsts, no tās iedzīvotāju skaita tikai 10 līdz 15% ir vietējie pilsoņi, 10 līdz 15% ir rietumnieki un vairāk nekā 60% ir iebraukušie strādnieki no Indijas, Ķīnas, Filipīnām u.c. apkārt esošajām valstīm. Lielu pienesumu viņu ekonomikai sniedz tieši ārvalstnieki. Protams, musulmanisms ir lielākā reliģija un daudz ko nosaka arī biznesā, taču, piemēram, salīdzinot ar Saūda Arābiju, AAE pret ārzemniekiem ir atvērti,» saka Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos. Protams, reliģija un tradīcijas nosaka ģērbšanās rāmjus – lai gan tur ir karsti, sievietēm nav pieņemami atkailināties, nēsāt īsus svārkus, lietot košu kosmētiku u.tml. Arī alkohols biznesa partnerim tur noteikti nav piemērota dāvana. Vaicāta par dzimumu līdztiesību, I. Ulmane norāda, ka nekādu diskrimināciju nav pamanījusi, turklāt tur ir aktīva sieviešu uzņēmēju komūna, ir dažādi klubi. Tomēr a/s Rīgas dzirnavnieks eksporta direktors Kārlis Mišinskis novērojis, ka biznesa vidē AAE uzņēmēji respektē tikai vīriešus. «Lai arī mums tas šķiet nesaprotami un nepieņemami, nav jēgas kā darījuma partneri no savas puses uz turieni deleģēt uzņēmumu pārstāvēt sievieti. Par dzimumu līdztiesību tur ir cita izpratne,» viņš teic.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc tam, kad ASV infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči brīdināja būt piesardzīgiem ar Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas pasākumu atcelšanu un ekonomikas atkalatvēršanu, lai tas nenotiktu pārāk ātri.

Analītiķi atzina, ka Fauči sniegtā liecība ASV Senātā varēja būt faktors akciju cenu kritumā, bet minēja kā iespējamu faktoru arī investoru centienus gūt peļņu, pārdodot padārdzinājušās akcijas, un saspīlējuma eskalāciju starp ASV un Ķīnu, kas varētu novest pie tirdzniecības kara atjaunošanās.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga minēja "pircēju nogurumu" un bažas par augstām akciju vērtībām.

Bija arī jaunas pazīmes, ka dažas ASV lielpilsētas vēl nav tuvu pilnīgai atkalatvēršanai. Losandželosas amatpersonas apsprieda sociālās distancēšanās pagarināšanu līdz jūlijam, un Brodvejas Līga oficiāli atcēla vasaras teātru sezonu Ņujorkā.

Akciju cenas Eiropā mainījās dažādos virzienos, investoriem izvērtējot valstu soļus savas ekonomikas atkalatvēršanā pret bažām par jauniem Covid-19 infekcijas gadījumiem Ķīnā un Dienvidkorejā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Kā liecina gada pārskats, lielākie Eiropas Savienības noieta tirgi bija Polija, Čehija, Spānija, Itālija, Vācija, Ungārija un Lietuva. Savukārt trešajās valstīs lielākie noieta tirgi bija ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Krievija, Indija, Dienvidāfrika, Taizeme un Argentīna.

Pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Norvēģu partijas plašā politiskā spektrā vienojas pārtraukt fosilās degvielas automašīnu pārdošanu

Četras lielākās Norvēģijas partijas, kas aptver faktiski visu politisko spektru no labējās līdz kreisajai politikai, ir vienojušās no 2025. gada valstī pārtraukt ar fosilo degvielu darbināmu automašīnu tirdzniecību, atsaucoties uz laikrakstu Dagens Næringsliv, ziņo portāls Electrec.co, kas specializējas transporta jomas pārraudzībā tieši saistībā ar pāreju no fosilajiem resursiem uz elektrību un tīrajās ekosistēmās.

Tā kā Norvēģija ir viena no lielākajiem pasaules naftas un gāzes eksportētājiem, šāds nosacījums ir politiski visai radikāls. Norvēģi tomēr nav ne pirmie, ne vienīgie, kas no viena grāvja – ievērojama fosilo resursu īpatsvara ekonomikā – stūrē taisni iekšā otrā – radikālos ekoloģiskajos mērķos pašmāju politikā. Arī cita pasaules naftas lielvalsts Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir piestrādājusi, lai savu globālo tēlu par spīti visam padarītu maksimāli zaļu.

Plašais ugunsgrēks, kas šorīt izcēlās angāra tipa ēkā pie Rumbulas, ir ierobežots, bet satiksme Maskavas ielā ir daļēji atjaunota. Aculiecinieki sociālajā tīklā Twitter ziņo, ka degusi uzņēmuma uzņēmuma Mikrotīkls, kas zināms ar zīmolu MikroTik, ēka.

Uzņēmumā portālam Db.lv apstiprināja, ka ugunsgrēks šorīt izcēlies vecajā ražotnē, kura šobrīd ir kā noliktava. iemesli pašlaik netiek minēti, dzēšanas darbi tiekot kontrolēti.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece, plkst.7.07 šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku izdevās lokalizēt. Kopējā degšanas platība bija 5480 kvadrātmetri. Ugunsdzēsēji-glābēji patlaban turpina strādāt notikuma vietā, lai ugunsgrēku pilnībā likvidētu.

Tikmēr satiksme Maskavas ielā pie Rumbulas ir daļēji atjaunota, proti, virzienā uz Rīgas centru tā notiek pa visām trim joslām, bet virzienā no Rīgas centra uz Salaspili - pa vienu no trim joslām, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

AS Balticovo apgrozījumu cer saglabāt pērnā gada līmenī; piedaloties starptautiskajās izstādēs, tai izdevies atrast klientus tālās un eksotiskās valstīs

Patlaban uzņēmumam pieder 2,8 miljoni putnu, kas ik dienas saražo 1,8 miljonus olu, tādējādi gadā AS Balticovo saražo 630 miljonus olu, stāsta Balticovo mārketinga vadītājs Armands Šterns.

Jaunākais tirgus, kas apgūts pēc trīs gadu dalības izstādēs, ir Apvienotie Arābu Emirāti, kurp uzņēmums jau aizvedis ceturto produktu kravu. A. Šterns neslēpj prieku par to, ka tur uzņēmuma produkti nonāks mazumtirdzniecībā. Citās valstīs ražotājs sadarbojas galvenokārt ar vairumtirgotājiem. Ir valstis, kurās uzņēmumam nācies ieiet strauji, reaģējot uz notikumiem. «Tas, ka esam ASV, ir īpašs gadījums – šogad valsti skāra putnu gripa, kā rezultātā tur masveidā izkauti miljoniem putnu, sākās olu deficīts. Lai tur varētu turpināt ražot Hellman’s majonēzi, bija ātri jāreaģē, uzņēmums bija viens no pirmajiem Eiropas ražotājiem, kas sāka eksportēt olas uz ASV. Šajā gadījumā paldies jāsaka valsts iestādēm, jo ātri izdevās nokārtot sertifikācijas jautājumus un dokumentus, kas parasti prasa ilgāku laiku,» stāsta A. Šterns.

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums Mintos 3,5 gadus pēc starta tirgū sasniedzis 1 miljardu eiro caur platformu finansēto kredītu apjomu, teikts paziņojumā medijiem.

Straujākais investīciju kāpums noticis tieši šogad, kad investori kopumā ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro, un pie šāda investīciju tempa 2 miljardu apjoms tiks sasniegts jau 2019. gada vidū.

Kopš Mintos darbības sākuma, caur tiešsaistes platformu 24 valstīs finansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu, kas nozīmē, ka tieši tikpat daudz privātpersonu un mazo uzņēmumu ir saņēmuši iespēju tikt pie finansējuma.

«Caur platformu finansētais kredītu apjoms miljarda vērtībā ir nozīmīgs un patīkams atskaites punkts līdzšinējā darbībā, kas parāda gan biznesa modeļa, gan izaugsmes potenciālu, taču tas ir tikai sākums. Jau no dibināšanas brīža esam izvirzījuši globālas ambīcijas un mērķtiecīgi uz to virzāmies, lai izveidotu ilgtspējīgu pasaules mēroga uzņēmumu. Investoru un kredītdevēju skaits, kas izmanto platformu, aug burtiski pa dienām - katru nedēļu reģistrējas vairāk nekā 1000 jaunu investoru, un katru mēnesi caur platformu tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ar šādu tempu otro miljardu sasniegsim jau pēc 10 mēnešiem,» teic Mintos valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

«Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,» pētījumā atzinis konsultāciju uzņēmums Arthur D.Little.

Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.

Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.