Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Einārs Cilinskis, Nacionālās apvienības valdes loceklis.
Kā vērtējat valdības piedāvātos atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skāris Krievijas embargo, un kas būtu jādara citādāk?
Valdības pieņemtais lēmums ir adekvāts kā sākotnējais lēmums. Tālāk ir jāvērtē, kā situācija attīstās, kas ir darāms īstermiņā un kas – ilgtermiņā. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM, E. Cilinskis ir ministrijas parlamentārais sekretārs – red.) uzdevums būtu sekot līdzi situācijai konkrētās pašvaldībās vai, ja tas kļūst ilgstoši un pieaug bezdarbs u.tml., tad, iespējams, ir jādomā par valsts līdzdalību strādājošo atbalstam.
Pašvaldības arī varētu samazināt vai atlikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, ja tas ir nepieciešams. Ilgākā termiņā ir jādomā par uzņēmējdarbības attīstību un palīdzību uzņēmējiem pār- orientēties uz kādām citām uzņēmējdarbības formām. Piemēram, nesen biju Tērvetes pašvaldībā, kur ir vairāki lieli piensaimnieki, un viņi minēja, ka ļoti daudz ko dotu tas, ja būtu rūpnīca, kas ražotu piena pulveri.
Protams, valdība nevar pati izbūvēt rūpnīcu, taču, ja uzņēmēji vienotos, ka tas ir nepieciešams, atbalstu var sniegt Eiropas Savienības (ES) fondu veidā, no pašvaldību puses izveidojot nepieciešamo infrastruktūru, kam jau ir paredzēti VARAM fondi. Atbalstu ir iespējams rast, protams, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, taču arī par tiem šajā gadījumā droši vien varētu diskutēt ar ES par kādu īpašu programmu. Tas ir viens no piemēriem, kādos virzienos skatīties, lai samazinātu atkarību no Krievijas un citu tirgu svārstībām. Šāda produkcija tik ātri nebojājas.
Tad valdības lēmumi ir pareizi?
Noteikti, nekas no tā nevar būt nepareizi – var diskutēt, vai tas ir pietiekami.
Vai šie pasākumi uzņēmējiem palīdzēs pietiekami?
Ir ļoti svarīgi veidot monitoringu, kas patiešām notiek un kuri uzņēmēji spēj pārorientēties. Nav runa tikai par lauksaimniekiem, bet arī saistītajām nozarēm, autopārvadātājiem – vismaz daļa spēj diezgan labi pār- orientēties.
Kādi ir iespējamie ilgtermiņa risinājumi bez uzņēmējdarbības formas maiņas?
Manuprāt, ļoti perspektīvs virziens ir iet uz lielāku pārstrādes jomu, un tas ir tikai viens piemērs. Tāpat jādomā par eksporta tirgu diversificēšanu.
Uz kuriem tirgiem Latvijas uzņēmējiem būtu jāskatās?
Tas atkarīgs no pašiem uzņēmējiem, bet pieņemu, ka tas varētu būt gan Centrālāzijas virziens, gan arābu valstu tirgus, austrumu virziens.
Valdības piedāvājumā minēta gan Ķīna, Japāna, gan Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Vidusāzijas valstis utt.
Šie tirgi, īpaši arābu valstu tirgus, var izlietot produkciju ļoti lielā apmērā, un tādējādi mūsu problēma drīzāk var būt nodrošināt pietiekami lielu apjomu, lai mēs būtu šiem tirgiem interesanti. Jāņem vērā arī tas, ka virknē šo valstu demokrātijas līmenis ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka tur liela uzmanība tiek pievērsta starpvaldību līgumiem. Tādējādi arī valsts loma var pieaugt.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteicies, ka gadījumā, ja embargo sarakstā nonāktu arī šprotes, zaudējumi pieaugtu par 38 miljoniem. Kā to risināt?
Viens no virzieniem ir plašāks vietējais patēriņš. Mēs strādājam pie zaļā iepirkuma, kas, no vienas puses, veicina ekoloģiski tīru produktu izmantošanu, bet no otras – arī vietēji ražotu produktu pielietošanu. VARAM paātrinās zaļā iepirkuma plāna izstrādi, lai vismaz septembrī tas tiktu izsludināts.
Tāpat mēs vērtējam elektroniskā iepirkuma sistēmu, lai vienkāršotu tai mazo ražotāju piekļuvi, kas līdz šim bija apgrūtinoši. Tas ļautu vairāk izmantot vietējo produkciju.
Par šprotēm jādomā, tās pamatā tiek virzītas post padomju tirgu, var paskatīties, kā veicināt sadarbību ar Ukrainu.
Piešķirtie 5 miljoni eiro preču eksporta tirgu pārorientācijai ir daudz vai maz?
Svarīga to efektīva izlietošana, bet tas nav maz tādā ātrā laikā. Ar šiem līdzekļiem arī jāpalīdz identificēt lietas, ko tagad pārrunājam intuitīvi.
No jūsu teiktā var secināt, ka neesat no tiem, kas pauž viedokli, ka uzņēmējiem pašiem jātiek galā, jo Krievija ir nestabils tirgus un ar to jārēķinās?
Tas aspekts vienmēr paliks. Lai kā valdība censtos, tā pilnībā visu ar garantiju nekompensēs. Šie pasākumi ir kompensējoši, bet tie nekompensēs visu. Tā kā risks ir, bet teikt, ka cilvēki ir paši vainīgi, nebūtu pareizi.
Kāda ir NA nostāja par ieteikumu samazināt PVN likmi pārtikai?
Partijā ir dažādi viedokļi, vienota gala lēmuma nav. Jāsaprot, ka visa šī krīze valsts budžetu neuzlabos un vienlaikus ir nepieciešams papildu finansējums aizsardzībai.
Risinājumu, kas atstāj milzīgu, tūlītēju robu budžetā, es nesaskatu. Ir runāts par atsevišķu likmi trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kas varētu šķist labi, bet tas ir dārgi administrējams. Es esmu skeptisks par zemāku PVN likmi pārtikai, ja nu vienīgi atsevišķām pārtikas preču grupām.