Lai arī Azerbaidžāna ne tuvu nav lielākais Latvijas eksporta tirgus, šī Kaukāza valsts ir būtisks biznesa partneris daudziem Latvijas uzņēmumiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir arī viens no tirgiem, kas Latvijas ražotājiem šogad ļāvis kompensēt eksporta kritumu Krievijas tirgū. Tiesa, kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Azerbaidžānu šī gada deviņos mēnešos ir mazāks, nekā pērn un aizpērn attiecīgajā periodā, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Jāatgādina, ka gada sākumā Azerbaidžāna devalvēja savu valūtu – manatus –, sekojot vairāku citu NVS valstu piemēram. Tāpat kā Krievija un citas NVS valstis, Azerbaidžāna ir cietusi no straujā naftas cenu krituma – tas ir šīs valsts galvenais eksporta produkts –, tādēļ centrālā banka lēma devalvēt valūtu, lai dotu iespēju diversificēt ekonomiku, palielināt valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū un eksporta potenciālu, nodrošinātu maksājumu bilances stratēģisko stabilitāti, kā arī valsts maksātspēju. No Azerbaidžānas statistikas pārvaldes informācijas gan secināms, ka šī gada deviņos mēnešos ārējā tirdzniecība ir sarukusi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Proti, eksports mērāms 12,9 miljardos USD (12,06 miljardi eiro) pretstatā 24,4 miljardiem USD (22,83 miljardi eiro) pērn. Importa apmērs saglabājies līdzīgs – ap 6,6 miljardiem USD (6,2 miljardi eiro).

Šodien, uzsākot oficiālo vizīti Azerbaidžānā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar valsts prezidentu Ilhamu Alijevu, kuras laikā pārrunāja abu valstu sadarbības iespējas, liecina Valsts Prezidenta kancelejas informācija.

Azerbaidžānas prezidents atzina, ka valsts ir ieinteresēta investēt ne tikai savā reģionā, bet arī Eiropas Savienības valstīs, īpaši izceļot sadarbības nozīmi enerģētikas un transporta jomā, kas būtu abpusēji izdevīga kā Latvijai, tā Azerbaidžānai.

«Azerbaidžānas tirgus aug, pieprasījums arī aug, interese par Latvijas produktiem ir ļoti liela. Savukārt Azerbaidžāna meklē jaunus tirgus un jaunas iespējas investēt tieši transporta jomā,» sarunā uzsvēra I.Alijevs. No Azerbaidžānas puses tika atklāts, ka Latvijai vizītes gaitā iesniegts tālejošas sadarbības piedāvājums avio pārvadājumu jomā, kas skar gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus un paredzētu arī investīcijas lidostas Rīga infrastruktūrā.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Ādažu čipsu ražotāja a/s Latfood realizētās produkcijas apjomi ārpus Latvijas pieauguši, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Eksporta tirgos veiksmīgākie rezultāti sasniegti Azerbaidžānas tirgū, kur izaugsme vērojama 45% apmērā. Labos rezultātus Azerbaidžānā uzņēmums skaidro ar stratēģijas maiņu šajā tirgū, kas saistīta gan ar pašu komandas ieguldījumiem, gan arī distribūcijas koncepta maiņu.

Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms uzsver, ka liela ietekme ir arī šī reģiona uzticībai Latvijā ražotajiem produktiem. Turklāt Azerbaidžāna ir vienīgais eksporta tirgus, kur Latfood čipsi nopērkami ar Ādažu čipsi, nevis eksporta zīmolu Taffel.

Lai gan lielāks pārdošanas apjomu kāpums vērojams Azerbaidžānā, arī Baltijas eksporta tirgos ir vērojamas pirmās tirgus stabilizācijas pazīmes, jo samazinās straujais tirgus kritums, kas bija vērojams iepriekšējā gadā.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Latvijas IT kompānija Nexum ir uzvarējusi konkursā par IT biznesa procesu automatizācijas risinājuma ieviešanu Azerbaidžānas apdrošināšanas kompānijā Ateshgah.

Projekts paredz visa uzņēmuma un biznesa procesu automatizācijas vadības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu tuvākajos gados. Šis būs uzņēmuma pirmais īstenotais projekts Azerbaidžānā.

Sadarbības iespējas Azerbaidžānā uzņēmums sāka meklēt pavisam nesen – Nexum pirmo reizi Azerbaidžānā viesojās pērnā gada rudenī.

Nexum valdes priekšsēdētājs Uldis Apsītis ir gandarīts, ka uzņēmuma piedāvājums konkursā tika atzīts par labāko, lai gan bija ar visaugstāko piedāvāto cenu.

Konkursā kopā ar Latvijas kompāniju Nexum piedalījās arī IT uzņēmumi no Krievijas un Turcijas.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

Lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska vizītē, uz Azerbaidžānu devusies pēdējo gadu laikā viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām. Vizītes mērķis ir paplašināt divpusējo sadarbību - meklēt jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir vairāk kā 80 Latvijas uzņēmumi, pārstāvot izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, projektēšanas un celtniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, dizaina, vides un lauksaimniecības, un citas jomas, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas organizē uzņēmēju delegāciju un biznesa programmu.

Latvijas biznesa delegācijai Azerbaidžānā notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

Lai apgūtu jaunus eksporta tirgus un veicinātu sadarbību ar iepircējiem Azerbaidžānā, šā gada 22.novembrī modes zīmols NARCISS prezentēja savu 2016.gada pavasara-vasaras kolekciju Baku modes nedēļā.

Šī ir trešā modes nedēļa, kas norisinās Baku un pulcē reģiona modes žurnālistus un blogerus, iepircējus un sabiedrībā zināmas personas.

Modes zīmola NARCISS vizīte Azerbaidžānā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta projekta ietvaros – Latvijas dienas Azerbaidžānā. Zīmolam tiek nodrošināta arī iespēja piedalīties Latvijas dizaina stendā, premium klases tirdzniecības centrā Grandezza, Baku pilsētas centrā. Stenda atklāšana norisināsies 26.novembrī.

Azerbaidžānas nozīmīgākajā modes notikumā – Baku modes nedēļā savas jaunās kolekcijas prezentēja arī Latvijas modes zīmoli Coo Culte un Anna Led.

Azerbaidžāna ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju pārtikas, farmācijas (medikamentu) un rūpniecības nozarēs, kā arī lauksaimniecības kopuzņēmumu izveidē, tā tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu 23.jūlijā atzina Azerbaidžānas ekonomikas ministra vietnieks Sahibs Mammadovs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja iespējas Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. A.Ašeradens atzina, ka Latvijas uzņēmumi jau šobrīd darbojas Azerbaidžānas tirgū finanšu, konsultāciju un juridisko pakalpojumu, transporta un loģistikas, mašīnbūves, IT un telekomunikāciju, pārtikas ražošanas, projektēšanas, arhitektūras, dizaina, celtniecības, būvmateriālu, kokapstrādes, ķīmijas, farmācijas, tūrisma un izglītības jomās. Latvija ir ieinteresēta šo sadarbību paplašināt. «Latvijai un Azerbaidžānai ir svarīgi strādāt pie ekonomisko attiecību stiprināšanas, īpaši tirdzniecības apjomu palielināšanas. Tādēļ atzinīgi vērtējam Azerbaidžānas Tirdzniecības nama atvēršanu Rīgā, kas ļaus iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Azerbaidžānas ražoto produkciju,» sarunā atzina A.Ašeradens.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Iepirkuma konkursā, kurā iecerēts izvēlēties uzņēmumu, kas par aptuveni 200 miljoniem eiro Latvijas armijai piegādās bruņotas automašīnas, kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma «Sisu Auto» piedāvājums, aģentūrai LETA neoficiāli apliecināja vairāki avoti aizsardzības resorā.

Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Lai arī atbilstoši iepriekšminētajiem kritērijiem Somijas kompānijas piedāvājums novērtēts kā labākais, tomēr Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūrai LETA vēl nekomentēja, vai iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, iepirkuma komisija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) testēja «Sisu Auto» piedāvātos transportlīdzekļus «GTP 4x4» un vēl trīs kompāniju piedāvātos spēkratus - ASV uzņēmuma «AM General» transportlīdzekļus «Humwee», Dienvidāfrikas kompānijas «Paramount Group» spēkratus «Marauder LAV», kā arī Turcijas kompānijas «Otokar» transportlīdzekļus «Cobra». Testēšana notikusi gan uz koplietošanas ceļiem, gan bezceļa apstākļos.

«Absolūti optimistiska, jo es redzu jaunos cilvēkus, kuri atgriežas no Lielbritānijas, kuri saka, ka viņi grib savas zemenes, nevis svešas zemenes lasīt,» tā, atbildot uz jautājumu, vai ir optimistiska par Latvijas lauku nākotni, sacījusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Jaunie cilvēki nāk lauksaimniecībā, un mums ir jauno zemnieku programma, un tagad tā turpināsies pēc universitātes vai skolas beigšanas. Esmu pārliecināta, ka Latvijas lauksaimniecībai ir nākotne. To parāda arī mūsu eksporta rādītāji,» viņa skaidrojusi intervijā laikrakstam Diena.

Jautāta, vai mēs šobrīd varam būt droši, ka neviens Latvijā neēd zirgu gaļu desās, kurās zirgu gaļa nav norādīta, ministre atbildējusi: «Jādomā, ka mūsu uzņēmēji nekrāpj tirgotājus. Jāsaprot, ka PVD katru uzņēmumu nevar pārbaudīt, bet atbildību uzņemas pārstrādes uzņēmums.»

Runājot par galvenajiem eksporta tirgiem, L. Straujuma sacījusi, ka mūsu produkcijai tie ir Lietuva, Krievija un Vācija, bet attiecībā uz Vidusāziju viņa norādījusi: «Azerbaidžāna, tur ir īpaši labi. Katrā veikalā, kur iegājām, patiešām varēja redzēt mūsu zivju konservus, Pūres zaptītes... Azerbaidžāna ir ārkārtīgi ieinteresēta, tur tirdzniecība notiek. Tur es redzu gan pieprasījumu, gan mūsu iespējas. Viņi ir gatavi veidot arī fermas, Gruzijā mums ir sava Latvijas ferma. Arī Kazahstānā mūsu cilvēki ir izveidojuši fermas, tur var attīstīties, bet tur ir diezgan sarežģīta birokrātija.»

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Milda KM novembra sākumā uz Azerbaidžānu nosūtījusi pirmo eksporta kravu.

Kopumā nosūtītas vairāk nekā 6000 majonēzes un 10 000 tomātu mērces, kas ir aptuveni 7 tonnas Mildas ražotu pārtikas produktu.

Kā informē uzņēmuma direktors Andris Brikšķis: «Azerbaidžānas tirgus ir ļoti vilinošs – liels, ar labu pirktspēju un garšas izjūtu, kas līdzīga mūsējai, tādējādi atvērts Latvijā ražotu pārtikas produktu importam. Lai atbalstītu produktu pārdošanas uzsākšanu jaunajā tirgū, piedalāmies LIAA rīkotajās Latvijas dienās Azerbaidžānā, kuru ietvaros Azerbaidžānā Baku centrālajās tirdzniecības vietās tiks tirgoti Latvijas ražotāju produkti, īpaši marķētos plauktos. Paralēli produktu tirdzniecībai mēneša ietvaros notiks virkne kultūras pasākumu.»

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

A/s Liepājas metalurgs ir iespēja būtiski palielināt armatūras eksportu uz Azerbaidžānu, secinājis a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pēc sarunām ar Azerbaidžānas valdības pārstāvjiem.

S. Zaharjins Azerbaidžānu apmeklēja valsts vizītes ietvaros, oficiālās delegācijas sastāvā. Viņš tikās ar Azerbaidžānas ārkārtējo situāciju ministru Kamaladinu Heidarovu un Azerbaidžanas transporta ministru Ziju Mamadovu. «Transporta ministrs apliecināja ieinteresētību mūsu armatūras saņemšanā. Uz Azerbaidžānu līdz šim eksportējām nedaudz. Viņiem ir sava metālapstrādes rūpnīca, bet tā nespēj nodrošināt ar visiem armatūru veidiem, ko savukārt spēj Liepājas metalurgs. Negribam ieņemt to tirgus nišu, ko aizņem vietējais ražotājs, taču to, ko viņi nespēj saražot, esam gatavi nodrošināt. Azerbaidžānā ir attīstīta būvniecība, top jauni ceļi, tiek celts metro, līdz ar to mums ir kopīgas intereses,» norāda S. Zaharjins. Sarunās klāt bijis arī premjers Valdis Dombrovskis un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Kravu pārvadātāji izvēlēsies tos virzienus, kas būs izdevīgāki, pēc tikšanās ar satiksmes ministru Uldi Auguli secina Azerbaidžānas transporta ministrs Zija Mammadovs. Viņš uzver, ka nav jomu, par ko ar Latviju nebūtu panākta vienošanās.

Sarunu gaitā tika apspriesti transporta, sakaru un citu jomu jautājumi. Azerbaidžāna ir viens no Latvijas stabilākajiem sadarbības partneriem, uzsvēra U. Augulis. Par to liecina abu valstu pastāvīgi pieaugošie tirdzniecības apjomi, kas pērn sasniedza teju 15 milj. Ls, veidojot pieaugumu par piekto daļu. Azerbaidžānas pusi interesē Latvija kā investīcijām un uzņēmējdarbībai draudzīga valsts. Latvijas dalība Šengenas līgumā nodrošina Azerbaidžānai lielāku iespēju iekļauties kopējā ES tirgū.

U. Augulis aicināja savu kolēģi un Azerbaidžānas uzņēmējus – ražotājus un transporta kompānijas – aktīvāk organizēt kravu pārvadājumus pa autoceļiem un dzelzceļu, organizējot loģistikas ķēdes caur Latvijas ostām, nogādājot preces gan uz Baltiju, gan Skandināviju, gan citviet Eiropā.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

12. jūnijā atklās latviešu uzņēmuma Dd studio izveidoto ekspozīciju senajā uguns templī Atašgahs, kas atrodas Baku, Azerbaidžānā. Aprīļa beigās šajā templī tika aizdedzināta 1. Eiropas Spēļu olimpiskā lāpa, un jaunā ekspozīcija papildina kultūras notikumu klāstu, kas pavada Eiropas Spēles, kuras 12. – 28. jūnijā notiks Baku.

Atašgahs ir sena uguns pielūdzēju svētvieta. Azerbaidžāņu valodā «atašgah» nozīmē «uguns māja». Sākotnēji tas ir uzcelts teritorijā, kur bija novērojama neparasta dabas parādība – «degošā zeme». Tā rodas vietās, kur caur augsni no pazemes pastāvīgi sūcas dabasgāze. Šobrīd nav zināms, kad Atašgahā apmetušies pirmie uguns pielūdzēji, bet 17. gadsimtā templis tika atjaunots, un to izmantoja dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā zoroastrieši un hinduisti. Līdz 19. gadsimta beigām templī mitinājās askēti, kuri Azerbaidžānā ieradās no Indijas. Atašgahu savās ceļojumu piezīmēs aprakstījis Aleksandrs Dimā un citi pazīstami Kaukāza apceļotāji, stāsta Dd studio.

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

Latvija varētu dalīties ar savu platjoslas ieviešanas pieredzi ar Azerbaidžānu, kas pavērtu iespēju arī Latvijas uzņēmumiem piedalīties Azerbaidžānas šīs jomas projektos, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, vērtējot panākumus no amatpersonu vizītēm Centrālāzijas valstīs.

Tikšanās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem ar Azerbaidžānas sakaru ministru ir paredzēta 19. jūlijā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB pastāstīja, ka ik pa laikam notiek šāda veida pārrunas. Piemēram, Azerbaidžāna ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par platjoslas ieviešanas projektu, savukārt Gruzija interesi ir paudusi par Latvijas pieredzi e-paraksta jomā. «Šobrīd ir pāragri runāt par rezultātiem, bet, jā, apliecinu, šāda tikšanās ir paredzēta,» sacīja J. Bokta.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, tā atzīst uzņēmēji (DB 21.06.2013.), steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu.