Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieka Arņa Marcinkēviča komentārs par spēļu biznesa attīstības samazināšanos.

LSBA biedru apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 35, 649 miljonus latu, kas ir tikai par 1.7% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šis ir straujš apgrozījuma pieauguma kritums, jo 2007. gada pirmā ceturkšņa apgrozījums bija par 34% lielāks nekā attiecīgajā laika periodā 2006. gadā.

„LSBA biedru, līdz ar to arī visas nozares, apgrozījuma pieaugumu tempu samazināšanās ir skaidrojama ar vispārējo valsts ekonomikas atdzišanu. Straujais cenu kāpums ikdienas nepieciešamības lietām cilvēkiem liek daudz rūpīgāk plānot savus izdevumus, kā arī ir jādomā kā apmaksāt paņemtos kredītus un līzingus un tādēļ nepaliek brīvu līdzekļu, ko tērēt atpūtai un izklaidei.” situāciju komentē LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Projektu vadības mēneša ietvaros, piedaloties simulācijas spēlēs, noskaidrots uzņēmums ar Baltijā labākajiem projektu vadītājiem - profesionāļiem un Eiropā labākie topošie projektu vadītāji - studenti. Par Baltijas 2016. gada labākajiem projektu vadītājiem tika atzīta uzņēmuma Coalition Rewards komanda, savukārt šā gada spēcīgākie projektu vadības studenti ir no Lietuvas, kuri tikai ar niecīgu pārsvaru pārspēja Latvijas studentu komandu no Rīgas Juridiskās augstskolas.

Baltijas projektu vadītāju profesionāļu čempionāta finālā sacentās piecu uzņēmumu komandas, kurām četru stundu laikā bija jārisina praktiska rakstura uzdevumi ar mērķi realizēt Londonas pilsētas dzelzceļa līnijas posma (Crossrail) būvniecību. Starptautiska žūrijas komisija par vislabāko atzina uzņēmuma Coalition Rewards komandas uzdevuma risinājumu, pārspējot DNB Bank, IF P&C Insurance AS, Rimi Baltic un Citrus Solutions komandas.

Kā spēcīgākie Eiropas topošie projektu vadības profesionāļi sevi šogad pierādīja Baltijas studenti no Latvijas un Lietuvas, pārspējot studentu komandas no Serbijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas un Spānijas. Studentu komandas veica simulācijas spēli ar uzdevumu pēc iespējas sekmīgāk veikt HES būvniecības projekta iesaistīto pušu vadību. Visspēcīgāk uzdevumā sevi pierādīja Lietuvas studentu komanda no ISM Vadības un ekonomikas universitātes, kuras pieņemtie lēmumi nodrošinātu projekta ilgtspēju, efektīvi pielietojot tehnoloģiskos risinājumus un risku pārraudzīšanas instrumentus.

Azartspēļu biznesa komersantu un uzraugu prognozes liecina, ka šogad nozares lejupslīde kļūst vēl straujāka.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati, kAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzasas apkopoti pēc azartspēļu nozaresAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzas kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem, liecina, ka pērn nozares kopējais apgrozījums sasniedzis 181.2 milj. Ls un, salīdzinājumā ar 2007. gadu, tas krities par 10.7 %. Par gandrīz 12 % kritušies ieņēmumi no azartspēļu darbības, bet azartspēļu iekārtu ekspluatācijas izdevumi auguši par 7.5 %, kā rezultātā nozares kopējā rentabilitāte samazinājusies no aptuveni 17 % 2007. gadā līdz aptuveni 2.9 % pērn. Kopējā azartspēļu nozares uzņēmumu peļņa pērn bijusi 5.018 milj. Ls, tas ir, aptuveni sešas reizes mazāka nekā 2007. gadā. Desmit no divdesmit Latvijas tirgū strādājošajiem azartspēļu organizētājiem 2008. gadu noslēguši ar zaudējumiem.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Nesen portatīvo ierīču pārdošanas apjomi pārsniedza nopirkto datoru skaitu un visbiežāk mobilajās ierīcēs cilvēki spēlē spēles – spēļu izstrādātājiem visi vārti ir vaļā, lai radītu spēles, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. GameFounders akseleratora programmas nākamajā kārtā var pieteikties līdz 8. decembrim.

Tā intervijā DB stāsta Kadrija Uganda (Kadri Ugand), viena no Igaunijas spēļu akseleratora GameFounders dibinātājām.

GameFounders esot pirmais šāda veida iesācējuzņēmumu atbalsta instruments Eiropā. «Ir spēļu inkubatori Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Reizēm sastopami inkubatora un akseleratora modeļa sajaukumi. Ar šādu modeli kā mums GameFoundens ir pirmais Eiropā,» saka K.Uganda.

Akselerators darbu sāka pirms gada – 2012. gada sākumā. «Gribējām veidot akseleratoru Igaunijā, bet te jau ir vairāki akseleratori un, ja izveidosi vēl vienu, neviens to nepamanīs, negribēs piedalīties. Tāpēc izlēmām, ka mums jādara kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Nolēmām, ka jādefinē precīzs fokuss. Sākām skatīties dažādus sektorus un pamanījām, ka spēļu izstrāde ir ļoti skaidri definējama,» viņa stāsta.

Aizvadīta konkursa vidusskolēniem un studentiem "Bizness 24h" 1. kārta.

Vidusskolēnu un studentu biznesa simulācijas spēļu konkursa "Bizness 24h" pirmā kārta norisinājās šā gada 5. februārī. Dalībai konkursā sevi pieteica 740 vidusskolēni un studenti no visas Latvijas, kuri pirmās kārtas ietvaros radīja praktiskus risinājumus "airBaltic" gadījuma izpētes situācijai, lai noskaidrotu ideju dzīvotspēju, kā arī 200 veiksmīgākos un prasmīgākos konkursa dalībniekus, kuri turpinās cīņu 2. kārtā.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros dalībnieki risināja "airBaltic" un Banku augstskolas īpaši sagatavoto business case study jeb gadījuma izpētes uzdevumu. Šogad konkursa norisē visievērojamākās pārvērtības piedzīvoja konkursa pirmā kārta, kuras koncepts tika pilnībā mainīts. Dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties konkursā ne tikai klātienē, Banku augstskolas telpās, bet arī attālināti ar tiešsaistes palīdzību.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) biedru 2008. pusgada apgrozījums no azartspēlēm uzrāda vairs tikai četru procentu lielu pieaugumu, salīdzinot ar šo laika periodu pērn.

LSBA biedru apgrozījums no azartspēlēm šī gada pirmajos sešos mēnešos sastāda 66.29 miljonus latu, bet kopā ar citiem pakalpojumiem, piemēram , ēdināšanu 73.170 latu, kas ir par četrarpus procentiem vairāk, salīdzinot ar šo laika periodu pērn. Savukārt asociācijas biedru izdevumi palielinājušies par 18% un sastāda 66.52 miljonus latu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos 59 spēļu zāles Latvijas teritorijā ir pārtraukušas savu darbību, līdz ar to spēļu automātu skaits ir samazinājies gandrīz par 1500 vienībām.

LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičš, analizējot šo situāciju, norāda uz vairākiem iemesliem: „Samazinoties apgrozījuma pieauguma tempiem, bet palielinoties azartspēļu organizatoru izmaksām, uzņēmumu rentabilitāte būtiski mazinās, tāpēc mazākie tirgus dalībnieki spiesti izstāties no konkurences. Tirgū paliks tie uzņēmumi, kuri spēs piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī veiksmīgi ieviest visās azartspēļu organizēšanas vietās spēļu automātu sertifikāciju, kas būtiski uzlabos azartspēļu pakalpojuma kvalitāti.”

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Studenti no 15 Latvijas lielākajām augstskolām piedalīsies simulācijas spēļu konkursā Bizness 24h. Konkurss notiks vairākās kārtās. Pirmais ceturtdaļfināls notiks 3. novembrī Rīgas Tehniskajā universitātē, bet fināls norisināsies 7. un 8. decembrī, kad piecas labākās studentu komandas sacentīsies Latvijā šobrīd pieprasītākajā biznesa simulācijas spēlē Decision Base.

Pasākumu atbalsta SIA Komercizglītības centrs un SIA Latvijas Mobilais Telefons. Projekta Bizness 24h mērķis ir likt studentiem aizdomāties par savu nākotni, karjeru, sniegt tiem jaunas iespējas un paplašināt zināšanas neierastā veidā, kā arī attīstīt līdera spējas darbam mūsdienīgas ekonomikas apstākļos, db.lv informēja Bizness 24h pārstāvji.

Bizness 24h organizē Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments un biedrība Quality Dragons. Organizācija Quality Dragons ir dažādu nozaru studentu un interesentu apvienība ar mērķi sekmēt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, veicinot jauniešu izpratni par mūsdienu vadības principiem un veidojot radošu vidi vadības un inženierzinātņu studentu un profesionāļu veiksmīgai sadarbībai.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

No 27. līdz 29. aprīlim Banku augstskolas telpās notiks jaunās biznesa un valsts pārvaldības simulācijas spēles Prezidents sacensības, ko rīko apmācību kompānija Nordic Training International, Db.lv informēja projektu vadītājs Kaspars Milaševičs.

Spēlē piedalīsies Banku augstskolas un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas studenti.

Spēlē studenti gūs nozīmīgu praktisko pieredzi, 3 dienās izspēlējot 6 gadus valsts un biznesa dzīvē dažādu struktūru lomās. Sacenšoties par veiksmīgākajām darbības stratēģijām, studenti iegūs vērtīgas praktiskās iemaņas komunikācijā, stratēģiskajā plānošanā, sadarbībai komandā u.c., kas būs noderīgas, darbojoties reālā biznesa vidē.

"Dalība spēlē studentiem dod iespēju tuvināties reālajai biznesa videi, iejusties konkrētās situācijās un patstāvīgi pieņemt lēmumus", atzīst Banku augstskolas rektore, profesore Tatjana Volkova, kura ļoti atzinīgi vērtē ideju par simulācijas spēles organizēšanu, "Turklāt spēles autori un organizētāji - Nordic Training International (NTI) - rīkojas sociāli atbildīgi, dodot iespēju studentiem bez maksas piedalīties šajā spēlē."

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Gada laikā Latvijā vairāk nekā par pusi samazinājies azartspēļu organizēšanas vietu skaits – ja 2005. gada novembrī valstī bija 1268 azartspēļu organizēšanas vietas (spēļu zāles, kazino, bāri, kafejnīcas), tad šī gada sākumā – tikai 570, Db.lv informēja biedrības Latvijas Spēļu biznesa asociācija valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks.

Kā rāda Izložu un azartspēļu inspekcijas provizoriskie dati, viskrasāk azartspēļu vietu skaits sarucis Rīgā, kur no 803 azartspēļu organizēšanas vietām 2005.gada nogalē šogad palikusi 331 azartspēļu organizēšanas vieta.

Patlaban Latvijā darbojas 15 kazino, 555 spēļu zāles – kopš 2005.gada beigām to skaits samazinājies par 81, t.sk. Rīgā – par 76.

Saistībā ar jaunā Azartspēļu un izložu likuma spēkā stāšanos, kurš nosaka, ka sākot ar 2007.gada 1.janvāri spēļu automātus aizliegts izvietot ārpus spēļu zālēm un kazino, no 618 bāriem un kafejnīcām visā Latvijā izņemts 2101 spēļu automāts. Rīgā ir pārtraukts ekspluatēt 1415 spēļu automātus 397 kafejnīcās un bāros.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka 2008.gada 2.jūnijā laikrakstā Latvijas Avīze publiskotajā Latvijas augstskolu reitingā, kas sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitāti, nav ievērota koleģiāla attieksme pret citām Latvijas augstskolām, šodien vēsta Dienas bizness.

Publicētā reitinga pirmās trīs vietas ieņem LU, Rīgas Tehniskā un Rīgas Stradiņa universitāte. Savukārt Banku augstskola reitingā ieņem 27. vietu, bet pārējās rezultātiem nepiekrītošās augstskolas: Latvijas Kultūras akadēmija - 23., Latvijas Mākslas akadēmija - 29. vietā. Kopā reitingā uzrādītas 34 Latvijas augstskolas. Reitinga sastādīšanā ņemti vērā šādi kritēriji: studentu skaits uz vienu akadēmisko personu, absolventu procentuālais īpatsvars, ārzemju studentu īpatsvars, zinātnisko darbinieku īpatsvars augstskolā un citi faktori, no kuriem vairākums tomēr attiecināms uz masu jeb kvantitāti, nevis uz studiju kvalitāti, kurai tomēr ir izšķirošā nozīme, izvēloties augstskolu savām studijām.