Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Valdība, pieņemot Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto un nozares neatbalsīto likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz, paaugstinot nodokļus, samazināt azartspēļu iekārtu skaitu un tādejādi ievērojami ierobežot azartspēļu izplatīšanos, ir parādījusi savu nekompetenci un maldinājusi sabiedrību par 2014. gada valsts budžeta ieņēmumiem.

Tā uzskata Latvijas Spēļu biznesa asociācija. «FM likumprojekta anotācijā norāda, ka «palielinot azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, tiek plānots, ka samazināsies šo azartspēļu iekārtu daudzums kazino un spēļu zālēs un līdz ar to samazināsies azartspēļu atkarīgo personu skaits. Tajā pašā laikā FM nodokļu ieņēmumu aprēķinus balsta uz azartspēļu iekārtu skaita tiešu pieaugumu nākamajos trīs gados,» skaidro asociācija.

FM norādījusi, ka šī gada jūnijā Latvijas teritorijā darbojās tika ekspluatēti 8149 videospēles un mehāniskie automāti, savukārt 2014. gadā nodokļu pieauguma rezultātā azartspēļu iekārtas būs 8200, 2015. gadā – 8300 un 2016. gadā jau 8400. Finanšu ministrijas pieņēmums, ka nodokļu paaugstināšana samazinās azartspēļu iekārtu skaitu, pēc asociācijas vadības domām, ir pilnīgi pareizs, jo nodokļu palielinājums radīs neplānotus izdevumus, kurus uzņēmēji optimizēs, samazinot spēļu iekārtu skaitu un arī atlaižot darbiniekus. Savukārt ministrija savos aprēķinos rāda, ka tomēr mistiskā veidā spēļu automātu ar katru gadu kļūs vairāk un līdz ar to arī valsts budžetā būs it kā vairāk naudas.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Azartspēļu biznesa komersantu un uzraugu prognozes liecina, ka šogad nozares lejupslīde kļūst vēl straujāka.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati, kAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzasas apkopoti pēc azartspēļu nozaresAzartspēļu nozares ziedu laiki beidzas kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem, liecina, ka pērn nozares kopējais apgrozījums sasniedzis 181.2 milj. Ls un, salīdzinājumā ar 2007. gadu, tas krities par 10.7 %. Par gandrīz 12 % kritušies ieņēmumi no azartspēļu darbības, bet azartspēļu iekārtu ekspluatācijas izdevumi auguši par 7.5 %, kā rezultātā nozares kopējā rentabilitāte samazinājusies no aptuveni 17 % 2007. gadā līdz aptuveni 2.9 % pērn. Kopējā azartspēļu nozares uzņēmumu peļņa pērn bijusi 5.018 milj. Ls, tas ir, aptuveni sešas reizes mazāka nekā 2007. gadā. Desmit no divdesmit Latvijas tirgū strādājošajiem azartspēļu organizētājiem 2008. gadu noslēguši ar zaudējumiem.

Izvairīšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par azartspēļu laimestiem esot plaši izplatīta prakse.

Tā apgalvo vairāki azartspēļu spēlētāji un azartspēļu iestādēs strādājošie, kas ar Db sazinājās pēc raksta Ar azartspēļu laimestu nodokļiem iespējama blēdīšanās (Db, 14.10.2008.) publicēšanas, kad akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros Db rīcībā nonāca informācija, ka daudzos gadījumos no laimestiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis budžetā nomaksāts netiek.

Esot dažādas shēmas

Cilvēki, kas atklāja vairākas iespējamās nodokļu nemaksāšanas shēmas, gan vēlējās palikt anonīmi. «Kādreiz spēlēju regulāri, arī laimesti virs 500 Ls bijuši vairāki, bet ne reizi man nav atvilkts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par laimestu,» tā stāsta kāds spēlmanis. Kāds cits azartspēļu spēlētājs pauž, ka praktiski visās azartspēļu iestādēs, kur viņš ir bijis, esot iespējams sarunāt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklī maksājamās summas tiek atvilktas no mazākas laimesta summas. «Puse paliek bārmenim, puse man! Abiem labi!». Savukārt kāds azartspēļu biznesā strādājošais Db pavēstīja, ka kazino, kur viņš savulaik strādājis, atradis vienkāršu veidu kā izvairīties no laimestu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN): «Piemēram, ja cilvēks vinnē 600 Ls, viņam kasiere uzreiz piedāvā laimestu izņemt divās daļās, ja laimests ir virs 1000 Ls - tad trijās. Cilvēks vienkārši dodas pie kases vairākas reizes un laimestu saņem sadalītu mazākās daļās. Kazino darbinieki par to saņem no klienta dzeramnaudu.» Tādējādi tiekot samazināts risks, ka videonovērošanas kameras fiksētu faktu, ka spēlētājiem tiek izmaksāti lieli laimesti, par kuriem nav nomaksāts IIN. Atsevišķās azartspēļu iestādēs ar nodokli netiekot aplikti VIP klientu - regulāru spēlētāju uz lielām naudas summām - laimesti. Esot gadījumi, kad konkrēti klienti paspēlē milzīgas naudas summas, piemēram, trīs dienu laikā paspēlē ap 200 000 Ls, taču dokumentos netiekot fiksēts, ka kazino bijuši šādi ieņēmumi. «Nezinu, kā Valsts ieņēmumu dienests varētu konstatēt, ka notiek krāpšanās - par šīm lietām visi zina, bet tad, ja būs zināms, ka gaidāma pārbaude, viss tiks sakārtots,» tā bijušais kazino darbinieks.

Uzsāktā cīņa pret nelegālajām interneta azartspēļu vietnēm ir devusi rezultātu un arvien pieaug tiešsaistes azartspēļu daļa kopējā tirgū, tomēr joprojām no azartspēļu tirgus 80% aizņem spēļu zāles un to automāti, intervijā Latvijas Radio sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne.

Birne cīņu pret nelegālajām interneta azartspēļu vietnēm vērtē kā sekmīgu, atgādinot, ka arvien pieaug šīs nozares licencēto uzņēmumu apgrozījums un līdz ar to arī ieņēmumi valsts budžetā.

Inspekcijas vadītāja atzina, ko joprojām ik pa laikam atrodas kāds, kas grib un spēj atrast apvedceļus noteiktajiem ierobežojumiem un piekļūt bloķētajām nelicencētajām vietnēm. Tam esot nepieciešamas zināšanas tehnoloģijās, tādēļ vairumā gadījumu ir izdevies ierobežot piekļuvi šādām vietnēm.

Birne uzsvēra, ka 2013.gadā bija 20 000 reģistrētu interneta azartspēļu lietotāji, bet pagājušā gada beigās jau 52 000. Krietni pieaugusi arī apmeklētība IAUI mājaslapai, uz kuru tiek pāradresētas bloķētās nelicencētās azartspēļu lapas. Vidēji mēnesi IAUI mājaslapu apmeklē aptuveni 120 000 interneta lietotāji. Pat, ja tikai daļa no tiem būtu nonākuši tur nejauši, varot uzskatīt, ka interneta azartspēļu lietotāju skaits ir visai liels.

No 2019. gada 1. janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs pieslēgti vienotajai azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmai (vienotā sistēma (AKUS)) vienotā tīklā, informē Finanšu ministrijā.

To paredz noteikumu projekts par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamajiem datiem un to apmaiņas kārtību, ko otrdien 20. decembrī, paredzēts izskatīt valdības sēdē.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka vienotās sistēmas (AKUS) ieviešanas un uzturēšanas kārtību, prasības azartspēļu automātu pieslēgšanai šai sistēmai, tajā iekļaujamos datus un šo datu apmaiņas kārtību, kā arī prasības iekļaujamo datu uzglabāšanai. Noteikumu projekts nosaka arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības iegūt informāciju no vienotās sistēmas (AKUS).

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Azartspēļu automātus vienotā tīklā azartspēļu rīkotājiem Latvijā būs jāsaslēdz vien 2018. – 2019. gadā.

Valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto koncepcijas projektu par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā, kas paredz, ka jaunā sistēma tiks ieviesta ne agrāk kā piecus gadus pēc Ministru Kabineta noteikumu par vienotās sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību pieņemšanas.

Šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Līdzīgs pārejas periods bijis noteikts arī kaimiņvalstī Igaunijā, skaidro FM.

Līdz ar jauno sistēmu iecerēts pastiprināt spēlētāja interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, kā arī nodrošināt ar šo komercdarbības veidu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības. «No valsts viedokļa vienotas azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanai ir tikai pozitīvie faktori, jo tiks pilnveidota esošā azartspēļu nozares uzraudzības sistēma ar iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu darbībai un naudas plūsmai, samazinot spēļu vietās uz vietas nepieciešamo pārbaužu veikšanas laiku un nodrošinot spēlētāju interešu aizsardzību, kā arī samazinot nelikumīgo darbību iespējamību azartspēļu organizēšanā,» klāsta ministrija.

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Grozījumi paredz izveidot vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu, ar 2019. gada 1. janvāri saslēdzot visus Latvijā ekspluatētos azartspēļu automātus vienotā tīklā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumi paredz, ka ar 2019. gada 1. janvāri drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs saslēgti tīklā – Vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā. Tas nodrošinās iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu tehniskajai un programmnodrošinājuma atbilstībai, kā arī skaitītāju rādījumiem, faktiskajai naudas plūsmai un azartspēļu organizētāja ieņēmumiem. Jaunās sistēmas centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Jaunā sistēma pastiprinās azartspēļu spēlētāju interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidos azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību. Tā nodrošinās arī ar azartspēļu jomu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) ir saņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara (JL) ziņojumu par pašvaldības amatpersonu rīcību saistībā ar azartspēļu zāļu atvēršanas atļauju izsniegšanu Rīgā laika posmā no 2006.gada 8.jūnija līdz 2006.gada 4.jūlijam, proti, no Azartspēļu un izložu likuma grozījumu pieņemšanas līdz to spēkā stāšanās brīdim. Šīs izmaiņas likumā atjaunoja pašvaldību tiesības lemt par spēļu zāļu ierobežošanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

A.Aksenoks pēc iepazīšanās ar ziņojumu uzdevis Ē.Škaparam izvērtēt atbildīgo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus viņu darbībā.

Ziņojumā Ē.Škapars norāda, ka Rīgas domes nostāja jautājumā par jaunu azartspēļu zāļu atvēršanu pilsētā jau ilgstoši pirms Azartspēļu un izložu likuma grozījumu pieņemšanas, līdz ar kuriem Rīgas dome atguva tiesības katrā konkrētā gadījumā lemt par jaunas azartspēļu zāles atvēršanu, bijusi negatīva. Pamatojoties uz to, 2006.gada janvārī, partijas Jaunais laiks Saeimas frakcija iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā ar pieteikumu atzīt Azartspēļu un izložu likuma normu, kas liedza pašvaldībai iespēju jebkādā veidā ietekmēt azartspēļu izplatību, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām tiesību normām. Likuma grozījumu atjaunotā iespēja ierobežot jaunu azartspēļu atvēršanu Rīgas domē tika uztverta ļoti atzinīgi.

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Valdības lēmums paaugstināt azartspēļu nodokli par 10 procentiem no nākošā gada janvāra, lai palielinātu 2014.gada valsts budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem latu un mazinātu azartspēļu atkarību risku, ir nepārdomāts un nedos vēlamo rezultātu, jo ir klaji populistisks un vērsts tikai uz atsevišķu politisko spēku vēlmi par katru cenu iegūt popularitāti pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām.

Šādu viedokli pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), kuras veiktie aprēķini liecina, ka, paaugstinot azartspēļu nodokli par 10 %, kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no azartspēļu nozares varēktu samazināties par aptuveni 3 miljoniem latu 2014.gadā.

2013.gada pirmo sešu mēnešu nozares rezultāti liecina, ka nodokļu ieņēmumu plāns nav izpildīts un azartspēļu ieņēmumu pieaugums bija 2,8 % apmērā, salīdzinot ar pāgājušo gadu. Savukārt vidējie ieņēmumi no viena spēļu automāta un spēļu galda ar katru ceturksni arvien vairāk samazinās. Pirmajā pusgadā vislielākais ieņēmumu pieaugums gandrīz 40% apmērā bija izlozēm, norāda LSBA.