Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) biedru 2008. pusgada apgrozījums no azartspēlēm uzrāda vairs tikai četru procentu lielu pieaugumu, salīdzinot ar šo laika periodu pērn.
LSBA biedru apgrozījums no azartspēlēm šī gada pirmajos sešos mēnešos sastāda 66.29 miljonus latu, bet kopā ar citiem pakalpojumiem, piemēram , ēdināšanu 73.170 latu, kas ir par četrarpus procentiem vairāk, salīdzinot ar šo laika periodu pērn. Savukārt asociācijas biedru izdevumi palielinājušies par 18% un sastāda 66.52 miljonus latu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos 59 spēļu zāles Latvijas teritorijā ir pārtraukušas savu darbību, līdz ar to spēļu automātu skaits ir samazinājies gandrīz par 1500 vienībām.
LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičš, analizējot šo situāciju, norāda uz vairākiem iemesliem: „Samazinoties apgrozījuma pieauguma tempiem, bet palielinoties azartspēļu organizatoru izmaksām, uzņēmumu rentabilitāte būtiski mazinās, tāpēc mazākie tirgus dalībnieki spiesti izstāties no konkurences. Tirgū paliks tie uzņēmumi, kuri spēs piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī veiksmīgi ieviest visās azartspēļu organizēšanas vietās spēļu automātu sertifikāciju, kas būtiski uzlabos azartspēļu pakalpojuma kvalitāti.”
Sertifikācijas noteikumi nosaka, ka no šī gada pirmā janvāra Latvijā jaunus spēļu automātus drīkst reģistrēt tikai tad, ja tie ir saņēmuši spēļu automāta un tā spēles programmas atbilstības sertifikātu. Noteikumi arī paredz, ka līdz 2009. gada 1. jūlijam visiem spēļu automātiem, kuri tiek ekspluatēti Latvijā, ir jāiegūst šie sertifikāti. LSBA biedri atbalsta šādu sertifikācijas ieviešanu, jo ir ieinteresēti, lai spēļu zāļu un kazino apmeklētājiem tiktu piedāvāti spēļu automāti, kuri atbilst Eiropas standartiem un nodrošina kvalitatīvas atpūtas iespējas.
Viens no galvenajiem iemesliem azartspēļu nozares apgrozījuma pieauguma tempu samazinājumam ir kopējā ekonomiskā situācija valstī. Sadārdzinoties pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, lielai daļai iedzīvotāju atliek mazāk resursu izklaides un atpūtas pasākumiem.
Arī izdevumi nozares dalībniekiem ir palielinājušies galvenokārt pašreiz valstī valdošās ekonomiskās situācijas ietekmē. Straujais inflācijas kāpums, algu paaugstinājums un citu uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo izdevumu palielinājums būtiski sadārdzina azartspēļu organizēšanu. Tomēr arī Ministru kabineta noteikumos iestrādātā spēļu automātu un to spēļu programmu sertifikācija sastāda lielu daļu no izdevumu pieaugumu rādītājiem.
Neskatoties uz spēļu biznesa attīstības tempu mazināšanos, statistika rāda, ka LSBA biedru samaksātais azartspēļu nodoklis un nodeva valsts un pašvaldības budžetā palielinās, šogad sastādot 11.5 miljonus latu. Jāpiezīmē, ka azartspēļu organizatoru izmaksas sastāda arī citu nodokļu nomaksa. Proti, papildus augstākminētajām nodokļa un nodevas maksām citi aprēķinātie nodokļi (UIN, PVN, Īpašuma nodoklis u.c.) visiem azartspēļu organizatoriem 2008. gada pirmajā pusgadā sastāda 9,633 miljonus latu.
Šogad LSBA biedru skaitu papildinājuši divi azartspēļu organizatori - SIA Amugames un SIA Barklajs Spēles. Asociācijā biedru statusā kopumā ir uzņemti 12 uzņēmumi. Starp ilgstošajiem LSBA pārstāvjiem minami SIA Alfor, SIA Altea, SIA DLV, SIA Furors, SIA Garkalns, SIA Joker Ltd., SIA Neugao, SIA Olympic Casino Latvia, SIA Post - Nevada un SIA Spēļu Nams.