Citas ziņas

Spēļu zāles Zilais dimants operators apņēmies nepieļaut zāles slēgšanu Valdeķu ielā

Nozare.lv,24.05.2013

Jaunākais izdevums

Spēļu zāles Zilais dimants operators SIA DLV apņēmies nepieļaut zāles slēgšanu Valdeķu ielā 53/1, saka DLV pārstāvis Guntis Lībers.

Viņš norādīja, ka gadījumā, ja Rīgas dome pieņems lēmumu slēgt šo zāli, uzņēmums vērsīsies tiesā, lai nepieļautu zāles slēgšanu, jo likumdošana neparedz spēļu vietas licences anulēšanu tāpēc, ka objektā noticis traģisks nelaimes gadījums.

«Sekojot deputātu loģikai, būtu jāslēdz vai jāatlaiž Rīgas dome, ja, nedod Dievs, šāda traģēdija notiktu Rātslaukumā 1,» komentējot domes deputātu ieceri, kas paredz sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu par spēļu zāles Valdeķu ielā 53/1 slēgšanu, ironizēja Lībers.

Viņaprāt, šī iecere ir priekšvēlēšanu iespaidā tapis priekšlikums.

Savukārt, runājot par Valdeķu ielas 53. un 61.nama iedzīvotāju parakstīto lūgumu slēgt konkrēto zāli, Lībers atzīmēja, ka uzņēmums joprojām uzskata, ka iedzīvotāju lūgums ir nepamatots un balstīts emocijās.

Kā ziņots, Valdeķu ielas 53. un 61.nama iedzīvotāji vērsušies Rīgas domē ar lūgumu slēgt spēļu zāli Zilais dimants Valdeķu ielā 53/1, jo tā atrodas daudzstāvu dzīvojamo māju pašā vidū un raisa apdraudējumu apkārtējiem iedzīvotājiem.

Ziepniekkalna iedzīvotājiem satraukumu raisījusi slepkavība, kas spēļu zālē notikusi šā gada 2.martā ap pustrijiem dienā. Tā kā Ziepniekkalnam raksturīga blīva apdzīvotība, ikdienā gar to pārvietojas ievērojams daudzums pilngadīgu un nepilngadīgu personu, netālu atrodas izglītības iestādes, vairums tuvējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju pēc notikušā nevēlas, lai šis objekts arī turpmāk atrastos tik tuvu dzīvojamām mājām.

«Cilvēks ar virtuves nazi noteikti nav tipisks spēļu zāles apmeklētājs, tāpat kā kinoteātrī cilvēks ar pistoli, kas nošauj blakussēdētāju,» uzsvēra DLV Lībers un norādīja, ka Darba inspekcija konkrētajā gadījumā nav konstatējusi darba drošības pārkāpumus notikuma vietā, kas būtu izraisījuši šo nelaimes gadījumu, savukārt patlaban notikušā izmeklēšanu turpina Valsts policija.

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja vakar akceptēja ieceri sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu par spēļu zāles Valdeķu ielā 53/1 slēgšanu, jo ir saņemtas iedzīvotāju pretenzijas par tās darbību, turklāt spēļu zāle atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā, un šāda rakstura objekti neatbilst teritorijas plānojuma primārajam izmantošanas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rīgas domes lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu, visvairāk - kopumā 16 - tiks slēgtas SIA «Alfor» piederošās «Fenikss» laimētavas, paredz Rīgas domes lēmums.

No uzņēmumiem «DLV» un «Olympic Casino Latvia» piederošajām azartspēļu zālēm kopumā slēgs 14 - katram pa septiņām. «DLV» pārziņā ir «Zilais dimants» un «Dimanta Bingo» zāles, bet «Olympic Casino Latvia» - «Olympic casino» laimētavas.

Tāpat šis lēmums ietekmēs sešu SIA «Furors» pārziņā esošo spēļu zāļu likteni, kas sabiedrībā plašāk atpazīstamas kā «Klondaika» laimētavas.

Likvidēs arī trīs «Admirāļu klubs» azartspēļu vietas, divas - «Joker LTD» un vienu uzņēmuma «Bliks» jeb «Aladins» spēļu zāli.

Solis tuvāk spēļu zāļu slēgšanai Rīgas vēsturiskajā centrā

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA,17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru