ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa zonde «Parker Solar Probe» pietuvojusies rekordlielā tuvumā Saulei un turpina tai tuvoties ar ātrumu 70 kilometri sekundē, tādējādi kļūstot arī par ātrāko cilvēka radīto aparātu.

Šobrīd «Parker» atrodas 42 miljonu kilometru attālumā no Saules, bet tam jāpietuvojas sešu miljonu kilometru attālumā, kas būs 25 reizes tuvāk par Zemes orbītu. Tuvojoties Saulei, zonde arī palielinās ātrumu, kurš sasniegs 190 kilometrus sekundē jeb 680 000 kilometrus stundā.

1,5 miljardus dolāru (1,3 miljardus eiro) vērtā zonde «Parker Solar Probe» tika palaista 12.augustā no kosmodroma Kanaveralas zemesragā, Floridā.

Paredzēts, ka zonde novembrī sasniegs Saules vainagu - Saules atmosfēras ārējo slāni. Plānots, ka septiņu gadu ilgās misijas laikā zonde izies cauri Saules vainagam 24 reizes.

Zondes uzdevums ir iegūt vairāk informācijas par Saules vēju un ģeomagnētiskajām vētrām, kas apdraud elektroapgādes sistēmas uz Zemes.

Veiksmīgi realizēta pirmā Latvijas kosmiskās zondes Zinoo-1 palaišana, tai pārsniedzot iepriekš paredzēto 31 kilometra augstumu, informē Cēsu zinātnes centra Z(in)oo pārstāvji.

Zinoo-1 tika palaista aizvadītās piektdienas plkst. 14.30, un tika vērota ar Zinoo teleskopu Celestron CPC 800 GPS. Aptuveni 30 minūtes pirms paredzētās zones balona pārsprāgšanas zondes novērošana tika pārtraukta, jo novērojumu zonu klāja mākoņi, informē centra pārstāvji. Tomēr desmit minūtes pirms balona pārsprāgšanas zonde tika atkal pamanīta, tika uzstādīts teleskops. Balons sprāga vienu stundu un septiņas minūtes pēc palaišanas, un tā atliekas pēc pārsprāgšanas aizlidoja 200 metru rādiusā.

Zondes atrašana noritēja sarežģītāk nekā iepriekš plānots – zondes signāls tika uztverts vēlāk pēc balona pārsprāgšanas, nekā tika paredzēts iepriekš, tomēr tas tika saņemts plkst. 16.39 un plkst 17.52 zonde tika atrasta ziemāju laukā trīs kilometrus no apdzīvotas vietas Birži.

Tuvāko dienu laikā notiks pirmās Latvijas kosmiskās zondes ZINOO-1 palaišana, kura pacelsies 30 kilometru augstumā un kuras uzdevums videomateriālā būs «iemūžināt Latviju no kosmiskiem augstumiem».

Zondē būs iemontēta īpaša videokamera un GPS sekotājs, kas spēj izturēt līdz mīnus 50 grādu aukstumu. No zondes iegūtais videomateriāls un uz zemes uzfilmētais materiāls vēlāk tiks izmantoti dokumentālās filmas sagatavošanai. Paredzēts ka zonde aptuveni vienas stundas laikā sasniegs 30 km augstumu - šādā augstumā atmosfēras spiediens veido tikai 1,4% no uz Zemes ierastā, tādējādi to var uzskatīt par bezgaisa telpu. 30 kilometrus virs zemes lidmašīnas vairs nespēj pacelties.

Pie ZINOO-1 tiks piestiprināts termometrs, lai pēc zondes atgūšanas, varētu redzēt temperatūras izmaiņas dažādos atmosfēras slāņos.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Noslēdzoties sanācijas projektam, Jelgavā agrākās šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss teritorija jāuztur vēl piecus gadus, bet tās novērošana turpināsies 30 gadus.

Ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekta noslēguma pasākumā Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova pauda, ka, sākot darbu jaunajā VVD vadītājas amatā, šā projekta noslēgums ir ļoti patīkams notikums.

Viņa pauda prieku, ka Jelgava vairs nebūs starp valstī piesārņotākajām vietām. Viņa īpaši pateicās VVD Administratīvā departamenta direktoram Didzim Lībietim, kā arī novēlēja nākotnē lietderīgi izmantot bijušās izgāztuves uzbēruma teritoriju, protams, ievērojot atbilstošos ierobežojumus.

Pēc pasākuma Koļegova aģentūrai LETA pastāstīja, ka ķīmiskie atkritumi joprojām atrodas zem uzbēruma un ir svarīgi nesabojāt kārtas, aiz kurām atkritumi apglabāti, tāpēc saistībā ar šā projekta nosacījumiem turpmākos piecus gadus šajā teritorijā, kuru speciāli turpinās novērot, neko citu nedrīkstot darīt.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde New Horizons otrdien izdzīvojusi vēsturiskajā lidojumā garām Plūtona pundurplanētai, sniedzot astronomiem iespēju tuvāk iepazīties ar šo tālo debess ķermeni.

Misijas operācijas vadība ziņo, ka pēc lidojuma garām Plūtonam saņemts signāls no New Horizons, kas liecina, ka zonde ir neskarta un spējīga sazināties ar vadības centru.

Lidojot ātrāk par jebkuru jebkad uzbūvēto kosmosa kuģi, New Horizons vistuvāk Plūtonam atradās otrdien plkst.14.49, palidojot tam garām 12 500 kilometru attālumā. Zonde lidoja ar ātrumu aptuveni 49570 kilometri stundā un lielāko daļu dienas pavadīja, uzņemot Plūtona attēlus un nesazinoties ar vadības centru.

Zinātnieki kontaktu atjaunošanos uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo pat niecīgākā kosmosa atlūza, nonākot sadursmē ar zondi, varēja to iznīcināt kopā ar visiem tās zinātniskajiem instrumentiem.

Pēc septiņu mēnešu ilgas klusēšanas sestdien beidzot pamodusies kosmosa laboratorija Philae, kas pērnā gada novembrī nolaidās uz komētas, svētdien paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde Rosetta ar laboratoriju Philae tika palaista kosmosā 2004.gadā, un satikšanās ar 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu notika pagājušā gada 12.novembrī 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.

Tomēr nolaišanās uz komētas nenotika tik gludi, kā cerēts. Philae divas reizes atlēca no komētas virsmas, pirms piestiprinājās klints ēnā. Lai veiktu eksperimentu, zondes baterijās pietika enerģijas tikai 60 stundām.

Philae izdevās pārraidīt uz Zemi vērtīgus datus, pirms tā pārtrauca darboties.

Tomēr pastāvēja cerība, ka, komētai pievirzoties tuvāk Saulei, labāks apgaismojums uzlādēs laboratorijas saules baterijas un tā atsāks darboties.

Novembra sākumā Igaunijā, Tartu notikušājā kosmosa hakatonā «Garage48 SpaceTech» Latvijas komanda izcīnija pirmo vietu, kad 48 stundu laikā tika radīts stratosfēras balona komplekts ar nosaukumu «iDO Baloon», informē komandas pārstāvis Jānis Ķirpītis.

Izstrādātais stratosfēras balona komplekts ir paredzēts skolām, ģimenēm un zinātnes muzejiem. Tas ir «DIY - do it yourself» jeb dari pats komplekts, kas sniegs iespēju jebkuram cilvēkam salikt un palaist debesīs balonu, un ar tā zondē esošās elektronikas palīdzību veikt nelielus izzinošus eksperimentus.

Ar šo ideju Latvijas komanda risina sabiedrības pieaugošo interesi par kosmosu un vēlmi pašiem kaut ko izdarīt, piemēram, palaist debesīs balonus un kosmiskās zondes.

Pēc uzvaras igauņu ekspertu komanda palīdzēs latviešiem sagatavaties Eiropas Kosmosa Aģentūras Bizesa Inkubācijas Centra akselerācijas programmai. Idejas autors un ZINOO vadītājs Pauls Irbins uzsver, ka «Igaunija ir ļoti labs piemērs kā maza valsts var veicināt pasaules līmeņa kosmosa tehnoloģiju attīstību.»

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda ir uzsākusi projektu IRBE-1 un piedalās starptautiskajās meteoroloģisko balonu sacensībās Global Space Balloon Challenge. Sancensību ietvaros vienlaicīgi no 44 valstīm stratosfērā tiks palaisti aptuveni 200 meteoroloģiskie gaisa baloni, kas būs aprīkoti ar kamerām un mēraparatūru, liecina medijiem sniegtā informācija. Studentu komanda plāno palaist zondi stratosfērā šogad, laika periodā no 10. līdz 27. aprīlim, no Ventspils lidostas.

VeA profesionālās maģistra studiju programmas Elektronika studenti - Endija Briede, Roberts Trops, Raivis Pabērzs, Mārcis Bleiders, Jānis Šate un Artūrs Orbidāns - ar Ventspils Augstskolas atbalstu ir izveidojuši komandu IRBE-1 dalībai sacensībās, kuru ietvaros stratosfērā tiks palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Baloni uzņems fotoattēlus un video no aptuveni 30 km augstuma, kā arī veiks dažādus mērījumus. IRBE-1 pagaidām ir vienīgā komanda no Latvijas.

Zonde IRBE-1 stratosfērā ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos. Ļoti līdzīgu metodi izmanto NASA satelīts Terra. Izmantojot radioamatieru raidītāju, GPS un GSM modemu, tiks noteikta balona atrašanās vieta. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks temperatūras, spiediena, magnētiskā lauka, paātrinājuma un citus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem. Sacensību rezultāti tiks izvērtēti dažādās nominācijās (piemēram, augstākais lidojums, labākais eksperiments, labākais video un citi), un labākās komandas tiks apbalvotas. Ar šo projektu studenti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem tautsaimniecībā.

ASV interneta tirdzniecības giganta «Amazon» dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss, kurš vada arī kosmosa izpētes kompāniju «Blue Origin», ceturtdien nāca klajā ar Mēness zondi, kuru tuvāko piecu gadu laikā varēs izmantot aprīkojuma un varbūt pat cilvēku transportēšanai uz Mēness dienvidu polu.

«Tas ir «Blue Moon» («Zilais mēness»),» Bezoss sacīja prezentācijā Vašingtonā, simulācijā parādot daudzas tonnas smagu kosmosa kuģi, kas spētu nest četras pašgājējierīces.

«Tas ir neiedomājams satiksmes līdzeklis, un tas dosies uz Mēnesi,» paziņoja Bezoss.

Šī zonde ir tikusi izstrādāta pēdējos trīs gadus. Tā spēs pārvadāt zinātniskos instrumentus un pašgājējierīces cilvēkiem, teica Bezoss.

Mērķis ir nolaisties uz Mēness dienvidu pola, kur pērn tika apstiprināta ledus iegulu esamība.

Ūdens var tikt izmantots ūdeņraža ražošanai, kas savukārt palīdzētu nākotnē pētīt Saules sistēmu.

Bezoss nepaziņoja konkrētu datumu, kad paredzēts pirmoreiz palaist šo zondi, bet sacīja, ka tā būs sagatavota, lai iekļautos ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotajā termiņā līdz 2024.gadam atkal aizvest cilvēkus uz Mēnesi.

Lauksaimnieki iebilst pret Finanšu ministrijas rosinātajiem augstajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas jāsasniedz pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas augļiem un dārzeņiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē plašas diskusijas raisījās par likumprojektu Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likumprojekts paredz, ka, ieviešot PVN samazināto likmi 5% apmērā, no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, jāsasniedz šādi rezultatīvie rādītāji:

- reģistrētu PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 10%;

- augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir pieaudzis par 10%;

- augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš palielinājies par 60 %;

- vidējais atalgojums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē ir pieaudzis par 35%.

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram, šomēnes no negatīviem likmju ūdeņiem faktiski izšāvusies ārā sešu mēnešu Euribor likme, kura, tuvojoties Līgo, bija iespējusi palielināties jau gandrīz līdz 0,3% atzīmei. Jau gadiem ierasta tāda situācija, ka šo populāro starpbanku likmju vērtība ir zemāka par nulli. Tādējādi dažiem šāda jaunā realitāte varētu būt gandrīz vai brīnumaina parādība.

Mūsu likumi un līgumi ar Latvijā darbojošamies bankām pamatā paredz to, ka negatīvo Euribor likmju vērtības ietekme beidzas pie nulles. Tas jau visai ilgi nozīmējis situāciju, kad, piemēram, vienkāršs hipotekārā kredīta ņēmējs par savu šo aizņēmumu maksā tikai bankas pievienoto likmi, lai kāda tā arī būtu. Savukārt nu, ja līgumā bankas pievienotajai likmei paredzēts rēķināt klāt, piemēram, minēto sešu mēnešu Euribor, šī kopējā likme jau būtu par 0,3 procentpunktiem augstāka.

Pagaidām tas nav nekāds kosmoss, lai gan viss notiekošais liecina, ka procentu likmju kāpums pārskatāmā periodā turpināsies. To ātri vien sajutīs arī maciņi, kuriem jau tā jāsagremo teju visa cenu pieaugums. Straujāk savu ASV dolāru refinansēšanas likmi sākusi palielināt ASV Federālā rezervju sistēma. Pagaidām ar kādiem šādiem soļiem, šķiet, līdz pēdējam gaida Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr augstā inflācija arī te liek neizbēgami sagaidīt šādus soļus, kas attiecīgi jau tiek iecenoti starpbanku tirgū. Tā pati sešu mēnešu Euribor likme negatīvā teritorijā ieslīdēja tālajā 2015. gada rudenī.

Lai 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem saglabātu arī pēc trim gadiem, Finanšu ministrija rosina nozarei nākamo 2,5 gadu laikā sasniegt vairākus rezultatīvos rādītājus. Proti, nodokļu maksātāju skaitam augļu un dārzeņu nozarē jāpalielinās par 10%, apgrozījuma kāpumam nozarē jābūt par 10%, atalgojumam jāaug par 35%, bet patēriņam jāaug pat par 60%. Tas nozīmē tikai vienu – katram iedzīvotājam augļi un dārzeņi jāpatērē par 60% vairāk nekā pašlaik. Lieki teikt, ka šāds kāpums nav iespējams pat pie pozitīvākā iedzīvotāju uzvedības scenārija.

Lauksaimnieki uzskata, ka Finanšu ministrijas risinātie augstie rezultatīvie rādītāji nav pamatoti. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieki lielākoties ir vienisprātis, ka prasītie rādītāji ir kosmoss un faktiski nesasniedzami, jo nozarē pastāv posmi, ko paši ražotāji nevar ietekmēt. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis rezultatīvo rādītāju noteikšanu nosauca par absurdu. Līdzīgu viedokli jau izteicis ne viens vien nozares pārstāvis. Kuluāros joko, ka, strauji palielinot dārzeņu patēriņu, ātri vien var vieglas kājas dabūt.

Jāņem vērā arī šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi, kas negatīvi atsaukušies uz ražas novākšanu. Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa prognozē, ka daļa no lauka dārzeņiem tiks realizēta jau ziemas vidū, kaut kas būs palicis pāri vien vietējiem lielaudzētājiem. Līdz ar to ļoti būtisku ietekmi no PVN samazināšanas, sākot no 1. janvāra, pat īsti nevarēšot just. Reālā ietekme sāksies līdz ar jauno sezonu, kas nozīmē nākamā gada jūliju. E. Strazdiņa uzskata, ka samazinātās PVN likmes ietekmes izvērtēšanai ir atvēlēts nepietiekami īss laiks un tas būtu jādara piecu gadu laikā.

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

EADS, Airbus māteskompānija, paziņojusi, ka tā pārdēvēs sevi lidmašīnu ražošanas meitasuzņēmuma vārdā, vēsta BBC.

Tā sauksies Airbus Grupa, un tai būs trīs divīzijas: komerciālie gaisa kuģi, aizsardzība un kosmoss un helikopteri. EADS šo soli skaidro ar to, ka Airbus zīmols kļuvis atpazīstams visā pasaulē.

Šo izmaiņu īstenošana sāksies janvārī un tai jānoslēdzas līdz 2014. gada otrajai pusei.

Šāda informācija sniegta līdz ar paziņojumu par to, ka EADS otrā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 14% līdz 518 miljoniem eiro.

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Koka māju ražotāja SIA Līvas Grupa īpašnieks Agris Smelteris savu biznesu attīsta soli pa solim.

Viņš ir lokālpatriots ar pārliecību – lai augtu un attīstītos, galvenais ir laba izglītība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Jau 1989. gadā izveidojāt zemnieku saimniecību. Kas pamudināja to darīt?

Tikko varēja to darīt, nodibināju zemnieku saimniecību, kas bija viena no pirmajām Latvijā. Audzējām kartupeļus, graudaugus, gāja labi. Mazliet audzējām cukurbietes. Kad cukurs bija deficīts, man zem trepēm stāvēja trīs tonnas, un viss bija lieliski. Tā bija cietā valūta, jo pret cukuru visu ko varēja iemainīt. Tas bija laiks, kad Latvijā vēl darbojās cukurfabrikas.

Lauksaimniecībā gāja labi, biju to sakārtojis, bet radās pārdomas – kā tas var būt, ka cilvēks gadā nostrādā divus, trīs mēnešus un no tā visu gadu var dzīvot zaļi. Es vienkārši neticēju, ka tik labi var būt dzīvē. Sāku domāt par diviem variantiem – vai nu lauksaimniecība jāpaplašina, vai jānodarbojas ar ko citu. Pēc dabas neesmu lauksaimnieks, man nepatīk nekontrolējami procesi, kad visu laiku ar vienu aci uz debesīm jāskatās un esi pakļauts laikapstākļiem. Raksturā esmu nedaudz perfekcionists, un, ja visu labi esmu izdarījis, bet kaut kas noslīkst, man sāp sirds.

Huawei Mate 20 X 5G ļauj ielūkoties, kā izskatīsies interneta lietošana viedtelefonos 5G mobilo sakaru laikmetā

Tālajā 2001. gada vasarā šo rindu autoram uzsmaidīja veiksme paviesoties tolaik vēl gluži jaunajā Vācijas uzņēmumā T-Mobile un padarboties ar 3G mobilo sakaru tīklam piemērotu viedtelefonu prototipiem. Uz tā laika podziņtelefonu fona šīs ierīces šķita «pilnīgs kosmoss» – ar lieliem ekrāniem un tolaik prātam neaptveramām interneta lietošanas iespējām. Gadi gāja, tika ieviests 3G tīkls, un tālruņi kļuva aizvien līdzīgāki Vācijā redzētajiem. Senās atmiņas uzjundīja viens no pirmajiem Latvijā nopērkamajiem 5G telefoniem – Huawei Mate 20 X 5G. Lai arī tas no pašreizējiem tālruņiem neatšķiras tik radikāli kā 3G ierīces no 2G, tomēr iezīmē svarīgu robežšķirtni tehnoloģiju attīstībā.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts un novērsti arī draudi turpmākai piesārņojošo vielu iekļūšanai gruntsūdeņos. Attīrītajā teritorijā amatpersonas, uzņēmēji un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji šodien kopīgi iestādīja piecus baltos vītolus un iesēja zāli, kā arī pārrunāja turpmāko objekta uzraudzību, informē Valsts Vides dienestā (VVD).

Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu noslēguma pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Kaspars Gerhards, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un darbu veicēji – SIA VentEko valdes loceklis Mareks Bažovskis un SIA Geo Consultants valdes priekšsēdētājs Jānis Ābeltiņš.

Darbs pie teritorijas attīrīšanas, kuru līdzfinansēja Eiropas Savienība, ilga no šā gada maija līdz 1. oktobrim. Šajā laikā tika attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos.