Pēc domstarpību risināšanas vairāku mēnešu garumā Lattelecom un TV3 Latvia piektdien panākuši vienošanos par TV3 iekļaušanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā, Diena.lv apliecināja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Piektdien parakstīts līgums, saskaņā ar kuru naktī uz 9.janvāri Lattelecom Interaktīvajā televīzijā tiks iekļauts arī kanāls TV3.

Līgums attiecas arī uz TV3+ un TV6, kuru translācija tiks uzsākta līdz februārim.

Tāpat TV3 atgādina, ka raidorganizācija ir pieņēmusi lēmumu vēl 2010.gadā palikt analogajā apraidē, lai kanāla uztveršanai nav nepieciešama dekodera iegāde.

Db jau vēstīja, ka naktī uz pērnā gada 22.jūliju Lattelecom interaktīvās TV klientiem tika pārtraukta TV3 translācija.

«Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā,» nožēlu Db pauda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele, paskaidrojot, ka galvenais iemesls šādam lēmumam bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu.

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Pavisam īsu brīdi atpakaļ masu medijos parādījās ziņa, ka Konkurences padome ir noslēgusi administratīvos līgumus ar SIA Proks un SIA Samsung Electronics Baltics, saskaņā ar kuriem abi uzņēmumi ir atzinuši savu vainu konkurences pārkāpumā un tiem ir ievērojami samazināts naudas sods (vienam uzņēmumam naudas sods no 4,09 milj. Ls samazināts līdz 2,46 milj. Ls). Ar šo līgumu noslēgšanu tiesvedība lietā pēc būtības ir atrisināta.

Kuram gan nav gadījies nonākt konfliktā ar iestādi? Sākot no vienkāršākajiem strīdiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, līdz komercdarbībā ievērptiem nozīmīgiem iestādes darbības pavedieniem.

Redzot praksē dažādus strīdus starp privātpersonām un iestādēm, jāatzīst, ka šobrīd izlīguma iespēja nav pietiekami novērtēta. Esmu pārliecināts, ka šo instrumentu varētu izmantot daudz biežāk nekā līdz šim. Lai gan izlīgums ar iestādi nav izplatīta prakse, nopietnākos gadījumos tomēr ir vērts pārdomāt šādu iespēju.

Samsung lietas piemērs labi parāda, ka iestādei un privātpersonai ir tiesiska un faktiska iespēja vienoties par domstarpību atrisināšanu, par to noslēdzot attiecīgu izlīgumu. Ieguvēji ir abas puses un, protams, arī tiesu sistēma, kura nav noslogota ar šādu komplicētu lietu.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Lai iegūtu vēl plašāku atpazīstamību, piesaistītu jaunus klientus un lielākus pasūtījumus, AS “Latvijas balzams” plāno mainīt nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Latvijas balzams” pirms sešiem gadiem pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijai “Amber Beverage Group”. Šogad “Amber Beverage Group” plāno pievienot pieciem saviem uzņēmumiem visā pasaulē papildus atpazīstamības zīmi “Amber”.

Jaunajā AS “Latvijas balzams” nosaukumā plānots saglabāt daļu vēsturiskā nosaukuma, līdz ar to tas varētu būt “Amber Latvijas balzams”.

Lēmumu pieņems AS “Latvijas balzams” Akcionāru sapulce 30. septembrī.

Nav paredzamas nekādas izmaiņas ne AS “Latvijas balzams” darbiniekiem, ne piegādātājiem un pakalpojumu pircējiem. Tiktu mainīts tikai kompānijas oficiālais nosaukums.

Akciju sabiedrība “Latvijas balzams” ir alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar tradīcijām bagātu vēsturi kopš 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – stipro alkoholisko dzērienu ražotne un dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. AS “Latvijas balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama 180 pasaules valstīs, kā arī uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

Krievija atguvusi tiesības uz Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas cīņas Nīderlandes tiesā ar uzņēmēju Juriju Šefleru.

Roterdamas apgabaltiesa trešdien nolēmusi, ka šīs divas preču zīmes, ar kurām marķētais degvīns tiek ražots arī Šeflera kontrolētajā uzņēmumā Latvijas balzams, pieder Krievijai.

Šis lēmums liek Šeflera Nīderlandes uzņēmumam Spirits International nodot tiesības uz šīm preču zīmēm Krievijai vai samaksāt soda naudu 100 000 eiro apmērā un saņemt papildu naudassodu 50 000 eiro dienā.

Tāpat tiesas lēmums liek Spirits International pārtraukt Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu tirdzniecību Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā.

Šī tiesas prāva sākās 2003.gadā un paredz Šeflera uzņēmumam kompensēt Krievijai zaudējumus par šo zīmolu izmantošanas periodu.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, šogad Jāņos par 12% ir palielinājies pieprasījums pēc vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem - vīna, alus un vieglajiem kokteiļiem, informē a/s Latvijas balzams. Savukārt Aldaris šajos svētkos pārdevis par 15 – 20% vairāk alus nekā pērn.

«Aldara alus kopējie pārdošanas rezultāti šogad Jāņu laikā bija par vidēji 15-20% labāki, salīdzinot ar aizvadītā gada svētkiem. Lielākoties pozitīvās tendences skaidrojamas ar diviem faktoriem: šogad alus un dzērienu nozari lutināja laika apstākļi, šie bija siltākie vasaras saulgrieži pēdējo 13 gadu laikā, un šogad Jāņu bērni varēja baudīt vairāk brīvdienu nekā pagājušā gadā,» Db.lv stāstīja Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Savukārt a/s Latvijas balzams veikali šajos Līgo svētkos visvairāk pārdevis tādus vieglos alkoholiskos dzērienus kā «Džins toniks», «Zelta Premium» alus skārdenē un vīnu «Senorio de los Llanos Blanco», bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pieprasītākie bija «Rīgas Melnais balzams» produkti - oriģinālais «Rīgas Melnais balzams» un Balzams ar upeņu garšu.

Likvidējamā AS Latvijas Krājbanka un SIA Ernst & Young Baltic (EYB) ir vienojušās par izlīgumu lietā par Latvijas Krājbankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras ir veikusi EYB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Saskaņā ar izlīgumu EYB ir piekritusi samaksāt Latvijas Krājbankai 7,75 miljonus eiro. Latvijas Krājbanka un EYB atzīst izlīgumu par abpusēji izdevīgu un Latvijas Krājbankas kreditoru kopuma interesēm atbilstošu. Izlīgums ir noslēgts, nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana ir balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

Kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas pasludināšanas brīža bankas administrators KPMG Baltics kopumā ir atguvis aptuveni 245 miljonus eiro. Savukārt lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam ir pārskaitīti jau aptuveni 233 miljoni eiro.

Bankrota procedūras gaitā ir izdevies pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Konkurences Padomes uzlikto sodu turpinās apstrīdēt tiesā , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pretēji Rīgas brīvostas pārvaldei, kura publiskajā retorikā savu pārkāpumu velkoņu pakalpojumu jomā neatzīst, tomēr panākusi izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), tādējādi teju trīs reizes samazinot uzliktā soda apmēru, VAS Latvijas pasts (LP) turpinās pierādīt savu taisnību tiesā. DB jau vēstījis, ka 2013. gada janvārī AS Itella Information KP iesniedza sūdzību saistībā ar Rēzeknes novada pašvaldības 2012. gadā rīkoto iepirkumu, kurā LP savai meitas sabiedrībai SIA Mailmaster esot nodrošinājis vēstuļu sūtīšanu par ievērojami zemāku cenu nekā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais universālā pasta pakalpojuma tarifs. Tādēļ pērnā gada nogalē konkurences uzraugs par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu uzlika LP 12 tūkst. eiro naudas sodu, ko uzņēmums nolēma apstrīdēt tiesā.

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klientiem, kuriem izveidojies parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, šā gada septembrī būs iespēja slēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda atmaksu, nepiemērojot soda procentus, informē Rīgas dome.

Noslēdzot izlīgumu tiks izveidots parāda atmaksas grafiks ar maksimālo termiņu divi gadi. Aprēķinot maksājuma apmēru, tajā netiks iekļauta kavējuma nauda, proti, līgumsods, kas izveidojies līdz izlīguma noslēgšanas brīdim.

Izlīgumus varēs noslēgt visos RNP klientu apkalpošanas centros. Pret tiem iedzīvotājiem, kas septembrī neizmantos iespēju noslēgt mierizlīgumu, RNP varēs vērsties tiesas ceļā.RNP kopumā apsaimnieko 4,3 tūkst. ēku. Jāmin, ka RNP jau pagājušajā gadā veica šādu akciju un kopumā sešu mēnešu laikā iespēju noslēgt izlīgumu izmantojuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku.

Arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks īrniekiem, kuri būs noslēguši vienošanos par parāda atmaksu, dzēsīs līgumsodu. Rīgas pilsētbūvnieka pārvaldījumā ir 14 sociālās mājas, kuru dzīvokļi izīrēti sociāli maznodrošinātiem cilvēkiem. Tāpēc uzņēmuma valde pieņēma lēmumu, ka vienošanos par parāda atmaksu var slēgt jebkurā laikā uz laiku līdz vienam kalendārajam gadam. No šī gada sākuma līdz jūlija beigām šādu iespēju ir izmantojuši 112 cilvēki.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts «Mediācijas likums», kā arī atbilstoši satura grozījumi Civilprocesa likumā. Jau rakstīts, ka līdz ar meditācijas procesa ieviešanu plānots atslogot arī tiesas.

Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora, palīdzību savstarpējas komunikācijas ceļā mēģina atrisināt konfliktu.

«Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā, bet arī atslogos tiesas. Minētais nozīmē, ka tiesas ieteiktās mediācijas veiksmīgas ieviešanas rezultātā tiesu noslodze mazināsies, līdz ar to lietu izskatīšanas termiņi saīsināsies, kas ir būtisks efektīvas tiesvedības nosacījums,» norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš arī piebilst, ka, tiekoties ar Mediācijas padomi, apspriesti jautājumi par tiesvedības efektivizēšanas iespējām, izmantojot mediāciju, kā arī pārrunāta likumprojekta virzība un ieviešanas process, pie kura tiks turpināts darbu.