Pavisam īsu brīdi atpakaļ masu medijos parādījās ziņa, ka Konkurences padome ir noslēgusi administratīvos līgumus ar SIA Proks un SIA Samsung Electronics Baltics, saskaņā ar kuriem abi uzņēmumi ir atzinuši savu vainu konkurences pārkāpumā un tiem ir ievērojami samazināts naudas sods (vienam uzņēmumam naudas sods no 4,09 milj. Ls samazināts līdz 2,46 milj. Ls). Ar šo līgumu noslēgšanu tiesvedība lietā pēc būtības ir atrisināta.
Kuram gan nav gadījies nonākt konfliktā ar iestādi? Sākot no vienkāršākajiem strīdiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, līdz komercdarbībā ievērptiem nozīmīgiem iestādes darbības pavedieniem.
Redzot praksē dažādus strīdus starp privātpersonām un iestādēm, jāatzīst, ka šobrīd izlīguma iespēja nav pietiekami novērtēta. Esmu pārliecināts, ka šo instrumentu varētu izmantot daudz biežāk nekā līdz šim. Lai gan izlīgums ar iestādi nav izplatīta prakse, nopietnākos gadījumos tomēr ir vērts pārdomāt šādu iespēju.
Samsung lietas piemērs labi parāda, ka iestādei un privātpersonai ir tiesiska un faktiska iespēja vienoties par domstarpību atrisināšanu, par to noslēdzot attiecīgu izlīgumu. Ieguvēji ir abas puses un, protams, arī tiesu sistēma, kura nav noslogota ar šādu komplicētu lietu.
Zaļā gaisma likumā
Saskaņā ar likumu viens no tiesvedības izbeigšanas pamatiem ir gadījums, kad tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, ir izbeidzies, piemēram, noslēdzot izlīgumu.
Turklāt izlīgums ar iestādi nav tikai tiesvedības procesa privilēģija. Likums pieļauj iestādei vienoties par izlīguma slēgšanu ar procesa dalībniekiem jebkurā administratīvā procesa stadijā; tātad arī administratīvajā procesā iestādē.
Interesanti, ka šobrīd likumdošanas gaiteņos tiek gatavoti grozījumi Administratīvā procesa likumā, atbilstoši kuriem, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīguma noslēgšanas iespējamību. Līdz ar to iestādei pat būs pienākums izvērtēt izlīguma noslēgšanas iespēju. Ja šāda iespēja pastāvēs, iestādei vajadzēs informēt privātpersonu par to, kādā procesā un ar kādiem noteikumiem izlīgums būtu iespējams.
Kur dabūt burkānu?
No teorijas viedokļa strīds (konflikts) ir pretēju interešu sadursme. Tas savukārt nozīmē, ka izlīgums ir reāls, ja abas puses iegūst kādu tiesisku labumu, t.i., katra puse iegūst savu kāroto burkānu, kā rezultātā strīds dabiskā veidā pārstāj eksistēt.
Neatkarīgi no strīdā paustajiem argumentiem pušu patiesās intereses var būt visdažādākās, kas ir atkarīgas no attiecīgā konteksta. Iestādes burkāns ir samērā vienkāršs – privātpersonas rakstisks apliecinājums par savu prasījumu atsaukšanu un pārsvarā gadījumā arī atteikšanās no kaitējuma atlīdzināšanas.
Bet sarežģītāk ir ar privātajiem: kas ir burkāns privātajam sektoram un kā to tiesiskā veidā dabūt? Ja attiecīgais strīds ir principiāls, bez pragmatiskiem apsvērumiem, ir pilnīgi pietiekoši, ka iestāde atzīst savu kļūdu un izsaka atvainošanos otrai pusei. Arī atvainošanās var būt izlīguma priekšmets!
Hipotētiski iespējama ir arī kaitējuma atlīdzināšana no publiskās personas budžeta. Tam ir divi mīnusi. Pirmkārt, prokuratūra un Valsts kontrole uz šādu izlīgumu skatās ļoti aizdomīgi (varbūt šī attieksme būtu jāpārskata?). Otrkārt, saskaņā ar likumu amatpersonas regresa kārtībā ir atbildīgas par nodarīto kaitējumu (tātad strādā kā demotivējošs cilvēcisks faktors).
Visreālākā ir situācija, kurā puses tiesisko strīdu lietā izbeidz, izlīgumā vienojoties par pārsūdzētā lēmuma satura izmaiņām, kas ir abām pusēm pieņemamas. Šajā aspektā jāņem vērā, ka izlīgums nebūtu iespējams tajos gadījumos, kad likums nosaka precīzu iestādes rīcību.
Iestāde ir tiesīga slēgt izlīgumu un tajā paredzēt vienīgi tādus noteikumus, kurus pieļauj ar likumu nospraustās rīcības brīvības robežas. Iestāde nevar izkāpt ārpus šīm robežām. To nosaka arī tiesiskuma princips, kas pieprasa iestādei darboties noteiktās kompetences ietvaros un atbilstoši tiesību normām.