Likvidēts trikotāžas izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA "Vaide", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums "Vaide" likvidēts šogad 7.aprīlī, un likvidēšanas brīdī kompānijai bija Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi 199 775 eiro apmērā.

Rīgas rajona tiesa 2020.gada 2.aprīlī izbeidza "Vaides" maksātnespējas procesu, kas tika sākts 2019.gada 8.aprīlī. Maksātnespējas process tika izbeigts, jo kompānija bija izpildījusi kreditoru prasījumu segšanas plānu.

"Vaide" 2017.gadā strādāja ar 2,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% mazāk nekā 2016.gadā, kā arī cieta zaudējumus 1,045 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Uzņēmuma gada pārskati par 2018.gadu un 2019.gadu nav publiskoti.

Uzņēmuma 2017.gada finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums tika skaidrots ar vispārējo situāciju valsts ekonomikā un pasaulē, īpaši uzsverot negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Vadības ziņojumā arī norādīts, ka pārorientēšanās uz vietējo tirgu nav devusi gaidīto rezultātu. Savukārt zaudējumi radušies, atzīstot un norakstot bezcerīgo debitoru parādus.

Latvijā ražoto apģērbu zīmols Vaide ceturtdien prezentēs ekskluzīvās apģērbu līnijas Monic by VAIDE pavasara – vasaras kolekcija ar plus size izmēra modeļu dalību.

«Jau vairākus gadus īpaši izveidotā zīmola Monic by VAIDE kolekcija tiek radīta sadarbībā ar Itālijas modes dizaineriem,» stāsta Vaide mārketinga vadītāja Marina Griņina.

Jaunās kolekcijas tērpi veidoti sievietēm, kuras vēlas akcentēt sievišķību un eleganci. Kolekcija apvieno sevī klasiskus piegriezumus ar mūsdienīgām modes tendencēm, un kolekcija tiek veidota Latvijā ar Rīgas drēbnieku meistarību un audumu izgatavošanas jaunākajām tehnoloģijām.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

Tekstilizstrādājumu ražotājai SIA Vaide 2013.gadā veiksmīgi izdevies palielināt gan neto apgrozījumu, gan peļņu, rāda Lursoft dati.

2013. gadā SIA Vaide apgrozīja 5,7 milj. eiro (4,05 milj.Ls), kas ir par 28,30% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies par 46,94% līdz 129,03 tūkst. eiro (90,6 tūkst. Ls).

2014. gadā SIA Vaide paredzējusi saglabāt savu aizvadītajā gadā panākto apgrozījumu, lai arī paredzams eksporta apgrūtinājums Krievijas un Ukrainas tirgū. Uzņēmuma vadība novērojusi, ka 2013. gada beigās ir pazeminājusies pirktspēja Ukrainā.

SIA Vaide reģistrēta 1993.gadā. Ražotājas kapitāldaļu turētāji ir uzņēmēji Igors Obodovs un Vladimirs Gorniks.

Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmums Vaide jaunajā rudens/ziemas sieviešu ekskluzīvo apģērbu kolekcijā Monic by VAIDE akcentu licis uz Latvijā reti sastopamā dabīgā zīda auduma blūzēm, tunikām un topiem aktuālajos tumši zilajos un sinepju toņos, informē uzņēmumā.

Jauno kolekciju veidojusi Latvijas modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar itāļu dizaineru grupu. Audumi, no kuriem šūta šī kolekcija, ieskaitot dabīgo zīdu, ražoti Itālijas austuvēs, stāsta SIA Vaide pārdošanas nodaļas vadītāja Inese Lode.

Uzņēmums arī informē, ka 11. septembrī durvis vērs jauns SIA Vaide firmas veikals Vecrīgā, Galerijā centrs, Audēju ielā 16.

Par veikalu slēgšanu pavēstījis Latvijas apģērbu zīmols Vaide, liecina klientiem izsūtītais paziņojums.

«Cienījamo klient! Sakām Jums lielu paldies, ka bijāt kopā ar mums visus šos gadus! Taču diemžēl nākam ar ziņu par veikalu Vaide slēgšanu,» teikts paziņojumā.

Zīmolam ir veikali ne tikai Baltijā, bet arī Ukrainā un Krievijā. Vai tiek slēgti visi, pašlaik nav izdevies noskaidrot. Abas kompānijai Vaide piederošās fabrikas atrodas Latvijā – Rīgā un Jelgavā.

SIA Vaide reģistrēta 1993. gada jūlijā.

BIZNESA FAKTI

Sia Teksio

Juridiskā adrese: Rīga, Jūrmalas gatve 7 - 71, LV-1083

VID Administrētie nodokļu parādi: 10847.96 EUR uz 26.05.2019

Uzņēmuma īpašnieks: Gorniks Vladimirs (18,72%), Igors Obodovs (18.72%), Vladimirs Šidlovskis (62,56%)

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Pulksteņi vīriešiem pieejami dažādos stilos un ar dažādām funkcionalitātēm, atspoguļojot gan ikdienas praktiskumu, gan izsmalcinātu eleganci. No sportiskiem līdz klasiskiem modeļiem – katrs vīrietis var atrast tieši to, kas vislabāk atbilst viņa dzīvesstilam un personībai.

https://220.lv/lv/apgerbi-apavi-aksesuari/aksesuari-viriesiem/viriesu-pulksteni

Klasiskie pulksteņi

Klasiskie pulksteņi ir izturējuši laika pārbaudījumu. Tie simbolizē eleganci un izsmalcinātību. Šie pulksteņi bieži tiek izvēlēti svarīgiem notikumiem vai kā dāvana nozīmīgos dzīves notikumos.

Tos izceļ vienkāršs dizains un funkcionalitāte. Parasti tie ir aprīkoti ar ādas siksniņu vai metāla rokassprādzi. Klasiskais pulkstenis var papildināt jebkuru stilu, padarot to par universālu aksesuāru.

Sporta pulksteņi

Sporta pulksteņi ir izstrādāti, ņemot vērā tā nēsātāja aktīvo dzīvesveidu. Tie ir noturīgi pret ūdeni, triecieniem un skrāpējumiem. Bieži aprīkoti ar papildus funkcijām kā hronometrs, kompass un barometrs, tie atbilst vajadzībām dažādās sporta aktivitātēs.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Blaumaņa ielā, Rīgā atvērts Latvijas apģērbu dizaineres Katrīnas Eidukas apģērbu un aksesuāru veikals «Lokali».

«Lokali» zīmolam ir seši gadi, taču K. Eiduka ar dizainu un mākslu nodarbojas jau 12 gadus. Ideja par «Lokali» radusies, kad K. Eiduka uzadījusi pašu pirmo cepuri, un zīmols savu atpazīstamību Latvijas tirgū ieguvis tieši ar merino vilnas cepurēm. Apģērbi un aksesuāri jaunajā veikalā pārsvarā ir melnā krāsā.

Līdz apģērbu šūšanai K. Eiduka nonākusi pakāpeniski – konstatējot, ka vietējā tirgū ir ļoti neliels un neinteresants piedāvājums «plus size» apģērbu segmentā. Sākotnēji šuvusi apģērbus tikai sev, taču ar laiku parādījies paprāvs pulciņš viņas talanta cienītāju un lēnām izveidojies jau pastāvīgs klientu loks, kuriem individuāli, pēc pasūtījuma šūti K. Eidukas dizainēti apģērbi.

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Portāls db.lv šonedēļ piedāvā ieskatīties, kā top apģērbi Igaunijas apģērbu ražošanas uzņēmumā Baltika Group, kur tiek izgatavoti gan Baltman, gan Ivo Nikkolo apģērbi, kā arī Monton apģērbi gan sievietēm, gan vīriešiem.

Ražotnē diennaktī tiek saražotas 300 žaketes un 500 bikses. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, viena produkta cena tiek rēķināta minūtēs, tādēļ – jo sarežģītāks apģērba gabals ir jāražo, jo dārgāk tas izmaksā, tādēļ ir grūti pateikt, cik izmaksā viena produkta ražošana – starpība starp vienkāršākās un sarežģītākās vīriešu žaketes ražošanu var būt aptuveni 30%, taču tā ir tikai ražošanas izmaksa, vēl būtisks ir apģērba materiāls un citi faktori.

Uzņēmumam ir būtiski saglabāt pareizo cenas un kvalitātes līmeni, lai nekristos ieņēmumi, stāsta Baltika Group pārstāvji. Tāpat pircēji skatās uz produkta ražošanas valsti, domājot par kvalitāti. Ja cilvēks skatās, ka prece ir ražota Igaunijā vai Lietuvā, nevis Ķīnā, tā tiek uztverta kā papildus vērtība, un, ja preces pēc izskata ir līdzīgas, priekšroka tomēr tiek dota Baltijas valstīs ražotajam, novērots Baltika Group.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jāatbilst virknei prasību, lai spētu iekarot klientu mīlestību un atzinību. Viena no tām – apkalpošanas ātrums un servisa līmenis. Virtuves darbam jābūt organizētam ar pulksteņa precizitāti, tādējādi ātri un kvalitatīvi izpildot klientu vēlmes. Tieši tādēļ, lai atvieglotu darbu un padarītu to daudz ērtāku, uzņēmums Elis piedāvā lielisku risinājumu – dažādu virtuves tekstila produktu nomas un servisa pakalpojumu, kas krietni atslogo ikdienas rūpes.

Kādus produktus piedāvā Elis?

Uzņēmums Elis piedāvā dažādu produktu nomas un servisa pakalpojumu, ko ērti pasūtīt tīmekļvietnē Elis.com. Virtuvē aktuāli būtu vairāki no tiem:

- kokvilnas dvieļu nomas un servisa pakalpojums;

- priekšautu nomas un servisa pakalpojums;

- ergonomisko paklāju nomas un servisa pakalpojums;

- darba apģērbu nomas un servisa pakalpojums.

Nomas un servisa pakalpojums nozīmē to, ka par šo produktu iegādi, to pieejamību un tīrību gādā uzņēmums Elis – pēc iepriekš izveidota grafika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piegādā tīrus produktus un paņem lietotos, lai tos profesionāli iztīrītu un pārbaudītu pirms nākamās piegādes. Ko tas nozīmē pakalpojuma saņēmējam?

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši prototipu sensoru matricai, kas palīdz objektīvi novērtēt apģērba lielumatbilstību.

Glābšanas dienestos strādājošajiem, karavīriem un sportistiem ir būtiski, lai formastērps ir ērts un netraucē kustēties. Pirmo reizi apģērba lielumatbilstības noteikšanai izmantoti šķiedru optiskie sensori.

RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātes (EVIF) un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) zinātnieku sadarbībā izstrādāta jauna metode sensoru iestrādei tekstila izstrādājumos apģērba lielumatbilstības noteikšanai, salīdzinot dažāda tipa elektriskos un optiskos sensorus un novērtējot sensoru lietojamību šādam mērķim.

Projektā iesaistīts arī industriālais partneris – SIA «AFFOC Solutions», kas veic tirgus analīzi un izskata tehnoloģijas tālāku lietojumu.

Kad pirms dieviem gadiem tika izveidots zīmols Paiya tas bija viens no nedaudzajiem Latvijas dizaineru zīmola apģērbiem. Pašlaik Latvijas dizaina modes zīmolu ir kļuvis krietni vairāk, bet Paiya ir atradusi savu vietu pašu mājās, lai arī raugās uz eksportu – Krievijas virzienā.

Db.lv viesojās modes zīmola Paiya ražotnē, lai aplūkotu, kā ražo apģērbu Latvijā. Cenas ziņā tas nevar konkurēt ar Ķīnas ražojumiem, tādēļ mēģina pārspēt ārvalstu piedāvājumu, solot interesantu dizainu un augstu kvalitāti.

Šobrīd Paiya vairāk koncentrējas uz Latviju, bet no nākamā gada samazinās pašu mājās pārdotā apģērba apjomu, vairāk un mērķtiecīgāk pievēršoties Krievijas tirgum. «Esam uzrunājuši krievus, un viņi salīdzinoši ar citiem izrādīja vislielāko atsaucību,» stāsta Paiya zīmola izveidotāja un uzņēmuma līdzīpašniece Dace Minikoviča. Viņa pauž cerību, ka nākamgad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Paiya palīdzēs tirdzniecības misijas organizēšanā, veicinot zīmola ieiešanu Krievijā. Lielajā kaimiņvalstī Paiya raugās galvenokārt uz divām pilsētām – Maskavu un Sanktpēterburgu.

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Krievijas repera Timati zīmola veikals tiks atvērts arī Rīgā.

Tas durvis vērs šā gada 5. septembrī paplašinātā tirdzniecības centra Alfa jaunās ēkas otrajā stāvā.

Black Star Wear t/c Alfa būs pirmais šīs franšīzes oficiālais veikals Latvijā. Visi veikali, kas Latvijā iepriekš piedāvāja šī zīmola apģērbus, bija tikai multibrendu partneru veikali, kam nebija saistības ar Black Star Wear oficiālajiem veikaliem. Taču no šā gada jūnija zīmola tirdzniecības markas reģistrētas Latvijas Republikas Patentu valdē, un SIA Black Star Wear turpmāk būs oficiālie franšīzes operatori Latvijā.

«Black Star Wear veikals būs otrais oficiālās franšīzes veikals Baltijā. Pirmais tika atvērts pagaišā gada novembrī Tallinā un uzreiz iekļuva TOP 3 starp visiem Black Star Wear pieprasītākajiem veikaliem,» skaidro Black Star Wear valdes locekle un franšīzes vadītāja Jūlija Polenņikova.

Maijā sāksies Latvijas bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids sadarbība ar slaveno Londonas universālveikalu Harrods, biznesa portālam db.lv pastāstīja zīmola radītāja Dace Zvirbule.

Sarunas par sadarbību sākušās pirms aptuveni pusgada, bet oktobra tikšanās laikā tapusi ideja par speciāli Harrods izstrādātu kolekciju. Trīs mēnešus Latvijas meiteņu apģērba zīmolam universālveikalā būs piešķirts pop-up stends, lai ar to iepazīstinātu apmeklētājus.

Harrods jau veicis arī zīmola nākamās kolekcijas pasūtījumu.

Aristocrat Kids apģērbi tiek ražoti Latvijā - zīmolam ir sava darbnīca, un katru vienību darina viens darbinieks, kurš pēc tam to paraksta. Zīmola piedāvājumā ietilpst meiteņu apģērbi no 0 līdz 12 gadiem.

Komunikācija ar Harrods D. Zvirbulei risinājusies jau ilgāku laiku. Tā iesākusies ar viņas iepriekšējo zīmolu, taču tobrīd nav īstenojusies. Tagad sakritušas abu pušu mērķauditorijas un iespējas. Turklāt kāds no Harrods vadības personīgi iegādājies un novērtējis Aristocrat Kids apģērbu.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Lielākie tirdzniecības centri, atverot jaunus apģērbu zīmolu veikalus, saasina cīņu par klientiem. Tendences liecina, ka pircēju aktivitāte pamazām pieaug un īpaši kāpums vērojams apģērbu tirdzniecībā.

Vairāki zīmoli

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris Latvijā pirmais britu universālveikals Debenhams, kura izveidē ieguldīti divi miljoni eiro, kā arī radītas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Veikalā, kura platība ir 2948,5 kvadrātmetri, aptuveni 12% no kopējās platības aizņems kosmētikas nodaļa, 12% – apakšveļa, 57% – apģērbi sievietēm, vīriešiem un bērniem, aptuveni 11% – apavi, somas un aksesuāri, savukārt mājas preces un tekstila piedāvājums aizņems 5%.

Līdz ar Debenhams veikala atvēršanu Latvijas tirgū ienāk arī vairāki starptautiski atpazīstami zīmoli: sieviešu apģērbi un mājas dizaina lietas Ben de Lisi, sieviešu apakšveļas zīmols Janet Reger, kā arī apģērbu un aksesuāru zīmols Jasper Conran un citi.

Projekta Biznesa eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, augusta mēneša dalībnieki ir uzņēmumi Ducis Variations un Glam Collection, kuru piedāvātajā produkcijas klāstā ir krāsainas un dzīvespriecīgas lietas bērniem.

Augusta mēneša dalībnieki Biznesa eskalators stendā t/p Alfa 1. stāvā būs satiekami līdz 31. augustam. Uzņēmumu piedāvātie apģērbi un aksesuāri noderēs gan vasaras baudīšanai, gan gatavojoties jaunajam mācību gadam.

Aksesuāri bērniem ar attīstošas rotaļlietas funkcijām

Uzņēmums Ducis Variations piedāvā daudzfunkcionāli attīstošus, praktiski lietojamus tekstilizstrādājumus ar pārveidojamu dizainu bērniem. Tie ir stilīgi, koši un atraktīvi, izgatavoti galvenokārt no dabīgiem materiāliem un ir rūpīgs roku darbs.

Produkcijas koncepcija un vienojošais moto: „Pārveido radoši, lieto praktiski!” Katrs izstrādājums ir izveidots tā, lai dizainu varētu mainīt – pārpogājot, verot, sienot, pieliekot, pārliekot vai noņemot dažādās detaļas. Ducis Variations radītās lietas veicina bērnu pašapkalpošanās, krāsu, formu, matemātisko jēdzienu pazīšanas, valodas un saskarsmes, pirkstu sīkās motorikas, uzmanības noturības, gaumes un citu nozīmīgu spēju un prasmju attīstību. Vairāk par dalībnieku lasi šeit.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.