Jaunākais izdevums

No nulles līdz lielākajam apgrozījumam Latvijā - tādu attīstību 15 gadu laikā ir piedzīvojis uzņēmums Elko Grupa, kuru dibinājis un vada Egons Mednis.

Pagājušajā gadā šī datortehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma apgrozījums uzrādīja Latvijas rekordu, sasniedzot miljardu dolāru. Elko Grupa ir unikāla arī ar to, ka nav kādas starptautiskas kompānijas meitas uzņēmums kā vairums lielāko Latvijas uzņēmumu, bet, gluži pretēji, darbojas kā mātes uzņēmums vairākām pārstāvniecībām Austrumeiropā, Ukrainā un Krievijā.

«Ja man jautātu, vai 1992. gadā, uzsākot biznesu, mēs, četri Rīgas Tehniskās universitātes Skaitļošanas tehnikas fakultātes studenti, plānojām, ka būsim starptautisks uzņēmums ar lielāko apgrozījumu Latvijā, tad es viennozīmīgi atbildētu «nē»,» saka Egons Mednis.

Viņš atzīst, ka augstskolā gūtā specialitāte, žargonā saukta par «dzelžiem», ietekmējusi biznesa virziena izvēli. «1991. gadā man bija iespēja pusotru gadu mācīties Vācijā un iziet praksi un diplomdarba izstrādi Siemens. Tajā laikā darbojos kā inženieris, taču turpmāk ar praktisko darbu šajā jomā gan vairs nebiju saistīts, jo uzsākām Elko biznesu un vairāk bija vajadzīgas citas prasmes — uzņēmuma vadība, plānošana, kontaktu dibināšana, jaunu iespēju radīšana.»

Iespēju neizniekoja

Toreiz Vācijā praksē strādājusi desmit cilvēku grupa no Padomju Savienības, kurā divi bija no Baltijas, atceras Egons Mednis. «No šīs grupas astoņi palika strādāt Vācijā, un tikai divi baltieši atgriezās. Man nekad tā īsti nav bijis vēlmes pārcelties uz citu valsti. Laiks, ko pats pavadīju ārzemēs, man bija ļoti laba prakse un pieredze. Uzlaboju savu vācu valodu un ieguvu plašāku skatījumu uz lietām un to, kā darbs tiek organizēts citur. Tomēr uzskatīju, ka ārzemēs gūtās zināšanas vislabāk ir realizēt tepat, Latvijā, jo iespēju jaunā ekonomikā ir daudz vairāk nekā stabilajās Rietumu valstīs.»

Kāpēc Elko veicās — no vienas puses, tā bija vesela virkne apstākļu sakritību, bet no otras — vēlme darboties, spriež uzņēmējs. «Tas bija pārmaiņu un iespēju laiks, un mēs to neizniekojām. Vēlme kaut ko sasniegt, darboties un mācīties ņēma virsroku pār īstermiņa izdevīgumu. Šodien ir pierādījies, ka tas bija pareizais ceļš.»

Par savu pamatprincipu biznesā Egons Mednis atzīst godīgumu. «Esmu stingri pārliecināts, ka tieši tas mums ir palīdzējis augt un attīstīties. Ne vienmēr viss ir labi un skaisti, bet, ja ir problēmas, tad par tām ir atklāti jārunā un jāmeklē risinājumi, kas būtu izdevīgi visām iesaistītajām pusēm. Mēs šo principu esam ievērojuši, neupurējot to īslaicīgai labuma gūšanai. Godīgums ir bijis pamats uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai.»

Tehnoloģijas virza

Viens no Elko izaugsmes dzinuļiem ir tehnoloģiju attīstība, reizē ar kuru rodas jauni produkti, jauni izmantojuma veidi un izplatīšanas kanāli. Dators no darba instrumenta vai luksus lietas ir kļuvis par sadzīves nepieciešamību.

«Pirms 15 gadiem standarta datora cietais disks bija 40 megabaiti, šobrīd diez vai tajā varētu saglabāt pat desmit digitālās bildes. Datora dzīves cikls ir aptuveni trīs gadi. Šajā periodā parādās ne tikai ātrāki procesori un lielāki diski, bet arī jaunas tehnoloģiju izmantošanas iespējas, kā šodien, piemēram, — digitālās televīzijas ienākšana.»

Elko pārstāvētajā nozarē tālāk par pieciem gadiem kaut ko prognozēt ir grūti, atzīst uzņēmuma vadītājs. «Šobrīd ir zināms virziens, kurā mēs ejam, ir zināmi iespējamie risinājumi tehnoloģiju risinājumi, bet, kurš no tiem ņems virsroku, es neņemtos paredzēt. Kad tirgū parādījās DVD, minidiski un zibatmiņas kartes, neviens nezināja, kura tehnoloģija attīstīsies un kļūs par vadošo. Tagad notiek tieši tas pats.»

Protams, ir svarīgi savlaicīgi pamanīt tendences nozarē. «Ja deviņdesmitajos gados datorus un to daļas pārsvarā pārdevām datorfirmām, kas tos komplektēja un piedāvāja vietējiem klientiem kopā ar servisu un tīkla risinājumiem, tad šī gadsimta sākumā daudz vairāk parādījās mobili risinājumi, vērojām portatīvo datoru uzvaras gājienu. Tas bija ļoti strauji augošs segments, uz kuru mēs veiksmīgi pārslēdzāmies, un tagad esam vieni no lielākajiem portatīvo datoru izplatītājiem.»

Cikliskums ir vajadzīgs

Pašreizējā finanšu krīze ir ietekmējusi arī Elko Grupas biznesu. «Izskatās, ka šogad datoru tirdzniecības tirgus ir samazinājies līdz pat vienai trešdaļai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Asi izjūtam arī finanšu resursu nepietiekamību banku sektorā, jo mūsu bizness ir finanšu ietilpīgs — ir gan krājumi, gan debitori. Tiesa, varam būt gandarīti par to, ka mūsu uzņēmuma darbība, acīmredzot, ir radījusi uzticību mūsu partneros, kuri atraduši iespējas sameklēt papildu resursus, kas ļaus mums veiksmīgi attīstīties tālāk. Tomēr tirgus apjoma kritums ir globāla problēma.»

Līdz šim Elko ir strādājis augošos tirgos, un galvenais uzdevums ir bijis «neatpalikt no šī vilciena», saka uzņēmējs. «Savukārt tagad pienācis laiks, kad mēs varam apstāties un sakārtot savus iekšējos procesus, efektivizēt uzņēmuma darbību. Tas ir viens no galvenajiem mērķiem nākamajam gadam. Šis ir arī laiks, kad var izmantot savas priekšrocības un stiprās puses. Mūsu gadījumā tā ir stabila finanšu bāze, salīdzinot ar vienu otru konkurentu. Šo situāciju noteikti mēģināsim izmantot savā labā.»

Egons Mednis ir pārliecināts, ka augšupeja noteikti būs. «Latvijai vēsturiskā pieredze vēl nav tika liela, taču pat šeit mēs esam jau piedzīvojuši viļņveida attīstību, dažādus periodus — banku krīzi 1995. gadā, Krievijas krīzi 1998. gadā, iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Biznesa attīstībā pastāv cikliskums, un tas pat ir nepieciešams, jo nodrošina pašattīrīšanos, lietu sakārtošanu, optimizēšanu. Diemžēl viens otrs šī procesa laikā cieš, varbūt pat iet bojā, taču tie, kuri iziet cauri grūtajiem periodiem, var turpināt nākamo attīstības un izaugsmes posmu daudz efektīvāk.»

Svarīgi nebaidīties

Uzņēmējs atceras, ka Elko attīstības lēciens deviņdesmito gadu beigās bija tieši Krievijas krīzes rezultāts. «NVS un Baltijas tirgus strauji samazinājās un vajadzēja meklēt alternatīvas. Izveidojām meitas uzņēmumus Austrumeiropā. Izvēlei par to, kurās valstīs ieiet, bija viens kritērijs — mūs interesēja tirgi, kas nav konkurences pārsātināti, bet ar pietiekami lielām izaugsmes iespējām un labiem partneriem.»

Deviņdesmitajos bizness vēl lielā mērā balstījās uz avantūras garu, atzīst Egons Mednis. «Toreiz mums nebija ko zaudēt, nebija ar ko riskēt un varēja tikai iegūt. Metāmies tajā aukstajā atvarā iekšā un veiksmīgi izpeldējām. Daudz mācījāmies, droši vien pieļāvām arī daudz kļūdu, taču tas bija tāds laiks un biznesa vide. Visi bijām vienādi, kļūdas pieļāva visi. Biznesā svarīgi ir nebaidīties, bet saprast spēles noteikumus un rēķināties ar tiem. Ja agrāk darbojās princips «darīsim un tad skatīsimies, kas sanāks», tad šobrīd vietā nākusi mērķtiecīga biznesa plānošana.»

Ne vien Latvijas mērogā

Jau pirms Latvijas iestāšanās ES Elko Grupa darbojusies starptautiski, un uzņēmumam nācies būt starp pirmajiem, kas uz savas ādas izbaudīja uzņēmējdarbības likumdošanas un nodokļu politikas pielīdzināšanas un sakārtošanas procesus. «Mēs dodam darbu cilvēkiem Latvijā, kuri pelna pievienoto vērtību citās valstīs, bet beigās tā atkal atgriežas Latvijā. No šī viedokļa esam citādi nekā citi starptautiskie uzņēmumi šeit, un esam par to lepni. Ceru, ka šābrīža budžeta iztrūkuma rezultātā netiks veikti nepārdomāti soļi, kas varētu ierobežot vai samazināt šāda tipa uzņēmējdarbību.»

Elko nedomā tikai Latvijas mērogā, tāpēc par traucējošu Egons Mednis Latvijā atzīst orientēšanos galvenokārt uz iekšējā tirgus uzņēmumiem. «Tā, piemēram, darbojas Konkurences padome, kas ierobežo uzņēmumu apvienošanos. Ja tas būtu tikai Latvijas tirgus, kurā uzņēmumi darbojas, tad tas varbūt būtu pamatoti, taču mēs atrodamies Eiropā, un uz šī fona visi mūsu uzņēmumi, ieskaitot Elko, ir mazie vai vidējie. Ja mēs gribam izaudzēt lielus, konkurētspējīgus uzņēmumus, kādi ir kaimiņiem, tad mēs nevaram skatīties tikai no vietējā tirgus viedokļa. Lokāli ierobežojumi bremzē globālo attīstību. Mēs dzīvojam globālā pasaulē, un tas mums ir jāņem vērā.»

Elko savā attīstībā vēl nebūt nav sasniegusi virsotnes, uzskata uzņēmuma vadītājs. «Šobrīd industrijā notiek lieli globalizācijas procesi. Austrumeiropā tirgus vēl ir ļoti sadrumstalots, bet domāju, ka arī te notiks pārmaiņas. Ir interesantas attīstības perspektīvas.»

Līdzsvaram — pils

Nepārtrauktās pārmaiņas tirgū arī pašam neļauj ieslīgt rutīnā. «Uzņēmuma darbības sākumā nodarbojos ar piegādātāju kontaktiem, plānoju iepirkšanu, līdzdarbojos biroju tīkla izveidošanā un komandējumos pavadīju vairāk laika nekā mājās. Šobrīd manas prioritātes ir citas — galvenokārt uzņēmuma stratēģiskā izaugsme. Rodas arvien jauni izaicinājumi, kas šo darbu padara interesantu un neļauj sākt garlaikoties. Arī šībrīža ekonomiskā krīzes sapurina.»

Egonam Mednim ir arī vieta, kur atgūt mieru un spēkus pēc cīņas biznesa laukā, — tā ir viņa īpašumā esošā Dikļu pils. «Ja pamatdarbs bieži vien ir dinamisks, stresa pilns, pat agresīvs, ar augstu atbildību un ātrumu lēmumu pieņemšanā, tad, iebraucot pa Dikļu pils vārtiem, pārņem pavisam cita atmosfēra. Man šī vieta nes mieru, piepildītību, līdzsvaru. Elko bizness vairāk ir maciņam, Dikļu pils — sirdij, bet viens bez otra tie laikam nevarētu pastāvēt. Dikļu pils dod iekšējo mieru, kas palīdz, pieņemot biznesa lēmumus, savukārt Elko — materiālo bāzi Dikļu pils attīstībai. Abi viens otru papildina.»

Vizītkarte

Egons Mednis

a/s Elko Grupa līdzīpašnieks, prezidents, valdes priekšsēdētājs

a/s Dikļu pils īpašnieks

Dzimis 1967. gadā Rīgā

Izglītība Rīgas Tehniskās universitātes Automātikas un skaitļošanas fakultāte

Ģimene precējies, trīs bērni

Vaļasprieks medības

Latvija var — televīzijā

Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 13:20.

24. novembrī varēs iepazīties ar mākslinieci, trīs bērnu mammu un ļoti mērķtiecīgu sievieti — Ievu Blūmu, kura jau deviņus gadus dzīvo Dānijā.

1. decembra raidījumā uzzināsim, kā no cieta koka saražot šķidru degvielu un ar kādiem vēl nākotnes tehnoloģiju projektiem nodarbojas Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētnieks Jānis Grāvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Vai, tavuprāt, Latvijā ir augsta tolerance pret nodokļu nemaksāšanu?

Ilze Zeltkalne, rokasgrāmatu redaktore,13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstībai šobrīd tiek runāts ar jaunu investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā valdības lēmumu nesniegt atbalstu Skultes LNG termināļa izveidei, kompānijas nākas piesaistīt investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem. Jaunā potenciālā investora nosaukumu "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors gan neatklāja.

"Esam spiesti piesaistīt cita veida investoru, kas nav ar tik lētu kapitāla atdevi kā šajā brīdī ir iespējams, bet tādu, kurš ir gatavs šo termināli attīstīt uz komerciāliem pamatiem," sacīja Miķelsons, piebilstot, ka ar valdības atbalstu termināļa projektu būtu bijis iespējams realizēt nesalīdzināmi vienkāršāk.

Tāpat viņš pauda cerību, ka ar jauno investoru vienošanos varētu panākt maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministrija ar savu rīcību panāks, ka no Latvijas emigrēs arī uzņēmēji

Benita Sadauska, Domenikss valdes priekšsēdētāja,12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm? Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - «krīzes» laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājušies «luksusa» automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiks atgriešanās pie tradicionālajiem, nerakstītajiem likumiem nekustamā īpašuma biznesā — visaptverošai naudas plūsmas analīzes, saprātīgam kredītu un pašu kapitāla attiecības darījumos.

Atgriešanās pie pamatprincipiem veicinās lielāku tirgus caurskatāmību, uzticamības atjaunošanos tirgus dalībnieku starpā, — uzskata analītiķi.

Šobrīd finansējuma nosacījumi nekustamā īpašuma projektiem arvien pasliktinās, un nākamajos gados analītiķi neparedz īpašas izmaiņas finanšu tirgū.

Ernst & Young 2009. gada nekustamā īpašuma biznesa riska pārskatā, kurš tapis sadarbībā ar konsultāciju kompāniju Oxford Analytica, secināts, ka neskaidrības par to, kā attīstīsies ekonomika pasaulē, ieilgušās starptautiskā kredītu krīzes sekas arvien ir nekustamā īpašuma kompāniju lielākais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā banku vadītāji pieņem lēmumus?

Klaudio Andrē Rivera, [email protected],12.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komercbankas, apdrošināšanas un ieguldījumu sabiedrības ieguldījušas Lehman Brothers brīnumainos investīcijas papīros aptuveni 6.5 miljonus latu. Tomēr par šādu un citām kļūdām nav taisnīgi vainot savus cienīgos vietējos analītiķus, viņi tikai sekoja pasaules modei. Kopumā Latvijas bankas kredītos janvāra beigās bija izsniegušas 16.6 miljardus latu. Vēl mums nav dati par to, cik no tādiem aizdevumiem ir veselīgi. Man šķiet mēs negribētu to zināt.

Runājot par Lehman, Madoff, Citigroup 2008 žēlīgiem stāstiem Daniels Henningers (Wall Street Journal komentētājs) ierosināja aizvietot Google slavenu moto Don’t Be Evil ar sekojošu moto 2009. gadam: Neesi muļķis! (Don’t be stupid) Pietiek ar vienu paviršu skatu uz Madoff klientu sarakstu, lai identificētu uzņēmumus un cilvēkus kas pieņem lēmumus par investīcijām balstoties nevis uz sporta un mīlestības žurnāliem, bet gan uz nopietniem izglītotu analītiķu un padomdevēju ieteikumiem.

Ingrīda Blūma kādā intervijā nesen teica: "Mēs bijām klusas, sēdējām katra savā lauciņā, cīnījāmies katrs par savu biznesu. Redzējām kopējo situāciju un mēģinājām kaut ko klusiņām darīt, bet īstenībā mums vajadzēja skaļi kliegt par mūsu situācijas vērtējumu un nepieciešamajiem soļiem"

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis,27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Rigvir holdinga valdes priekšsēdētāju Jurģi Auziņu

Lelde Petrāne,25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rigvir holdinga valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Rigvir holdinga nosaukums ir tāds pats kā uzņēmuma ražotajām zālēm, tātad tas nes tās pašas vērtības un uzdevumus, ko konkrētās zāles. Tās ir unikālas ar to, ka ir pasaulē pirmās reģistrētās dzīvu vīrusu saturošās zāles vēža ārstēšanai un joprojām vienīgās, kas satur naturālu vīrusu bez gēnu modifikācijas. Rigvir ir onkoloģijas nozares - vēža viroterapijas - pamatlicējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Domu kartes – jaunums rokasgrāmatu abonentiem

Ilze Zeltkalne, rokasgrāmatu redaktore,12.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar jaunākajiem «Nodokļu likumu komentāru 1. sējuma» papildinājumiem abonenti saņem arī īpaši sagatavotu vizuālu materiālu – domu karti «Nodokļi Latvijā». Domu karte veidota sadarbībā ar rokasgrāmatas autoru SIA «LAW & FINANCE ONLINE» un «Apvienību par godīgiem nodokļiem».

Šī jau ir otrā domu karte. Pirmā domu karte, kas tika veidota sadarbībā ar Apvienību par godīgiem nodokļiem ir «Riskanta darījumu partnera pazīmes» (iekļauta nodokļu komentāru 2. sējumā).

Kopš pirmās domu kartes publicēšanas esam saņēmuši daudz jautājumu par to. Būtiskākais jautājums – Kas tad ir domu karte?

Informācijas uztverei ir vairāki veidi. Par to visu detalizēti var lasīt gan zinātniskajā literatūrā, gan pētījumos, gan cita veida publikācijās. Šajā rakstā nav plānots iedziļināties zinātniskajos argumentos, bet gan vērst uzmanību tam, ka redze ir viens no uztveres kanāliem. Pētījumi liecina, ka ar redzes uztveri atmiņā labāk paliek vizuāli materiāli – attēli, grafiska informācija utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sprūdžs pagaidām negrasās «mest plinti krūmos»

Dienas Bizness,14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labs signāls pašvaldību deputātiem būt godīgiem ir likuma grozījumu gatavošana par noziegumos apsūdzēto pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu, sacīja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar LNT raidījumu 900 sekundes viņš norādīja, ka tas esot labs signāls, lai deputāti, ja pret viņiem ir aizdomas, aizdomātos būt godīgiem un atteikties no deputātu mandāta.

E. Sprūdžs arī noliedza, ka šādi ietekmē politiskos spēkus priekšvēlēšanu laikā. Ministrs norādīja, ka vēloties tikai ietekmēt krimināli vajātus deputātus, kas kavē pašvaldību darbu.

Runājot par savu iespējamo demisiju, ministrs norādīja, ka patlaban notiek virzība uz priekšu un viņam nav tiesību «mest plinti krūmos». E. Sprūdžs atzina, ka viņam ir žēl, ka rezultātu izdevies panākt tikai, sperot radikālus soļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu, izmaksas ģenerējošu prasību iedzīvināšanas termiņa sakritība ar eiro ieviešanas laiku daudziem nelielajiem tirgotājiem nedod iespējas būt godīgiem eiro ieviesējiem klientu acīs.

To atzīst ne tikai nelielie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, bet arī Latvijas tirgotāju asociācija. Faktiski jaunās prasības palielinās uzņēmēju izmaksas, kuras nāksies iekļaut produktu un pakalpojumu cenās jau no janvāra, taču klienti to iztulkos kā negodīgu eiro ieviešanas praksi un ne tikai vērsīs savas negācijas par cenu celšanu pret konkrētu pārdevēju, bet par to varot sūdzēties arī patērētāju aizsardzības iestādēs un medijiem.

Jārēķinās, ka visas prasības, kas būs spēkā no 2014. gada 1. janvāra, nemaz vēl nav zināmas, jo nākamā gada valsts budžeta pakete nav pat nonākusi Saeimā. Pašreizējā notikumu gaita liecinot, ka valdošā koalīcija ar jaunu prasību ieviešanu janvāra sākumā radīs spriedzi starp nelielajiem tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un neapmierinātajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis,07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID: Daļa automobiļu apkopes uzņēmumu pēc pārkāpumu novēršanas atkal atgriežas pie negodprātīgas komercdarbības prakses

Žanete Hāka,04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā aprit gads kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar jauno nozaru pieeju nodokļu administrēšanā kā vienu no prioritārajām nozarēm nodokļu saistību izpildes sakārtošanai un pārkāpumu novēršanai noteica automobiļu apkopes un remonta nozari, informē VID.

Neraugoties uz to, ka šobrīd aktīvais VID uzraudzības un kontroles pasākumu periods automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumiem šīs pieejas ietvaros ir noslēdzies, VID īsteno attālinātu nozares uzņēmumu monitoringu un iespējamo pārkāpumu gadījumā tiek veikti kontroles pasākumi un piemēroti administratīvie sodi.

VID šobrīd īstenotais automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu monitorings liecina, ka ir arī tādi nozares komersanti, kuri pēc sākotnēji uzrādītajiem pozitīvajiem rezultātiem un nodokļu saistību izpildes disciplīnas uzlabošanās tomēr pēc laika atgriežas pie negodprātīgas komercdarbības prakses. Par to liecina atkārtoti nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu saimnieciskajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID), regulāri veicot nodokļu nemaksāšanas risku izvērtējumu, ir konstatēts, ka tieši automobiļu apkopes un remonta nozarē ir augsts nodokļu nemaksāšanas riska īpatsvars, informē VID.

Tādēļ nodokļu disciplīnas uzlabošanai automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem VID ir noteicis divu taksācijas mēnešu nogaidīšanas periodu – jūliju un augustu. To laikā nodokļu maksātājiem tiek dota iespēja pašiem novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un deklarēt gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprēķinātās algas pilnā apmērā. Pretējā gadījumā VID uzsāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem.

VID ēnu ekonomikas apkarošanā kā vienu no prioritārajām nozarēm ir noteicis automobiļu apkopes un remonta nozari. Attiecīgi VID šajā nozarē strādājošiem nodokļu maksātājiem pievērsīs īpaši pastiprinātu uzmanību, kas nozīmē, ka tieši šīs nozares nodokļu maksātājiem nodokļu nemaksāšanas risku konstatēšanas gadījumā vispirms tiks veikti preventīvie nodokļu administrēšanas pasākumi un nepieciešamības gadījumā arī nodokļu kontroles pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecības nozari demotivē zemākās cenas kritērijs un "pieredzes limits"

Aldis Grasmanis, SIA “Būvinženieru konstruktoru birojs” valdes loceklis,20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien mazāk būvniecības un projektēšanas nozares uzņēmumu Latvijā piedalās valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos valsts infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, jo nespēj konkurēt ar neadekvāti zemu cenu piedāvājumiem, kas kropļo tirgu nozarē.

To apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja statistikas dati. 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis to iepirkumu skaits būvniecības nozarē, kuros ir pieteicies tikai 1 pretendents (no 12,9% uz 19,4%).

Lētākais piedāvājums ir lemts neveiksmei

Sistēma, kas konsekventi būvēta uz “zemākā cenu piedāvājuma” pamatiem, neņemot vērā uzņēmumu kvalifikāciju, pieredzi utt, ne tikai bremzē, bet kropļo projektēšanas un būvniecības nozares attīstību kopumā. Lētākais piedāvājums pēc būtības ir sākums nekvalitatīva galaprodukta radīšanai. Ir jārada vide, kas veicinātu augsti profesionālu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu dalību valsts infrastruktūras projektos un nodrošinātu kvalitatīvu, rentablu un savlaicīgu publisko būvniecības projektu īstenošanu. Lai būvkompānijas būtu motivētas piedalīties valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos, jāveic izmaiņas normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno veikt kontroli 800 autoservisos, šodien Saeimā rīkotajā konferencē par nodokļiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Iepriekš VID aicināja autoservisus brīvprātīgi novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un deklarēt gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprēķinātās algas pilnā apmērā.

Patlaban vēl pilnībā nav apkopota informācija par periodu, kad autoservisiem bija dota iespēja sakārtot darbu. Tomēr sākotnējā informācija rāda, ka 182 komersanti ir piereģistrējuši dažnedažādus darbības veidus un ir radīti jauni uzņēmumi, kā arī nozarē nodarbināto darba alga augusi par 5,1%, kas uz katru nodarbināto ir 17 eiro, informēja Pētersone. Šīs izmaiņas panāktas, strādājot ar autoservisu nozares uzņēmumiem tikai caur publisko telpu. Tagad VID ķersies pie kontroles pasākumiem, un plānots kontrolēt aptuveni 800 uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers,05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski grozījumi Darba likumā

Zvērināta advokāte, LETLAW partnere Laura Zalāna, zvērināta advokāte, LETLAW partnere Sintija Radionova,29.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šmits: Aizsargjoslu tēmai ir jāķeras klāt, un to es arī darīšu

Māris Ķirsons,27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens būtisks, bet Latvijā neizmantots resurss ir ezeri un upes, kuras var pārvērst par ievērojamu aktīvu tautsaimniecībā, intervijā Dienas Biznesam atzīst zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Fragments no intervijas

"Proti, daudzi eiropieši dodas makšķerēt uz Ālandu salām (Somijā), jo tur ir zivis un attiecīga infrastruktūra. Latvijā jau pašlaik ir ūdenstilpes, kuras ir sakoptas, ir zivis un atbilstoša infrastruktūra makšķerniekiem, tomēr tās ir vairāk izņēmums, nevis ikdiena. Lai piesaistītu ārvalstu makšķerniekus, ir nepieciešams palielināt zivju daudzumu ezeros, tāpat izveidot attiecīgu infrastruktūru, jo neba ārvalstu makšķernieks dosies uz Latviju, lai bristu pa brikšņiem un niedrēm, lai nokļūtu līdz makšķerēšanas vietai. Un atkal šajā jomā Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji jau ir priekšā Latvijai. Vienlaikus būtu jāpārtrauc industriālā zveja iekšējos ūdeņos, kas vairāk baro ēnu ekonomiku, nekā dod labumu tautsaimniecībai".

Komentāri

Pievienot komentāru