Viens no pieredzējušākajiem Latvijas speciālistiem darbā ar medicīnas aparatūru, Juris Lauznis piedāvā eksperimentālas izstrādnes pasaules tirgum.
Nelielās divas istabiņas Latvijas Tehnoloģiskajā centrā Juris Lauznis sauc par svētnīcu — te atrodas izstrādāšanas stadijā esošo iekārtu iekšas, datori, oscilogrāfs un viss, kas nepieciešams darbam. Nesen kompānija Integris, kuras direktors un līdzīpašnieks kopā ar kolēģi Viktoru Streļču viņš ir, pabeigusi projektu Heart Guard.
Kopā ar partneriem no Latvijas un Lietuvas Eiropas zinātnes pētījumu programmas EUREKA ietvaros izstrādāta individuāla bezvadu elektrokardiogrammas reģistrēšanas un noraidīšanas iekārta un brīdinājuma sistēma. Elektrokardiogrammu reģistrē sērkociņa izmēra kastīte, kas ar Bluetooth tehnoloģiju tiešsaistes režīmā savienota ar datoru. «Kardiogrammu iespējams arī elektroniski nosūtīt ārstam. Šo iekārtu var darbināt nedēļu vai mēnesi, tik, cik vajadzīgs novērošanai vai kaites noteikšanai, un pacientam šajā laikā nav jāuzturas slimnīcā,» stāsta Juris Lauznis.
Melnā kaste un bērnu aukle
Šobrīd Integris paralēli strādā pie trim projektiem, un tie visi saistīti ar mobilu sistēmu projektēšanu. Pašlaik kompānijas darbības virzieni ir medicīnas aparatūra un nejaušā kārtā — arī autoelektronika, stāsta Juris Lauznis.
Proti, izstrādāta melnā kaste jeb notikumu reģistrācijas sistēma automobilim. «Tirgū tiek piedāvāti līdzīgi risinājumi, tikai tie maksā tik dārgi, ka lielākā daļa vietējo autopārvadātāju to nevar atļauties. Turklāt pašlaik tirgū esošās iekārtas nespēj reģistrēt degvielas daudzumu bākā ar pietiekošu precizitāti. Mūsu iekārta digitālā veidā reģistrē, cik daudz, kur un cikos degviela uzpildīta un kā patērēta. Precizitāte ir pāris litru robežās.»
Vēl viens interesants projekts top sadarbībā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku — tiek izstrādāta elektroniskā bērnu aukle. Atšķirībā no citiem piedāvājumiem tirgū, ierīce darbojas netradicionāli. Šādi dulli projekti mums patīk, smaida Integris direktors.
Esam labāki
Integris iekārtas izstrādā un izgatavo līdz to eksperimentālam paraugam. Tālākais jau ir ražotāju ziņā. Lielākais darba apjoms šobrīd tiek veltīts sadarbībai ar amerikāņu medicīniskās diagnostikas iekārtu ražošanas korporāciju Welch Allyn, kas sākusies jau 90. gados, kad Juris Lauznis strādājis vienā no pirmajiem ASV—Latvijas kopuzņēmumiem — Amerilat.
«Mēs nekopējām ārzemju ierīces, bet braucām uz izstādēm, noskatījāmies idejas, jaunākās pasaules tendences medicīnas aparatūras būvē un, liekot lietā savas smadzenes, taisījām kaut ko jaunu, piemēram, izstrādājām pacientu monitorus un mikroviļņu prostatas ārstēšanas sistēmu. Gatavojām aparatūru nelielās sērijās, un pat ārzemnieki atzina, ka tā ir pasaules līmenī. Šai mūsu darbībai bija gan komerciāls pamats, gan arī spīts — «mēs taču esam labāki par ķīniešiem!»»
To arī izdevies pierādīt. Krievijā Amerilat 90. gadu vidū uzstādītās iekārtas strādājot vēl tagad, un nav bijis neviena izsaukuma to remontam, tikai rezerves daļu nomaiņai.
Pūķa gadā dzimis Auns
«90. gadu beigās daudzus medicīnas aparātus sāka veidot kā papildierīces datoriem, to funkcionālās iespējas kļuva daudz lielākas. Holandiešu uzņēmums Cardio Control, kas vēlāk nonāca Welch Allyn īpašumā, uzsāka ražot ar datoru savienojamus kardiogrāfus. Toreiz portatīvie datori, kas ārstam bija jāstaipa līdzi, vēl bija lieli un smagi, bet pārdošanā jau parādījās pirmie plaukstdatori. Mūsu ārsti nāca ar ideju, ka tādu pašu programmu varētu izveidot arī plaukstdatoram.»
Kad latvieši piedāvājuši šo ideju holandiešiem, dabūjuši dzirdēt, ka tas ir mēģināts un nekas tur neizdošoties. «Mans dullais spīts tomēr teica ko citu,» saka Juris Lauznis, kurš sevi raksturo kā Pūķa gadā dzimušu Aunu, tādu tipu, ko «tik vienkārši nevar iebāzt zem zemes».
«Es toreiz biju Amerilat tehniskais direktors, un visi plāni, protams, bija jāsaskaņo ar prezidentu, kurš, raksturīgi amerikāņiem, izcēlās ar to, ka bez pierādījumiem nekam neticēja. Programmas pirmo versiju uztaisījām brīvajā laikā pa kluso, viņam neko nesakot. Kad prezidents uzzināja par šito joku, lika saprast, ka man no darba būs jāatvadās, ja šī izstrādne holandiešiem nebūs vajadzīga.»
Bet ilgi neesot bijis jāgaida — tās pašas dienas vakarā ļoti ieinteresēts zvanījis Cardio Control tehniskais direktors, un, cik vien ātri iespējams, bijis jālido ar paraugiem uz Holandi. 2000. gada augustā latviešu izstrādātā iekārta tika demonstrēta Eiropas Kardiologu kongresā kā pasaulē pirmais Pocket ECG — kardiogrāfs uz plaukstdatora bāzes, un pēc gada tā parādījās tirgū.
Krīze ASV iegriež
«Pēc trim gadiem mēs līdzīgā veidā piedāvājām ideju šai iekārtai izmantot bezvadu tehnoloģiju, un arī tā sākumā tika apšaubīta. Spītējāmies atkal!»
Lielās kompānijās izsist jaunas idejas ir daudz grūtāk, atzīst Juris Lauznis. «No idejas līdz lēmuma pieņemšanai par tās īstenošanu, izejot cauri visam birokrātiskajam aparātam, paiet vismaz seši mēneši vai pat gads. Tālab reālu virzību šis projekts ar Welch Allyn guva tikai 2006. gadā. Jau par pirmā parauga izskatīšanu tika secināts, ka tas ir gandrīz gatavs ražošanai.»
Iekārtas ražošanu bija plānots uzsākt šogad, bet jaunos projektus pagaidām ir apturējusi Amerikas ekonomikas krīze. Pa to laiku Integris jau saņem piedāvājumus jauniem projektiem, piemēram, speciālai iekārtai ar medicīniskām funkcijām Francijas glābšanas dienestam.
Interesantākais — izdomāt, kā
«Mēs esam mazais uzņēmums, četri cilvēki, tāpēc idejas realizēšana daudz laika neprasa. Vien tik, cik pašiem vajag padomāt. Ja mums tas liekas interesanti, mazliet parēķinām ciparus — vai ir jēga to darīt, un sākam strādāt. Dažreiz lēmuma pieņemšanai pietiek ar vienu dienu.»
Pirms pieciem gadiem dibinātais Integris ir vienīgā kompānija Latvijā, kas medicīnas iekārtām projektē gan programmatūru, gan aparātiku. «Mēs nebūt neesam lētākie šo pakalpojumu sniedzēji, ukraiņi, piemēram, savus pakalpojumus piedāvā par puscenu. Kāpēc ārzemnieki tomēr vēršas pie mums? Laikam latvieši tomēr ir pietiekami apzinīgi un uzticami. Ir daudzi, kas apsola, bet neizdara. Ne velti holandieši savulaik mums pateica: mūs neinteresē firma, bet gan cilvēks. Mums ir laba reputācija, taču tā nāk tikai ar gadiem.»
Strādājot pie jauna produkta, visinteresantākais ir radošais process — izdomāt, kā, stāsta Juris Lauznis. «Pēc tam, kad sākas darbs pie detaļām, ir jau vairāk rutīnas. Un, protams, ir liels gandarījums, kad iekārta ir gatava un strādā.»
Pie fakultātes durvīm
Juris, jau mazs būdams, dabūjis redzēt, kas ir iekšā radiolampām, — to viņam parādījis tēvs, telefonijas tehniķis. «Man bija interesanti ar to ķimerēties, un skolas laikā aizraušanās ar radiotehniku tikai padziļinājās. Trešajā klasē mēs, puiku bariņš, aizskrējām uz Rīgas Jauno tehniķu staciju, kur es iestājos televīzijas pulciņā un sastapu ļoti jauku cilvēku, kurš lieliski prata strādāt ar jauniešiem, — Uldi Kubulnieku. Viņš mūs mācēja aizraut.»
Skolas laikā bijusi interese arī par medicīnu, lielu iespaidu uz Juri atstājuši izlasītie ķirurga Nikolaja Amosova darbi, bet pēc vidusskolas tomēr ticis nolemts stāties Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē. «Tieši pirms dokumentu iesniegšanas satiku savu skolasbiedru Valdi Lokenbahu (tagad Lattelecom Technology valdes priekšsēdētājs), kurš mani pierunāja stāties Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, piestāstot pilnu galvu par kosmosa kuģiem un tālvadības iekārtām. Valdis pats jau to vairs neatcerēsies, bet tas mani ietekmēja.»
Nožēlot šo nejaušo izvēli gan nav nācies. «Tā toreiz bija ļoti universāla specialitāte. Tie, kuri apguva skaitļošanas tehnikas specialitāti, vēlāk varēja strādāt praktiski tikai par skaitļošanas inženieriem vai programmētājiem. Mums savukārt tika mācīts viss — programmēšana, datortehnika, automātika, telemehānika, automātiskās vadības sistēmas.»
Mācīties, lai dzīvotu
Studiju laikā viens no pasniedzējiem piedāvājis pastrādāt par medicīnas aparatūras inženieri Klīniskās un eksperimentālās medicīnas zinātniski pētnieciskais institūta fizioloģijas laboratorijā. «Aizgāju un paliku tur uz ilgu laiku, iemācījos arī daudz ko par medicīnu. Tā nejauši saslēdzās intereses par medicīnu un datoriem.»
Tagad Jurim Lauznim ir jau gandrīz 40 gadu darba pieredze, strādājot ar medicīnas aparatūru. Latvijā šādu speciālistu ir ļoti maz, un tas uzliek zināmu pienākumu — dalīties savās zināšanās ar studentiem. Līdztekus darbam jāatrod laiks, lai lasītu lekcijas Rīgas Tehniskajā universitātē par medicīnas elektronisko aparatūru un datorizētajām sistēmām un medicīnas tehnoloģiju projektu vadību.
Arī pats par sevi Juris Lauznis saka: «Inženierim ir jāmācās nepārtraukti. Tiklīdz viņš beigs lasīt un interesēties par jaunumiem, pēc pāris mēnešiem kā profesionālis jau būs miris.»
Vizītkarte
Juris Lauznis
SIA Integris direktors un līdzīpašnieks
Dzimis 1952. gadā Rīgā
Izglītība Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte, telemedicīnas automātikas un telemehānikas specialitāte
Darba pieredze Latvijas Klīniskās un eksperimentālās medicīnas zinātniski pētnieciskais institūts, a/s Amerilat
Ģimene dzīvesbiedre Baiba, bērni Mārcis un Ilze
Vaļasprieks mūzika, atskaņošanas tehnika, jaunās tehnoloģijas, grāmatas
