Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu par jautājumu: «Vai pienācis laiks specializētai tiesai?»

Diskusijā izklāstīja gan Tieslietu ministrijas redzējumu par jaunās Ekonomisko lietu tiesas radīšanu no 2021. gada 1. janvāra, gan bija uzņēmēju un investoru viedokļi. Izteicās ģenerālprokurors, Rīgas apgabaltiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāji. Jaunās tiesas ieceres kritika vairāk nāca no zāles.

Bija daudz un dažādu iebildumu. Vai pietiks tiesnešu? Vai pietiks telpu? Vai tiesa tiks galā ar piekritīgo lietu daudzumu?

Tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts!

Teju visi oficiālie diskusijas dalībnieki atzina, ka jaunās tiesas radīšana neatrisina procesa problēmas tiesās, vien rodas cerības, ka īpaši apmācīti tiesneši ātrāk izskatīs lietas un sarakstīs nolēmumu sējumus. Pēc iebildēm no zāles Tieslietu ministrija atzina, ka tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts, lai arī komerctiesas ir daudzviet, un tas tiek minēts kā paraugs. «Sāls» ir apstāklī, ka Latvijā ir plānots izveidot Ekonomisko lietu tiesu, kurai būs jāizskata ne tikai komerclietas, bet arī ekonomiskie noziegumi, kas ir kriminalizēti. Tiesas izveidošanas iecere ir atvieglot uzņēmēju ikdienu, lai strīdi tiktu izšķirti ātrāk, bet patiesās problēmas slēpjas ne jau civiltiesiskajā sadaļā, bet gan kriminālapsūdzībās. Diskusijas laikā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka vairāk nekā 50 lietu gaida izskatīšanu tiesā un gaida jau gadiem. Tās esot pilnībā izmeklētas!

Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns norādīja, ka tikai ar šīm 50 KNAB lietām jaunās tiesas 10 tiesneši būs pilnībā nodarbināti. Tieši viņam radās jautājums par to, kādēļ visu laiku šīs 10 tiesnešu vakances nav izmantotas, lai paātrinātu tiesu darbu. Proti, izrādās, ka tiesas izveidei nevajadzēs papildu budžeta līdzekļus, jo tiesnešu vietas ir, tikai neizmantotas. Uz šo jautājumu J. Bordāns atbildi ieteica meklēt pie iepriekšējiem ministriem. No šīm divām premisām, ka Eiropā neviens vēl nav jaucis krimināllietas un civillietas vienā katlā un ka pietiks ar niecīgu daļu lietu, lai iecere būtu neizdevusies, seko, ka Tieslietu ministra Jāņa Bordāna iecere ir dulla un, iespējams, lemta neveiksmei. Tajā pašā laikā zālē bija juristi, kuri uzskatīja, ka Latvijas piemērs var būt revolucionārs un dot paraugu visiem citiem Eiropā. Ministrs solīja turpināt diskusijas, un ne visi konkrēti atbildēja uz tiešiem pārmetumiem par jaunās sistēmas dzīvotspēju. Laiks vēl ir līdz 2021. gadam, un ir arī paruna, ka trakiem pieder pasaule. Iespējams, ka tiešām pastāv risinājums, kā uzņēmējiem tikt pie ātras, efektīvas un vienlaikus taisnīgas tiesas, tomēr pagaidām līdzās jaunatklājumu degsmei bija pārlieku daudz pamatotas un argumentētas kritikas.