Jaunākais izdevums

Uzņēmēja Antra Stare tekstildizainā ir atradusi savu nišu un par pasūtījumu trūkumu nesūdzas.

SIA ASD Baltija vadītājai un īpašniecei Antrai Starei pašai gan sevi vairāk patīk saukt par dizaineri, nevis uzņēmēju. «Savā būtībā es esmu radošs cilvēks. Neesmu tipiska uzņēmēja. Ja notiktu tā, ka bizness attīstās līdz liela uzņēmuma apjomiem, es pieņemtu cilvēku, kurš to vadītu, un pati paliktu radošajā dizaineres amatā, kas man sagādā vislielāko prieku.»

Savu biznesu, tekstildizaina izstrādājumu ražošanu, kas tagad tirgū pazīstami ar zīmolu Anna Andrea, Antra uzsāka pirms septiņiem gadiem. Pēc toreizējiem noteikumiem uzņēmuma pamatkapitālā — 2000 latos — varēja ielikt ne vien finanšu līdzekļus, bet arī materiālās vērtības, un Antra, māksliniece ar Latvijas Mākslas akadēmijas diplomu, pamatkapitālā ielikusi savus grafikas darbus.

«Sāku ar vienu šujmašīnu, datoru un kādiem 400 latiem pati savā dzīvoklī, starp bērnu lāčiem un ratiņiem. Biju viena ar diviem bērniem un savu biznesa projektu. Gāju uz visu banku.»

Pozitīvas emocijas

Antra neslēpj, ka biznesa uzsākšana daļēji bija saistīta ar viņas personīgo dzīvi, šķiršanos no vīra. «Tas bija liels un sāpīgs dzīves kūlenis, taču vienlaikus ļoti stimulējošs. Man vajadzēja kādu lielu un skaistu projektu, kas dotu jaunas, pozitīvas emocijas, ļautu piecelties un iet tālāk. Jā, varbūt zināmā mērā bizness man bija terapija.»

No otras puses, bija uzkrāta arī pieredze mākslas jomā, reklāmā un pēdējā no algotajiem darbiem — Narvesen mazumtirdzniecības tīklā. «Esmu bijusi gan produktu, gan ražošanas vadītāja, daudz iemācījusies par mārketingu, merčendaizingu un veikalu tīklu darbību. Šī zināšanu bāze man deva pārliecību, ka es varu sākt savu biznesu.»

Antrai bija skaidrs, ka bizness būs saistīts ar to, kas viņai patīk — dizainu, mākslu, šūšanu. Tomēr konkrētas idejas sākumā nebija. «Ļoti nopietni domāju, kas tas varētu būt, jo negribējās uzsākt kaut ko tādu, kas neizdotos un vēlāk būtu jāmaina. Veidot kaut ko tikai pašai sev būtu bizness bez nākotnes. Vēlējos atrast savu brīvo nišu.»

Svarīgi nepadoties

Tirgus pētīšanas metode bijusi vienkārša — Antra sēdusies mašīnā, braukājusi pa Rīgu, vērodama cilvēkus un veikalus. «Kādu dienu, apstaigājot vairākus mēbeļu salonus, ievēroju, ka mēbeles ir ļoti skaistas, bet «plikas», tām nebija ne pārklāju, ne spilvenu, nekā. Manai acij tā ļoti trūka, tāpēc man uzreiz radās ideja piedāvāt mēbeļu saloniem tekstilu.»

Pirmajā mēnesī Antras uzņēmuma apgrozījums bija 70 lati, taču biznesa ideja izrādījās tik veiksmīga, ka jau pēc pāris mēnešiem vajadzēja piesaistīt citus darbiniekus, ar pašas spēkiem vairs nepietika.

Septiņos gados Antra Stare ir izgājusi cauri dažādiem uzņēmuma attīstības posmiem. «Nebija tā, ka visu laiku ietu tikai uz augšu, taču svarīgi ir nepadoties. Vienbrīd man bija diezgan lieli finansiālie zaudējumi un man pat ieteica uzņēmumu vienkārši taisīt ciet. Tomēr es sapratu, ka to nedarīšu, jo tas nozīmētu, ka daudzas firmas nesaņemtu savu naudu un diez vai es varētu turpināt darbību Latvijā. Tiklīdz es pieņēmu lēmumu, ka aizņemto naudu varēšu atpelnīt, nepagāja necik ilgs laiks, kad sāka nākt labi pasūtījumi. Arī tad, kad ir grūti, nedrīkst iet pirmajā brīdī šķietami vieglāko ceļu, ir jācīnās. Ja to dara ar labu gribu un visiem spēkiem, rezultāti noteikti būs.»

Bez biznesa plāna

Daudzus no saviem sākotnējiem klupieniem Antra tagad spēj atcerēties ar smaidu. «Sākumā likās, ja es esmu vadītāja, tad visiem jāstāv rindā un mani jāklausa. Tagad tas šķiet smieklīgi. Drīz vien sapratu, ka tā tas neies cauri. Bizness ir jābalsta uz demokrātiju un sastrādāšanos, bet no grāmatām to nevar iemācīties.»

Arī biznesa plānu rakstīšana noder tikai teorijā, uzskata uzņēmēja. «Dzīve un teorija ir ļoti dažādas lietas. Biznesā var būt tādi pavērsieni, kuriem neviens plāns nevar izsekot. Te vairāk noder intuīcija nekā aprēķini. Man pašai nav bijis neviena biznesa plāna. Dzīve pati parāda, kas ir vajadzīgs. Nu nevar iepriekš paredzēt, kuru sedziņu pirks, kuru ne.»

Sākotnējā zīmola koncepcija bija Annas Andreas linu manufaktūra —pagājušā gadsimta 30. gadu stils. «Ar šo retro stilu strādāju kādus divus gadus. Sākumā tas guva lielu atsaucību. Atvēru nelielu veikalu Molā un Galerijā Centrs, kas bija liels risks, jo īres maksa tur ir milzīga. Tomēr pēc laika sapratu, ka kaut kas ir jāmaina, jo interese lēnām zuda, apgrozījums sāka kristies. Nolēmu, ka jāmaina koncepcija.»

Burvības pieskāriens

Antra atkal riskēja un no retro krasi pārgāja uz krāsās un vizuālajos elementos mūsdienīgu stilu ar devīzi «Burvības pieskāriens», un tagad spriež, ka tas bijis labs lēmums. Ieviestas pārmaiņas arī pārdošanā. Atzīstot, ka pārdošana veikalos ir nesusi zaudējumus, Antra nolēmusi izmantot mobilā stenda iespējas.

«Šobrīd mums ir viena pārvietojamā tirdzniecības vieta, kas atrodas Spicē. Taču domājam šādus stendus izvietot visos tirdzniecības centros. Nesen ir atlasīti arī reģionālie menedžeri, kuri darbosies visās lielākajās Latvijas pilsētās. Ideja par mobilajiem stendiem ir attaisnojusies gan vizuālajā ziņā, gan pēc pārdošanas apjomiem, turklāt tas ir mazāks risks finansiāli nestabilā situācijā.»

Kopumā krīze Antras Stares uzņēmumu esot saudzējusi. «Pagājušajā gadā to vispār neizjutām, jo bija iestrādes darbā ar klientiem, un apgrozījuma ziņā tas bija otrs labākais septiņu gadu vēsturē. Šis gads gan sākās ar lielu klusumu pasūtījumu ziņā. Šķita, ka visi ir šokēti un sastinguši. Klienti baidījās kaut ko pasūtīt, taču tas bija tikai pāris mēnešus gada sākumā. Lēnām visi nomierinājās un saprata, ka nekas jau neapstājas. Mainās preču grupas, kas ir vairāk pieprasītas, bet pārdošana turpinās.»

Klientu loks ir daudzveidīgs, sākot no privātiem pasūtītājiem līdz lieliem uzņēmumiem un veikalu tīkliem, piemēram, Rito. Daļa produkcijas aiziet uz Londonas veikaliem, no kuriem tiek saņemti regulāri pasūtījumi. «Darba ir pietiekami. Jādomā, kā spēt visu saražot. Tomēr man nav mērķa ārkārtīgi strauji iekarot pasauli vai attīstīties ļoti ātri un ar lielu risku. Es eju lēnas, bet stabilas attīstības ceļu.»

Mīļākais produkts

Pašlaik uzņēmumā strādā deviņi darbinieki. Tā kā pagaidām pasūtījumus nav iespējams saplānot tā, lai ražošanas apjoms būtu vienmērīgs, bez pārslodzes vai dīkstāves, ražošana tiek izvietota arī divās firmās Lietuvā. «Taču izstrādājumus ar smalkām operācijām, kuru kvalitāti būtu grūti izkontrolēt citos uzņēmumos, cenšamies saražot šeit,» stāsta Antra.

Uzņēmuma sortimentā ir 50-60 preču vienības — galdauti, salvetes, aizkari, gultasveļa, aksesuāri, somas, taču galvenais un Antras mīļākais produkts ir aromātiskie spilventiņi. «Tas ir manis pašas izdomāts un patentēts, un šobrīd mūsu Top produkts, pie kura strādāju kopš pagājušā gada rudens. Spilventiņi ir izgatavoti no lina un pildīti ar kaltētiem Latvijas pļavu ziediem un augiem, kuri aromatizēti ar dažādu smaržu ēteriskajām eļļām. Tas ir ekoloģisks produkts, bet galvenais tajā ir manis radītie vizuālie un drukas elementi.»

Cilvēki šobrīd tiecas pēc pozitīvām emocijām un pērk arī sajūtas, ne vien preci, pauž Antra Stare. «Mēs nepārdodam vienkārši izstrādājumus, vienkārši aromatizētus spilventiņus, mēs pārdodam labās emocijas — laimi, veiksmi, pārticību, mīlestību, veselību, izpalīdzību. Ne tikai tāpēc, ka uz spilventiņiem uzdrukāti šie vārdi, bet, manuprāt, pati ideja aiznes šīs sajūtas līdz pircējam.»

Otru neskaudīs

Linu izstrādājumu ražotāju Latvijā ir daudz, bet katram ir sava niša, uzskata uzņēmēja. «Arī daži mani darbinieki ir aizgājuši un uztaisījuši savus uzņēmumus, ražojot līdzīgu produkciju. Toreiz es pārdzīvoju tā, ka likās — sirds pārplīsīs, bet tagad es varētu paspiest viņiem roku. Neviens, kurš saprot, ko nozīmē būt savā biznesā, otru neskaudīs. Turklāt kopētājiem bizness reti kad aiziet, jo ar kopēšanu vien jau nepietiek.»

Antrai pašai jaunu dizaina ideju radīšana ir process, kas sagādā lielu gandarījumu un nekad neapnīk. «Ja gadās kādi smagāki mirkļi, kad neko vairs negribas, man atliek tikai iedomāties, ka es taču varu to visu aizmirst un pastrādāt ar dizainu. Tam man izdodas pieslēgties jebkurā diennakts laikā.»

Antrai ir arī tehniskās zināšanas, viņa māk gandrīz visus rokdarbus, par ko ir pateicīga savai ģimenei. «Mans tēvs ir šuvējs un piegrieztņu konstruktors, visu mūžu šajā jomā nostrādājis, un es kopš bērnības esmu to no viņa mācījusies. Pati sev apģērbu sāku šūt jau ceturtajā klasē. Daudz man devusi arī vecmāmiņa Anna, kura līdz sirmam vecumam tamborēja, adīja, izšuva un bija ļoti gaišs, optimistisks cilvēks. Ne velti viņas vārds ir mana zīmola nosaukumā. Otra daļa — Andrea — ir mans radošais pseidonīms.»

Strādāt algotā darbā ir daudz vieglāk, nekā vadīt savu, kaut vai maziņu, uzņēmumu, atzīst Antra. «Biznesā stress un atbildība ir daudz lielāka. Var jau jebkurā mirklī, sevišķi, ja uzņēmums ir veiksmīgs, to pārdot vai citādi atbrīvoties no šīs nastas, ja to tā var apzīmēt. Taču es zinu, ka labprātīgi es to nekad nedarīšu. Man tas ir daudz kas vairāk nekā vienkārši uzņēmums.»

Vizītkarte

Antra Stare

SIA ASD Baltija īpašniece, valdes priekšsēdētāja

Zīmola Anna Andrea radītāja

Izglītība Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa

Darba pieredze reklāma, mazumtirdzniecība

Vaļasprieks ceļošana, sportošana

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pircēju sodīšanas aktualitātes, kad pārdevējs pazudis ar visu PVN

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā,21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen visai cienījama kompānija padalījās ar Latvijā un Eiropā diemžēl samērā tipisku stāstu – VID uzrēķinājis PVN un soda naudu. Cienījamā kompānija bija noziegusies vien to, ka iegādājās preces no pārdevēja. Pārdevēja kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis izrādījās bezpajumtnieks, bet pārstāvība noformēta uz viltotu dokumentu pamata.

Preces cienījamā kompānija saņēma un naudu ar visu PVN pārdevējam arī samaksāja. Tik problēma, ka pārdevējs šo saņemto PVN nav iemaksājis budžetā. Tagad pārdevēja citi «īstie» pārstāvji (citos gadījumos arī bezpajumtnieki, kas paraksta dokumentus par piecīti) sit roku uz krūtīm un dievojas VID, ka ar cienījamo kompāniju nav bijuši nekādi darījumi, naudu neesot saņēmuši, bet dokumentu parakstītāju nepazīst. VID, protams, viņiem tic, jo tā ir izdevīgāk budžetam, nekā ticēt cienījamam pircējam.

Sliktākais ir tas, ka arī Latvijas tiesa iedibinājusi praksi ticēt šiem viltus pārdevējiem vairāk kā godīgajiem pircējiem. Izlasot līdz šim Senāta spriedumos sludināto, liekas, ka viss taču kārtībā – gan Latvijā, gan ES tiesas apgalvo, ka pircējus jāsoda ar aizliegumu atskaitīt par pirkumu samaksāto priekšnodokli tikai tad, ja pircējs zināja vai tam vajadzēja zināt par pārdevēja krāpšanos ar PVN. Tomēr vismaz Latvijas tiesu praksē šis apgalvojums piemērots izkropļoti, jo izrādās «preces nav saņemtas no rēķinā norādītās personas» vai ir kādi citi faktiskie apstākļi, kam tiesas dod priekšroku pār iepriekš minēto pamatprincipu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu apvienošana 2023. gadā – ar ko jārēķinās iesaistītajām pusēm?

Andra Rubene, “TGS Baltic” partnere,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Drogas pārdevēja atklāj, kā tīkls atbrīvojies no nevienam nevajadzīgiem pakaramiem

Dienas Bizness,10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kioskā pērkat avīzi, bet pārdevēja pie kases piedāvā kafiju un smalkmaizīti. Tā ir papildu pārdošana, kas darbojas pēc principa - ja pārdevējs konkrēto preci mutiski nepiedāvātu, pircējs to nenopirktu. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Dienai atklājis, ka šī ir no Skandināvijas aizgūta prakse, ko tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji arī Latvijā sāk īstenot arvien biežāk.

Papildu pārdošana ļauj palielināt apgrozījumu bez lieliem ieguldījumiem. Kā norāda laikraksts, pieejas ir dažādas - sākot no bezpersoniskas uzbāzības, visiem piedāvājot vienu un to pašu preci, beidzot ar piedāvājuma pielāgošanu tām klienta interesēm, kas noskaidrotas apkalpošanas procesā.

Kāda veikalu tīkla Drogas pārdevēja, kura vēlējusies palikt anonīma, atklājusi: «Mūsu darbu bieži nāk vērtēt slepenie pircēji jeb viltus klienti. Konstatējot, ka pārdevēja nepiedāvā uz letes novietoto papildu preci, viņi samazina vērtējumu. Tas savukārt var ierindot veikalu melnajā sarakstā - pārdevējām uz trim mēnešiem atņem piemaksas, un veikalu pastiprināti kontrolē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Policija pieķer divus veikalus tirgojam bērniem akcizētās preces

Lelde Petrāne,25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Rīgas pašvaldības policija (RPP) veic plašus profilaktiskos reidus tirdzniecības vietās, ar mērķi kontrolēt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanas aizliegumu nepilngadīgajām personām.

23.maijā Kurzemes pārvaldes darbinieki pārbaudīja astoņas tirdzniecības vietas Pārdaugavā, kuru laikā konstatēja, ka divās no astoņām tirgotavām nepilngadīgajiem tiek pārdotas akcizētās preces – cigaretes un alkohols. Šajās pārbaudēs RPP darbinieki ar vecāku piekrišanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem iesaista nepilngadīgos, kuri preces mēģina iegādāties kontrolpirkuma laikā.

Reida laikā viens no pārkāpumiem tika konstatēts kādā degvielas uzpildes stacijā, kurā pārdevēja nepilngadīgajam pārdeva cigarešu paciņu. Darījuma brīdī pārdevēja nepārliecinājās par pircēja vecumu, nedz lūdza uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Veikala pārdevējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, tāpat uzsākta arī administratīvā lieta pret pašu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot igauņu viedokļus par to, kā mainījusies viņu dzīve kopš eiro ieviešanas, laikraksts Diena mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pārliecinājies - igauņu sajūsmas pilnā eiroeiforija noplakusi. Ekonomiskā krīze Grieķijā radījusi bažas, vai nenāksies dzīvot pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai.

26 eiro - tik daudz jums jāmaksā par biļetēm, igauņu māmiņai ar diviem bērniem sacījusi Tartu zinātnes centra AHHAA biļešu pārdevēja. «Cik tas būtu kronās?» pārjautājusi biļešu pircēja. «Apmēram 407 kronas, bet mēs jau pusotru gadu vairs kronas nepieņemam,» ar smaidu atbildējusi pārdevēja.

«Zinu,» rezignēti noteikusi igauniete un samaksājusi prasīto summu eiro. «Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki bieži jautā, cik būtu jāmaksā kronās, nevar pierast pie eiro,» skaidrojusi AHHAA centra pārdevēja Olga. Tāpēc Tartu kafejnīcā vēl esot ieraugāmas cenas gan igauņu kronās, gan eiro, piemēram, rakstīts: kafija maksā 1,02 eiro vai 16 EEK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā vadītājam kliedēt neziņu un nedrošību stresa situācijās

Arta Biruma, SIA "Domenikss" valdes locekle,01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašnodarbināti cilvēki biežāk sevi uzskata par laimīgiem nekā algoti darbinieki, secināts ASV Kolumbijas štata universitātes Pasaules laimes pētījumā.

Pētījumā atklāts, ka pašnodarbinātie, salīdzinot ar algotiem darbiniekiem, savu dzīvi biežāk vērtējuši kā laimīgu gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Tomēr tas neesot bijis izteikti novērojams attīstības valstīs. Pētnieki skaidro - tas varētu būt saistīts ar to, ka attīstības valstīs pašnodarbinātība nav izvēle, bet gan nepieciešamība.

Tāpat pētījumā secināts, ka laimīgāki parasti ir bagāti cilvēki, tomēr tas ir tikai viens laimes sajūtas aspekts. Bieži vien nelaimīgi iedzīvotāji bijuši valstīs, kurās ir ierobežotas personīgās brīvības un izplatīta korupcija.

Laimes sajūtu samazina bezdarbs, taču tas nenotiek tāpēc, ka ir zaudēts ienākumu avots, bet gan tāpēc, ka samazinās cilvēka pašnovērtējums un trūkst pierastās sociālās dzīves, teikts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks - fotogrāfijās

Uldis Andersons,04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks drīzumā cer iekļūt populārāko Valmieras tūrisma objektu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdztekus jau tagad valmieriešu un pilsētas viesu iecienītajai Sajūtu parka baskāju takai un vairākām skriešanas un nūjošanas trasēm šovasar plānots to papildināt ar jaunu aktīvās atpūtas objektu – taku kokos. Takas montāžu plānots sākt jau šomēnes, un apmeklētājiem tā tiks atvērta jūlija vidū. Sajūtu parka apsaimniekotājs ir SIA Vidzemes Olimpiskais centrs, kurš arī finansē takas izveidi. Projekta izmaksas paredzētas gandrīz 40,3 tūkst. eiro (ar PVN). Takas elementu un konstrukciju projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu veic SIA Ežu tornis.

Mežs pilsētā

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks darbojas trešo sezonu, tas izvietots līdzās J. Daliņa stadionam esošajā mežā. Kā stāsta J. Daliņa Sporta Rehabilitācijas centra vadītāja Iluta Urbanoviča, teritorijas sakopšanā ticis ieguldīts milzīgs darbs. «Kad sākām apsaimniekot stadionu un viesnīcu, pamanījām, ka līdzās atrodas arī mežs, un sapratām, ka varam to izmantot kā vietu, kur cilvēkiem nākt un izbaudīt dažādas sajūtas, ko sniedz daba. Ieejot mežā, cilvēks iedarbina visas savas maņas – tausti, ožu, garšu. Te apkopots sajūtu gammu spektrs,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā pastāv mežonīga biznesa kultūra

Ivita Rogule, speciāli biznesa portālam db.lv,28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Kalnrācenis, Bizon broker direktors, dalās savā pieredzē un atziņās, kādas attiecības pastāv starp uzņēmuma pircēju un pārdevēju, ko nozīmē godīga biznesa darījuma organizēšana un kādēļ Latvijā pastāv mežonīga biznesa kultūra.

Vairāku gadu garumā Latvijā ir pārdoti daudzi vērtīgi uzņēmumi. Cik veiksmīgs ir bijis šis ceļš?

Uzņēmums Bizon broker Latvijā darbojas 15 gadus, faktiski sākumā tā bija tukša niša uzņēmuma pirkšanas un pārdošanas jomā. Patiesībā ne tajā laikā, ne šobrīd nav īsti tādu uzņēmumu, kas nodarbotos ar mazo un vidējo uzņēmumu konsultēšanu biznesa pārdošanas jomā.

Uzņēmumu skaits Latvijā ir neliels, tirgus ir šaurs. Bieži vien īpašnieki vēlas pārdot uzņēmumus ar salīdzinoši sliktiem finanšu rādītājiem. Ir jāiegulda daudz vairāk darba, lai atlasītu spēcīgākus un pircējiem pievilcīgākus uzņēmumus. Pircēji reti ir gatavi iegādāties uzņēmumus, kas ir sliktā stāvoklī vai sākotnējā attīstības stadijā. Ceļš šī biznesa izveidē nav bijis viegls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties mājokli, papildu nekustamā īpašuma cenai pastāv arī vairākas citas izmaksas. Sākot no valsts nodevām un beidzot ar visiem ar hipotekāro kredītu saistītajiem izdevumiem. Šajā rakstā tiks uzskaitītas tās papildu izmaksas, ar ko jārēķinās, iegādājoties īpašumu par EUR 100 000 un iegādei izmantojot hipotekāro kredītu.

Galvenā izmaksa ir paša īpašuma cena, kas šajā gadījumā ir EUR 100 000. Lai izmantotu bankas finansējumu, nepieciešams veikt īpašuma vērtējumu. Nekustamā īpašuma vērtējums jaunajā projektā otrreizējajā tirgū Rīgā šādā gadījumā maksā aptuveni EUR 150.

Izmaksas bankās mēdz būt dažādas un katrā no tām var nedaudz atšķirties. Taču var uzskatīt, ka kredīta noformēšanas izmaksas veido aptuveni 1% no darījuma summas, kas šajā gadījumā ir EUR 1000.

Lai darījums būtu drošs (vai arī, ja ar bankas finansējumu pērkat jau ieķīlātu īpašumu) ir nepieciešams arī darījuma konts. Tā izmaksas visbiežāk veido 0.4% no darījuma summas un, iegādājoties EUR 100 000 vērtu dzīvokli, tas maksās EUR 400.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar veikalu tīkla top! līdzīpašnieku Edvīnu Bergmani

Lelde Petrāne,05.12.2014

Edvīna dēlu Edija un Kārļa hobijs ir autosports. Abi dēli arī strādā veikalā top! un organizēja saviem kolēģiem pasākumu, kurā ikviens varēja izbraukt ar sporta automašīnu. Arī pats Edvīns izmēģināja spēkus šajā sporta veidā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Reputācijas izaicinājumi jeb kas būs uzvarētāji PR jomā 21. gs otrajā dekādē?

Versus Grey SIA līdzīpašnieks un valdes loceklis Silvestrs Savickis,02.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz pārdomām mani mudināja advokāta Alda Gobzema viedoklis Delfu Versijās ar izvirzītu tēzi «kāpēc Latvijā ir krīze un kāpēc tā tik drīz nebeigsies?». Gobzema kungs minēja dažus piemērus iz savas pieredzes, kas spilgti raksturoja dažādu nozaru preču un pakalpojumu pārdevēju nevērīgo attieksmi pret savu klientu šajos, tā sakot, visiem tik grūtajos laikos. Par prestižās klīnikas bērnu ārstu, kas ir neapmierināts, ka gripas laikā tiek traucēts ārpus darba laika, par brendota veikala pārdevēju, kas palīdzības vietā nevērīgi norāda meklējamā virzienu, par autoservisa atteikumu nomazgāt mašīnu pat par papildu samaksu, par ceļojumu aģentūru, kas dārgi tirgo zelta kalnu, bet ietirgo smilšu - parasto, par cilvēku, kas atsakās veikt labi apmaksātu gabaldarbu, jo jāpastrādā naktī, bet neaizmirst pasūdzētie par grūto dzīvi.

Patiesībā šie visi stāsti jau nav tikai par mūsu attieksmi, slinkumu, prasmju trūkumu vai, piedodiet, vienkārši tizlumu. Cienījamā advokāta minētie piemēri raksturo visu šo darboņu reputāciju, kuri, ja vien būtu nosaukti vārdā, iespējams ātri vien sajustu savas (bez) darbības sekas.

XXI gadsimta otrajā dekādē PR veiksmes stāstus vairs nenoteiks uzņēmuma vai organizācijas atpazīstamība, kas vairumā gadījumu atkarīga no tās fiziskās vai virtuālās klātbūtnes vai sniegto pakalpojumu izmantotāju daudzuma. Reputācijas jeb laba PR faktors būs atkarīgs vispirms no individuāla klienta subjektīvā vērtējuma par visu savstarpējā darījuma ciklu, kas sākas no nejaušas vai apzinātas pirmās tikšanās un beidzas ar pēcgaršu jeb klienta sajūtām par saņemto preci vai pakalpojumu. Šajā pēcgaršā klienti dalīsies sociālajos tīklos, tādejādi ikkatrai pārdevēja – klienta saskarsmes neveiksmei ir izredzes pārvērsties milzīgā sniega bumbā, kas veļoties var iznīcināt pārdevēja biznesu. Vai arī tieši otrādi - iecelt saulītē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Grūti spriest, vai tā tikai sakritība vai tiešām «dabas likums», bet visos lauku veikaliņos, kuros ar fotogrāfu piestājam sestdienas rīta pusē, pirmais sastaptais klients ir pusmūža kungs, kurš ieradies nopirkt «ikdienas komplektu» - divas divlitru alus pudeles,» raksta laikraksts Diena.

2009. gadā, ekonomiskajai krīzei uzņemot apgriezienus, oficiālā statistika rādīja, ka Latvijas iedzīvotāji masveidā steiguši grādīgajam atmest ar roku - absolūtā alkohola patēriņš «uz galviņu» pēkšņi kritās no 11,5 litriem gadā līdz septiņiem. Tomēr dati par tikpat strauju alkoholiķu skaita sarukumu šai statistikai nesekoja, tādēļ Diena izlēmusi doties nelielā izbraucienā pa Latvijas laukiem, lai pārliecinātos, vai tiešām alkohols vietējos veikaliņos krīzes laikā vairs nebija ejošākā prece. Kā teikušas pārdevējas - muļķības. Kā dzēruši, tā dzer joprojām, ja ne vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk pie vainas esot viņi paši, pie šāda secinājuma nonākusi kāda portāla ogrenet.lv lasītāja.

Ogrēniete Linda L. portālam uzticējusi savas pārdomas par to, kāpēc, viņasprāt, tik ļoti neveicas mazajiem uzņēmējiem un individuālajiem komersantiem. Staigājot pa Ogri, viņa ik pa laikam pamanot, ka atkal kāda bodīte vai salons aizvēries ciet. Tukšajās telpās ievācas nākamais, arī tas pēc kāda laika seko iepriekšējā pēdās.

Lai kā arī varētu vainot valdību, kuras īstenotā politika neveicina mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību, tomēr lielā mērā pie savām neveiksmēm vainīgs esot arī pats uzņēmējs. Pie tāda secinājuma viņa nonākot ik reizi, kad rodas nepieciešamība vērsties pie kāda mazā tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Izaugsmes veicināšana pārdošanas komandai

Edgars Untāls, biznesa un personīgās izaugsmes treneris,02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārdevējiem. Kā top pārdevēji? Atskatoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka šajā profesijā cilvēki nokļūst dažādu iemeslu dēļ – vieni citur nevar atrast darbu, citiem šis ir vieglākais ceļš, kā nopelnīt iztiku. Savukārt tie, kas vēlas sasniegt izcilus rezultātus, nestrādā naudas dēļ, bet gan tāpēc, ka pārdošana viņiem sniedz prieku un gandarījumu. Jebkurā gadījumā, par izcilem pārdevējiem nepiedzimst – par tādiem kļūst. Un tikai tie, kas vēlas kļūt. Izcilību nevar ne iemācīties, ne iemācīt. To var tikai attīstīt – radot atbilstošu vidi un rādot personīgu piemēru. Ikviena pārdeveja darbu raksturo četri komponenti – zināšanas, prasmes, ieradumi un attieksme, ko kuriem pēdējais ir svarīgākais. Varat noalgot apmācību firmu un iemācīt darbiniekiem jaunas zināšanas, prasmes viņiem būs jāveido pašiem, savukārt darbinieku ieradumi un attieksme ir vadītāja kompetence. Mana pārliecība – cilvēks, kurš nemāk lasīt, ir vērtīgāks par to, kurš māk, bet nevēlas. Ja vēlaties izveidot lielisku pārdošanas komandu – fokusējieties uz attieksmi un veidojiet saviem darbiniekiem peļņu nesošus ieradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu.

Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.

«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāksies AS Rīgas piena kombināts vasaras prakses programma Jaunais uzņēmējs

Lelde Petrāne,11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītdien, 12.jūnijā, tiks sākta piena pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts organizētā vasaras prakses programma skolēniem Jaunais uzņēmējs. Mobilā saldējuma pārdevēja darbu uzsāks pirmie desmit prakses dalībnieki, kuri dosies Rīgas ielās, lai pārdotu saldējumu no īpašiem velosipēdiem.

Šī esot pirmā vasaras prakses programma Latvijā, kurā skolēniem tiek nodrošinātas teorētiskas apmācības, algots darbs un iespēja papildus nopelnīt, un vienlaikus arī sacensība par labākā Jaunā uzņēmēja titulu un galveno balvu.

«Esam gandarīti redzēt pirmos mobilos saldējuma pārdevējus dodamies Rīgas ielās, apņēmības un entuziasma pilnus pierādīt sevi kā labākos Jaunos uzņēmējus. Mobilitāte jauniešiem sniedz konkurētspējīgas priekšrocības citu saldējuma tirgotāju vidū. Dalībnieki būs mobili divās izpratnēs – varēs pārvietosies no vienas tirdzniecības vietas uz citu ar īpašo velosipēdu palīdzību un varēs izmantot, viedtālruņus, lai speciāli izveidotajā Draugiem.lv sadaļā sazinātos savstarpēji, ar saviem sekotājiem un piesaistītu jaunus klientus arī tiešsaistē, tādējādi radot pilnīgi jaunas saldējuma pārdošanas iespējas,» stāstīja AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīgajiem pircējiem Latvijā plašāk pavērsies iepriekš pievērtās durvis uz tiesībām atgūt PVN, pat neskatoties uz pārdevēja negodīgumu, ja pircējs par to nav zinājis. Balstoties uz ES Tiesas atziņām, arī Latvijas Augstākās tiesas Senāts virknē spriedumu šā gada maijā daudz skaidrāk ir formulējis, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nevis pircējam jāpierāda, ka pircējs zinājis par pārdevēja krāpšanos ar PVN, vērtējot pierādījumus, kas skar pircēja darbību nevis pārdevēja nespēju izpildīt pielīgto.

«Turpmāk viennozīmīgi, ka VID nāksies domāt par stratēģijas un pierādījumu maiņu šāda veida lietās, jo vairāk nepietiks ar līdz šim bieži štancēto dziesmu par piegādātāju potences (piegādāt preces vai pakalpojumus) trūkumu. Tomēr arī nodokļu maksātājiem (vai nemaksātājiem) nav pamata tagad ļauties eiforijai,» atzīmē zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

Viņš skaidro, ka šobrīd krietni cerīgāka situācija rādās godīgajiem nodokļu maksātājiem, kuriem pašiem ir pārliecība, ka viņi nezināja par piegādātāju krāpšanu, bet VID centās pavilkt šādus pircējus līdzi kopā ar lietu lavīnu par neesošiem pirkumiem kādu dokumentu nepilnību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada Kalnišķu veikalā pārdevējai Sarmītei Zvirbulei šajā vasarā bijis jāapkalpo ne mazums ārvalstu tūristu, kuri iegādājušies gan uzkodas, gan arī atspirdzinošus dzērienus. Vislielākā šepte un rosība bijusi jūlijā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šī vasara bija ļoti lietaina, ar tirdzniecību vispār gāja diezgan pagrūti,» laikrakstam stāsta pārdevēja. Taču tukšas dienas, kad veikalā neiepērkas S. Zvirbule neatceras. «Katru dienu ienāk vismaz divi, trīs cilvēki,» saka lauku veikala pārdevēja.

Veikals vasarā sagaidījis arī ārzemju tūristus, kuri piestājuši, lai nedaudz atpūstos, parunātos un veldzētu slāpes, apmierinātu izsalkumu pēc vai pirms pastaigām pa Papes dabas parka takām. «Bija arī kāds pāris no Izraēlas. Runāja krieviski, bet, kad paprasīju, no kurienes, biju patīkami pārsteigta, jo tik tāli viesi, šķiet, pie manis bija pirmo reizi,» stāsta pārdevēja. Minētie tālās zemes viesi lauku veikaliņā iegādājušies Rīgas šampanieti. Citi ārvalstnieki ļoti iecienījuši Lāčplēša alu.

Komentāri

Pievienot komentāru