Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Ministru kabinetu (MK) vienojusies valsts nodevu par pasi palielināt par 4 eiro, informēja PMLP.

Iepriekš nodevu par pasi tika rosināts palielināt divas reizes, līdzšinējo 30 eiro vietā iedzīvotājiem liekot maksāt 60 eiro.

Galīgais lēmums par to būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Apstiprinot jauno risinājumu, valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā.

Plānots arī saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Daļu no iepriekš plānotās valsts nodevas izmaksām, piemēram, sertifikācijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar dokumentu drošību, ieguldījumus tehnoloģijās, lai nodrošinātu dokumentu sagatavošanu, plānots segt, piesaistot finansējumu no citiem avotiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un valsts budžeta.

Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Kā aģentūru LETA informēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

No pēdējos gados Jūrmalā uzbūvētajiem aptuveni 1620 dzīvokļiem šobrīd nav pārdoti 570, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā aplēsusi nekustamā īpašuma kompānija Baltic Sotheby’s International Realty. DB jau ziņoja, ka jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā viņiem iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tagad pēc izmaiņām Imigrācijas likumā, ģeopolitiskajā situācijā, valūtu svārstībām kaimiņvalstīs ārvalstnieku pirkšanas aktivitāte ir sarukusi.

Mazāk darījumu

«Tirgosim ilgi,» izpētot pieejamo oficiālo darījumu statistiku, secina Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. Proti, šā gada pirmajā pusgadā (janvāris – jūnijs) Jūrmalā ir notikuši 17 darījumi ar dzīvokļiem, kuru cena bijusi no 100 līdz 250 tūkst. eiro (septiņos darījumos bija iesaistīti ārvalstnieki), tikpat darījumu – 17 – bijuši ar dārgākiem dzīvokļu īpašumiem, no kuriem 13 pirkumus veikuši ārvalstnieki.

13,6% uzņēmumu valdē darbojas ārvalstnieki, savukārt no visiem uzņēmumiem, kuros iecelta padome, ārvalstnieki amatu padomē ieņem 41% gadījumu

Tā liecina Lursoft dati par visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Kopumā tās ir 20 482 personas, kuras ieņem amatus 17 045 Latvijā reģistrētu uzņēmumu valdēs, un 1360 personas, kas darbojas kopumā 539 uzņēmumu padomēs, liecina pētījums. Ņemot vērā, ka starp valstī reģistrētajiem uzņēmumiem dominē tirdzniecības sektors, likumsakarīgi, ka liela daļa no ārvalstnieku vadītajiem uzņēmumiem darbojas tieši šajā sfērā. Lursoft rīcībā esošā informācija liecina, ka teju 2000 ārvalstnieku vadīto uzņēmumu, kuri norādījuši savu darbības nozari, informējuši, ka saimniecisko darbību veic vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl 1400 savu ikdienu saistījuši ar nekustamo īpašumu nozari, bet 822 uzņēmumi – ar mazumtirdzniecību. Viens no aspektiem, kādēļ ārvalstu pārstāvjiem tiek uzticēta uzņēmumu vadība, ir pārliecība, ka to starptautiskā pieredze palīdzēs sekmīgi attīstīt uzņēmumu, kāpinot finanšu rādītājus un piesaistot jaunus klientus.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Drošības policija (DP) ir sākusi kriminālprocesu par kukuļdošanu un kukuļņemšanu pret vairākām personām, tostarp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes augsta ranga amatpersonu.

Kā aģentūru LETA informēja DP, kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 320.panta otro daļu - par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, - un 323.panta pirmo daļu - par kukuļa nodošanu vai piedāvāšanu valsts amatpersonai.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP no sīkākiem komentāriem pagaidām atturas.

Kā aģentūrai LETA apliecināja PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule, PMLP ir zināms, ka DP veikusi kratīšanu PMLP Ventspils nodaļā, taču plašākas informācijas par sākto kriminālprocesu PMLP pašreiz nav. Oficiālu informāciju no DP pārvalde varētu saņemt rīt.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Drošības policija (DP) atklājusi iespējamu korupciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saistībā ar nelikumīgu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu.

DP informēja, ka 19.jūnijā sākts kriminālprocess par iespējamu kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kukuļdošanu un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Izmeklēšanā konstatēts, ka, neievērojot noteikto pieraksta un rindas kārtību un pretēji valdības noteikumos paredzētajai kārtībai, PMLP amatpersonas palīdzēja nokārtot ārzemniekam termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu. Šīs darbības organizēja Latvijas pilsonis, kurš darbojās kā starpnieks starp ārzemnieku un PMLP amatpersonām, saņemot par to materiālu atlīdzību.

Lai nodrošinātu šī pakalpojuma sniegšanu, starpnieks PMLP amatpersonām par pretlikumīgu darbību veikšanu solīja nodot kukuli. Bez tam starpnieks arī viltoja termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai nepieciešamos dokumentus.

Pirmās dienas laikā jauno personu apliecinošo dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās noformējuši kopskaitā gandrīz 850 Latvijas iedzīvotāji.

Pēdējo apmeklētāju pieņemšana PMLP lielākajās nodaļās vakar beigta pulksten 19 un līdz tam laikam iedzīvotāji gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos aktīvi pieteikušies iespējai pirmajiem noformēt jauno dokumentu.

PMLP atvainojas, ka vairākās lielākajās klientu apkalpošanas nodaļās pirmajā dienā bija vērojamas rindas un cilvēkiem augstā pieprasījuma dēļ pakalpojuma saņemšanai bija jāpavada ilgāks laiks. Lai izvairītos no neērtības un gaidīšanas rindā, PMLP aicina pirmās dienas nedaudz nogaidīt un jauno karšu vai pasu noformēšanu atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, kad rindas būs mazinājušās. Tāpat lielākajās PMLP nodaļās ir iespējams telefoniski pieteikties uz iepriekšēju pierakstu, vienojoties par konkrētu laiku pases vai personas apliecības noformēšanai.

Pirmās dienas laikā, 2.aprīlī, kad Latvijā sāka izdot jauno personu apliecinošo dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas (ID) karti – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās noformējuši kopskaitā gandrīz 850 Latvijas iedzīvotāji.

Pēdējo apmeklētāju pieņemšana PMLP lielākajās nodaļās 2.aprīli tika pabeigta pulksten 19:00, DB norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Viņš atzīmē, ka vairākās lielākajās klientu apkalpošanas nodaļās pirmajā dienā bija vērojamas rindas un cilvēkiem augstā pieprasījuma dēļ pakalpojuma saņemšanai bija jāpavada ilgāks laiks. Lai izvairītos no neērtības un gaidīšanas rindā, PMLP aicina pirmās dienas nedaudz nogaidīt un jauno karšu vai pasu noformēšanu atlikt uz nedaudz vēlāku laiku, kad rindas būs mazinājušās. Tāpat lielākajās PMLP nodaļās ir iespējams telefoniski pieteikties uz iepriekšēju pierakstu, vienojoties par konkrētu laiku pases vai personas apliecības noformēšanai.

Tiem, kuri izstāvējuši garas rindas, tomēr jau tikuši pie jaunām pasēm, varētu būt paveicies - nākamgad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jātiek galā ar ievērojami lielāku apmaināmo pasu skaitu, vēsta laikraksts Diena.

Pārvalde solot pagarināt darbalaiku, pieņemt darbā papildu darbiniekus, un tikt galā ar plānoto 578 000 personu apliecinošu dokumentu apmaiņu. Papildu slodze pārvaldei ir arī elektronisko identifikācijas karšu izgatavošana, jo daudzi pasu mainītāji vēlas vienlaikus izgatavot arī šo salīdzinoši jauno, tikai kopš aprīļa ieviesto dokumentu, norāda laikraksts.

Uzstājoties Reformu partijas domes sēdē Daugavpilī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka šogad plānots apmainīt 191 000 pasu, bet nākamgad ievērojami vairāk - 578 000, jo tik daudziem dokumentiem beidzas termiņš. Lai tiktu galā ar šādu apjomu, PMLP nākamgad plāno pieņemt darbā 91 cilvēku, no tiem 76 klientu apkalpošanas darbiniekus, bet darbalaiku nodaļās pagarināt no plkst. 8.00 līdz 20.00, informējusi PMLP pārstāve Lāsma Lapinska.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem Latvijā galvenokārt atdzīvinājušas nekustamā īpašuma tirgu un uzlabojušas banku bilances.

Trīs gadu laikā, kopš Latvijā iespējams pieprasīt uzturēšanās atļaujas, veicot noteiktus ieguldījumus, tikai 4,8% investīciju veiktas kapitālsabiedrībās. Tomēr, pēc ekspertu teiktā, tieši no šīm investīcijām ir vislielākā atdeve Latvijas ekonomikā. «Šādām investīcijām Latvijas ekonomikā ir vislielākā atdeve, jo tās rada jaunas darbavietas tieši vietējiem iedzīvotājiem,» pērn konferencē «Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem» akcentēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.

Lielākā daļa jeb 80,6% ārvalstnieku ieguldījumu, pretī pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, veikti nekustamajā īpašumā. Saskaņā ar PMLP datiem investoru iecienītākās vietas ir Rīga un Jūrmala, kas ļauj secināt, ka no uzturēšanās atļauju izsniegšanas lielākie ieguvēji ir Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgotāji.

Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par ieguldījumiem īpašumā «kā ar cirvi nevajadzētu nocirst», bet tās varētu sadārdzināt. Piemēram, divkāršojot iegādātā īpašuma vērtības slieksni, DB norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmala ir otra populārākā vieta, kur ārvalstnieki, kuri vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), pirkuši īpašumus. Vienlaikus G. Truksnis akcentē, ka īpašumi kūrortpilsētā tika iegādāti arī pirms uzturēšanās atļauju programmas un tiks pirkti arī turpmāk. Ja tirdzniecību apturēt nav iespējams, ieguldījumu sliekšņa paaugstināšana ir pareizais ceļš, piekrīt Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis.

Ārvalstnieki, kuri pieprasījuši TUA par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, visvairāk iecienījuši Rīgu, kur triju gadu laikā kopš Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās iegādās attiecīgi vairāk nekā 1100 īpašumu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Diskusijas, kas radušās saistībā ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, ir savdabīgs uzbrukums valsts ekonomiskajām interesēm. Nekustamo īpašumu asociācija un uzņēmēju spektrs, kas vēlas aizstāvēt uzturēšanās atļauju piešķiršanu, ir, sākot no tirdzniecības uzņēmumiem, līdz baņķieriem, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Tādēļ Nekustamo īpašumu asociācija un šie uzņēmēji gatavo sākt kampaņu, lai arī turpmāk ārvalstnieki varētu iegūt uzturēšanās atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi.

Gadījumā, ja Nacionālajai apvienībai izdosies pārliecināt valdību piekāpties, E. Šīns paredz recesijas sākšanos, kā tas pēc Nekustamo īpašumu asociācijas vadītāja teiktā jau ir vērojams Igaunijā.

«Jau tagad 100 miljonu eiro ir tas apmērs, par kuru ir atteikts finansējums dažādiem projektiem tikai tāpēc, ka publiskajā telpā ir izskanējusi ziņa, ka uzturēšanās atļauju projekts tiks apturēts,» pauž. E. Šīns. «Jo vairāk šīs debates ies, jo vairāk finanšu plūsmas sāks apiet Latviju,» viņš uzsvēra.