Latvijas imigrantu integrācijas politika starptautiskā pētījumā novērtēta kā visnelabvēlīgākā Eiropā. Šādu novērtējumu Latvija saņem jau otro reizi.

Salīdzinot 31 valsts likumus, Imigrantu integrācijas politikas indekss atzīst, ka Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā.

Imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas neesot gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Pētījuma autori uzsver, ka Latvijai trūkstot saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus, kas veido aptuveni 2% no valsts iedzīvotājiem.

«Pētījums liecina, ka mums ir imigrācija, bet nav imigrantu integrācijas politikas. Pētījums arī rāda, ka mums nav ne mazāko cerību piesaistīt augsti kvalificētus imigrantus, jo nav nekāda pamata, lai viņi šeit brauktu,» saka LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.

Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma, preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā sistēma nedarbojas, viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi, uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot milzīgs slogs nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Imigrācija Vācijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā. Ievērojama daļa iebraucēju bijuši no Eiropas dienvidu valstīm, kuras pārņēmušas dažādas ekonomiskas problēmas un recesija, liecina statistikas dati.

Aizvadītajā gadā Vācijā ieradušies 1,08 miljoni imigrantu, kas bijis pieaugums 13% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš, atsaucoties uz Vācijas statistikas biroja aplēsēm, vēsta Wall Street Journal. Visvairāk pieaudzis to imigrantu skaits, kas nāk no Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Itālijas.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn par 45% pieaudzis Spānijas imigrantu skaits, sasniedzot 30 tūkstošus. No Itālijas Vācijā pērn ieradušies 42 tūkstoši darba meklētāju, kas ir pieaugums 40% apmērā. Vairāk par 40%, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis arī imigrantu skaits no Grieķijas un Portugāles.

Ekonomisti norāda, ka, neskatoties uz atsevišķām problēmām, imigrantu skaita palielināšanās palīdzēs Vācijai pārvarēt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās tautsaimniecības jomās, kā, piemēram, informācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē u. c.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkstošiem jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkstošiem jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,001 miljons iedzīvotāju, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā 2013. gadā.

Lai arī 2013. gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013. gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā.

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31%.

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Grieķijai piederošā Lesbas sala ir «tuvu eksplozijai» 15 000 nelegālo imigrantu dēļ, pirmdien paziņoja imigrācijas lietu valsts ministrs Janis Muzals.

Intervijā radiostacijai Vima viņš pastāstīja, ka kuģi, ar kuriem imigranti tiek nogādāti uz Grieķijas kontinentālo daļu, drīz izmantos arī otru ostu, lai samazinātu spiedienu uz 85 000 cilvēku apdzīvoto salu.

«Mitilinē patlaban ir 15 000-17 000 bēgļu, un tas ir oficiālais skaitlis no visiem dienestiem,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «situācija ir tuvu eksplozijai».

Otro aizbraukšanas punktu paredzēts atvērt Sigri zvejnieku ciematā tuvākajās dienās.

Lesbas sala ir viena no Grieķijas salām, kuru nomāc nelegālās imigrācijas vilnis. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes.

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Zviedrijas valdība vēlas iegūt pilnvaras slēgt tiltu, kas savieno Zviedriju un Dāniju, ja nelegālo imigrantu pieplūdums turpināsies rekordlielos apjomos, atsaucoties uz likumdošanas ierosinājuma tekstu, vēsta laikraksts Dagens Industri.

Valdība izstrādājusi plānu rīcībai, lai tiktu galā ar bezprecedenta nelegālo imigrantu pieplūdumu.

«Ēresunda tilts ir viens no Zviedrijas svarīgākajiem un intensīvi noslogotajiem savienojumiem ar citu valsti, ar Dāniju,» teikts dokumentā.

«Tilta slēgšana uz laiku var būt vēl viens līdzeklis, lai samazinātu risku, ka lielā patvēruma pieprasītāju pieplūduma dēļ cieš sabiedriskā kārtība un iekšējā drošība.»

Dokuments iesniegts Zviedrijas Likumdošanas padomei, kas izvērtē likumdošanas priekšlikumu juridisko korektumu pirms to nodošanas parlamentam.

«Patvēruma pieprasījumu skaits joprojām ir tādā līmenī, (..) ka plašākā perspektīvā Zviedrijā saglabājas nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, »dokumentu citē Dagens Industri.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Viens no Itālijas Ziemeļu līgas pārstāvjiem daļā sabiedrības izpelnījies sašutumu, izplatot videoierakstu, kurā izsmieta Iekšlietu ministrijas iecere maksāt itāļiem 900 eiro mēnesī, ja tie piekrīt savā mājā izmitināt kādu nelegālo imigrantu.

Tajā pašā laikā citi itāļi viņa izplatīto ironisko ierakstu uzņēmuši ar sajūsmu.

Satīriskajā reklāmas rullītī, kura mērķis bija aicināt cilvēkus uz protesta demonstrāciju pret imigrantu «invāziju», Ziemeļu līgas kandidāts uz deputāta vietu Emīlijas-Romanjas reģionā Umberto Bosko vēršas pie skatītājiem ar mudinājumu: «Jums ir grūtības samaksāt īri? Tad uzņemiet savās mājās Abdullu, un [iekšlietu ministrs Amdželīno] Alfāno jums samaksās mēnesī 900 eiro.»

«Jums ir problēmas maksāt par savu hipotēku? Tad nosēdiniet uz dīvāna Fatimu,» turpina Bosto, kamēr fonā parādās sieviete tradicionālajā musulmaņu galvassegā. «Viņa ir stāvoklī, tāpēc samaksa drīzumā dubultosies.»

Vācijā strauji pieaudzis imigrantu skaits no parādu krīzes skartajām Eiropas dienvidu valstīm, liecina publiskotie statistikas dati.

Šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, par 84% Vācijā palielinājies Grieķijas imigrantu skaits, savukārt imigrantu skaits no Spānijas audzis par 49%.

Kopumā šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, imigrantu skaits Vācijā pieaudzis par 67 tūkstošiem cilvēku.

«Ir pārsteidzoši redzēt tik lielu imigrācijas pieaugumu no Eiropas Savienības valstīm, kas piedzīvojušas parādu un finanšu krīzes,» norāda Vācijas statistikas birojs.

Neseno finanšu krīzi Vācijai izdevās pārlaist un no tās atkopties salīdzinoši veiksmīgāk nekā citām valstīm.

Lai arī Vācija ir daudzu Eiropas Savienības (ES) valstu darba meklētāju iecienīts galamērķis, lielākā daļa viesstrādnieku, kas ierodas Vācijā no krīzes skartajām valstīm, neuzturas tur ilgāk par gadu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation and Development, OECD) apkopotie dati.

Vācijā ilgāk par vienu gadu palikusi vien puse no Grieķijas viesstrādniekiem, savukārt no spāņu imigrantiem Vācijā ilgāk par 12 mēnešiem palikusi vien trešā daļa, citējot statistikas datus, raksta thelocal.de.

Laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam imigrantu skaits no Grieķijas Vācijā ir audzis par 73%, savukārt tādā pašā laika posmā imigrantu skaits no Spānijas pieaudzis par 50%. Portugāļu un itāļu imigrantu skaits Vācijā analoģiskā periodā palielinājes par 35%.

Vācijā novērots straujākais imigrantu pieplūdums no visām OECD valstīm. 2011. gadā vien uz Vāciju darba meklējumos ieradās 300 tūkst. cilvēku no citām valstīm, kas ir par 68 tūkst. cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Zviedrija, sākot ar pirmdienu, uzsākusi identitātes pārbaudes visiem ceļotājiem, kas valstī ar vilcieniem, autobusiem un prāmjiem ierodas no Dānijas, šādi cenšoties ierobežot nelegālo imigrantu pieplūdumu.

Solis izraisījis par dokumentu pārbaudi atbildīgo transporta uzņēmumu neapmierinātību. Tie arī brīdinājuši, ka tagad palielināsies izmaksas, bet ceļošanas laiks kļūs ilgāks.

Dānijā visi vilcienu pasažieri tiks pārbaudīti Kopenhāgenas lidostā, kas ir pēdējā pietura pirms Dāniju un Zviedriju savienojošā Ēresunda tilta.

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem pērn Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradies teju miljons nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Pārticība un nabadzība Ķīnā dažkārt novērojama vien pāris kvartālu atstatumā viena no otras. Ķīniešus neizbrīna tas, ka ar pasažieriem pilnu, paplukušu triciklu turpat uz ielas apdzen spožs Ferrari, bet aiz dārga restorāna stūra imigrantu strādnieki ietur lētas maltītes un nosnaužas turpat uz ielas, fotogrāfijās iemūžinot Ķīnas kontrastus, novērojis ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Kims Kiunghūns (Kim Kyung-hoon).

Fotogalerija tapusi Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, fotogrāfam sešu mēnešu laikā apmeklējot dažādus «augstākās sabiedrības» pasākumus, piemēram, modes skates, kokteiļballītes, luksusa automašīnu ražotāja rīkotu reklāmas pasākumu, kā arī viesojoties nabadzības skartajās pilsētas daļās. Kā atklāj fotogrāfs, pierunāt pārtikušos ķīniešus fotogrāfam izrādīt savu māju nav bijis viegli.

«Bagātajiem ķīniešiem ir iemesls izvairīties no fotokamerām un intervijām. Valsts jaunais līderis Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) aicinājis cilvēkus būt pieticīgākiem, un luksusa precēm valstī piemēroti augsti nodokļi,» raksta fotogrāfs. Piemēram, motociklam Harley Davidson, kas Ķīnā ietilspt luksusa preču sarakstā, piemērotie nodokļi nereti sasniedz paša motocikla cenu. Tāpat pēdējā laikā bagāto ķīniešu naudas tērēšanas paradumi piesaistījuši blogotāju interesi.

Gada pārskata ziņojums par integrāciju Īrijā liecina, ka nodarbinātības līmenis imigrantu vidū laikā starp 2008. un 2011.gadu pazeminājies par 40%. Salīdzinoši Īrijas pilsoņu vidū tajā pašā laikposmā strādājošo skaits samazinājies par 10%. Iebraucēju bezdarba līmenis 2011.gadā bijis 18%, salīdzinājumā ar nepilniem 14% Īrijas pilsoņu vidū, vēsta baltic-ireland.ie.

Ziņojumā, ko šodien publicējis Integrācijas centrs un Ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (ESRI), teikts, ka iebraucēju vidū ir maz pašnodarbināto personu, kas skaidrots ar to, ka ārzemniekiem trūkst informācijas par valsts atbalsta pakalpojumiem uzņēmējdarbībai.

Pētījumā cita starpā arī konstatēts, ka imigrantu bērni ir ļoti motivēti skolēni, viņiem ir pozitīvāka attieksme pret skolu nekā īru vienaudžiem. Iebraucējiem ir ļoti augsti izglītības mērķi attiecībā uz viņu bērniem. Vairāk grūtību skolā izjūt iebraucēju bērni, kuriem angļu valoda nav dzimtā, šādās ģimenēs arī vecākiem biežāk ir grūtības palīdzēt bērniem mājas darbu izpildē, atzinuši pētnieki.

ASV prezidents Baraks Obama ir aicinājis izvērst plašu ASV imigrācijas sistēmas reformu, vēsta BBC.

B. Obama ir aicinājis reformēt imigrācijas sistēmu, padarot to tādu, kas ļautu augsti izglītotiem un motivētiem imigrantiem iesaistīties ASV sabiedrībā, bet izbeigtu to, ko viņš nosaucis par «pazemes ekonomiku», kura barojas no zemu atalgoto imigrantu darba.

«Mums ir jāveic reforma, kura atspoguļotu mūsu, kā imigrantu nācijas, vērtības un aicina visus būt atbildīgiem,» skaidroja B. Obama. Imigrācijas reforma ir ārkārtīgi nozīmīga spāniski runājošo amerikāņu sabiedrībai, kura ir svarīgs demokrātu elektorāts.

Līdz šim apjomīgu imigrācijas reformu veikšanu ir kavējuši strīdi starp demokrātu un republikāņu partijām.

Katrs astotais Lielbritānijas iedzīvotājs ir dzimis ārzemēs, kas norāda uz lielāko imigrācijas vilni valsts vēsturē, raksta The Telegraph. Lielbritānijā ir visaugstākā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju proporcija visā Eiropas Savienībā (ES).

Valsts iedzīvotāju daļa, kas dzimusi ārzemēs, pēdējo divu desmitgažu laikā ir dubultojusies un tagad veido 11% no visiem Lielbritānijas iedzīvotājiem. Septiņi miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju ir imigranti, to skaits ir pietiekošs, lai piepildītu Londonas izmēra pilsētu. Lielbritānijā kopā dzīvo 61 miljons iedzīvotāju.

Imigrācija ir izmainījusi britu komūnas un radījušas tajās «diskomfortu» un «sašķēlumu», atzina Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, sakot, ka viņa valdība ir izstrādājusi plānu kā samazināt ekonomisko imigrāciju, padarot stingrākus apmešanās noteikumus ārpus ES esošo valstu pilsoņiem. Pašlaik Lielbritānijā ik gadu ierodas ap 200 tūkstošiem imigrantu.