Pirātisms Latvijā ir legāls, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve.

Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.

Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts.

«Tātad mūsu valstī pirātisms ir legāls, jo Pirātu biedrība visās diskusijās tiek uztverta kā būtiska sastāvdaļa. Biedrības sacītais, ka pirātisms ir labs, tiek augsti vērtēts. Kāpēc popularizējam viedokli, ka pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības ir pieļaujami, ka tas ir valstiski atbalstāmi?» retoriski vaicāja Mīlgrāve.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Latvijā pirātiskās vietnes apmeklē tāpēc, ka nav pieejams pienācīgs legālais saturs

Interneta pirātisma izsekošanas uzņēmumums MUSO savā pētījumā atklājis, ka Latvijā ir vislielākais pirātisko vietņu apmeklētāju skaits. Tas konstatēts, analizējot vairākus miljonus apmeklējumu failu apmaiņas, straumēšanas un lejupielādes vietnēs. Tiesa gan, pašmājās MUSO izplatīto informāciju vērtē piesardzīgi, norādot, ka lielākā daļa šī pētījuma informācijas ir maksas pakalpojums, tāpēc grūti izprast analīzes metodoloģiju. Lai vai kā – pirātisms Latvijā sit augstu vilni, to atzīst arī vietējie eksperti, tomēr tam ir savs izskaidrojums.

MUSO norāda, ka izpētījis 14 tūkst. pasaules lielāko pirātisko vietņu, un kopumā tajās reģistrēti 141 milj. apmeklējumu. Garais saraksts ar top 50 valstīm atklāj, ka Latvija, kur pirātiskās vietnes apmeklē 46,3% interneta lietotāju, ar lielu izrāvienu apsteigusi otro vietu Bulgāriju.

Visā pasaulē viltotu viedtālruņu pārdošanas apjoms ir 184 miljoni vienību, kuru vērtība ir 45,3 miljardi eiro jeb 12,9 % no kopējā pārdošanas apjoma, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) pētījums par viltojumiem viedtālruņu tirgū un to ietekmi uz pasaules valstu ekonomiku.

Latvija viltojumu dēļ ir zaudējusi ap 10,6 % no pārdošanas apjoma viedtālruņu industrijā. Ziņojumā tiek plaši analizēts pārdoto viedtālruņu klāsts katrā no 90 valstīm, balstoties uz pārdošanas punktu sniegtajiem datiem. Apkopojot iegūtos datus, tika secināts, ka 2015. gadā pasaulē bija pārdots ap 1,3 miljardiem viedtālruņu, kuru vidējā cena sastāda 275 eiro.

2015. gadā viedtālruni ir iegādājies katrs trešais Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs. Tikai ES teritorijā ir pārdoti vairāk nekā 150 miljoni ierīču. Ir vērojams izteikts pirātisma efekts 28 ES dalībvalstīs. ES tirgū viltotu viedtālruņu dēļ ir zaudēti aptuveni 4,2 miljardi euro, kas atbilst 8,3 % no nozares pārdošanas apjoma.

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Jūras pirātisms globālajai ekonomikai izmaksā no 7 līdz 12 miljadiem ASV dolāru gadā, atsaucoties uz pētījumu, ziņo BBC.

Ziņojumā, ko laidis klajā Lielbritānijas institūts Chatham House, aprēķināta summa, ko veido izpirkuma maksas, drošības iekārtas un ietekme uz tirdzniecību.

Lielākā daļa izmaksu saistīta ar pirātismu Somālijā.

Lai gan šīs izmaksas esot grūti aprēķināt, viens pētnieks lēš, ka tās kopš 2005.gada ir pieaugušas aptuveni piecas reizes.

Pētījumā secināts, ka kopš 2006.gada notikuši 1600 pirātu uzbrukumi, kā rezultātā bojā gājuši vairāk nekā 54 cilvēki.

Raugoties uz šo problēmu trīs reģionos - Somālijas pussalā, Nigērijā un Gvinejas līcī, kā arī Malakas jūras šaurumā - secināts, ka lielākās izmaksas rodas no kuģu maršrutu mainīšanas, izvairoties no riskantajām vietā. Tās ir no 2,4 līdz 3 miljardiem ASV dolāru.

Tikai divus gadus pēc lēmuma pieņemšanas pievienoties pirātiem Somālijas piekrastē Saeds Jare (Saeed Yare) kļuvis par multimiljonāru, vēsta Reuters.

Medijs raksta - atspiedies pret luksusa Toyota Landcruiser (viens no jaunākajiem modeļiem piejūras pilsētā Bosasso) durvīm, Jare aizkūpina cigareti. «Būt par pirātu nav viegls darbs. Tu riskē ar savu dzīvību, bet man patīk būt pirātisma magnātam,» stāstījis 27 gadus vecais vīrietis, kurš ģērbies uzvalkā, kas, pēc viņa sacītā, ir itāļu.

«Pirātisma bizness ir kā prezidenta krēsls, kolīdz izbauda tā «saldumu», atteikties vairs negribas. Mans draugs nesenās jūras kara flotes operācijas laikā mira, bet viņš atstāja vienu miljonu dolāru!» stāstījis Jare.

Saskaņā ar viņa teikto 2010.gadā pirāts nopelnījis 2,4 miljonus ASV dolāru. Viņš pelnot, gan investējot naudu pirātu darbībās, gan pats piedaloties kuģu nolaupīšanās.

Viltotu un pirātisku preču tirdzniecības apjoms pasaulē sasniedzis 460 miljardus eiro gadā, kas veido 3,3% no pasaules kopējā tirdzniecības apjoma, liecina pirmdien publiskots Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums.

2016.gadā tika lēsts, ka šādu preču tirdzniecība veido 2,5% no globālā tirdzniecības apjoma.

EUIPO norāda, ka viltotu un pirātisku preču imports ES vien sasniedzis 121 miljardu eiro, kas ir 6,8% no kopējā bloka importa apjoma, salīdzinot ar 5% 2016.gadā.

«Preču viltošana un pirātisms rada nopietnus draudus inovācijām un ekonomikas izaugsmei gan ES, gan globālajā līmenī,» skaidro EUIPO.

Pētījumā secināts, ka valstis, kas visvairāk eksportē viltotas un pirātiskas preces, ir Ķīna, Honkonga, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Singapūra, Taizeme, Indija un Malaizija.

Iedzīvotāju ienākumu samazināšanās atspoguļojas arī ekonomisko noziegumu specifikā – daudzmiljonu noziegumus ir nomainījuši mazas krāpniecības, viltotu preču pārdošana un programmatūras pirātisms.

Šodien tiek veiktas galvenokārt nelielas krāpniecības, viltotu zīmolu pārdošanas (jo iedzīvotājiem naudas oriģināliem nav), un, kas ir pats interesantākais, tirgos atgriezušies kioski ar pirātiskajiem diskiem, sarunā ar laikrakstu Telegraf atzina Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Naudas atmazgāšanas shēmas ir kļuvušas vienkāršākas un tajās apgrozītās naudas summas mazākas. «Mūsu nodaļa 2010. gada laikā bankās ir arestējusi 855 tūkstošus ASV dolāru un 485 tūkstošus eiro. Esam izņēmuši 813 tūkstošus dolāru, 420 tūkstošus latu un vairāk nekā 1,5 miljonu eiro, kas iegūti noziedzīgā ceļā. Šie līdzekļi ir atgriezti vai nu cietušajiem, vai ieskaitīti valsts budžetā,» stāsta G. Gudermanis. Šī gada pirmajos trijos mēnešos ir arestēti 170 tūkstoši latu, vairāk nekā 300 tūkstoši dolāru un 90 tūkstoši eiro.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Lai arī daudziem jaunākas paaudzes mūzikas mīļotājiem ir tikai aptuvena nojausma par to, kas ir audiokasete, Diamond Studios Zimbabvē joprojām izgatavo komerciālās audiokasetes, raksta BBC.

«Pēc audiokasetēm joprojām ir pamatīgs pieprasījums, tāpēc, ka tās ir izturīgākas nekā CD,» norāda Zimbabves audiokasešu ražotāji. Tomēr ir grūti precīzi noteikt Zimbabves audiokasešu tirgus izmērus, jo valstī ir plaši izplatīts mūzikas pirātisms.

Audiokasetes lielākoties tiek lietotas ārpus pilsētām - «lielākajai daļai cilvēku, kas dzīvo lauku apvidos ir audiokasešu atskaņotāji,» skaidro Diamond Studios. Pēc audiokasetēm ir liels pieprasījums arī Zimbabves kaimiņvalstīs, kā, piemēram, Botsvānā.

Diamond Studios ražošanu apdraud izejvielu trūkums, kā arī detaļu atrašana, lai remontētu ražošanas ierīces. Tomēr pieprasījums pēc audiokasetēm saglabājas augsts un Diamond Studios ir pārliecināti, ka «cilvēki pirks audiokasetes vēl nākošos divdesmit gadus».

Datorprogrammu pirātisms Latvijā 2010.gadā saglabājies 56% apmērā, liecina starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) gadskārtējā vispasaules programmatūras pirātisma pētījuma dati.

Pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2010.gadā sasniedza 30 milj. ASV dolāru, kas ir par 25% vairāk nekā 2009.gadā.

Rādītāji liecina, ka kopš 2006.gada Latvijai ne mazākajā mērā nav izdevies samazināt pirātisma līmeni. Latviju šajā ziņā apsteidz gan Igaunija ar 50% pirātisma līmeni 2010.gadā, gan Lietuva ar 54% pirātisma līmeni 2010.gadā.

Eiropas Savienībā vidējais pirātisma līmenis ir 35%.

«Diemžēl Latvija pēdējos gados nav spējusi uzlabot situāciju programmatūras pirātisma jomā. Tas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus, kā arī aizkavē vietējās IT industrijas attīstību. Ja programmatūras autortiesību aizsardzības vide Latvijā būtu labvēlīgāka, mums būtu vairāk tādu izcilu uzņēmumu kā, piemēram, Tilde, kas izstrādājusi vairākus starptautiski atzītus, unikālus IT risinājumus un produktus,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Bordāns.

ASV iedzīvotājus, kuri pārāk daudz aizraujas ar nelegālu mūzikas lejupielādēšanu, gaida nepatīkams pārsteigums, vienojušies valsts interneta pakalpojumu sniedzēji, vēsta New York Times.

Vispirms tie saņems brīdinājumus un aicinājumus izbeigt savas darbības, bet, ja tas netiks ņemts vērā – interneta pakalpojumu sniedzēji samazinās interneta pieslēgumu ātrumu vai atslēgs piekļuvi internetam.

Jaunās «pretpirātisma» sistēmas ietvaros lietotāji saņems sešus brīdinājumus, kurus tiem nosūtīs viņu interneta pakalpojumu sniedzēji, ja mediju kompānijas būs tos identificējušas kā iespējamos autortiesību pārkāpējus.

Pretpasākumi sāksies no vienkāršiem, pa e-pastu izsūtītiem aicinājumiem izbeigt nelegālu lejupielādēšanu, līdz pat tam, kad interneta pakalpojumu sniedzējs samazinās lietotāja pieslēguma ātrumu vai liegs «sērfot» pa vispasaules tīmekli. Pēc brīdinājumu saņemšanas lietotājam vajadzēs apstiprināt, ka viņš saprot, kāpēc tos ir saņēmis. Šos pretpasākumus būs iespējams apstrīdēt ASV likumdošanā paredzētajos veidos.

Datorspēļu nelegālo lejupielāžu skaits pēdējo piecu gadu laikā piedaudzis par 20%, liecina kompānijas Envisional pētījums. Savukārt pērn – popularākās spēles tikušas nelegāli lejupielādētas gandrīz miljons reižu.

Nozares pārstāvji pauž bažas, ka tas varētu nozīmēt, ka radusies jauna cilvēku paaudze, kas ir pārliecināti, ka datorspēlēm jābūt bezmaksas, vēsta BBC. Tomēr atsevišķi datorspēļu lietotāji apstrīd nozares apgalvojumus par problēmas svarīgumu.

Datorspēļu lietotāji ir pārliecināti, ka nelegāli lejupielādējot tikai «pārbauda» datorspēles. Kā BBC pastāstīja kāds datorspēļu lietotājs – viņš gada laikā lejupielādē 100 spēļu un pēc tam iegādājas pusi no tām. «Spēles, kuras man patīk es nopērku – tās, kuras nepatīk – izdzēšu,» BBC stāstīja spēlētājs.

Tomēr datorspēļu nozare uzskata, ka šādas darbības ir «nepārtraukta zagšana», bet atrisināt to iespējams izveidojot «taisnīgu cenu» alternatīvas nelegālajām lejupielādēm.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pils iemītnieki nodarbojušies ar nelegālu lejupielādi, vēsta The Inquirer.

Pārbaudot IP adreses, kas piešķirtas Elizejas pilij, atklājies, ka tās izmantotas, lai ar populārā failapmaiņas pakalpojuma BitTorrent palīdzību lejupielādētu kopskaitā sešus failus, tostarp arī grupas The Beach Boy’s labāko dziesmu izlasi.

Atklājums izdarīts izmantojot vietni YouHaveDownloaded.com, ar kuras palīdzību iespējams uzzināt no noteiktas IP adreses veiktās BitTorrent lejupielādes. Vientnes izstrādātāji apgalvo, ka spēj noteikt 20% veikto BitTorrent lejupielāžu.

Jāatzīmē, ka N. Sarkozī aktīvi atbalsta Francijas antipirātisma likumdošanu, kura ir viena no stingrākajām pasaulē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija, ka Londonas uzņēmums Real Trade Limited Latvijā sniedz nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumus. Turklāt uzņēmums, iespējams, klientu maldināšanai, izmanto Latvijā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības SIA IBS Real Trade vārdu.

FKTK brīdina, ka Real Trade Limited nav izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un noguldījumu piesaistīšanai Latvijā. «Aicinām iedzīvotājus atturēties no sadarbības ar šo uzņēmumu,» teikts FKTK paziņojumā, kurā atgādināts, ka valsts neuzrauga nelicencētus komersantus un ieguldītāju intereses tādējādi netiek aizsargātas, bet nelicencēta komercdarbība, pieņemot noguldījumus vai piesaistot ieguldījumus, ir krimināli sodāma.

Real Trede Limited nelicencēto pakalpojumu reklāmu izvietojis savā mājas lapā realtradeinvest.com un sociālajos tīklos. Tāpat Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāts ieguldīt līdzekļus šajā uzņēmumā ar e-pasta vēstuļu starpniecību.