Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Šī gada vasaras trijos mēnešos uzņēmumos veikti 57 reidi, lai pārbaudītu datorprogrammu legalitāti. Pārkāpumi konstatēti gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā. Pārbaužu rezultātā ierosinātas 13 krimināllietas par nelicencētu datorprogrammu lietošanu.

«Daļa komersantu joprojām cenšas taupīt, savā darbā izmantojot pirātiskās datorprogrammas, tomēr neatkarīgi no datorprogrammu vērtības un pārkāpumu izdarīšanas motīviem tiek pārkāptas autortiesības, un par to draud kriminālatbildība. Turklāt datorprogrammu autortiesību īpašniekiem nākas maksāt kompensācijas par zagto datorprogrammu izmantošanu,» norāda starptautiskās programmatūras industrijas asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Krimināllietas ierosinātas pret tādiem uzņēmumiem kā ELPA 2, Sensi Grow, Alt and Ko, Bāzes Baltijas, Divi Simti divi, Coldtrans Serviss, Attach, S-Print, Kuma CR, Munks Print partneri un Graftik.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu pērn ierosināti 27 kriminālprocesi, bet par mazākiem pārkāpumiem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Savukārt kopējais pieteikto kompensāciju apmērs pērn sasniedza 322 541 eiro, datorprogrammu ražotāju tiesību aizstāvju organizācijas BSA pārstāvji.

Izlīgumi noslēgti 23 gadījumos, un kopējā kompensācijās izmaksātā summa - 85,5 tūkstoši eiro. Papildus kompensāciju maksai pārkāpēji ir legalizējuši savas datorprogrammas.

Ar nelicencētu datorprogrammu izmantošanu saistās finansiālie, juridiskie, biznesa darbības un drošības riski. Gadījumā, ja, veicot datorprogrammu pārbaudi, Ekonomikas policijai rodas aizdomas par pretlikumīgi iegūtas programmatūras izmantošanu, uzņēmumam līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai var tikt konfiscēti datoru cietie diski, kas ievērojami apgrūtinās kompānijas darbību šajā laikā. Par mazākiem pārkāpumiem uzņēmumiem var piemērot administratīvos sodus, savukārt smagāku pārkāpumu gadījumos tiek uzsākti kriminālprocesi. Persona, kas datorā prettiesiski iekopējusi (instalējusi) nelicencētu datorprogrammu, var tikt saukta pie kriminālatbildības, bet apsūdzības var tikt izvirzītas arī uzņēmuma vadībai, kas atbild par uzņēmuma datoros esošo programmatūru.

Tuvojoties svētku sezonai, miljoniem pircēju Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs iegādājas Ziemassvētku dāvanas ģimenei un draugiem, et viltoto preču un pirātpreču negatīvā ekonomiskā ietekme turpinās visu gadu, secināts Vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašumatiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Aprēķināts, ka tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēstiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4 % no kopējā pārdošanas apjoma. Papildus tam ar šīm nozarēm saistīto viltojumu un pirātisma netiešas ietekmes rezultātā Eiropas Savienības ekonomikā katru gadu tiek zaudēti vēl 35 miljardi eiro, jo ražotāji no piegādātājiem pērk mazāk preču un pakalpojumu, kas rada rezonējošu ietekmi citās jomās.

Sešas ietekmētās nozares ir šādas: kosmētikas un ķermeņa higiēnas, apģērbu, apavu un piederumu, sporta preču, rotaļlietu un spēļu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu, rokassomu, mūzikas ierakstu, stipro alkoholisko dzērienu un vīnu, kā arī farmaceitisko līdzekļu nozare.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un biedrības Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci datorprogrammu autortiesību nozarē.

Vienošanās mērķis ir mazināt datorprogrammu ražotāju, izplatītāju un datortehnikas remontu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī īpaši tā saukto «aplokšņu algu» izmaksu, kas tādejādi samazina negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē, informē VID.

Vienošanās ietvaros DAA biedri iedalīti divās grupās pēc pamatdarbības veida – komersanti, kuri nodarbojas ar programmēšanu un datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecību, kā arī komersanti ar citiem pamatdarbības veidiem, piemēram, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, citu programmatūru tiražēšana u.c.

Plašu rezonansi guvis pirātisma apkarošanas akts (SOPA) un pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA) - tos pieņemot, būtiski ietekmēs arī privātos datus. Esmu pret pirātismu digitālajā vidē, kā arī pret intelektuālā īpašuma zādzībām, tomēr uzskatu, ka, pieņemot un ieviešot prasības no augstāk minētajiem līgumiem, tiks būtiski palielināti riski attiecībā uz privātās informācijas drošību elektroniskajā vidē.

Pēc SOPA un ACTA pieņemšanas mani privātie dati vairs neglabāsies tikai tajās vietnēs, kurām es esmu uzticējis to glabāšanu un apstrādi. Ņemot vērā, ka darbībām elektroniskajā vidē jānodrošina pretpirātisma un intelektuālā īpašuma aizsardzība, kompānijām, kuras sniedz man interneta vai mobilos pakalpojumus, ir jānodrošina pietiekamu pierādījumu kopums, ja manās darbībās ir konstatēti šie pirātisma vai intelektuālā īpašuma zādzību gadījumi. Veiktajām pirātisma un intelektuālā īpašuma zādzību darbībām ir jābūt droši pierakstītām un saglabātām. Lai pierakstītu un saglabātu šīs darbības, tiks izmantoti tā sauktie auditācijas pieraksti, kuros piefiksēts laiks, lietotājs, adrese u. c. dati.

Saistībā ar tiešsaistes failu apmaiņas vietnes Megaupload.com pirātisma un naudas atmazgāšanas lietu, Eiropā aizturēti Igaunijas un Vācijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizturētie ir 32 gadus vecais Igaunijas pilsonis Andruss Nemms (Andrus Nomm) un 39. gadus vecais Vācijas pilsonis Svens Ehternahs. Aizturētos ASV varasiestādes apsūdz interneta pirātismā un izdevušas starptautiskus orderus viņu arestam.

S. Ehternahs aizturēts Vācijā, kur ieradies no Filipīnām, savukārt A. Nemms aizturēts Nīderlandē. Vēl nav notverts šajā lietā apsūdzētais Slovākijas pilsonis Juliuss Bencko.

Aizvadītajā nedēļā ASV tiesībsargājošās institūcijas slēdza tiešsaistes failu apmaiņas vietni Megaupload.com. Interneta vietne tiek apsūdzēta antipirātisma likumdošanas pārkāpumos, kā arī naudas atmazgāšanā un izspiešanā. Lieta ieguvusi apzīmējumu «mega konspirācija».

Vairākas populāras interneta vietnes pievienojušās protestam pret neviennozīmīgi vērtētajiem ASV pirātisma apkarošanas plāniem.

Trešdien nav pieejama populārās tiešsaistes enciklopēdijas Vikipēdijas angļu valodas versija. Apmeklētājus, kas vēlas izmantot Vikipēdiju, sagaida melns ekrāns ar uzrakstu - «iedomājaties pasauli bez brīvām zināšanām».

Protestu paudušas arī citas interneta vietnes. Interneta giganta Google ASV lietotāji pierastā kompānijas logo vietā redzēja melnu kvadrātu un aicinājumu lūgt Kongresam neieviest cenzūru internetā.

Arī tiešsaistes dienasgrāmatu un blogu vietne WordPress ar melniem kvadrātiem aizsegusi informāciju savā sākumlapā. Aicinājums saglabāt brīvu internetu ir redzams arī Greenpeace vietnē, tiešsaistes veikalā BingBong, populārajā sociālajā portālā Reddit, informācijas tehnoloģiju ziņu portālā DigitFreak u. c.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

«Darbs pie noziegumu atklāšanas pastiprinās un kļūst efektīvāks, taču tikai ar reidu palīdzību situāciju būtiski uzlabot ir grūti. Jau četrus gadus nozagtās programmatūras apjoms valstī ir nemainīgi 56% no visas lietotās programmatūras. To var nosaukt par stabilitāti, taču, manuprāt, tā ir stagnācija, kas var nest būtisku kaitējumu ne tikai darprogrammu īpašniekiem, bet visai ekonomikai kopumā,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Viņš arī piebilst, ka tas liecina par intelektuālā īpašuma neaizsargātību Latvijā un lielu zagtā īpašuma īpatsvaru. Ar katru gadu datorprogrammu legalitātes pārbaudes tiek veiktas biežāk. Pērn BSA sadarbībā ar Valsts policiju veica 264 šādas pārbaudes, 2009.gadā – 220 pārbaudes.

Diskos ierakstītas datorprogrammas 300 tūkst. Ls vērtībā – tik liels «ķēriens» tirdzniecības vietā datorpirātisma apkarotājiem negadās bieži. Microsoft, Adobe un citas programmas, kuru cena veikalā var sasniegt vairākus simtus latu, tirgū Latgalīte bija nopērkamas par pieciem līdz desmit latiem.

Valts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki veikuši Latgalītē kontrolpirkumu, kura rezultātā aizturēja divus nelegālo programmu tirgotājus, raksta Diena.

Aptuveni divus tūkstošus disku viņi bija «saražojuši» mājas apstākļos. Lieta patlaban nosūtīta kriminālvajāšanai. Papildus pēdējo gadu redzamākajām datorpirātismu apkarotāju aktivitātēm notikuši arī vairāki reidi pie tirgotājiem. Neoficiāla informācija liecina, ka daži no viņiem pieķerti nelegālas datorprogrammatūras tirdzniecībā kopā ar datortehniku.

DB jau rakstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs apsūdzējis sešus Igaunijas piederīgos un vienu Krievijas pilsoni par apjomīga kibernozieguma paveikšanu.

Kibernoziedznieki ar ļaundabīgu datorprogrammu inficējuši vairāk nekā četrus miljonus datoru 100 valstīs un četru gadu laikā maksājumos par viltus reklāmu no šo datoru lietotājiem iekasējuši 14 miljonus ASV dolāru., vēsta BBN.

ASV varasiestādes meklēs iespējas panākt sešu minēto Igaunijas krāpnieku izdošanu. Visi seši Igaunijas kibernoziedznieki tika aizturēti šonedēļ. Krievijas pilsonis vēl nav notverts.

Noziedznieki ar ļaundabīgo datorprogrammu inficējuši galvenokārt privātpersonu personālos datorus, taču tāpat skarti arī privātuzņēmumu un valsts datortīkli, to skaitā NASA.

Kibernoziedznieki izmantojuši datorprogrammu DNSChanger, kas slepeni pāradresēja inficēto datoru lietotājus uz reklāmdevēju interneta vietnēm tad, kad šie datoru lietotāji noklikšķina uz meklēšanas rezultātiem. Savukārt reklāmdevēji, kuru mājas lapas tika apmeklētas, pārskaitīja maksājumus uz noziedznieku izveidotiem uzņēmumiem.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Latvijā pirātiskās vietnes apmeklē tāpēc, ka nav pieejams pienācīgs legālais saturs

Interneta pirātisma izsekošanas uzņēmumums MUSO savā pētījumā atklājis, ka Latvijā ir vislielākais pirātisko vietņu apmeklētāju skaits. Tas konstatēts, analizējot vairākus miljonus apmeklējumu failu apmaiņas, straumēšanas un lejupielādes vietnēs. Tiesa gan, pašmājās MUSO izplatīto informāciju vērtē piesardzīgi, norādot, ka lielākā daļa šī pētījuma informācijas ir maksas pakalpojums, tāpēc grūti izprast analīzes metodoloģiju. Lai vai kā – pirātisms Latvijā sit augstu vilni, to atzīst arī vietējie eksperti, tomēr tam ir savs izskaidrojums.

MUSO norāda, ka izpētījis 14 tūkst. pasaules lielāko pirātisko vietņu, un kopumā tajās reģistrēti 141 milj. apmeklējumu. Garais saraksts ar top 50 valstīm atklāj, ka Latvija, kur pirātiskās vietnes apmeklē 46,3% interneta lietotāju, ar lielu izrāvienu apsteigusi otro vietu Bulgāriju.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšana lielā mērā sakrīt ar laiku, kad ASV tiek plaši diskutēts par SOPA (Stop Online Piracy Act), kas pamatā ir vērsts tieši attiecībā uz interneta pirātisma samazināšanu, taču ACTA līgumā interneta jautājums ir «diezgan sekundārs».

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.

«Es domāju, ka lielā mērā līguma parakstīšana sakrīt ar laiku, kad ASV tiek diskutēts par diviem jaunajiem likumiem, kas ir ASV pamatā vērsti tieši attiecībā uz interneta pirātisma samazināšanu, tā saucamā SOPA, kas ASV ir izraisījis lielus protestus, un kaut kā šie divi jautājumi pašreiz ir sasaistījušies kopā,» uzskata premjers. «Sašutums [par ACTA līgumu] ir tikai atsevišķās valstīs. Mēs zinām, ka Polijā par šo jautājumu notiek diskusijas, Latvijā, protams, ir bijuši iebildumi par to,» tā viņš.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Tikai divus gadus pēc lēmuma pieņemšanas pievienoties pirātiem Somālijas piekrastē Saeds Jare (Saeed Yare) kļuvis par multimiljonāru, vēsta Reuters.

Medijs raksta - atspiedies pret luksusa Toyota Landcruiser (viens no jaunākajiem modeļiem piejūras pilsētā Bosasso) durvīm, Jare aizkūpina cigareti. «Būt par pirātu nav viegls darbs. Tu riskē ar savu dzīvību, bet man patīk būt pirātisma magnātam,» stāstījis 27 gadus vecais vīrietis, kurš ģērbies uzvalkā, kas, pēc viņa sacītā, ir itāļu.

«Pirātisma bizness ir kā prezidenta krēsls, kolīdz izbauda tā «saldumu», atteikties vairs negribas. Mans draugs nesenās jūras kara flotes operācijas laikā mira, bet viņš atstāja vienu miljonu dolāru!» stāstījis Jare.

Saskaņā ar viņa teikto 2010.gadā pirāts nopelnījis 2,4 miljonus ASV dolāru. Viņš pelnot, gan investējot naudu pirātu darbībās, gan pats piedaloties kuģu nolaupīšanās.

Lai protestētu pret ASV antipirātisma likumdošanu, populārās tiešsaistes enciklopēdijas Vikipēdijas angļu versija trešdien nebūs pieejama, tādējādi atstājot miljoniem pasaules interneta lietotāju bez pierastā informācijas ieguves avota.

Vietnē trešdien tiks izvietota informācija par pretrunīgi vērtēto ASV Interneta pirātisma apturēšanas likumu (SOPA) un Intelektuālā īpašuma aizsardzības likumu (PIPA). ASV interneta lietotāji tiks aicināti vērsties pie kongresmeņiem, lai paustu protestu.

«Tas būs kaut kas ārkārtējs. Es ceru, ka trešdien Vikipēdija liks sagrūt Vašingtonas tālruņu sistēmām,» saka populārās tiekšsaistes enciklopēdijas līdzdibinātājs Džimijs Veilss. Paredzēts, ka Vikipēdijas angļu valodas versija nebūs pieejama 24 stundas.

Lēmums pārtraukt tiešsaistes enciklopēdijas darbību tika pieņemts Vikipēdijas rakstu autoru un redaktoru kopīgā balsojumā. Enciklopēdijas angļu valodas versiju ikdienā apmeklē aptuveni 25 miljoni cilvēku, vēsta Reuters.

Norvēģijas kuģniecība «Ugland» paziņojusi, ka tās beramkravu kuģa «Bonita» deviņus apkalpes locekļus nolaupījuši pirāti, kamēr kuģis bija noenkurots Beninas dienvidu piekrastē.

Grimstadā bāzētā kompānija paziņoja, ka sestdienas rītā pirāti netālu no Kotonu uzkāpa uz kuģa klāja.

«Deviņi apkalpes locekļi tika aizvesti no kuģa, kamēr tas gaidīja piestātni, lai izkrautu ienākošo kravu - ģipsi,» teikts kompānijas paziņojumā.

Arī Kotonu ostas pārvalde ir apstiprinājusi deviņu jūrnieku nolaupīšanu.

«Kotonu autonomajai ostai ar nožēlu jāinformē, ka sestdienas, 2019.gada 2.novembra, rītā ostas teritorijā notika pirātisma darbības,» paziņoja ostas pārvalde, apliecinot, ka nolaupīts «Bonita» kapteinis un astoņi apkalpes locekļi.

«Ugland» norādīja, ka «situācija tiek risināta atbilstoši ārkārtas situācijas plāniem» un par notikušo ir informētas atbildīgās institūcijas un apkalpes locekļu tuvinieki.