Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Lai protestētu pret ASV antipirātisma likumdošanu, populārās tiešsaistes enciklopēdijas Vikipēdijas angļu versija trešdien nebūs pieejama, tādējādi atstājot miljoniem pasaules interneta lietotāju bez pierastā informācijas ieguves avota.

Vietnē trešdien tiks izvietota informācija par pretrunīgi vērtēto ASV Interneta pirātisma apturēšanas likumu (SOPA) un Intelektuālā īpašuma aizsardzības likumu (PIPA). ASV interneta lietotāji tiks aicināti vērsties pie kongresmeņiem, lai paustu protestu.

«Tas būs kaut kas ārkārtējs. Es ceru, ka trešdien Vikipēdija liks sagrūt Vašingtonas tālruņu sistēmām,» saka populārās tiekšsaistes enciklopēdijas līdzdibinātājs Džimijs Veilss. Paredzēts, ka Vikipēdijas angļu valodas versija nebūs pieejama 24 stundas.

Lēmums pārtraukt tiešsaistes enciklopēdijas darbību tika pieņemts Vikipēdijas rakstu autoru un redaktoru kopīgā balsojumā. Enciklopēdijas angļu valodas versiju ikdienā apmeklē aptuveni 25 miljoni cilvēku, vēsta Reuters.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija atsauksi savu karakuģi no Eiropas Savienības (ES) antipirātisma operācijas Indijas okeānā un pie Somālijas krastiem, lai tādējādi ietaupītu naudu, vēsta Reuters.

Karakuģis Grieķijā atgriezīsies vienu mēnesi ātrāk nekā plānots, kā arī šogad vairs nepiedalīsies misijās. Kuģa izvietošana antipirātisma operācijas ietvaros Grieķijai ik mēnesi izmaksā 2,5 miljonus eiro.

«Tas bija flotes ieteikums un to atbalstīja aizsardzības ministrs Dimitris Avramopouls,» aģentūrai AFP norādīja Grieķijas valdības pārstāvji. «Tas notiek saskaņā ar valdības tēriņu samazināšanas pasākumiem.»

ES pretpirātisma akciju Operation Atlanta uzsāka 2008. gadā, lai aizstāvētu reģionā ceļojošos kravas kuģus pret pirātu uzbrukumiem. Grieķija bija viena no pirmajām valstīm, kas sāka piedalīties šajā pasākumā. Atēnas pretpirātisma operācijā piedalījās ar fregati Hidra.

Pirātisko failu apmaiņas vietne The Pirate Bay gatavojas iesūdzēt tiesā Somijas antipirātisma organizāciju CIAPC par autortiesību pārkāpšanu. Vietnes pārstāvji jau lūguši Somijas varasiestādēm izvērtēt organizācijas darbību, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Somijas antipirātisma organizācija CIAPC (Autortiesību informācijas un pretpirātisma centrs (Copyright Information and Anti-Piracy Center)) izveidojusi interneta vietni, kas atgādina The Pirate Bay, nedaudz izmainot logotipu un piedāvājot saites uz failu apmaiņas vietnēm, ar kuru palīdzību var tikt pie legāla satura.

«CIAPC nokopējis failus, kas pieder The Pirate Bay, lai tos izmantotu viltotas, parodiju vietnes izgatavošanā. Lai gan The Pirate Bay pret kopēšanu attiecas pozitīvi, mēs negrasāmies vienkārši noskatīties, kā varas organizācijas pārkāpj autortiesības,» teikts failu apmaiņas vietnes paziņojumā.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Vērojot pēdējā laika plašsaziņas līdzekļos izplatītās ziņas, nākas secināt, ka, no vienas puses, iedzīvotāji visādā veidā tiek mudināti izmantot e-pakalpojumus – gan solot papildu ērtības un ietaupītu laiku, gan samazinot iespējas nokārtot lietas citādāk (piemēram, paaugstinot samaksu par darījumiem skaidrā naudā). Un te nu jācitē nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kuri liecina, ka 23% aptaujāto vispār nelieto internetu. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem internetu nelietojot 22% aptaujāto, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – vairāk nekā puse aptaujāto jeb 55%.

Tas, ka tik liela un aktīva sabiedrības grupa nelieto internetu, nozīmē to, ka ir pāragri atteikties no tradicionālajiem informācijas kanāliem un arī pakalpojumiem. Turklāt, arī analizējot citus šī pētījuma rādītājus, jāsecina, ka gados vecākā iedzīvotāju grupa darbā ar internetu jūtas samērā nedroši. Piemēram, no tiem, kuri ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem un izmanto internetu, 48% aptaujāto atzina, ka jūtas vāji informēti par krāpšanas veidiem internetā. Tiesa, minētās vecuma grupas pārstāvji biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie norādīja, ka nav kļuvuši par krāpšanas upuri internetā. Te gan jāpiebilst, ka arī tie, kuri šajā grupā izmanto internetu, dara to mazāk intensīvi nekā gados jaunāki respondenti.

Mobilais telefons un fotoaparāts ir ierīces, ko visbiežāk savā ceļasomā liek Latvijas iedzīvotāji. Dodoties ārpus valsts, mobilo telefonu līdzi ņem 96%, bet foto kameru – 82% Latvijas Mobilā Telefona (LMT) aptaujas dalībnieku. Katrs otrais ceļojuma laikā ir izmantojis internetu mobilajā telefonā. Pēdējā pusgada laikā LMT klientu izmantotais datu apjoms ārvalstīs ir trīskāršojies.

Vairāk nekā 300 tūkst. LMT klientu internetu tālrunī lieto ik dienu, arī atrodoties ārvalstīs, norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Internetu mobilajā telefonā ceļojuma laikā ir lietojuši 45% respondentu. Teju katrs ceturtais jeb 23% respondents ārvalstīs internetu tālrunī izmantojis e-pasta lasīšanai un navigācijai. Retāk jeb 17% aptaujas dalībnieku ceļojumu laikā internetu mobilajā tālrunī lietojuši, lai sērfotu sociālajos tīklos, bet 15% to darījuši darba vajadzībām un 12% aktuālo ziņu lasīšanai.

15% aptaujāto norāda, ka noteikti izmantos mobilo internetu sava ceļojuma laikā, 26% to plāno darīt, ja būs pieejams bezmaksas WiFi, bet 25% – ja būs nepieciešamība.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Saistībā ar tiešsaistes failu apmaiņas vietnes Megaupload.com pirātisma un naudas atmazgāšanas lietu, Eiropā aizturēti Igaunijas un Vācijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizturētie ir 32 gadus vecais Igaunijas pilsonis Andruss Nemms (Andrus Nomm) un 39. gadus vecais Vācijas pilsonis Svens Ehternahs. Aizturētos ASV varasiestādes apsūdz interneta pirātismā un izdevušas starptautiskus orderus viņu arestam.

S. Ehternahs aizturēts Vācijā, kur ieradies no Filipīnām, savukārt A. Nemms aizturēts Nīderlandē. Vēl nav notverts šajā lietā apsūdzētais Slovākijas pilsonis Juliuss Bencko.

Aizvadītajā nedēļā ASV tiesībsargājošās institūcijas slēdza tiešsaistes failu apmaiņas vietni Megaupload.com. Interneta vietne tiek apsūdzēta antipirātisma likumdošanas pārkāpumos, kā arī naudas atmazgāšanā un izspiešanā. Lieta ieguvusi apzīmējumu «mega konspirācija».

Pēdējo piecu gadu laikā klientu patērētais mobilo datu apjoms ir audzis 33 reizes, liecina vadošā mobilo sakaru operatora «Tele2» apkopotā informācija. Šobrīd ar internetu mobilajā telefonā varam ērti atrisināt lielāko daļu ikdienas jautājumu. Telefonā tiek veikti dažādi maksājumi, sastrēgumu laikā atrasts ātrākais ceļš uz mājām un noskaidroti sabiedriskā transporta atiešanas laiki. Tas arī nodrošina izklaidi brīvākos brīžos un ļauj ērti sazināties ar tuviniekiem un draugiem. Turklāt pēc viesabonēšanas tarifu izmaiņām aizvadītajā gadā, strauji ir augusi arī mobilā interneta lietošana Eiropā.

Ņemot vērā klientu pieprasījuma izmaiņas un mobilā interneta lietošanas tendences, no šī gada 1. aprīļa «Tele2» pilnveidos savus pamata tarifu plānus. Visiem pamata tarifu plānu lietotājiem līdz ar gaidāmajām cenu izmaiņām būs pieejams gandrīz trīs reizes lielāks interneta apjoms Latvijā un Eiropā (EEZ valstīs), kā rezultātā interneta lietošana mobilajā telefonā būs izdevīgāka, jo cena par 1GB kļūs par 50-70% lētāka.

«Šobrīd jau deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu telefonā. Tajā pašā laikā redzam, ka daļa klientu savus pašreizējos tarifu plānus izmanto neracionāli. Proti, viena liela grupa ir tādu klientu, kas katru mēnesi piepērk papildu interneta apjomu, kas liecina, ka viņu esošais tarifu plāns īsti neatbilst viņu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Tāpat ir daļa klientu, kuri dažādu iemeslu dēļ ierobežot mobilā interneta patēriņu un meklē bezmaksas WiFi tīklu, lai varētu izmantot internetu telefonā. Lai piedāvātu mūsu klientiem viņu mobilā telefona lietošanas paradumiem atbilstošākus tarifu plānus par izdevīgāku cenu, mēs veicam mūsu pamata tarifu plānu pilnveidošanu. Nemainīgi paliks tie tarifu plāni, kas īpaši izstrādāti tādām sociālām grupām kā seniori, skolēni un jaunieši,» skaidro «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pils iemītnieki nodarbojušies ar nelegālu lejupielādi, vēsta The Inquirer.

Pārbaudot IP adreses, kas piešķirtas Elizejas pilij, atklājies, ka tās izmantotas, lai ar populārā failapmaiņas pakalpojuma BitTorrent palīdzību lejupielādētu kopskaitā sešus failus, tostarp arī grupas The Beach Boy’s labāko dziesmu izlasi.

Atklājums izdarīts izmantojot vietni YouHaveDownloaded.com, ar kuras palīdzību iespējams uzzināt no noteiktas IP adreses veiktās BitTorrent lejupielādes. Vientnes izstrādātāji apgalvo, ka spēj noteikt 20% veikto BitTorrent lejupielāžu.

Jāatzīmē, ka N. Sarkozī aktīvi atbalsta Francijas antipirātisma likumdošanu, kura ir viena no stingrākajām pasaulē.

Vidēji 86% jeb 1,4 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo trīs mēnešu laikā, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī, liecina jaunākie «Kantar TNS Latvia Digital» pētījuma rezultāti.

Vidēji 80% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķgrupā internetu lieto regulāri – katru dienu. Arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars pēdējā gada laikā pieaudzis par 2 procentpunktiem.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis 40 līdz 49 gadus veco iedzīvotāju vidū: 2018.gada pavasarī internetu katru dienu lietojuši 88% iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī.

Ņemot vērā pētījuma datus redzams, ka internetu vairāk izmanto vīrieši. Aktīvākie interneta lietotāji ir vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Tāpat pētījums pierāda, ka internetu vairāk lieto Rīgā, nedaudz mazāk citās pilsētās un laukos.

Viedtālruņus lieto jau 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaugot šo mobilo ierīču lietotāju skaitam, mainās arī iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi, noskaidrots aģentūras TNS pētījumā TNS Latvia Digital.

Jau šobrīd to interneta lietotāju vidū, kuru īpašumā ir viedtālrunis, vispopulārākā ierīce interneta izmantošanai ir viedtālrunis (81% gadījumu) savukārt, «parasto» mobilo telefonu lietotāju vidū joprojām vispopulārākais interneta piekļuves veids ir, izmantojot galda datoru (74% gadījumu), norāda TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2012. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1 212 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Pieaudzis ir arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars - ja 2011. gada pavasarī pēdējo septiņu dienu laikā internetu bija izmantojuši 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada pavasarī tie jau ir 67%.

Latvijas uzņēmēji ir vieni no kūtrākajiem ES interneta izmantošanā mobilajos telefonos – šogad tādu pakalpojumu izmantojuši 23% Latvijas uzņēmēju, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati par šā gada pirmo mēnesi.

Zemi interneta izmantošanas rādītāji mobilajās ierīcēs ir arī Rumānijā, kur šo pakalpojumu izmantojuši 15%, un Polijā (24%). Savukārt Igaunija, salīdzinot ar pērno gadu, pieredzējusi uzņēmēju, kas izmanto internetu telefonā, skaita pieaugumu - no 9% pērn līdz 48% šogad. Strauji internetu mobilajos telefonos atbalstošo uzņēmēju skaits ir pieaudzis arī Vācijā (no 22% līdz 57%), Francijā (no 28% līdz 60%) un Grieķijā (no 6% līdz 38%).

Savukārt visvairāk uzņēmēju, kas mobilajos telefonos izmanto internetu, ir Somijā (77%), Zviedrijā (67%) un Austrijā (65%).

Salīdzinot ar pērno gadu, Eiropas Savienībā (ES) krietni pieaudzis to uzņēmēju skaits, kas izmantojuši intrnetu mobilajās ierīcēs. Šogad internetu telefonā izmantojuši 47% 27 ES valstu uzņēmēji iepretim 27% pērn.

Sociālā tīkla Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs iecerējis panākt interneta pieejamību visiem septiņiem miljardiem zemeslodes iedzīvotājiem. Šo ieceri plānots sasniegt ar lielāko mobilo tehnoloģiju kompāniju palīdzību

M. Cukerbergs izplatītā paziņojumā norāda, ka šobrīd tikai 2,7 miljardiem cilvēku – jeb vienai trešajai daļai no pasaules iedzīvotāju skaita – ir pieeja internetam. Savukārt interneta lietotāju skaits aug lēni – par 9% gadā.

Lai šo situāciju mainītu, Facebook kopā ar tādiem partneriem kā Ericsson, MediaTek, Nokia, Opera, Qualcomm un Samsung iecerējis izstrādāt kopējus projektus, dalīties zināšanās un «mobilizēt nozari un valdības», lai palielinātu pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejams internets. M. Cukerbergs norāda, ka minētajām kompānijām ir ilga sadarbības vēsture ar mobilajiem operatoriem un tās varēs uzņemties vadošas lomas iniciatīvā, kurai pievienosies nevalstiskās organizācijas, akadēmiķi un eksperti. Facebook virzītais projekts nosaukts par Internet.org.

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

2011. gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 74 gadiem 27% nekad nav lietojuši internetu, kas procentuāli ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienība (ES) valstīs, liecina jaunākie Eurostat dati.

Neskatoties uz to, ka Latvijā procentuāli ir vairāk tādu iedzīvotāju, kuri nekad nav lietojuši internetu, nekā vidēji ES, kopš 2006. gada to skaits ir ievērojami sarucis. Proti, 2006. gadā internetu nekad nebija izmantojuši 45% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Savā starpā salīdzinot Baltijas valstis, to cilvēku, kuri nekad nav izmantojuši internetu, attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem vislielākā ir Lietuvā (33%), kam seko Latvija (27%) un Igaunija (20%).

Vismazākā cilvēku, kuri nekad nav izmantojuši internetu, attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem ir Zviedrijā (5%) Nīderlandē (7%), Dānijā (7%), Luksemburgā (8%) un Somijā (9%), bet vislielākā – Rumānijā (54%), Bulgārijā (46%) un Grieķijā (45%).

Somijas Augstākā tiesa ir noraidījusi interneta pakalpojumu sniedzēja (internet service provider, ISP) Elisa centienus panākt, ka tiek atcelts failu dalīšanās vietnes The Pirate Bay (TPB) aizliegums, vēsta BBC.

Tādējādi TPB, kas, pēc tiesas atzītā, piedāvā saites uz pirātisku saturu, pašlaik ir aizliegta Lielbritānijā, Nīderlandē, Itālijā un Somijā.

Elisa ir viena no nedaudzajiem IPS Eiropā, kas centās apstrīdēt TPS aizliegumu. Aizliegt TPB darbību pērnā gada maijā pieprasīja Somijas autortiesību un antipirātisma centrs, kā arī IFPI (International Federation of the Phonographic Industry) – grupa, kas pārstāv globālo mūzikas industriju.

Jau rakstīts, ka TPB pēdējā laikā tiek aizliegts arvien vairāk valstu, savukārt vietnes līdzdibinātājiem Zviedrijā piespriests sods vairāku miljonu ASV dolāru apmērā, tāpat viņiem piespriests viens gads cietumā.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Vienam no The Pirate Bay līdzdibinātājiem Gotfrīdam Svartholmam Vargam (Gottfrid Svartholm Warg) ceturtdien tiesa piesprieda divus gadus ilgu cietumsodu, vēsta thelocal.se.

28 gadus vecajam G. S. Vargam cietumsods piespriests par datu aizsardzības pārkāpumiem un krāpšanu. Viņam tika izvirzīta apsūdzība pēc tam, kad viņš ielauzās Zviedrijas IT uzņēmuma Logica datubāzē, iegūstot tūkstošiem cilvēku privātos datus, ko, saskaņā ar apsūdzību, viņš publicēja internetā. Tāpat apsūdzība izdarīta arī saistībā ar ielaušanos skandināvu bankas Nordea sistēmā.

The Pirate Bay līdzdibinātājs tika apsūdzēts aptuveni 20 tūkstošu policijas darbinieku privāto datu zādzībā, kā arī teju 11 tūkstošu cilvēku personīgo datu publicēšanu tiešsaistē.

G. S. Vargs savu vainu apsūdzībās noliedza.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.