Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem
To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.
Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.
Nesen izskanēja ziņas, ka Lielbritānijā 2056. gadā plānots celt pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, un, kaut arī šie izteikumi gan pagaidām nav iesakņoti likumdošanā, tāds plāns ir. Atsevišķas attīstītās valstis, piemēram, ASV demogrāfijas problēmu risina, uzņemot savā valstī jaunus cilvēkus. Tādēļ varam sagaidīt, ka arī Latvijā jaunākajai paaudzei nākotnē jārēķinās ar pensionēšanās vecumu vismaz 70 gados.
Kā atšķiras pensiju 2. un 3. līmeņa plānu ieguldījumu politika Baltijas valstīs?
Pensiju 3. līmenī lielu atšķirību nav – nedaudz atšķiras likumdošana un nodokļu atvieglojumi, bet ieguldījumu politika ir vienāda – plāni var līdz 100% ieguldīt akcijās. Atšķirīga aina ir pensiju 2. līmenī, kas katrā valstī ir citāds.
Kurā valstī ir labākie pensiju 2. līmeņa rezultāti?
Atgādināšu, ka rādītājus vēlams salīdzināt ilgākā laika periodā, jo īstermiņā rezultāti var ievērojami svārstīties, līdz ar to vislabākais termiņš patlaban ir 10 gadi. Konservatīvajos plānos augstākais vidējais ienesīgums, atskaitot komisijas, ir bijis Latvijā – 3,9%. Igaunijā tas bija 3,22%, bet Lietuvā – 3,35%. Sabalansēto plānu kategorijā ienesīgākie bijuši ieguldījumi Lietuvā – vidējais ienesīgums bijis 3,85%. Aktīvo plānu kategorijā situācija ievērojami atšķiras, un plāni, kuri var ieguldīt līdz 50% akcijās, ir tikai Latvijā un Igaunijā, Lietuvā tādu nav. Savukārt Latvijā ir vairāk tirgus spēlētāju – astoņi aktīvie plāni, savukārt Igaunijā to ir trīs vai četri. Dati liecina, ka pēdējos gados šo plānu rezultāti ir bijuši identiski. Lielākās atšķirības sākas akciju īpatsvarā, kurā iespējams ieguldīt līdzekļus. Gan Lietuvā, gan Igaunijā pastāv agresīvie ieguldījumu plāni, kas nozīmē, ka Igaunijā maksimālais akciju īpatsvars, kur iespējams ieguldīt, ir 75%, bet Lietuvā – 70%, taču Lietuvā ir arī plāni, kuri līdz pat 100% drīkst ieguldīt akcijās; Latvijā šādu plānu vispār nav. Rādītāji liecina, ka pēdējos gados šādi plāni ir nopelnījuši vairāk nekā aktīvie plāni, tādēļ, ja pensionēšanās vecums pārsniedz 10 gadus, klientam ir vērts uzņemties risku un ieguldīt riskantākos plānos. Latvijā patlaban situācija ir apzināta un tiek strādāts pie nepilnību novēršanas, tādēļ paredzēts pārstrādāt 2. pensiju līmeņa likumdošanu. Šobrīd ir iesniegti dažādi priekšlikumi un tiek plānots, ka, sākot ar nākamo gadu, klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas var ieguldīt akcijās līdz pat 75% no līdzekļiem. Tam, kāpēc nav 100%, ir savi apsvērumi, jo risks varētu būt pārāk augsts – tika veikti stresa testi, kas parādīja, ka, ieguldot 100% akcijās, klientam būtu jārēķinās, ka sliktākā brīdī viņa kapitāla vērtība var samazināties pat par 50%.
Kas varētu būt potenciālie klienti, kuru nauda varētu tikt ieguldīta šajos agresīvajos plānos?
Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas asociācijas dati, Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši klientu, kuriem līdz pensijas vecumam ir vairāk nekā 20 gadu, un šajā laika posmā augstāks risks varētu atmaksāties.
Kādā statusā patlaban ir šis likumprojekts?
Tas ir gatavs iesniegšanai tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās. Sagaidām, ka izmaiņas tiks izsludinātas šā gada beigās.
Vai pensiju 2. līmeņa tirgū varētu ienākt vēl kāds jauns spēlētājs, vai gaidāmas kādas citas izmaiņas?
Līdz šim Latvijā ir bijis vispievilcīgākais 2. pensiju līmeņa tirgus Baltijā, jo komisijas ir nedaudz augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, tajā pašā laikā kopējais ieguldījumu apmērs ir trīs miljardi eiro, kas ir pietiekami liels. Tāpēc šajā gadā tirgū sevi pieteiks ABLV Bank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas jau saņēmusi atļauju pārvaldīt pensiju 2. līmeni, bet vēl nav sākusi darboties. Vēl ir sagaidāms, ka tirgū ienāks jauns spēlētājs, kas piedāvās indeksu fondus, taču tā būs bezpeļņas organizācija. Tam gan vēl jāsaņem nepieciešamās licences darbības uzsākšanai. Tādējādi šajā gadā tirgū, ieskaitot Indexo, kopumā sāks darbu trīs jauni spēlētāji. Nesen tika paziņots par Nordea un DNB apvienošanos, līdz ar to, notiekot darījumam, sagaidāms, ka nākamajā gadā šo banku pensiju fondi tiks apvienoti, un nav izslēgtas arī citas konsolidācijas tendences citu spēlētāju vidū. Jāņem vērā arī tas, ka brīdī, kad kļūs zināms par būtisku komisijas maksu samazināšanos, tas ievērojami samazinās arī jaunu spēlētāju interesi par Latvijas tirgu.
Jauno spēlētāju interese par mūsu tirgu saistīta ar lielo uzkrājumu apmēru?
Jā, pensiju 2. līmenī patlaban uzkrāti vairāk nekā 3 miljardi eiro, un tā ir pietiekami liela summa, lai, pat iegūstot nelielu tirgus daļu, šeit varētu veiksmīgi darboties.
Lai mūsdienās strādājošie spētu sev nodrošināt esošajam ienākumu līmenim atbilstošas vecumdienas, kas īsti būtu jādara?
Jāņem vērā – jo augstāks dzīves līmenis ir pašlaik, jo lielāka būs plaisa starp naudu, ko cilvēks saņem tagad, un to summu, ko viņš saņems pensionējoties. Šī ir problēma, ar ko sastopas arī attīstītās valstis. Ja strādājot ļoti strauji pieaug labklājība, uzkrātais pensiju kapitāls vēl kādu laiku atpaliks. Tāpēc ir iespējams ievērojamu daļu ienākumu atlikt vecumdienām.
Cik lielai jābūt šai daļai?
Faktiski tiem jābūt pat līdz 10% ienākumu, taču reāli cilvēki atliek labi ja līdz 5%.
Visu interviju Pensijai būs jākrāj agresīvāk lasiet pirmdienas, 14. augusta, laikrakstā Dienas Bizness!