Muļķība, nekompetence un populisms – tā daudzu ekspertu ieskatā vērtējama labklājības ministra Jāņa Reira iecere, ka bērni pēc izvēles vienam no vecākiem, kas ir pensijas vecumā, varēs novirzīt vienu procentu no savām sociālajām iemaksām, kas tiks pieskaitīts pensijai.
Faktiski šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar pensiju sistēmu, jo pensija ir darba mūžā gūto ienākumu atvietojums, kas atkarīgs no cilvēka veiktajām iemaksām un darba stāža. Kāpēc tur tiek piepītas bērnu veiktās sociālās iemaksas, nav skaidrs. Pensiju sistēmu 20. gadsimta Eiropā izveidoja, lai atsaistītu cilvēku vecumdienu ienākumus no viņu pēcnācēju skaita un materiālajām iespējām.
Respektīvi, privātā līmenī bērni, protams, var rūpēties par saviem vecākiem, taču valsts šādu kārtību neinstitucionalizē. Valstiskā līmenī ir izveidota solidāra pensiju sistēma, kas veidojas no cilvēku darba mūža laikā veiktajām iemaksām, tādējādi nenostādot sliktākā situācijā tos, kam ir mazāk bērnu, to nav vispār vai tie ir, piemēram, darba nespējīgi. Starppaaudžu norēķini, kas tiek veikti ģimenes ietvaros, ir personīga lieta, kuru valstij nevajadzētu regulēt. Valsts uzdevums ir nodrošināt solidāru sistēmu, kuras ietvaros strādājošie sava darba mūža laikā veic iemaksas no saviem darba ienākumiem un, pensijā aizejot, saņem darba algas atvietojumu.
Pirmais pensiju līmenis ir veidots kā solidārs, kas nozīmē, ka tajā netiek veidoti privātie uzkrājumi, bet šā brīža strādājošo iemaksas tiek izmaksātas pašreizējiem pensionāriem. Faktiski Reira piedāvājums paredz izkropļot šo solidaritātes principu, zināmu pirmā līmeņa iemaksu daļu personalizējot, kur ieguvēji būs tie pensionāri, kuriem ir turīgi un labi pelnoši bērni. Ja reiz bērnu nav vai tie nestrādā labi atalgotu darbu, nu ko, paši vainīgi. Starp citu, vienu procentu no sociālajām iemaksām saviem vecākiem nevarēs novirzīt arī mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji. Līdz ar to arī šī grupa tiek diskriminēta.
Pārsteidzoši, ka tik sociāli nevienlīdzīgu priekšlikumu ir izteicis labklājības ministrs. Tas tikai liecina, ka ministram trūkst izpratnes gan par to, kā veidota un darbojas pensiju sistēma, gan par to, ko nozīmē sociālais taisnīgums un vienlīdzība. Arguments, ka tas veicinās nodokļu nomaksu, neiztur nekādu kritiku. Ja cilvēks ir motivēts slēpt savus ienākumus un nemaksāt nodokļus, vienlaikus no savas kabatas atbalstot vecākus, tad viņš turpinās to darīt arī turpmāk un viena procenta iemaksu novirzīšana vecāku pensijām nebūs motivējoša, jo tiešais atbalsts, visticamāk, ir daudz lielāks.
Tāpat neviens nedzemdēs vairāk bērnu, jo kaut kādā tālā nākotnē kaut kāds procents no viņu ienākumiem nāks klāt pensijai. Tādi apsvērumi reālajā dzīvē nestrādā, to pateiks jebkurš demogrāfs. Labklājības ministram tā vietā, lai demonstrētu savu nekompetenci un izteiktu populistiskus priekšlikumus, būtu vērts ieklausīties jaunākā OECD pētījuma par pensiju sistēmas adekvātumu secinājumos un padomāt, kā tos piemērot Latvijas situācijai. No tā ieguvēju būtu daudz vairāk.
