Autogāzes pārdošanas apjomi šajā gadā turpina palielināties, taču lēnāk kā iepriekš, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt autogāzes cena kopš gada sākuma ir nedaudz samazinājusies. Nākamajā gadā gan pieprasījuma kāpums varētu bremzēties, uzskata autogāzes tirgotāji.

Nedaudz saruka

2014. gada sākumā spēkā stājās grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, saskaņā ar kuriem tika palielināts akcīzes nodoklis autogāzei un nodokļa likme iepriekšējo 128 eiro vietā par 1000 kg gāzes tika paaugstināta līdz 161 eiro. Iepriekš gāzes tirgotāji šiem grozījumiem pretojās, norādot, ka ar laiku tas sadārdzinās autogāzi un liks no tirgus aiziet daļai spēlētāju, kā arī daļa automašīnu īpašnieku pārdomās, vai ir vērts mainīt iekārtas. Tomēr, kā liecina autogāzes tirgotāju dati, cena šajā gadā būtiski nav palielinājusies.

Pagājušajā gadā ar autogāzes iekārtu Latvijā bija aprīkoti 5,7% automobiļu, bet no kopējā degvielas patēriņa valstī autogāzes īpatsvars ir 3,4%, liecina Konkurences padomes (KP) autogāzes tirgus uzraudzības pētījums, kurā padome nav konstatējusi konkurences likuma pārkāpumus.

Pēdējā laikā ar autogāzes iekārtām aprīkoto mašīnu skaits strauji audzis. Tā pērnā gada 10 mēnešos tika veikts gandrīz tikpat daudz auto pārbūvju (tajā skaitā arī iekārtu uzstādīšanas jauniem auto), cik laikā no 2008. līdz 2011.gadam kopumā, secinājusi KP.

Salīdzinot autogāzes patēriņa paradumus Eiropas valstīs, aptuveni tāds pats patēriņa īpatsvars ir arī citās valstīs, kurās benzīna un autogāzes cenu attiecība ir līdzīga Latvijā esošajai, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā.

Autogāzi Latvijā ieved 13 uzņēmumi. Trīs lielākie no tiem – SIA Latvijas Propāna gāze, SIA Intergaz un SIA Lukoil Baltija R – 2011.gadā kopā ieveduši 90% no visas Latvijā ievestās autogāzes.Vairumtirdzniecībā autogāzi tirgo seši uzņēmumi, un SIA Latvijas Propāna gāze, SIA Intergaz un SIA Lukoil Baltija R aizņem 90% tirgus.

Pagājušajā gadā automašīnu autogāzes iekārtās investēti 5,5 miljoni latu, savukārt šogad - jau 4,2 miljoni latu, liecina Latvijas gāzes asociācijas dati.

Kopumā pēdējo gadu laikā gan privātpersonas, gan uzņēmumi autogāzes iekārtu uzstādīšanā investējuši desmit miljonus latu, un auugsts iedzīvotāju īpatsvars, kas izvēlas autogāzi, dzīvo reģionos – divas trešdaļas autogāzes uzpildes staciju atrodas ārpus Rīgas.

Patlaban Latvijā ir 180 autogāzes uzpildes stacijas, liecina Latvijas Gāzes asociācijas dati. Pagājušajā gadā sašķidrinātās gāzes mazumtirdzniecības apgrozījums pērn bija 24,8 miljoni latu.

Kā liecina dati, gāzes iekārtas ir uzstādītes 6,2% jeb 44,2 tūkstošiem auto Latvijā, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir par 59% vairāk.

Piektdien autogāzes cena Latvijas propāna gāzes uzpildes stacijā ir 0,394 lati.

Nozares profesionāļi paredz, ka tuvāko divu gadu laikā autogāzes tirgus Latvijā varētu palielināties par aptuveni 20%, tomēr 2018. gadā, par 263 Ls palielinoties akcīzes nodokļa likmei, sašķidrinātās naftas gāzes cena būtiski pieaugs.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) pētījums par akcīzes nodokli naftas produktiem un dati par Eiropas Komisijas ierosinātajām kombinētajām likmēm, kas, iespējams, būs jāpiemēro no 2018. gada. Uzņēmēji uzskata, ka šāds ierosinājums negatīvi ietekmēs visu alternatīvās nozares sektoru.

«Tas būs negatīvs signāls visam alternatīvas degvielas sektoram. Konkrēti Latvijā akcīzes likmes celšana autogāzei noteikti būtu pāragrs pasākums, jo autogāzes tirgus pašlaik sasniedzis tikai 8-10%, salīdzināšanai - Lietuvā 20% no autoparka jau izmanto autogāzi,» Db.lv norāda Eko Gāze valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.

«Vairāku asociāciju rosinātā diskusija un pretdarbība autogāzes akcīzes nodokļa palielināšanai ir būtiski samazinājusi autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomus. Tajā pašā laikā, neņemot vērā asociāciju priekšlaicīgo paniku, autogāzes cena faktiski nemainīsies no šobrīd esošās,» uzskata uzņēmuma Autonams vadītājs Edvīns Panders.

Salīdzinājumā ar 2013. gada augustu autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomi šā gada septembrī ir samazinājušies par 20%. «Likumsakarīgi, ka tik straujš kritums ir noticis pēc Latvijas Degvielas tirgotāju un Latvijas Gāzes asociāciju draudiem, ka autogāzes akcīzes nodokļa palielināšana iznīcinās nozari,» norādījis E. Panders.

«Faktiski asociācijas ar savu retoriku ir darījušas visu, lai nozari patiešām iznīcinātu. Jāuzsver, ka plānotais autogāzes cenas kāpums būs minimāls, un degvielas cenu svārstību dēļ ikdienā patērētājs to pat neizjutīs. Taču autogāzes nozare jau šobrīd ir cietusi no publiski izteiktajiem pieņēmumiem un diskusijām,» norādījis Autonama vadītājs.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Palielinot akcīzes nodokli naftas gāzēm (autogāzēm), maksimālais tās gala cenas pieaugums būs 1,54 santīmi par litru. Tādējādi Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas paustais viedoklis par autogāzes cenas kāpumu līdz 70 santīmiem ir maldīgs, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Jau rakstīts, ka Latvijas autogāzes tirgus katru gadu pieaug, un līdz ar to palielinās arī spēlētāju skaits un konkurence. Patlaban Latvijā ar gāzi darbināmi ir tikai 12% automašīnu. Līdz ar to tirgus var augt vēl divas līdz trīs reizes, iepriekš pauda uzņēmuma Eko gāze attīstības un finanšu direktors Andrejs Laškovs.

Jāatgādina, ka 1. augustā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parakstīja lēmumu par sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) iekļaušanu valsts jēlnaftas un naftas produktu obligātajās drošības rezervēs, piemērojot valsts nodevu 16,63 latu apmērā par tonnu, kas ir vairāk nekā par tonnu dīzeļdegvielas. Savukārt, no nākamā gada Ekonomikas ministrija plāno palielināt akcīzes nodokli autogāzei no 90 Ls uz 112 Ls par tonnu. Tas izraisīja Latvijas Gāzes asociācijas un degvielas tirgotāju sašutumu. (LINKS)

Nodokļu politikai valstī ir jābūt plānotai un pārdomātai, taču strauja autogāzes nodokļa likmes celšana bez diskusijām ar nozari veicina neuzticību un paļāvības trūkumu no uzņēmēju un nozares organizāciju puses valstij.

Izmaiņām ir jābūt pamatotām un mērķtiecīgām. Mēģinājumi iegūt papildus labumu no autogāzes nozares palielināta nodokļu veidā atstās negatīvu efektu uz valsts ekonomiku. Valstij ir jāapzinās, ka jautājums par akcīzes celšanu autogāzei ir komplicēts lēmums un nav skatāms atrauti tikai budžeta ieņēmumu kontekstā, bet skar arī uzņēmējdarbības, sociālo un ekoloģisko sfēru.

Autogāzes lietošana ļauj samazināt kā izmaksas, kas saistītas ar degvielas patēriņu, tā arī negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Autogāzes tirgus pēdējos gados ir ļoti strauji audzis, kas skaidrojams gan ar degvielas cenu straujo celšanos, gan arī iedzīvotāju rūpēm par apkārtējo vidi, kurā viņi dzīvo. Kopš 2011. gada ar autogāzes iekārtām aprīkoto transporta līdzekļu skaits pieaudzis par 68%, kas liecina, ka Latvijas autogāzes tirgum ir labas attīstības perspektīvas. Šo attīstību mākslīgi nebremzējot, valsts var iegūt daudz vairāk tā paša akcīzes un peļņas nodokļu veidā.

Strauja autogāzes nodokļa likmes celšana bez diskusijām ar nozari veicina neuzticību un paļāvības trūkumu no uzņēmēju un nozares organizāciju puses valstij, uzskata Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Kā norāda Bergs, virzot priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, Ekonomikas ministrija nav veikusi nopietnu analīzi par šī lēmuma potenciālo ietekmi uz autogāzes nozares attīstību. Bergs uzsver, ka Ekonomikas ministrijai komunikācijas procesu ar nozarēm būtu būtiski jāuzlabo. Jebkādām izmaiņām esot jābūt pamatotām un mērķtiecīgām. Mēģinājumi iegūt papildu labumu no autogāzes nozares papildu nodokļu veidā atstāšot negatīvu efektu uz valsts ekonomiku. Valstij esot jāapzinās, ka lēmums par akcīzes celšanu autogāzei ir komplicēts lēmums un nav skatāms atrauti tikai budžeta ieņēmumu kontekstā, bet skar arī uzņēmējdarbības, sociālo un ekoloģisko sfēru.

Kopš 2010. gada divkāršojies ar autogāzes iekārtām aprīkoto automašīnu apdrošināšanu īpatsvars, liecina dati par apdrošināšanas sabiedrības Balta klientu veiktajām apdrošināšanām.

Baltas novērojumi rāda, ka autovadītāji arvien biežāk apsver iespēju izmantot autogāzi. Lai arī šāda tipa auto veido mazāk nekā 4% no visiem Baltā apdrošinātajiem spēkratiem, tie atspoguļo kopējo Latvijas statistiku – pēc CSDD datiem, Latvijā ar autogāzes iekārtu ir aprīkoti 5% no visiem auto, norāda apdrošināšanas sabiedrība.

«Ar autogāzes iekārtu aprīkotu spēkratu skaits procentuāli ir salīdzinoši neliels, taču kopējā tendence ir diezgan izteikta,» norāda Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks.

Kopējais ar autogāzes iekārtu aprīkoto automašīnu skaita pieaugums CSDD transportlīdzekļu reģistrā no janvāra līdz jūlijam ir 19,7%.

Benzīna cenai pārsniedzot psiholoģisko lata robežu, autovadītāji Latvijā aizvien biežāk steidz ierīkot gāzes iekārtas, jo patlaban autogāzes cena ir ievērojami zemāka, taču patlaban novērojamā autogāzes un benzīna cenu krasā atšķirība esot īslaicīga.

«Servisu gāž riņķī. Cilvēki ārā gaida. Priekšniekam tagad nav laika runāt, piezvaniet vēlāk,» šādu atbildi saņēmis laikraksts Diena, sazinoties ar kādu sertificētu autogāzes uzstādīšanas servisu Rīgā.

«Īpaši straujš pieprasījums sākās brīdī, kad degvielas cenas pārvarēja psiholoģisko robežu - viens lats litrā,» pastāvošo bumu komentē autogāzes uzstādīšanas servisa Autonams valdes loceklis Edvīns Panders. Litrs 95. markas benzīna patlaban maksā vidēji 1,03 latus litrā, bet litrs autogāzes - tikai 0,43 latus. «Ir sasniegts nebijis rekords - gāze šobrīd ir teju 2,5 reizes lētāka nekā benzīns,» skaidro Latvijas Propāna gāzes (LPG) pārstāvis Dmitrijs Sverčkausks.

Latvijas Gāzes asociācija (LGA), kas izrāda ievērojamu pretestību pret Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli autogāzei, no 2. septembra uzsāks parakstu vākšanu, lai apturētu šī priekšlikuma tālāku virzību, informē asociācijas pārstāvji.

«Ja citās Eiropas Savienības valstīs nodokļu politika ir instruments, lai veicinātu autogāzes kā videi draudzīgāka degvielas patēriņa izplatību, tad Latvija, paceļot akcīzes nodokli, plāno panākt pretēju efektu,» pauž LGA vadītājs Valdis Bergs.

«Svarīgs ir ne tikai vides, bet arī ekonomiskais aspekts – pēc krīzes gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji, meklējot iespējas samazināt savus izdevumus, veica lielas investīcijas autogāzes iekārtu uzstādīšanā, kas sadārdzina kopējo pakalpojuma cenu. Ir skaidri redzams, ka EM nav veikusi nopietnu analīzi par sava priekšlikuma ietekmi uz patērētājiem, kā arī sekām, ko tas atstās uz autogāzes nozares kopējo attīstību Latvijā,» uzsvēra V. Bergs.

Grozījumi likumdošanā, kas skar akcīzes nodokļa palielinājumu autogāzei, kavēs ekonomikas izrāvienu un mazinās uzņēmēju konkurētspēju, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Šī iniciatīva faktiski traktējama kā nodokļa palielinājums Latvijas ražotājiem, kas starptautiskās konkurētspējas celšanas un ražošanas izmaksu samazināšanas nolūkā savus autoparkus ir pielāgojuši autogāzes lietošanai,» norāda LTRK vadītājs, papildinot, ka starp LTRK biedriem šādu eksportētāju - ražotāju un pakalpojumu sniedzējus – ir daudz.

«Būtiski uzsvērt, ka Latvijā šobrīd spēkā esošā akcīzes nodokļa likme atbilst ES noteiktajam akcīzes nodokļa līmenim un nav korekti nodokļa palielinājumu pamatot ar apgalvojumu, ka plānotais paaugstinājums akcīzes nodokli tuvinās priekšlikumiem ES minimālā nodokļa līmeņa pārskatīšanai un paaugstināšanai nākotnē,» atzīmē LTRK vadītājs, skaidrojot, ka tad, kad ES tiks pieņemts vienots lēmums par nodokļa līmeņa izmaiņām, būs pamats veikt izmaiņas Latvijā spēkā esošajos normatīvos.

Taksometru pārvadājumu uzņēmums a/s Rīgas Taksometru parks (RTP) iegādājies 50 Ford- S-Max automašīnas, kas aprīkotas ar LPG autogāzes iekārtām.

Darījuma summa ir 750 tūkst. eiro jeb aptuveni 525 tūkst. Ls, un automobiļu iegādi finansēja SIA Nordea Finance Latvia.

Pēc notikušā automašīnu iegādes darījuma RTP rīcībā ir 180 automašīnas, taču tuvākajā nākotnē uzņēmums atteiksies no divdesmit vecākiem automobiļiem.

Aizvadītajā gadā piedzīvotu dīzeļdegvielas cenu svārstību dēļ RTP bijis grūti plānot izdevumus par degvielu, bet paredzams, ka izdevumus par autogāzi aprēķināt būs vieglāk, norāda RTP tehniskais direktors Kaspars Muižnieks.

Saskaņā ar Inchcape Motors Latvia sniegto informāciju, ar gāzi darbināms Ford S-Max salīdzinājumā ar auto, kas darbināms ar benzīnu, uz nobrauktiem 100 tūkst. kilometru ļauj ietaupīt 2515 latus.

Degvielas tirgotājs Latvijas Nafta pēc klientu pieprasījuma nolēmis desmit degvielas uzpildes stacijās (DUS) piedāvāt arī autogāzes uzpildi, biznesa portālu Nozare.lv informēja uzņēmumā.

Pirmo autogāzes uzpildes staciju plānots atklāt Smiltenē. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, autogāzes realizācijas apjomi Latvijā strauji palielinās degvielas un autogāzes lielās cenas starpības dēļ, tādēļ uzņēmums piedāvās degvielu un autogāzi uzpildīt vienā stacijā.

Latvijas Naftas stacijās būs pieejamas pašapkalpošanās autogāzes uzpildes vietas.

Mazumtirdzniecības daļas vadītājs Mārtiņš Riemeris uzsver, ka pašapkalpošanas staciju princips ir plaši izmantots un atzīts visā Eiropā, kā arī gūst aizvien lielāku popularitāti Baltijas valstīs. Liela daļa klientu jau pašlaik esot apguvusi pašapkalpošanas konceptu un novērtējusi tā priekšrocības.

Latvijas autogāzes tirgus katru gadu pieaug, un līdz ar to palielinās arī spēlētāju skaits un konkurence, atzīst uzņēmuma Eko gāze attīstības un finanšu direktors Andrejs Laškovs.

Arī tradicionālie degvielas tirgotāji aktīvi piedalās autogāzes tirgū. Viņš gan norāda, ka, salīdzinot ar Lietuvu, kur ar gāzi ir aprīkoti teju 30% auto, Latvijā vēl ir, kur tiekties, jo pie mums ar gāzi darbināmi ir tikai 12% automašīnu. Līdz ar to tirgus var augt vēl divas līdz trīs reizes.

Nozares mērķis esot sasniegt Lietuvas, Polijas vai Holandes līmeni, kur vairāk nekā katra trešā mašīna ir ar gāzi darbināma. Latvijā ir 700 tūkst. auto mašīnu, no kurām 12% ir aprīkotas ar autogāzi. Mazajām valstīm īpaši esot jāpāriet uz gāzes izmantošanu, jo tām nav savu naftas resursu.

Lietuvā pat zemnieki izmantojot autogāzi, līdz ar to esot skaidrs, ka sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) tirgum Latvijā vēl ir, kur augt divas vai pat trīs reizes, uzsver Laškovs.

Taksometru kompānijas Baltic taxi darbību augstās degvielas cenas ietekmējot, vienlaikus uzņēmuma autoparks pārsvarā izmanto gāzi, līdz ar to ietekme nav tik jūtama, norādīja uzņēmuma direktors Ingus Kļaviņš.

Viņš uzsver, ka uzņēmumā bija gatavi šādam degvielas cenu attīstības scenārijam.

Kā ziņots, Latvijas degvielas tirgotājs Latvija Statoil šodien par vienu santīmu paaugstinājis benzīna un dīzeļdegvielas cenas, līdz ar to 95.markas benzīns pārsniedzis viena lata robežu un maksā 1,009 latus, liecina Statoil mājaslapā pieejamā informācija.

Dīzeļdegviela pagaidām maksā 99,9 santīmus, bet 98.markas benzīns - 1,039 latus.

Neste skaidroja, ka tās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīns pagaidām maksā 98,7 santīmus, savukārt dīzeļdegviela - 97,7 santīmus.

Autogāzi galvenokārt izmanto reģionos un cenu palielināšana visvairāk skars tieši lauku iedzīvotājus, kur kopējais ieņēmumu līmenis ir zemāks un nobraucamie attālumi ir lielāki, skaidro Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Ņemot vērā, ka vidējā autogāzes iekārtas cena ir 500 latu, reģionu iedzīvotāji šādu naudu neinvestēs, «ja būs risks, ka autogāzes cena var pieaugt līdz dīzeļdegvielas cenai, par ko Pavļuta kungs [ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts], ja nemaldos, runāja savā pirmajā paziņojumā», uzsver asociācijas pārstāvis.

V. Bergs norāda, ka ieguldītajiem 500 latiem ir jāatpelnās. Jau tagad esot tendence, ka pēc paziņojumiem par akcīzes celšanu autogāzei ievērojami samazinās klientu skaits. Kamēr nebūs skaidra pozīcija no Ekonomikas ministrijas puses, neskaidrība nesamazināsies, uzsver asociācijas pārstāvis.

«Ja pieņemam, ka autogāzes lietotājs brauc ar divu litru vidējās klases motora automašīnu un vidēji nobrauc 90 kilometrus dienā, tad iekārta atmaksāsies 6,5 mēnešos. Pie mazāka nobraukuma vai pie citāda motora tilpuma šis atmaksas periods ir lielāks. Autogāzei palielinot akcīzi, šis periods pieaugtu par diviem vai trim mēnešiem. Šādam iedzīvotājam tas ir būtiski,» uzsver V. Bergs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” iegādājies jaunu pārvietojamo mobilo sakaru bāzes staciju, kas tiks izmantota, lai nodrošinātu kvalitatīvus mobilos sakarus vietās, kur steidzami nepieciešams uz ilgāku laiku aizvietot pastāvīgo bāzes staciju.

Pārvietojamā mobilo sakaru stacija ir 27 m augsta un pagaidām tā ir novietotā Zilākalnā, Valmieras novadā. Šādas stacijas iegādei “Tele2” investējis vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Šī nav vienīgā pārvietojamā bāzes stacija, kas ir “Tele2” rīcībā un kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus arī dažādu pasākumu laikā, kur pulcējas liels skaits cilvēku, kā arī dažādās krīzes situācijās. Taču jaunā stacija ir augstāka, kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus plašākā teritorijā.

“Mēs regulāri investējam mūsu tīkla attīstībā, drošībā un kapacitātes stiprināšanā. Viens no šiem piemēriem ir pārvietojamā bāzes stacija, kuru operatīvi var izmantot dažādos gadījumos, piemēram, ja uz remontdarbu laiku ir jāaizvieto kāda pastāvīgā bāzes stacija. Vienlaikus mēs strādājam pie tā, lai bāzes stacijās uzstādītu daudz efektīvākus akumulatorus, kuriem mūža ilgums ir līdz 10 gadiem, kā arī veicam citus darbus, lai mūsu pakalpojumi klientiem būtu pieejami dažādos apstākļos,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Patlaban katru mēnesi ar autogāzes iekārtām Latvijā tiek aprīkotas vidēji 1 400 automašīnas. Salīdzinot ar janvāri un februāri, nākamajos četros mēnešos ar gāzes iekārtām aprīkoto auto skaits ir divkāršojies. Timēr, ja salīdzina ar situāciju pirms gada, šogad pieprasījums ir pieaudzis pieckārši.

«Te pat nav runa par to, vai cilvēks to var vai nevar atļauties. Šeit mēs saskaramies ar pilnīgi normālu cilvēcisku īpašību – kāpēc man pārmaksāt, ja ir iespēja ietaupīt līdz 50% ikmēneša izdevumu?» situāciju komentē SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders, kurš norāda, ka lielais lūzuma punkts, kad cilvēki steidza iegādāties autogāzes iekārtas, bija šā gada februāris un marts, kad benzīna cena pārkāpa viena lata robežu.

Kā norāda Autonams, arī uzņēmumi arvien vairāk tiecas uzlabot savu ikmēneša «bilanci», izvēloties aprīkot savus autoparkus ar autogāzes iekārtām. Pēc CSDD datiem šobrīd juridiskām personām reģistrētas 2 064 automašīnas (to skaitā 1140 vieglās a/m, 915 kravas a/m un 9 autobusi), kas kopskaitā veido 6% tirgus, pārējie 94% attiecas uz fizisko personu automašīnām.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Pagājušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā turpināja sarukt, kamēr Tallinā un Viļņā degvielas cenas nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns bija nopērkams Tallinā, sekoja Viļņa, bet lētākā benzīna cena bija Rīgā. Augstākā cena dīzeļdegvielai bija Rīgā, bet zemākā tā bija Tallinā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena samazinājās par 2,2% un maksāja 1,119 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena saruka par 2,4% - līdz 1,029 eiro par litru.

Viļņā degvielas cenas nedēļas laikā nemainījās, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,136 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,016 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās 95.markas benzīns tāpat kā iepriekšējā piektdienā maksāja 1,259 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 0,999 eiro par litru.

Autogāzes cena Rīgā nemainījās un litrs autogāzes maksāja 0,545 eiro. Savukārt Viļņā autogāzes cena samazinājās par 10,9% - līdz 0,48 eiro par litru, bet Tallinā autogāzes cena saruka par 0,9% - līdz 0,559 eiro par litru.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.