Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka darbu tā sāks 2020.gadā, informē Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

Viņš atzina, ka par AES celtniecības izmaksām gan ir pāragri runāt, jo vēl notiek sarunas ar investoru, kā arī tiek gatavots koncesijas līgums. «Katrā ziņā stratēģiskie investori mums jau ir iesnieguši savus piedāvājumus. Viens ir no Hitachi, bet otrs – Westinghouse. Šie priekšlikumi ir salīdzināmi, tajā pašā laikā piedāvājumi paredz ražot elektroenerģiju par tirgus cenu. Patlaban mēs gatavojam projektu un runājam ar stratēģisko investoru, lai noskaidrotu, kādas būs šā projekta izmaksas mūsu lokālajā līmenī – tā, lai šis projekts būtu komerciāli izdevīgs. Pašlaik sarunas notiek gan ar stratēģisko investoru, gan arī ar mūsu reģionālajiem partneriem – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju - par AES īpašuma tiesību jautājumiem. Katrā ziņā šim projektam ir jābūt ekonomiski izdevīgam un jādod iespēja elektroenerģiju ražot lētāk, nekā izmantojot gāzi. Tāda ir mūsu pieeja, un mēs ceram, ka sarunas par akcionāru un koncesijas līgumu mēs pabeigsim jau šogad,» klāstīja ministrs.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības pilnīgai apturēšanai šogad 31. decembrī nebūs dramatisks pavērsiens Latvijas energoapgādē, taču elektroenerģijas cenas attīstību eksperti atturas prognozēt, raksta Diena.

Db jau vēstīja, ka ar to, kas sagaida pēc gada 31. decembra, kad tiks slēgta Ignalinas AES, viedokļi ir samērā viennozīmīgi - cena pieaugs. Tas, cik daudz tā pieaugs, atkarīgs no tā, kāds būs reģionā deficīts, kur vismaz Latvijai lielākās cerības jāliek uz Krievijas importu, nevis uz Skandināvijas tirgu. Par elektrības tarifa pieaugumu pat Krievijas iekšējā tirgū nākamgad jau ir izskanējušas visdažādākās prognozes - no 5 līdz pat 10%.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis Dienai skaidro, ka Ignalinas AES nodrošinājusi vienu no zemākajām elektroenerģijas cenām reģionā, tāpēc, tai pārstājot darboties, sagaidāms, ka reģionā veidosies jauna cena.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Lietuvai pašreizējā situācijā nav naudas jaunās atomelektrostacijas (AES) būvei - valsts nevar atļauties segt pat desmito daļu no AES projekta izmaksām, piektdien apgalvo laikraksts Lietuvos rytas, atsaucoties uz ekspertiem.

«Lietuva potenciālos investorus sagaida ar tukšām kabatām,» teikts laikraksta publikācijā. Lietuvos rytas norāda, ka pastāv divas iespējas, kā valsts varētu uzbūvēt jauno AES ar minimālu finansiālu ieguldījumu - pirmā no tām būtu piešķirt investoram lielas garantijas attiecībā uz elektrības cenu, bet otrā - projekta īstenošanai nepieciešamo naudu aizņemties.

Citu valstu pieredze rāda, ka investors, visticamāk, pieprasīs elektrības patēriņa garantijas, piemēram, viņš varētu vēlēties iepirkt elektrību par fiksētu cenu 20 vai vairāk gadu.

Tomēr «Eiropas Savienība liedz dalībvalstīm apņemties ilgtermiņā iegādāties elektrību par fiksētu cenu no viena ražotāja. Savukārt otras izvēles Lietuvai nav, jo tās rīcībā nav resursu, ko ieguldīt AES projektā,» avīze citē Lietuvas akadēmiķi Jurģi Vilemu.

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

Lielbritānijas kompānija Project Financing Solutions Limited, ar kuru a/s Latvenergo, iespējams, slēgs līgumu par Visaginas AES finanšu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, adresi reģistrējusi privātmāju rajonā, tomēr, kā Db.lv skaidroja Lielbritānijas konsultāciju grupas pārstāvji, faktiskā uzņēmuma adrese atrodama Vinčesteras Pilsētas Biznesa centrā (City Business Centre) norādot, ka tā ir daudzu uzņēmumu normāla prakse Lielbritānijā.

«Kompānijas juridiskā adrese tiešām reģistrēta Vaildvūdā, Feirvelas ielā, Šafordā Vinčesteras pilsētā (Wildwood, Fairfield Road, Shawford, Winchester, Hampshire SO21 2DA UK), jo šajā adresē reģistrēts arī kompāniju administrējošais uzņēmums Wildwood Investments Limited, tomēr kompānijas faktiskā adrese jeb birojs atrodas Pilsētas Biznesa centrā,» Db.lv norādīja Project Financing Solutions Limited pārstāvji.

«Tā kā uzņēmuma sekretārs atbild par visu tā administrāciju, Lielbritānijā ir diezgan normāli, ka kompānijas juridiskā adrese ir kompānijas sekretāra, grāmatveža vai jurista mājvietā, nevis kompānijas galvenajā uzņēmējdarbības vietā,» norāda konsultantu grupas pārstāvji. Jau vēstīts, ka uzņēmumam ir trīs darbinieki un tā gada apgrozījums ir aptuveni 722 tūkst. Ls.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Jaunajā Lietuvas atomelektrostacijā elektrība maksās 7-8 centus par kilovatu, pašreizējā Ignalinas stacijā elektrības cena ir 6.11 centi.

To, atsaucoties uz Lietuvas enerģētikas ministra Arvīda Sekmokasa vārdiem, raksta baltinfo.ru. Elektrības cena gan būšot atkarīga no jaunajā AES izvēlētās tehnoloģijas, kopējās jaudas un viena reaktora jaudas. Tomēr AES ražotā elektrība izmaksājot lētāk, nekā dabasgāzes vai šķidrā kurināmā elektrostacijā, tāpēc Lietuvai jāstrādā pie atomenerģijas attīstīšanas, uzsvēris ministrs. Pēc pašreizējiem plāniem Lietuvas AES varētu būt pabeigta 2018.-2020. gadā. Iepriekš jaunā stacijas būvniecībā bija paredzēts iesaistīt arī abas pārējās Baltijas valstis un Poliju, tagad Lietuva 2010. gada laikā grib atrast vienu stratēģisko investoru. Stacijas izmaksas lēstas uz 4-4.5 miljardiem eiro.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Notikušais saistībā ar sprādzieniem zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā (AES) Japānā nenoliedzami ir vērtējams kā liela traģēdija. Būtu naivi iedomāties, ka šī atomkatastrofa neatstās postošu ietekmi gan uz globālajiem ekonomiskajiem, gan arī ekoloģiskajiem procesiem.

Tāpat ir skaidrs, ka būtu muļķīgi nemācīties no Japānas notikumiem un neizdarīt attiecīgus secinājumus. Tomēr publiskajā vidē notikušā iespaidā sāk veidoties gandrīz vai dogma, ka AES ir kaut kas slikts, no kā noteikti vajag izvairīties, jo pretējā gadījumā tā uzsprāgs, un visa valsts būs lielas radiācijas varā.

Protams, ja ir kaut mazākā iespēja iegūt energoresursus efektīvākā un lētākā veidā, izdarīt izvēli par labu AES būvniecībai būtu nepareizi. Ir arī skaidrs, ka pirms šāda objekta būvniecības ir jāveic rūpīga ģeoloģiskā izpēte, lai noskaidrotu, kurā vietā šādus projektus drīkst, bet kurā - nedrīkst realizēt. Šaubu nav arī par to, ka drošība ir aspekts, uz kura rēķina, ceļot AES, naudu taupīt nedrīkst. Taču nevar apgalvot - Fukušimas kodolreaktori sprāgst, tāpēc Baltijā AES celt nedrīkst… Jā, mūsu reģionā mēdz būt problēmas ar aukstām ziemām, karstām vasarām un plūdiem, taču postošas zemestrīces mums nedraud! Arī par cunami draudiem Baltijas reģionam nekas nav dzirdēts. Var runāt par to, ka Baltijas valstis vienkārši nespēj vienoties savā starpā par viena nopietna kopīga projekta realizāciju, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.