Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Situācija ar Lattelecom privatizāciju līdzinās mūslaiku eposam: valsts ar to darbojas jau desmit gadus, tērējot gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus, bet rezultāts joprojām nav saskatāms.

Tiklīdz parādās cerība uz risinājumu, kāds pielemj, lai labāk viss paliek pa vecam. Sak’: «labāk zināms ļaunums, nekā nezināms labums.” Taču arī zināmais ļaunums nav mazs. Ja tiktu nolemts paturēt valsts īpašumā 51% Lattelecom akciju, tad faktiski šāds lēmums nozīmētu: “atsakāmies pārdot akcijas investoriem, kas būtu ieinteresēti efektīvākā uzņēmuma darbībā, straujākā attīstībā un lielākā konkurencē telekomunikāciju sektorā». Diemžēl šāds modelis, kur valsts paliek Lattelecom daļējs īpašnieks, joprojām figurē starp dažādiem privatizācijas scenārijiem. Sliktāki par pašreizējo situāciju, kur valstij pieder 51% Lattelecom, būtu vienīgi divi varianti: pirmajā 100% īpašumtiesību abos uzņēmumos – LMT un Lattelecom piederētu Telia Sonera, otrā – 100% īpašumtiesības Lattelecom iegūtu Latvijas valsts. Slikti tas būtu pirmkārt no konkurences viedokļa, otrkārt – garām palaisto izdevību dēļ. Pat tad, ja valsts lēmums iegūt 100% Lattelecom akcijas būtu paredzēts tikai kā pagaidu risinājums, visticamāk, tas būtu stabils, paliekošs risinājums. Lai gan politiskajā retorikā var šķist pieņemami kā argumentu par labu vienam scenārijam piesaukt vēl sliktākas alternatīvas, taču no pilsoniskā un ekonomiskā labuma perspektīvas būtu pareizāk tiekties uz risinājumu, kurš dod maksimāli iespējamo labumu valstij, pat tad, ja to sasniegt nav viegli. Šādi lēmumi liecina par nobriedušu politisko atbildību.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 80.5 miljonus latu, kas ir par 10% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā. Uzņēmuma peļņa bija 15.9 miljoni latu, bet kapitālieguldījumu apjoms sasniedza 9.4 miljonus latu.

„Pusgada darbības rezultāti liecina, ka Lattelecom attīstījies stabili un saskaņā ar gada sākumā nospraustajiem darbības mērķiem, par prioritāro virzienu nosakot platjoslas interneta klientu skaita pieaugumu. Šī mērķa sasniegšanai lielākās investīcijas veicām tieši Lattelecom tīkla infrastruktūras – piekļuves un datu tīkla - attīstībā, kas sniedz iespēju platjoslas internetam pieslēgt jaunus klientus,” norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom pastāvīgā interneta lietotāju skaits šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 23% un sasniedza 168.7 tūkstošus. Aprīlī uzņēmums pirmo reizi ierīkoja optisko pieslēgumu visam ciematam – Ogres rajona Ikšķiles jauno māju ciematam Zaļās salas, kā arī paplašināja bezvadu interneta WiMAX bāzes staciju skaitu. Pašlaik Lattelecom bezvadu internetu WiMAX iespējams izmantot desmit bāzes staciju apkārtnē, kas atrodas Rīgā un tās apkaimē, Ogrē, Daugavpilī, Jelgavas rajona Zaļeniekos un Liepājas rajona Dunalkā.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO Londonā notikušajā Contact Center World konkursā ir ieguvis galveno balvu nominācijā Labākais kontaktu centrs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā lielo kontaktu centru kategorijā.

Cīņā par uzvaru Lattelecom BPO apsteidza tādus uzņēmumus kā Vodafone (Spānija), The Listening Company (Lielbritānija) un Samsung Electronics (Itālija) un tagad cīnīsies par Pasaules labākā kontaktu centra nomināciju minētajā kategorijā, Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

Contact Center World konkursa pusfināls notika no 17. līdz 19. jūnijam Londonā. Lielo kontaktu centru (tādu, kuros strādā vairāk kā 250 darbinieki) kategorijā piedalījās arī Lattelecom BPO, kas piedāvā kontaktu centru pakalpojumus vairākiem vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī nodrošina Baltijas populārākā Uzziņu dienesta 1188 darbību. Uzvara nominācijā Labākais kontaktu centrs dod Lattelecom BPO iespēju piedalīties Pasaules kontaktu centru konkursā, kas notiks šā gada nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs un kurā tiksies EMEA (Eiropas, Āfrikas un Tuvo austrumu), Amerikas (Ziemeļu un Dienvidu Amerikas) un APAC (Āzija un Klusā okeāna) labākie kontaktu centri.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Lattelecom Padome par Lattelecom valdes locekli izraudzījusies Gintu Bukovski, par kura iecelšanu līdz nākamās nedēļas beigām lēmumu pieņems Lattelecom Dalībnieku sapulce. Pēc apstiprināšanas Valdes locekļa amatā, Gints Bukovskis pildīs Lattelecom Galvenā finanšu direktora pienākumus.

Gints Bukovskis iepriekš bija finanšu konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics Darījumu konsultāciju pakalpojumu asociētais direktors. Pirms tam G. Bukovskis bija Latvijas Krājbankas valdes loceklis, kā arī AS Latvijas kuģniecība finanšu direktors un valdes loceklis. Savu karjeru finanšu sektorā viņš sāka kā revīzijas vadītājs uzņēmumā PricewaterhouseCoopers. Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

G. Bukovskis ir ieguvis grāmatvedības un saimnieciskās darbības analīzes bakalaura diplomu Latvijas Universitāte. Viņš ir arī ir arī lielākās starptautiskās grāmatvežu asociācijas ACCA (Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Fiksētā tīkla elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators Lattelecom ir gatavs startēt mobilo sakaru tirgū ar ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tehnoloģiju, taču gala vārds šādam solim būs uzņēmuma akcionāriem, teica Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Skatoties uz nākotni, ir jautājums par 4G, jo tas ir apdraudējums mūsu interneta biznesam. Vasarā esam veikuši 4G testus 850 megahercu (Mhz) frekvencē un esam gatavi, kad šīs frekvences būs komerciāli pieejamas, startēt arī šajā biznesā, proti, ātrgaitas mobilā interneta tirgū, izmantojot 4G tehnoloģijas,» pastāstīja Gulbis.

Kā zināms, 4G piedāvā datu lejuplādes ātrumus līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbps) un to lieto, galvenokārt ar īpašu modemu pieslēdzot portatīvos datorus mobilam internetam. Kā skaidroja Gulbis, Lattelecom interesē attīstīt 4G tehnoloģiju tieši 800 Mhz joslā, jo tā vislabāk piemērota pakalpojumu sniegšanai valsts reģionos, kas nav blīvi apdzīvoti.

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lai samazinātu uzņēmuma operatīvās izmaksas, SIA Lattelecom sākusi savu nekustamo īpašumu pārdošanu, piedāvājot tos iegādāties izsolēs. Patlaban Lattelecom gatava izsolīt trīs īpašumus – Rīgas centrā, Vecrīgā un Mežaparkā.

Kā liecina informācija sludinājumu portālā ss.lv, SIA Lattelecom par 300 tūkst. Ls sākumcenu pārdod izsolē 568 kvadrātmetrus plašu ēku Kokneses prospektā 15, Mežaparkā. Tāpat elektronisko pakalpojumu sniedzēja vēlas izsolīt divstāvīgu ēku Audēju ielā 15, kuras pirmajā stāvā iepriekš atradās arī Lattelecom veikals. Šī nama izsoles sākumcena noteikta 2,753 milj. Ls apmērā. Informējot par trešā nama - bijušās telefonu centrāles - izsoli, Lattelecom pārstāve Maija Āboliņa Db.lv norādīja, ka īpašums tiek pārdots, lai mazinātu uzņēmuma operatīvās izmaksas, tāpat ir arī ar pārējiem objektiem.

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom valstij ir nopelnījis 11,1 miljonus latu, kas ir par 1,3 miljoniem latu vairāk nekā pērn.

Šī ir Latvijas valsts dividenžu daļa no SIA Lattelecom 2011. gada peļņas, kas ir 21,8 miljoni latu. 49% no peļņas tiks izmaksāta otram SIA Lattelecom akcionāram, kurš pieder skandināvu telekomunikāciju koncernam TeliaSonera.

Lattelecom akcionāri 9. maijā ir apstiprinājuši uzņēmuma un uzņēmuma grupas konsolidētos gada pārskatus par 2011. gadu un ir nolēmuši 100% no pagājušā gada peļņas sadalīt dividendēs.

Padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins atzinīgi vērtē faktu, ka Lattelecom, «piedāvājot inovatīvus produktus un apcērpot izdevumus», ir spējis veiksmīgi palielināt uzņēmuma peļņu laikā, kad uzņēmuma grupas apgrozījums Latvijas spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos ir samazinājies līdz 136 miljoniem latu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Lattelecom grupas auditētie 2007.gada rezultāti liecina, ka Lattelecom grupa 2007.gadā sasniegusi lielāko ieņēmumu rezultātu kopš SIA Lattelecom dibināšanas 1994. gadā – 153,5 miljonus latu, kas ir par 5% jeb 7 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā, Db.lv informēja Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa.

Līdz šim lielāko ieņēmumu apjomu Lattelecom sasniedza 2002.gadā, kad tas bija 147,4 miljoni latu. Nākamos divus gadus bija vērojams ieņēmumu kritums, kas atkal sāka pieaugt, sākot ar 2005.gadu.

Straujāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja datu pārraides un interneta pakalpojumi, kur ieņēmumi pērn palielinājušies par 22% jeb 6,1 miljonu latu, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) un tīkla būvniecības pakalpojumi, kur bija vērojams ieņēmumu pieaugums par 3 miljoniem jeb 17%. Palielinājums sasniegts arī no uzziņu un citu klientu apkalpošanas ārpakalpojumiem, kur ieņēmumi palielinājušies par 22%.

Savukārt Lattelecom grupas peļņa 2007.gadā bija 38,1 miljons latu, kas ir par 0,9 miljoniem latu jeb 2,4% mazāka nekā iepriekšējā gada rezultāts.

ASV investīciju kompānijai Blackstone vēl aizvien ir interese piedalīties Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom privatizācijā, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Mēs esam vienojušies ar Blackstone turpināt izskatīt šo jautājumu un ceram, ka kādā brīdī Lattelecom akcionāri gribēs atgriezties pie sarunas,» Db pastāstīja bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš pieņēmis Blackstone piedāvājumu pārstāvēt investorus darījumos Baltijas reģionā.

Varētu pārdomāt

«Mūsu piedāvājumi un norunas, kas bija gada sākumā, paliek spēkā un, atklāti sakot, viens no iemesliem, kāpēc valdība īpaši negrasījās pieņemt ne mūsu, ne TeliaSonera (TS) piedāvājumu, bija tāds, ka nejuta, ka šie līdzekļi viņiem ir nepieciešami. Man liekas, ka pēc pēdējām ziņām valdība varētu pārdomāt un tomēr atgriezties pie sarunas,» atzīmēja N.Melngailis, paskaidrojot, ka neatkarīgi no tā, kam tiks pārdotas Lattelecom un LMT kapitāldaļas, valdība iegūtos līdzekļus varētu ieguldīt, lai stimulētu valsts ekonomiku.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Lattelecom meitas uzņēmums ir izstrādājis piedāvājumu valsts iestādēm, kā rezultātā, iespējams, varētu ietaupīt vairākus miljonus latu.

Laikraksta Dienas bizness un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros ir izteikts ierosinājums par to, ka valsts varētu ietaupīt, ja ministrijās un citās valsts institūcijās tiktu izveidota centralizēta algu grāmatvedības un personāla lietvedības funkcija, kas tiktu nodota kā ārpakalpojums privātuzņēmumam.

Raugās ar izpratni

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom uzskata, ka tā ir iespējams iegūt ne tikai regulāras caurspīdīgas atskaites par jebkuras organizācijas algām, bet arī ievērojami (pat vairākas reizes) samazināt grāmatvedības un lietvedības administrēšanas izmaksas, tādējādi ietaupot miljonus no valsts budžeta. Tāpēc Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO ir sagatavojis priekšlikumu valsts iestādēm, par vēlmi pārņemt algu grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju un nodrošināt tās centralizētu darbību. «Šī pakalpojuma efektivitāti jau pierādīja Lattelecom grupas piemērs - nododot algu grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju Lattelecom grupas uzņēmumam Lattelecom BPO, kompānijas vairāk nekā 3000 darbinieku algu un personāla lietvedības administratoru skaits tika samazināts gandrīz par 60%,» Db informēja Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere. Zemkopības ministrija (ZM) ar izpratni raugās uz privātā sektora interesi nodrošināt sev pastāvīgus ienākumus, sniedzot tādus pakalpojumus, kas ir jebkura uzņēmuma vai valsts iestādes pamata atbalsta funkcija, Db ministrijas viedokli pauda ZM pārstāve Solveiga Lazovska. Tomēr ZM uzskata, ka valsts sektora grāmatvedības un lietvedības regulējošā vide ievērojami atšķiras no privātā sektora. Turklāt ievērojama daļa ir saistīta kā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu administrēšanu, tā arī ar ierobežotas pieejamības informācijas apstrādi, kuru nodošana komersantiem kā ārpakalpojums principā nav iespējama. Savukārt daļēju funkciju nodošana būtu neracionāla, jo tas neatbrīvotu valsts iestādes no nepieciešamības vispār uzturēt savu atsevišķu grāmatvedību un lietvedību, skaidroja S. Lazovska.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Lattelecom ir gatavs kaut šodien noslēgt līgumu ar TV3 Latvija, ja TV3 izņems no līguma netaisnīgo līguma nosacījumu, proti, aizliegumu Lattelecom pārraidīt TV3 arī Virszemes televīzijā.

Šādu līgumprojektu Lattelecom nosūtījis TV3 Latvia, cerot, ka abu pušu tikšanās būs jau tuvākajās dienās, Db pavēstīja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Viņa paskaidroja, ka līdz šim TV3 Latvia iesniegtais licences līguma projekts satur prettiesisku aizliegumu Lattelecom veikt kanāla TV3 raidīšanu abos Lattelecom TV formātos - gan Interaktīvajā TV, gan Virszemes TV. «Pieprasot šādu netaisnīgu līguma nosacījumu, TV3 Latvia diskriminē daļu Lattelecom TV skatītāju, proti, Virszemes TV skatītāji, neredzētu šo kanālu, tādēļ Lattelecom uzskatīja par nepieņemamu šādu līgumu parakstīt,» klāstīja L.Bite.