Lattelecom meitas uzņēmums ir izstrādājis piedāvājumu valsts iestādēm, kā rezultātā, iespējams, varētu ietaupīt vairākus miljonus latu.
Laikraksta Dienas bizness un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros ir izteikts ierosinājums par to, ka valsts varētu ietaupīt, ja ministrijās un citās valsts institūcijās tiktu izveidota centralizēta algu grāmatvedības un personāla lietvedības funkcija, kas tiktu nodota kā ārpakalpojums privātuzņēmumam.
Raugās ar izpratni
Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom uzskata, ka tā ir iespējams iegūt ne tikai regulāras caurspīdīgas atskaites par jebkuras organizācijas algām, bet arī ievērojami (pat vairākas reizes) samazināt grāmatvedības un lietvedības administrēšanas izmaksas, tādējādi ietaupot miljonus no valsts budžeta. Tāpēc Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO ir sagatavojis priekšlikumu valsts iestādēm, par vēlmi pārņemt algu grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju un nodrošināt tās centralizētu darbību. «Šī pakalpojuma efektivitāti jau pierādīja Lattelecom grupas piemērs - nododot algu grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju Lattelecom grupas uzņēmumam Lattelecom BPO, kompānijas vairāk nekā 3000 darbinieku algu un personāla lietvedības administratoru skaits tika samazināts gandrīz par 60%,» Db informēja Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere. Zemkopības ministrija (ZM) ar izpratni raugās uz privātā sektora interesi nodrošināt sev pastāvīgus ienākumus, sniedzot tādus pakalpojumus, kas ir jebkura uzņēmuma vai valsts iestādes pamata atbalsta funkcija, Db ministrijas viedokli pauda ZM pārstāve Solveiga Lazovska. Tomēr ZM uzskata, ka valsts sektora grāmatvedības un lietvedības regulējošā vide ievērojami atšķiras no privātā sektora. Turklāt ievērojama daļa ir saistīta kā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu administrēšanu, tā arī ar ierobežotas pieejamības informācijas apstrādi, kuru nodošana komersantiem kā ārpakalpojums principā nav iespējama. Savukārt daļēju funkciju nodošana būtu neracionāla, jo tas neatbrīvotu valsts iestādes no nepieciešamības vispār uzturēt savu atsevišķu grāmatvedību un lietvedību, skaidroja S. Lazovska.
Nevar deleģēt
Viena no funkcijām, ko nevar deleģēt pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma, ir finanšu resursu kontrole, ko veic iestādes grāmatvedība, kontrolējot dokumentu plūsmu, vīzas uz rēķiniem, maksājumu veicējus, Db skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Sandra Maļuha, atzīmējot, ka algas grāmatvedības uzskaites izmaksas ministrijā nav lielas - viena algas grāmatvede uz visiem SM darbiniekiem. Savukārt iestādes personāla resursus pārvalda iestādes vadītājs. SM vērš uzmanību, ka personāla lietvedības dokumentācija var saturēt konfidenciālus personas datus un ierobežotas pieejamības informāciju. «Darbinieks, kurš atbild par personāla lietvedību, veic arī citus uzdevumus, tai skaitā dažādu materiālu un informācijas sagatavošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un citām iestādēm, kā arī operatīvu datu sagatavošanu ministrijas vadībai, Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai, ko nav iespējams veikt, strādājot ārpus ministrijas,» paskaidroja SM pārstāve. Ārlietu ministrija 2007.gada beigās un šā gada sākumā ir veikusi izvērtējumu par ārpakalpojumu ieviešanu ministrijā (nododot daļu grāmatvedības funkcijas ārpakalpojumu privātuzņēmumiem) un secinājusi, ka tas ievērojami sadārdzinātu administrēšanas izmaksas, liecina ministrijas Db informācija.